Pārskats par ceļojumu "Royal Kamenetz" ar Anga-Travel vai viss iekļauts ukraiņu valodā

14 Novembris 2016 Ceļošanas laiks: no 31 Oktobris 2014 ieslēgts 02 Novembris 2014
Reputācija: +5251.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

                                      Protams, daudzi man var pā rmest, ka laiks ir pagā jis, bet kā pē c es tik ilgi neesmu rakstī jis? utt. , bet, lai arī kopš tā brauciena ir pagā juš i 2 gadi, iespaidi joprojā m ir svaigi, tas nav aizmirsts. Un mū su draugi, kuri devā s š ajā tū rē pirms pā ris mē neš iem, palika tieš i tā dā paš ā “cū ciņ a” sajū smā , jo tū re bija labi ieskrē jusies. Tiesa, mums paveicā s nedaudz vairā k. Tad š ajā tū rē viņ i iedeva arī alu "Kristā ls" Krivč ā . Bet, acī mredzot, nolē muš i, ka tū re ir "karaliska", viņ i atstā ja tikai ekskursiju objektus bez ekstrē majiem sporta veidiem.

     Tā tad, ceļ ojumu programmā ietilpst: Kamenec-Podoļ skis, Č erņ ivci, Hotiņ a un Krivč e.

                                                                                                     Ik uz soļ a dzirdam “mazo Vī ni”, un tā kā lī dz tam laikam vē l nebijā m sasnieguš i lielo Vī ni, tad ļ oti gribē jā s redzē t vismaz mazu.


                                                                                     

Ekskursija tika plā nota tā , ka ceturtdienas vakarā ar Mercedes-sprinter mikroautobusu no Dienvidu stacijas izbraucā m no Kijevas plkst. 22.00 un mū su programmas pirmajā punktā Kamenetz-Podoļ skis ieradā mies plkst. 6 plkst. rī ts (nakts pā rbrauktuve tika pā rcelta ļ oti viegli). Un š is pirmais iespaids par ieraš anos Kameņ ecā nekad neizdzē sī sies no atmiņ as: mē s, mū sdienu cilvē ki, atstā jā m 21. gadsimta Kijevu un pē kš ņ i kā ar laika maš ī nu nokļ uvā m 18. gadsimta Kamenecā . Ir tumš s, ir migla, mē s ejam pā ri vecam tiltam,

Deg vientuļ as laternas, uz ielā m nav nevienas dvē seles un š ī s bruģ ē tā s ietves!

Trū kst tikai zirga nagu klabinā š anas! Es nevaru pateikt, kā visi bija pā rsteigti!

Izkā pā m no autobusa un noelsā m! Skaistules! Bet, acī mredzot, Kamenecs nolē ma mū s “piebeigt” ar savu skaistumu, jo viņ i mū s apmetinā ja vecpilsē tas centrā greznajā Kleopatras viesnī cā.4 zvaigž ņ u (zelta un sudraba plā ksnes no Olgas Freimutas Valdī bas inspektora).

Man pat galvā neienā ca, ka mums varē tu bū t tā das viesnī cas!

Telpas lielas, griesti augsti, visur paklā ji, autonoma apkure, kondicionieris, termo duš a, visi tualetes piederumi, frotē halā ti ar izš ū tā m monogrammā m un vienreizē jā s frotē č ī bas. Un jū s nekad nevē laties izkā pt no š ī m gultā m. Katrs no tiem ir divvietī gs, ar diviem spilveniem un monogrammā m ar viesnī cas logotipu. Mums vē l bija 3 stundas pilnam miegam, bet š ajā istabā mē s labi atpū tā mies. Brokastis no rī ta ir neslavē jamas! Turcijai un Ē ģ iptei no mums jā mā cā s, ko un cik daudz pasniegt bufetē . Visu neuzskaitī š u, bet mū su variantā bija pat cepti ā boli, kū pinā ts speķ is un marinē ti gurķ i! Kopumā pie š ī galdiņ a bija iespē ja paē st brokastis, pusdienas un vakariņ as vienā piesē dē .

                                                                                                         *


Neskatoties uz mā koņ aino un vē so laiku, bez plaš i reklamē tajiem cietokš ņ iem patieš ā m ir ko redzē t.

Pilsē ta atrodas granī ta kanjona augstos krastos,

Smotrihas upe to ir izgrebjusi daudzus gadsimtus pē c kā rtas. Jū s saprotat, kā ds mē rogs tas bija, tikai nokā pjot tuvā k upei zemienē . Tagad tur ir dzī vojamie rajoni, un upe vairs nav tik spē cī ga kā agrā k, un vecpilsē ta ir saglabā jusi savu izskatu lī dz mū sdienā m un ir pasludinā ta par valsts vē stures un arhitektū ras rezervā tu.

Pilsē ta ar neparastu arhitektū ru, jo visā das autoritā tes un iekarotā ji tajā atstā ja savas pē das. Kurā viņ š vienkā rš i nebija! Un zem turkiem, un zem vā cieš iem, un zem poļ iem, un zem krieviem!

Visā tā s vē sturē neviena armija nav spē jusi ieņ emt cietoksni aplenkumā ,

Spē ks mainī jā s tikai ar banā lu maldinā š anu un militā ru sabotā ž u.

Pilsē tā ir arī katoļ u baznī ca,

Kā dreiz pā rveidota par moš eju un tagad atgriezta katoļ u ticī bā ,

un vā cu baznī ca,

un daž ā du patriarhā tu pareizticī go baznī cas, ebreju sinagoga un armē ņ u baznī ca. Ir baznī ca, kurā apprecē jā s Bogdans Hmeļ ņ ickis. Un, protams, cietoksnis, kurā sodu izcieta Ustims Karmeļ uks.

Tiesa, leģ endas ir leģ endas, bet patiesī bā viņ š tur nemaz tik slikti nesē dē ja, jo bija populā rs cilvē ks, daļ ē ji tā pē c arī sē dē ja, bet arī tur nejutā s vientuļ š , jo visi slavenie un ne ļ oti dā mas apmeklē ja viņ u un cietoksnī . Godī gi sakot, arī cietoksnis pā rsteidz ne tik daudz ar savu arhitektū ru, cik ar cilvē ku spē ju visu aprī kot, ī paš i iegū t ū deni, lai izturē tu aplenkumu. Aka cietoksnī ir 58 metrus dziļ a!

Mū su pastaigu tū re š ajā dienā tiek pabeigta programmā Izvē les brauciens uz Podoļ skas Tistru, tač u gids mū s godī gi brī dina, ka mē s tur miglā neko neredzē sim, bet tur viņ i nenokā ps uz alu klosteri, tā pē c nav jē gas tur iet. Un mē s paliekam Kamenecā .


Ekskursijas cenā ir iekļ autas pusdienas un vakariņ as, "viss iekļ auts". Atkal kā rtī gi veldzē juš ies savas viesnī cas restorā nā , dodamies izpē tī t pilsē tu patstā vī gi. Mē s staigā jam ar prieku, ejam uz baznī cā m,

Mē s apmeklē jam skaistu parku ar mā kslī giem kaskā des ezeriem un balto un melno gulbju pā riem.

Bet ir novembris un sā k ā tri satumst, mē s atgriež amies vecpilsē tā un uz ielas paralē li viesnī cai atrodam satriecoš u "Ļ vovas" tavernu ar autora kafijas receptē m, gardiem desertiem un dzī vo mū ziku.

Tas arī viss, Kamenec, tas bija pē dē jais akords, tu liki mums tevī iemī lē ties uz visiem laikiem.

                                                               "

Baseins, jā saka, ir cē ls: ar hidromasā ž u, visā diem viļ ņ iem un ir iekļ auts cenā . Tur kā du stundu plunč ā ju ar vienu lielu kompā niju.

Boulings ir iekļ auts arī istabas cenā , bet mums vienkā rš i nepietika spē ka tam.

Jo ī paš i tā pē c, ka mū s gaidī ja vakariņ as! Pē c vakariņ ā m gandrī z ar visu grupu skrienam apskatī t cietoksni fona apgaismojumā . Vakara apgaismojumā cietoksnis atgā dina pasaku pili no Volta Disneja multfilmā m.

Otrā diena — Č erņ ivci.

                                                         Bet, agri ceļ oties, pirms brokastī m skrienam uz baznī cu klausī ties dzī vā s ē rģ eles.

Ir dievkalpojums poļ u valodā , skan ē rģ eles, un š ī s sajū tas ne ar ko nevar salī dzinā t.

Tā tad, Č erņ ivci. Laikapstā kļ i ž ē lojā s un deva mums vē l 2 saulainas dienas, +15 Č erņ ivcos. Vispirms aplū kojam Č erņ ivcu universitā ti,

Lielā kā pilsē tas atrakcija. Kā dreiz tā bija lielpilsē tu rezidence.

Mē s apskauž am studentus, jo universitā tes gaiteņ os viņ i atgā dina Cū kkā rpu no Harija Potera filmā m.

Skolotā js Vladimirs, kurš vada ekskursijas pa Universitā ti, apbur mū s ar savu humora izjū tu, kā arī interesantā kajā m detaļ ā m no universitā tes vē stures, mū s izvadā arī pa lekcijā m.

un noteikti apmeklē jiet universitā tes baznī cu. Blakus Universitā tei ir skaists parks ar puķ u dobē m un alejā m.


Ko jū s domā jat tā lā k? Pusdienas pē c grafika kā dā no pilsē tas kafejnī cā m. Lieliska ukraiņ u virtuve neatstā s iespē ju zaudē t svaru! Nu ko, pē c pusdienā m pilsē tas apskates ekskursija. Pilsē ta patieš ā m ir ļ oti "eiropeiska",

Centrā lo ielu mā jas ir restaurē tas, visa netipiska arhitektū ra, ik uz soļ a manā ms arī kultū ru sajaukums.

Kopumā ir vē rts doties uz Č erņ ivci. Salī dzinot ar Ļ vovu, tas ir intī mā ks, tač u ne mazā k burvī gs.

Mē s dzeram kafiju parastā pā rtikas veikalā , bet tā s garš a ir tik laba, ka nevaru izturē t un godī gi saku pā rdevē jai, ka Itā lijā man kafija garš oja daudz mazā k. Mē s varam, ja vē lamies!

Atgriež oties Kamenecā , mē s atkal skrienam apskatī t cietoksni fona apgaismojumā un staigā jam pa skaisti izgaismoto vecpilsē tu lī dz naktij.

Treš ā diena ir visadarbī gā kā : no rī ta dodamies uz Krivč es ciemu uz Hrustalnaya alu. Jā saka, ka neesam nekā di lieli alu eksperti, tač u š ī kardinā li atš ķ iras no iepriekš redzē tajā m Krimas un Abhā zijas alā m. Ļ oti neparasti, alas velves karā jas diezgan zemu, jā iet saliekties.

Ceļ š caur alu nav viegls, drī zā k kā labirints ar š ķ ē rš ļ iem.

Alā ir daudz dabas izgrebtu figū ru (un delfī na galva, un bifeļ a galva, un krokodila aste un daudz kas cits), sikspā rņ i steidzas pā r viņ u galvā m.

Un tas ir “Kristā ls”, jo tas mirgo gaismā un spī d ar nelieliem kaut kā das vizlas ieslē gumiem.

Puiš i-sargi alā jokoja — viņ i mums izslē dza gaismu! Tajā brī dī smiekliem nebija laika, jo. bijā m vē l tā lu no izejas, "arhitektū ra" neliecinā ja par progresu tumsā , bija iespē jams lauzt galvas, bē rni no mū su grupas sā ka č ī kstē t, par laimi, tas nebija ilgi, gaisma tika ā tri ieslē gta .

Un pē c alas mums ir pē dē jais apskates objekts - Khotyn cietoksnis.

Tagad, kad tas tiek rā dī ts televī zijā katru dienu, es ar lepnumu saku: "Mē s bijā m tur. " Cietoksnis ir labi saglabā jies, labi kopts, tā teritorijā ir interesantas celtnes, apkā rt ir neieņ emami grā vji un Dņ estras upes gultne.

Interesanti ielū koties arī cietokš ņ a pagrabos, ja nebaidā s no stā viem pakā pieniem, tur ir seno ieroč u kolekcija, kā pt galerijā s.

Kopumā diena bija izdevusies un arī fotogrā fijas.


Atceļ ā atkal piestā jam Kamenecā , lai paņ emtu mantas un, protams, papusdienotu “pa ceļ am”.

Mū su tū re ir beigusies. Mā jā s atgriež amies lieliskā noskaņ ojumā . No papildu izdevumiem: kafija alā Kamenecā , kafija Č erņ ivcos un ukraiņ u stila koka krelles pat par 15 grivnā m. Grē ks nepirkt! Tik daudz iespaidu! Cik daudz interesantu un vē sturisku lietu ir mū su valstī ! Cik daudz mē s nezinā m! Jums ir vairā k jā ceļ o savā valstī , lai jums nebū tu kauns nezinā t savu vē sturi.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Мощеные мостовые города Каменец-Подольского
Бастионы города Каменец-Подольского
Скульптурная композиция в костеле г.Каменец-Подольского
Католический костел, когда-то побывал мечетью г.Каменец-Подольский
Ратуша г.Каменец-Подольского
Католический костел г.Каменец-Подольского
Кирха г.Каменец-Подольского
Вид на крепость Каменец-Подольского
Гранитный каньон и река Смотрич в Каменец-Подольском
Крепость г.Каменец-Подольского
Колодец в крепости глубиной 58 метров
Необычайное расположение города Каменец-Подольского на высоких гранитных берегах
Вид из башни крепости Каменец-Подольского
Одна из башен крепости
Бассейн отеля
Крепость г.Каменец-Подольского
Каменный мост в старый город Каменец-Подольский
Крепость в подсветке
Черновицкий Университет
Каскадные озера в парке г.Каменец-Подольского
Территория Черновицкого Университета
Один из учебных корпусов Черновицкого Университета
Коридоры Черновицкого Университета
Внутреннее убранство учебного корпуса
Лекционный зал Черновицкого Университета
Вот один из красивейших входов в Черновицкий Университет
Один из сохранившихся старинных залов учебного корпуса
Парк Черновицкого Университета
Центральный вход в Черновицкий Университет
Один из учебных корпусов
г.Черновцы
г.Черновцы
г.Черновцы
Пещера
Лекционные залы Университета
Пещера
Летучие мыши в пещере
г.Черновцы
г.Каменец-Подольский
Хотинская крепость
г.Черновцы, аллея украинских звезд
г.Черновцы
Галерея в Хотинском замке
Строения на территории Хотинского замка
Группа на обзорной пешеходной экскурсии в Каменец-Подольском
Католический костел в г.Каменец-Подольский
Городская ратуша г.Каменец-Подольского
Дикий коридор в пещере
Светящиеся частицы слюды в пещере
Līdzīgi stāsti
komentāri (10) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums