NO GALVASPILSĒTAS UZ KAPITĀLU. HARKOVA
Es vē los runā t par pirmo lielo lielo burtu. Lielā kā stacija, visneparastā kā baznī ca, vecā kais ugunsdzē sē ju depo, lielā kais laukums. Kopumā š o sarakstu var turpinā t ļ oti ilgi. Bet ko tur teikt. Kā saka, labā k vienu reizi redzē t, nekā simts reizes dzirdē t. Jā iet!
Dā rgais. . .
No Kijevas uz Harkovu nav problē mu. Visi transporta veidi, no kuriem izvē lē ties. Izņ emot ū deni. Ģ eogrā fija mū s š eit jau ir pievī lusi. Formā li ā trā kais ceļ š ir ar lidmaš ī nu. Tač u, ja ņ em vē rā laiku nokļ ū š anai un nokļ ū š anai lidostā , reģ istrā ciju un citus sī kumus, ieguvums bū s ļ oti niecī gs. Vilciena ekspresis š ajā ziņ ā izskatā s vē lams. Parasts vilciens ir ē rts tiem, kas vē las nedaudz ietaupī t. Nā c no rī ta, dari savu biznesu, atgriezies vakarā . Ceļ otā jiem autobuss ir ē rtā ks. Viens no labā kajiem ceļ iem ļ auj izbaudī t ceļ ojumu. Ciktā l tas ir iespē jams mū su valstī .
Bet kā atrast pareizo lidojumu? Iet uz autoostas biļ eš u kasi? Ilgi, neē rti un liela laika tē rē š ana. Turklā t lidojumi iziet no vairā kiem punktiem. Ietaupa Viņ a Majestā tes internetu. Varat doties uz konkrē tas autoostas vai autoostas vietni un apskatī t grafiku. Un tad nopē rc biļ eti. Bet Kijevā ir apmē ram ducis autoostu un autoostu. Un to š ķ iroš ana ir diezgan nogurdinoš s uzdevums. Š ā dā situā cijā palī dzē s biļ eš u apkopotā ji.
Neskatoties uz tik viltī go nosaukumu, viss ir pavisam vienkā rš i. Vienā vietnē ir piedā vā jumi no vairā kā m stacijā m un autoostā m vienlaikus. Summa ir atkarī ga no š ī paš a kolektora lī meņ a. Turklā t lielā kajai daļ ai nav tieš as piekļ uves biļ eš u pā rdoš anai. Tas ir, viņ i ir starpnieku starpnieki. Attiecī gi zemā ka uzticamī ba un augstā ka cena. Ir ļ oti maz tā du, kas pā rdod tieš i. Pirmkā rt, vecā vietne http://bus. com. ua/ un jaunā vietne https://inbus. ua/.
Vietnei https://inbus. ua/ ir nepā rprotamas priekš rocī bas. Ir uzlabots filtrs. Tas ir, neuzticami autobusu pakalpojumi paliek aizkulisē s. Bet galvenais ir uzticamī ba. Galu galā CoDrive vietnes ī paš nieks ir programmatū ras izstrā dā tā js Ukrainas autoostā m. Un tikai CoDrive tiek nodroš inā ti ekskluzī vi nosacī jumi no partneru autoostas. Rezultā tā autobusu biļ etes tiek pā rdotas ar garantiju par vietu pieejamī bu un iekā pš anu autobusā . Biļ etes var iegā dā ties arī terminā ļ os. Kā saka, viss ir pasaž ieru ē rtī bā m.
Bet pā rvadā tā ja uzņ ē muma izvē le ir sava veida loterija. Rodas sajū ta, ka daudzi saimnieki ir ieslē guš i maksimā lā s taupī š anas rež ī mu. Un biež i vien ir jā lū dz savi dievi, lai š is, tā sakot, transports vienkā rš i nesadrū p pa ceļ am. Tač u, tā pat kā š ajā konkrē tajā gadī jumā , ir priecī gi izņ ē mumi.
Kā sauc jū su vā rdu
Septiņ arpus stundas ceļ ā ļ auj ne tikai labi atpū sties, bet arī iepazī ties ar galamē rķ a vē sturi. Turklā t bezmaksas vai, pareizā k sakot, biļ etes cenā iekļ autā interneta klā tbū tne autobusā vienkā rš i piespiež rī koties.
Saskaņ ā ar oficiā lo versiju Harkova tika dibinā ta 1630. gadā . Bet ar ļ oti oriģ inā lu piebildi. Pamatojoties tikai uz rakstiskiem Krievijas oficiā lajiem avotiem. Proti, sū dzī ba par Belgorodas baznī cas zemju izpostī š anu, ko veica Harkovas Č erkasi.
Tā tad tajā paš ā laikā mē s iegū stam informā ciju par tā laika iedzī votā jiem. Tas ir, viena no Zelta ordas tautā m, kas masveidā migrē ja no Kaukā za kalniem uz Dņ epru vidusdaļ u. Un pē c tam sagrā ba apkā rtē jā s zemes.
Krievu vē sturnieks V. N. Tatiš č evs par tiem rakstī ja interesanti: tatā ru gubernatora sū dzī bas tika pā rsū tī tas uz Dņ epru un tika uzcelta Č erkasu pilsē ta. Tad viņ i, ieraudzī juš i poļ u izš ķ ī duš o varu, pā rvē rta visu Mazo Krieviju par kazakiem, ievē lē juš i hetmani vai osmaņ u, visi sevi sauca par č erkesiem. Starp citu, “kazaks” tulkojumā no turku valodas nozī mē laupī tā ju, klaidoņ u, piedzī vojumu meklē tā ju, trimdinieku.
Par paš as pilsē tas nosaukumu ir vismaz ducis versiju. Lielā kā daļ a vē sturnieku un vietē jo vē sturnieku uzskata, ka Harkova savu nosaukumu ieguvusi no tā da paš a nosaukuma upes, uz kuras tā atrodas. Tiesa, tad rodas jautā jums, no kurienes viņ a to ņ ē musi?
Daudz interesantā ka ir leģ enda, kas nā kusi no Tā lajiem Austrumiem. Saskaņ ā ar Bulgā rijas hronikā m no 430 lī dz 440 gadiem pilsē tu uzcē la leģ endā rais hunu Attila vadonis. Un nosaukts par godu viņ a mī ļ otajai mā sai Harkai. Š is viņ as vā rds tulkojumā nozī mē Gulbis. Vai tas nav ļ oti lī dzī gs Kijevas raš anā s vē sturei? Apstiprinā jumu š ai versijai var atrast arī persieš u avotos. Kur Harka kopā ar Kijavu un Č ernigu tiek minē tas kā slavenā kā s un lielā kā s Krievijas pilsē tas.
Cita leģ enda vē sta, ka 11. gadsimtā – 13. gadsimta sā kumā š ajā vietā atradā s leģ endā rā polovcieš u Š arukanu zemes galvaspilsē ta jeb citā veidā Harukans, kas nosaukts polovcieš u (kipč aka) khana Š (X) Arukana vā rdā . mū sdienu Harkovas.
No brī ž a, kad cietoksnis tika uzcelts seno krievu apmetnes vietā.1630. gadā , var teikt, ka sā kas mū sdienu Harkovas vē stures periods.
Vai esat bijis Podilē ?
Autobuss ierodas autoostā ar sā kotnē jo nosaukumu "Privokzalnaya". Kas atrodas netā lu no Harkovas pasaž ieru stacijas ziemeļ u terminā ļ a vai, citā veidā , Dienvidu stacijas. Savukā rt tā atrodas Lopanas upes ielejā . Apgabalu joprojā m sauc par Harkovas apmali. Kā pē c ir tā , ka? Jo tas ir zemā k. Iepriekš galvenā pilsē ta atradā s augš ā , kalnā . Mū sdienā s atš ķ irī bas ir gandrī z nemanā mas, bet atmiņ a paliek.
Papildus autoostai stacijas teritorijā ir vē l divi autobusu atieš anas un pienā kš anas punkti. Interesanti, ka transportam ir atvē lē tas divas zonas, kas atrodas abā s galvenā s Privokzalnaya pusē s, galvenokā rt gā jē ju. Dienvidu dzelzceļ u direkcijas un Pasta apkalpoš anas centra ē kas kopā ar paš u staciju veido vienotu arhitektū ras ansambli. Un centrā ir muzikā las strū klakas, soliņ i un vasaras kafejnī cas. Sava veida uzgaidā mā telpa svaigā gaisā .
Kā pē c dienvidu? Jo tas atrodas ceļ ā no Maskavas uz jū ru. Patiesī bā dzelzceļ a ieklā š ana kalpoja kā spē cī gs stimuls pilsē tas attī stī bai. Ne visi zina, ka Padomju Savienī bā bija divas pilsē tas, no kurā m ar vilcienu varē ja izbraukt gandrī z visā valstī . Tā s ir Maskava un Harkova. Par transporta mezgla nozī mi liecina staciju skaits. Papildus dienvidiem ir vē l seš i.
Dzelzceļ am attī stoties, š ī s stacijas ē ka tika vairā kkā rt pā rbū vē ta, modernizē ta un paplaš inā ta. Vai arī atkā rtoti uzcelti pē c kara laikā notikuš ā s iznī cinā š anas. Pē dē jais, kas lī dz mū sdienā m ir pienā cis, tika uzcelts 1952. gadā Staļ ina impē rijas stilā . Fasā di rotā desmit masī vas kolonnas no balta Inkermana akmens. Tie atbalsta portiku, kura abā s pusē s ir divi torņ i. Dienvidos ir pulkstenis. 1978. -1982. gadā tika piebū vē ts Express Hotel dienvidu spā rns un augstceltne (16 stā vi, 54 numuriņ i). Restaurā cija tika veikta 2003. gadā . Un š odien stacija joprojā m mirdz ar savu krā š ņ umu.
Stacijas tilpums 80 tū kst. m³ , zā les augstums 26 m, torņ u augstums 42 m, Dienvidu torņ a pulksteņ a diametrs 4.25 m. Kopē jā platī ba stacijas telpas ir 32.6 tū kst. kv. m, peroni un tuneļ i - 33.1 tū kst. kv. m. Stacijas laukums aizņ em 6.0 tū kst. kv. m platī bu. Visa stacijas teritorija ir 4.8 hektā ri. Š ī ir lielā kā dzelzceļ a stacija valstī un viena no lielā kajā m Eiropā .
Un lielā kajā zā lē ir uzstā dī ts lielā kais strā dā još ais samovā rs valstī . Tā s tilpums ir 360 litri, svars ir vairā k nekā.300 kilogrami, augstums ir gandrī z divi metri. Tas ir paredzē ts 1.8 tū kstoš iem tasī š u. Daļ a no tē jas paviljona "Pie samovā ra". Vienkā rš i sakot, neliela kafejnī ca.
Pirmajā platformā ir redzams bronzas piemineklis romā na "Divpadsmit krē sli" varonim tē vam Fjodoram. Uz marmora postamenta iegravē ts citā ts no viņ a vē stules sievai: "Harkova ir trokš ņ aina pilsē ta, Ukrainas Republikas centrs. Pē c provinces liekas, ka esi devies uz ā rzemē m. " Vienkā rš i š o š edevru ir ļ oti grū ti saskatī t. Platformu droš i aizsargā metā la stieņ i un jaudī gi turniketi. Atliek ar asarā m lū gt apsargiem laist cauri ziņ kā rī gos tū ristus.
Tač u Dienvidu dzelzceļ a vē stures un dzelzceļ a inž enierijas muzejā tū risti ir ļ oti gaidī ti. Tas atrodas blakus ziemeļ u terminā lim. Š is ir labā kais š ā da veida muzejs valstī . Speciā li tai tika uzcelta ē ka un atklā ta vieta tehnikai. Pē dē jais, jā saka, ir ļ oti neparasts.
Liela platī ba ir pilnī bā izklā ta ar flī zē m. Un š ķ iet, ka vagoni un lokomotī ves stā v tieš i uz bruģ akmeņ iem. Bet, nē , izrā dā s, ka sliedes ir vienkā rš i padziļ inā tas zem tā m apkā rtē jo bruģ akmeņ u lī meņ a. Tas ir ļ oti ē rti apmeklē tā jiem. Un ekspozī cija izskatā s ļ oti reprezentatī va.
Dienvidu stacija ir viena no Harkovas apmales dominē još ajā m iezī mē m. Bet ne vienī gais. Tev nav tā lu jā iet. Rozī nes ir atrodamas burtiski aiz stū ra.
(Beigas seko)
