Izpētiet Ukrainu: Berdičiva

22 Septembris 2020 Ceļošanas laiks: no 13 Septembris 2020 ieslēgts 13 Septembris 2020
Reputācija: +5251
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sā ciet š eit >>>

II daļ a. Berdič evs

"Un vilciens mierī gi devā s uz Berdič evu..." (Bulat Okudzhava)

Mē s nebraucā m ar vilcienu, bet ar autobusu, bet Berdič evs mums bija priekš ā . Un te nu jā atzī st, ka devā mies ne tikai apskatī t pilsē tu, bet arī iepazī ties ar š ī foruma "dvē seli" - staruha_izergil. Un viņ as kā vietē jā s iedzī votā jas klā tbū tne mū su ekskursiju grupā pieš ķ ī ra mū su ceļ ojumam zinā mu š armu. Un jauks precizē jums, kur tū risti var iegā dā ties Berdič evska alu suvenī riem, vienkā rš i iedvesmoja grupu un noslē dza darī jumu tirdzniecī bas vietā : )

Bet galvenais Berdič eva apmeklē juma mē rķ is, protams, bija baskā ju karmelī tu baznī ca.

Diskalcē to karmelī tu ordeņ a baznī ca

Teikt, ka baznī ca ir redzama no visiem Berdič eva punktiem un pā rsteidz ar savu varenī bu, nozī mē neko neteikt. Kā mazajā Berdič evas provincē radā s tik nozī mī ga baznī ca?


Pē c Ļ ubļ inas savienī bas noslē gš anas un Sadraudzī bas izveidoš anas Berdič evs, atš ķ irī bā no Polisijas zemē m, nonā ca Polijas kroņ a jurisdikcijā .

Tomē r Tiš kevič u ģ imene saglabā ja pilsē tu, un 1593. gadā viens no jaunizveidotā s grieķ u katoļ u baznī cas aktī vajiem darbiniekiem Teodors (Fjodors) Tiš kevič s Berdič evā sā ka bū vē t pili, vienlaikus aicinot uz muiž u zemnieku kolonistus. pilsē ta, kuri tika atbrī voti no jebkā diem vai nodokļ iem.

Bū vniecī bu turpinā ja viņ a dē ls Januš s, kurš devā s karagā jienā pret Krimas tatā riem, tika sakauts un nonā ca gū stā . Nebrī vē viņ am bija sapnis par atbrī voš anu caur nezinā mu mū ku lū gš anu, kas drī z piepildī jā s. Tā pē c, saņ ē mis brī vī bu, Januš s Tiš kevič s 1630. gadā visu Berdič evsku pili nodeva klosteriskajam Atkaļ ķ oto karmelī tu ordenim. (Karmelī ti ir basā m kā jā m, jo ​ ​ viņ iem ir ļ oti stingri noteikumi, lai gan mē s esam redzē juš i mū kus, kas valkā sandales basā s kā jā s. ) Klostera atklā š ana un apakš ē jā s baznī cas iesvē tī š ana notika 1642. gadā , un kā dā vanu Januš s viņ am uzdā vinā ja Tiš kevič u dzimtas lielā ko svē tnī cu - slaveno Berdič evas Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas ikonu.

Berdič evskas Dievmā tes ikona XVIII gs

Svē tceļ nieki sā k pulcē ties pie ikonas, klosteris kļ ū st par Polijas valstiskuma priekš posteni Ukrainā . Š ajā sakarā arī Berdič evs aug, pā rpludinot tirgotā jus un amatniekus.


Karmelī tu cī ņ a ar pareizticī bu un savienī bas piespiedu izplatī ba pā rvē rta klosteri par visu vietē jo iedzī votā ju naida objektu. Tā pē c, kad sarež ģ ī tu sociā lo pretrunu dē ļ.1648. gadā Ukrainā eksplodē ja "kazaku" revolū cija, nemiernieki gandrī z pilnī bā iznī cinā ja kljaš toru (poļ u klosteri-pils). Karmelī ti, bē got no Berdič eva, aizveda uz Ļ vovu Dievmā tes tē lu. 73 gadus ikona atradā s baskā ju karmelī tu mā su klosterī . Nā kotnē gan Berdič evas pilsē ta, gan klosteris vairā kkā rt gā ja no rokas rokā . Izmantojot relatī vo mieru reģ ionā , 1754. gadā karmelī ti uzcē la jaunu lielu baznī cu virs vecā s "leļ ļ u" baznī cas. Než ē lojot lī dzekļ us tā s celtniecī bai, viņ i uzaicinā ja slavenus arhitektus Janu de Vitu un Grigoriju Tarnovski; no Itā lijas tika izsaukta slavenā mā ksliniece Veniamino Frederisa.

Baznī ca celta baroka stilā .

Discalced karmelī tu baznī ca

Tas no iekš puses bija ī paš i bagā tī gi dekorē ts ar apmetumu, skulptū rā m un zeltī jumu. Tač u to varam redzē t tikai senā s pastā vī gā s ekspozī cijas fotogrā fijā s, kas atrodas ielejas templī . Tagad baznī ca izskatā s pieticī ga. Tomē r darbs turpinā s. Fasā de ir restaurē ta (starp citu, tajā joprojā m “kā piemiņ ai” no kaujā m atstā ts lielgabala kodols, kas nevis uzsprā ga, bet vienkā rš i iestrē ga sienā ).

Nodeguš ā s kameras tika salabotas (1941. gadā klosterī izcē lā s ugunsgrē ks un, domā jams, š ajā ugunsgrē kā gā ja bojā brī numainā ikona). Tač u š odien ir versija, ka ikona ir saglabā jusies un atrodas Polijā privā tkolekcijā .

Pē c neveiksmī giem oriģ inā lā Berdič ivas Dievmā tes tē la meklē jumiem Ukrainas un Polijas teritorijā baskā ju karmelī tu ordeņ a tē vs 1990. gada rudenī nolē ma uzdot izveidot jaunu dievkalpojumam paredzē tu ikonu. 1997. gadā pā vests Jā nis Pā vils II personī gi iesvē tī ja ikonas kopiju Krakovas Svē tā s Hedvigas baznī cā .

Atkaļ ķ oto karmelī tu baznī ca un piemineklis Jā nim Pā vilam II

Un 1998. gada 19. jū lijā Kijevas-Ž itomiras diecē zes parastais virsnieks veica Berdič evas Dievmā tes ikonas kronē š anas aktu.

Berdič evskas Dievmā tes ikona

Š odien Berdič evā aizsā kta tradī cija atzī mē t kā rtē jo Berdič evas Dievmā tes ikonas kronē š anas gadadienu, kas notiek pirmajā svē tdienā pē c Dievmā tes aizbildniecī bas svē tkiem (16. jū lijā ). atjaunota. Bet ir interesants stā sts par š o akciju staruha_izergil "Mē s visi steidzamies pē c brī numiem (c)...".

Mū su programmā bija vē l viena baznī ca - Svē tā s Barbaras baznī ca. Tomē r mū su sarū gtinā jumam tas tika slē gts. Mē s to varē jā m redzē t tikai no ā rpuses. Padomju laikos tā bija sporta skola! Kā du pā rsteidzoš u pielietojumu viņ i atrada reliģ iskai ē kai, vai ne? Sv. Barbaras baznī ca ir ē ka ar vē sturi.

Barbaras baznī ca


Tā tika dibinā ta 1759. gadā . Tajā spē lē ja jaunais Frederiks Š opē ns. Un tieš i tajā apprecē jā s Honore de Balzaks un Evelī na Ganskaja, par š o notikumu pie baznī cas sienas tika uzstā dī ta piemiņ as plā ksne.

“Ja mani grauž vē lme dzirdē t tavas kleitas š alkoņ u, nav š aubu, tā ir patiesa mī lestī ba. . . (Honorē de Balzaks)

1832. gada februā rī Onorē de Balzaks saņ ē ma noslē pumainu vē stuli ar parakstu "Outlander" un bez atgrieš anas adreses. Komplimentu un entuziasma par viņ a darbu pilna vē stule. Outlander savu vā rdu neatklā ja, tač u solī ja rakstī t regulā ri. Pē c pirmā s vē stules sekoja otrā un treš ā...Tolaik bija modē sarakstī ties ar slaveniem cilvē kiem. Sā kā s sarakste, kas pā rauga mī las dē kā un ilga seš padsmit gadus.

Anonī ma sarakste turpinā jā s gandrī z gadu, lī dz sieviete piedā vā ja tikties Š veicē . Pabeigts ar inkognito rež ī mu. Balzaks uzzinā ja, ka sarakstī jies ar kā du ļ oti bagā tu 27 gadus vecu sievieti, kura grasī jā s kļ ū t par atraitni, jo viņ a bija precē jusies ar panī kuš u sirmgalvi.

Š eit - atņ emš ana ar saskaitī š anu: Evelī na 32...

. . . bet viņ a samazinā ja sevi daž us gadus un, gluž i pretē ji, uzmeta duci savam 50 gadus vecajam vī ram. Pirmā tikš anā s Evelī na nedaudz sarū gtinā ja. Viņ asprā t, vī rietim, sievieš u dvē seļ u pazinē jam, francū zim, vajadzē ja izskatī ties savā dā k. Balzaks bija aptaukojies un nebija elegants.

Tomē r viņ u sanā ksmei bija savs turpinā jums. Rakstnieks atgriezā s Parī zē laimī gs un entuziasts. Ā rzemnieks pā rņ ē ma viņ a sirdi.

Nā kamajā tikš anā s reizē Evelī na uzdā vinā ja Balzakam gredzenu, kuru viņ š nenovilka lī dz pat savai nā vei.

Honore de Balzaks

Mī ļ otā ji plā noja nā kotni, un Balzaks, mierinot savu attā lo draugu, pastā vī gi viņ ai atkā rtoja: “Muļ ķ ī gi, pē c desmit gadiem tev bū s trī sdesmit septiņ i, bet man bū s nedaudz pā ri č etrdesmit. Cilvē ki š ajā vecumā var mī lē t, precē ties, dievinā t viens otru uz mū ž ī bu. Viņ i abi rē ķ inā jā s ar to, ka Evelī nas vī rs, bū dams par viņ u 22 gadus vecā ks, drī z pametī s š o pasauli.


Tač u, kad tas notika, Evelī na nesteidzā s par to informē t Balzaku. Viņ a tika ierauta ilgstoš ā tiesvedī bā par mantojumu ar vī ra radiniekiem. Un Balzaks saņ ē ma vē stuli, kurā bija tikai daž i sausi un auksti vā rdi: "Tu esi brī vs. " Rakstniece nepavisam nerē ķ inā jā s ar to, ka Evelī na skums par savu vī ru. Un tomē r 1847. gada rudenī viņ š vispirms ieradā s Ukrainā , bet atgriezā s Parī zē bez nekā – Hanska atteicā s viņ u precē t. (Saskaņ ā ar Krievijas impē rijas likumiem tikai pats imperators varē ja dot atļ auju precē ties ar ā rvalstu pilsoni un izvest cilš u valsti uz ā rzemē m).

Balzaks otro reizi Ukrainu apmeklē ja 1848. gadā un pavadī ja š eit gandrī z divus gadus. Atrodoties Ukrainā , Balzaks bija laimī gs. Skaistā s Evelī nas mī lestī bas un rū pju ieskauts, viņ š kļ uva arī par Verhovnas (Ž itomiras apgabala) pils ī paš nieku ar daudziem cienī jamiem kalpiem, par ko sapņ oja kopš bē rnī bas.

Ī paš ums Verhovnā

Tikmē r rakstnieces sirds sā ka nī kt. Aizvien biež ā k smakt, visu ziemu mocī jis bronhī ts. 1850. gada ziemā Honoram š ķ iet, ka viņ š tū lī t mirs – tač u nā k pavasaris un lī dz ar to arī imperatora atļ auja precē ties. Bet ī paš ums Verhovnā viņ iem netiks atstā ts.

Onore de Balzaka un Evelī nas Ganskas kā zas notika 1850. gada 14. martā Berdič evska Svē tā s Barbaras baznī cā . Pē c tam pā ris devā s uz Parī zi. Ierodoties Parī zē , Balzaks saslima un devā s uz savu gultu. Evelī na viņ u baroja č etrus mē neš us, tač u viņ š nomira.

Evelī nai ieteikts atteikties no Balzaka mantojuma, jo viņ am bija daudz parā du. Bet, tā kā madā ma de Balzaka Evelī na atmaksā ja visus vī ra parā dus, gandrī z visa viņ as bagā tī ba nonā ca kreditoriem.

Ā rzemniece Evelī na, tā pat kā Balzaks, vē lē jā s tikt apbedī ta Perlaš ē za kapsē tā . Un nā kamos 30 gadus pē c vī ra nā ves viņ a rū pē jā s par rakstnieka piemiņ as iemū ž inā š anu.

Un mē s joprojā m pastaigā jamies pa patī kamā kā s pilsē tiņ as Berdič evas centru.

Piemineklis alus krū zei

Pilsē tiņ a ir ievē rojama, pirms kā da laika tā bija pat lielā ka par Ž itomiru!

Berdič evas teā tris pē c rekonstrukcijas ir paredzē ts 420 sē dvietā m, ieskaitot cilvē kus ratiņ krē slos

Berdič evā ir teā tris, un tas uzreiz paaugstina pilsē tas statusu.

Iedomā jieties, ir Berdič eva globuss un tas ir uzstā dī ts centrā lajā laukumā !

Berdič eva globuss

Tajā paš ā laukumā ir jauks piemineklis uzvalkam.

Piemineklis uzvalkam

Skatoties uz viņ u, es gribu atcerē ties veco joku:

Berdič evā ierodas vī rietis no Parī zes modernā uzvalkā .

Vecais ebreju drē bnieks kritiski apskata uzvalku un jautā :


– Kur tu š uvi tā du uzvalku?

Vī rietis atbild:

- Parī zē .

– Vai tas ir tā lu no Berdič eva?

"Divi tū kstoš i kilometru.

- Oho, tā ds tuksnesis, un viņ i tik labi š uj!

Un mums ir pienā cis laiks atvadī ties. Atceļ ā uz Kijevu piestā jam pie Stary Solotvin.

Vecais Solotvins

Tai ir ļ oti interesanta foto vieta: neliela koka mā jiņ a dī ķ a vidū , uz kuru ved koka tiltiņ š .

Ī si pirms Kijevas ieturam kā rtē jo fotografē š anā s pauzi pie Viktorijas kinostudijas vā rtiem.

Ieeja iekā rtota Disneja pils formā , tikai viss no metā la. Pie ieejas ir skulptū ras no filmā m "Sveš ais". . .

Sveš inieks

. . . un Predator.

Uz motocikla atrodas Terminatora skulptū ra. . .

Terminators

. . . interesants auto no filmas "Mad Max". . .

Auto no filmas "Mad Max. Fury Road"

. . . un Dzelzs tronis no Game of Thrones. Kopumā Instagram faniem tas patiks.

Nobeigumā gribu teikt, ka mē s visi esam daž ā di un mums patī k daž ā das lietas. Kā du piesaista vē sture un arhitektū ra, kā du gleznoš ana, un kā ds dodas fotografē t zvejnieka mā ju.

Atceļ ā turpat pie trases paceļ as un nolaiž as gaisa baloni.

Cik tas ir skaisti! Jauks dienas noslē gums.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Костел Босых Кармелитов
Костел Босых Кармелитов и памятник Иоанну Павлу II
Икона Божьей Матери Бердичевской
Костел Св.Варвары
Памятник пивной кружке
Глобус Бердичева
Памятник костюмчику
Театр в Бердичеве после реконструкции рассчитан на 420 мест, в том числе и на людей в инвалидных колясках.
Старый Солотвин
Хищник
Терминатор
Автомобиль из фильма
Оноре де Бальзак
Имение в Верховне
Эвелина Ганская
Чужой
Костел Босых Кармелитов
Икона Богоматери Бердичевской XVIII век
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums