Senās Tiras un Akkermana cietoksnis
"Sagrozī to zaru atvī š ana
Par trokš ņ ainu vecumdienu jaunī bu,
Skatiet katra gadsimta vietu
Par cilvē ces vē stures stumbru.
Ievē rš anā s nā kotnē
Atcerieties, neiznī cinot senč u ceļ us,
Pagā tnes telpas zinā š ana,
Iepazī sim sevi savlaicī gi»
Melnā s jū ras ziemeļ u piekraste. . . bezgalī gas stepes. . . okeā ns ar š ū pojoš iem spalvu zā les, zilā s zā les un auzenes viļ ņ iem. Un Donava un Dņ estra, Dņ epra un Dienvidbuga nes savus ū deņ us uz Melno jū ru. Š eit, gandrī z pie paš as Dņ estras grī vas, atrodas provinciā li mā jī ga pilsē tiņ a - Belgoroda-Dņ estra, kuras vē sture aizsā kā s senos laikos. . . tajos laikos, kad grieķ i, paplaš inot savu ietekmes sfē ru, kuģ oja uz lejteci. no Tiras upes un okupē ja Melnā s jū ras ziemeļ u reģ ionu. Tā dē jā di radā s jauna kolonija un tagadsenā pilsē ta–Tira.
Pilsē ta savu ziedu laiku sasniedza 6. -5. gadsimtā . pirms mū su ē ras, pā rvē rš oties par diezgan lielu tirdzniecī bas centru ar Atiku, Mazā ziju, Rodu, Herakleju un Ē ģ iptes Aleksandriju, kā arī ar senajā m pilsē tā m Olbiju un Hersonē zi. Tā kā š ī s zemes bija ļ oti auglī gas un upē bija milzī gs daudzums zivju, cī ņ a par teritorijā m turpinā jā s daudzus gadsimtus. Kuram vienkā rš i nebija jā iekaro Melnā s jū ras zemes, mē ģ inot nodibinā t dominē još o stā vokli. Š ajā s vietā s pā rmaiņ us apmetā s skiti un maķ edonieš i, vē lā k goti, barbari un romieš i, slā vu ciltis un osmaņ i, moldā vu, poļ u un lietuvieš u iedzī votā ji. Kopumā Tyra liktenis ir interesants un daudzveidī gs. Tagad arheoloģ isko izrakumu rezultā tā ir atklā ti vairā ki materiā li un bū vju paliekas, pē c kurā m var izsekot un veidot vismaz kā du priekš statu par seno pilsē tu. Tač u ne rakstiski avoti, ne arheoloģ iskie dati nesniedz pilnī gu priekš statu par pilsē tas dzī vi agrī najos viduslaikos. Tač u arī tad pilsē ta no Tivertsiem un ielā m no rokas rokā pā rgā ja bulgā riem un turkiem, bet pē c tam Kijevas Firstistei un Lietuvas Lielhercogistei.
Pilsē tai bija daudz ī paš nieku, tač u tieš i Moldā vu posms, kas ilga nedaudz vairā k par gadsimtu, bija tā s patiesā ekonomiskā uzplaukuma laiks 14. gadsimtā . Tomē r 15. gadsimtā pilsē ta nonā ca sultanā ta kontrolē un no turkiem saņ ē ma jaunu nosaukumu "Akkerman", kas nozī mē "Baltais cietoksnis". Bet Osmaņ u impē rija, kas pastā vī gi karo ar Krieviju, cietusi kā rtē jo sakā vi nā kamajā Krievijas un Turcijas karā , 1806. gadā nodod pilsē tu de Riš eljē armijai un Akkermans pā riet Krievijas Ziemeļ u Melnā s jū ras departamentam. Un atkal cits bet! Revolucionā rie satricinā jumi pilsē tu neapgā ja, un 1918. gada janvā rī š eit tika nodibinā ta padomju vara. Tač u jau martā pilsē tā ienā ca rumā ņ u karaspē ks, un tika paziņ ots, ka Besarā bijas zemes ietilpst Rumā nijas karalistē , un pilsē ta ieguva jaunu nosaukumu Č etatja-Albe. Un tikai pē c neuzbrukš anas lī guma noslē gš anas ar Vā ciju, 1940. gadā , vienlaikus nodroš inot tā s dienvidrietumu robež u droš ī bu, PSRS valdī ba pieprasī ja Rumā nijai atdot iepriekš nelikumī gi anektē tā s zemes. Un visbeidzot, 1944. gada 9. augustā ar Augstā kā s padomes Prezidija dekrē tu Akkermans tika pā rdē vē ts parBelgorod-Dņ estrovski kā daļ a no Ukrainas PSR. Tie ir likteņ a kā pumi un kritumi...
Nu, mē s pē tā m akmeņ us, cenš amies redzē t seno Tyras pilsē tu, kas parā dī jā s izrakumu rezultā tā...
Tī ras izrakumi liecinā ja, ka pilsē ta atrodas uz divā m terasē m – augš ē jā , kur atradā s dzī vojamie kvartā li un aizsardzī bas bū vju sistē ma, un apakš ē jā , kur atradā s osta ar pietauvoš anā s vietā m, bet š ī daļ a pilsē tu absorbē ja estuā ra ū deņ i. Visaugstā kajā vietā atradā s akropolis ar uzceltiem tempļ iem dievu aizbildņ iem. Centrā vienmē r atradā s agora – tirgus laukums, kuru arheologiem vē l nav izdevies atrast. Tika izraktas tikai mū ra mā ju paliekas un pagalmi.
Blakus senajai Tirai paceļ as viduslaiku Akkermanas cietoksnis, kas ir unikā ls ar savu skaistumu un spē ku, kas izraisī ja bijī bu pret ienaidniekiem un tagad iedvesmo cieņ u pret senie meistari.
Cietokš ņ a sistē mas primā rais kodols bija neliela pils-citadele. Tā s bū vniecī bas datums nav zinā ms. Slā vu versijas piekritē ji uzskata, ka pili 13. gadsimta sā kumā uzcē lis Galī cijas princis Daniels Romanovič s. Bet fakts ir tā ds, ka joprojā m nav vienprā tī bas par Galī cijas Firstistes robež ā m. Un vispā r, pat ja citadeli bū tu cē luš i slā vi, tā visdrī zā k bū tu nopostī ta tatā ru-mongoļ u iebrukuma laikā . Nav jē gas apsvē rt pils bū vniecī bas turku versiju, jo cietoksnis pastā vē ja pat pirms š o iekarotā ju ieraš anā s. Visticamā kā ir moldā vu versija par cietokš ņ a celtniecī bu 14. gadsimta beigā s. To apliecina Moldā vu valdnieku uzraksti, kuros attē lots Moldovas Firstistes ģ erbonis. Akkerman atrodas Dņ estras estuā ra klinš ainajā plato. Plā nā tas izskatā s kā taisnstū ris, kura platī ba ir aptuveni 9 hektā ri.
Nocietinā jumu ieskauj plaš s grā vis:
Starp cietokš ņ a sienu un grā vja iekš ē jo sienu ir ar plā ksnē m bruģ ē ts valnis, kas parasti nosedz sargceliņ u. Izrakumu rezultā tā š eit tika atklā tas romieš u laika ielas paliekas ar mā jā m un pat drenā ž as sistē mu.
Pats cietoksnis ir aprī kots ar ā rē jā m aizsardzī bas konstrukcijā m - torņ iem un aizkariem, kas nepiecieš ami ienaidnieka karaspē ka apturē š anai un efektī vas pretoš anā s organizē š anai.
Galveno (Kilijas) vā rtu tornim bija ā rkā rtī gi liela stratē ģ iska nozī me, jo tieš i š eit atrodas ieejas vā rti:
Nocietinā jums ar iekš ē jā m sienā m ir sadalī ts pagalmos, kuriem katram ir sava ī paš a nozī me:
Starp Civic un Garnison Courts sienā m atrodas Skatu tornis jeb Storage Tower, tā pirmajā stā vā atradā s š aujampulvera veikals. Š is tornis bija paredzē ts gan aizsardzī bai, gan novē roš anai, tā pē dē jā lī meņ a atklā tajā laukumā atradā s sargsargi un briesmu gadī jumā deva signā lus.
Apmeklē tā jiem visinteresantā kā ir Citadele, kuras stū ros atrodas č etri spē cī gā kie torņ i. Tur atradā s komandanta sē ta, pilsē tas kase un pulvera noliktava.
Spē cī gs pamats. Pazemes tornisir sava veida ģ eniā la struktū ra.
Tas ir trī s lī meņ u. Turklā t pirmais lī menis ir izolē ts no augš ē jiem un ir pā rklā ts ar ovā lu velvi. Ieejot iekš ā , kļ uva neomulī gi, kaut kā rā pojoš i klī st pazemes cietumā ar vā ju daž u ļ oti ekonomisku laternu mirdzumu.
Bet otrais un treš ais lī menis ir savienots ar akmens kā pnē m un ir pieejams gaismai:
Komandanta pils paliekas ar komandanta torni.
Cietokš ņ a dienvidaustrumu stū ri aizstā vē ja Jaunavas tornis vai Ovidija tornis. Jaunavas tornis savu nosaukumu ieguvis, pateicoties leģ endai, kurā Moldovas cara Aleksandra Dobro meita Tamā ra savas dienas pavadī ja nebrī vē . Leģ enda vē sta, ka Tamā ra sapulcinā jusi laupī tā ju bandu un, tē va prombū tnē , aplaupī jusi pilsē tniekus. Un, iespē jams, atriebjoties par viņ u, pilsē tas iedzī votā ji viņ u ieslodzī ja Tornī , no kura izejas bija pilnī bā aizmū rē tas. Bet tā ir tikai leģ enda, jo patiesī bā viena no karaļ a meitā m nomira kā meitene, bet otrā bija precē jusies ar grā fu Pelesu, ko mē s pazī stam kā Drakulu.
Pils ziemeļ austrumu tornis, kas pazī stams arī kā Evakuā cijas tornis, bija paredzē ts aizsardzī bai un garnizona izmitinā š anai.
Sakari starp tā lī meņ iem tika panā kti, izmantojot akmens kā pnes:
Ir arī sava veida citadele ar lirisku nosaukumu Puš kina tornis, kas savu nosaukumu ieguva, pateicoties apkaunotam krievu dzejniekam Aleksandram Sergejevič am Puš kinam, kurš to apmeklē ja un apmeties. tajā laikā Akkermanā . Civilā s un ostas pagalmu mū ru krustojumā tika uzcelts tornis.
Stā vot uz torņ a balkona, slavenais dzejnieks skatī jā s uz Besarā bijas neierobež otajiem plaš umiem, apbrī nojot majestā tisko Dņ estru.
Kā dreiz cietokš ņ a teritorijā atradā s reliģ iskas celtnes. Sā kumā tika uzcelta pareizticī go kapela, kas tika nopostī ta pē c Osmaņ u iekaroš anas. Un tā s vietā turki uzcē la moš eju, no kuras saglabā jies tikaiminarets – tornis, no kuras augstuma muezins aicinā ja uz lū gš anu – lū gš anu.
Pastaigā joties pa cietokš ņ a teritoriju, jū s varat nedaudz izklaidē ties. Piemē ram, š aujiet š autuvē , kas atrodas blakus Jaunavas tornim.
Vai arī izveidojiet savu mā la podu uz podnieka ripas:
Izlemjot pā rvarē t vienu no savā m fobijā m, es uzkā pu uz augstā ko skatu laukumu, no kura paveras skaista panorā ma uz visu cietoksni:
Un vakara ekskursijas noslē gumā noskatī jā mies arī Dņ estras Veselkas festivā lu:
Nobeigumā vē los teikt, ka mū su ceļ ojums pa Besarā bijas plaš umiem izvē rtā s ļ oti interesants un notikumiem bagā ts. Iesaku visiem apmeklē t š o tū ristu maz izpē tī to, bet ne mazā k noslē pumaino un pievilcī go reģ ionu!
Stā stu sē rija "Pā rsteidzoš ā Ukraina"
