Nebeidzams Turcijas ceļojums. Kapadokija

19 Novembris 2021 Ceļošanas laiks: no 15 Jūlija 2021 ieslēgts 24 Jūlija 2021
Reputācija: +6554.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Atkal atgriezieties Kapadokijā

1.  daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Bodruma

2. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Marmarisa

3. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Akjaka, Daljana un Pamukale

4. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Kuš adasi

5. daļ a. Bezgalī gs Turcijas ceļ ojums. Kapadokija

6. daļ a. Nebeidzams ceļ ojums Turcijā . Cesme, Alacati un atgrieš anā s Kusadasi


Š ī ceļ ojuma marš rutā katram bija daž ā das prioritā tes, bet mana galvenā prasī ba bija apmeklē t Kapadokiju, lai gan otro reizi bijā m š eit pirms nepilna gada. Kapadokija mums ir aktī vo ceļ ojumu un ā rpuszemes dabas skaistuma etalons. Kas kā dreiz š ķ ita tik nepieejama vieta uz planē tas, tagad ir tik dā rga un viegli pieejama. Es cenš os aģ itē t pē c iespē jas vairā k cilvē ku, lai redzē tu visu š o ieleju skaistumu, un man ir prieks, ka tas izdodas. Mē s nokļ uvā m Kapadokijā ar iekš ē jo reisu no Izmiras uz Kaiseri, bet no turienes ar diviem autobusiem. Braucot autobusā , meitene man jautā ja, vai viņ a pareizi dodas uz Goreme un vai viņ a ir rī kojusies pareizi, izvē loties š o konkrē to pilsē tu.

Viņ a arī parā dī ja uz papī ra lapas sarakstu ar atrakcijā m, kuras plā no apmeklē t. Ā tri atzī mē ju kartē , kā lī dz tā m nokļ ū t un ko vē l noteikti vajadzē tu redzē t. Viņ a un puisis ā tri veica piezī mes marš rutā . Tad pie manis pienā ca cits puisis un pateicā s, kā arī ā tri pierakstī ja sev piezī mes par to, ko es ieteiktu š eit apmeklē t. Pirmā un vissvarī gā kā lieta, kas jā dara pirms ceļ ojuma uz Kapadokiju, ir lejupielā dē t bezsaistes karti Maps me. Bez š ī s kartes ceļ ojuma grū tī bas palielinā sies no vidē jas lī dz neiespē jamai. Man emuā rā ir kartes kopija, kurā es uzzī mē ju mū su galvenos marš rutus, ideā lā gadī jumā no plkst. š ī karte uzliek sev lī dzī gas etiķ etes.

Pirmā lieta pē c ieraš anā s Gö reme, mē s devā mies uzkost ar manu iecienī tā ko borek. Ž ē l, ka š odien nebija mū su drauga maiņ a.

Kā saka, laiki mainā s, bet borek garš a paliek. Man tā ir Kapadokijas garš a. Pē c reģ istrē š anā s devā mies ieturē t pilnvē rtī gu maltī ti restorā nā , kur biež i vakariņ ojā m iepriekš ē jos braucienos un vienmē r sē dā mies pie viena galdiņ a. Restorā ns izturē jā s pret mums kā pret savē jiem. "Sveicinā ti atpakaļ , draugi! " Cik jauki atgriezties, esam mā jā s! Ž ē l gan, ka š ogad restorā ns tik ļ oti pacē la cenas, ka viena galda tradī cija nā cā s pā rtraukt.

Pā rsteiguma pudele


Š odien mums bija svarī ga misija. Pirms pā ris dienā m kaut kur ielejā s mani vecā ki noslē pa pudeli un no satelī ta nosū tī ja uz atzī mi kartē . Mē s sā kā m ierakstī t video visu mū su pā rgā jienu un meklē š anu. Pē c tam tajā paš ā hronoloģ ijā viņ š nosū tī ja ziņ ojumu saviem vecā kiem. Aptuveno atraš anā s vietu varē jā m noteikt pē c akmeņ u atraš anā s vietas. Mums bija arī tē ta fotogrā fija ar naudu rokā . Pē c č ipsu maisa, kas gulē ja fonā , varē jā m noteikt precī zā ku vietu, tagad sā kā s ilgi un sarež ģ ī ti meklē jumi. Tieš i virs mums, augstu klintī , bija slē gtas durvis. Vai mamma un tē tis tur iekļ uva? Kamē r meklē ju, kā tur nokļ ū t, atklā ju jaunu grū ti aizsniedzamu alu.

Es nemaz neesmu pā rliecinā ts, ka kā ds cits atceras tā s esamī bu. Ala bija vairā kus stā vus augsta. Bet pudeles nebija. Daš a un Miš a arī bija kurli. Mē s atradā m daudz pudeļ u, bet tā s nebija vienā das) Tad mē s atradā m skaistu metā la servisu. Varē ja paņ emt un nolikt garā ž ā . Bet tā kā garā ž a jau bija nojaukta, tad servisu atstā jā m ielejā . Meklē š ana bija pamatī ga. Un kur ir pudele? Un visi cerē ja viņ u atrast pirmo. Rezultā tā par uzvarē tā ju kļ uva Miš a, kuram radā s aizdomas, ka Ķ ieģ elis pā rvietojas ž ogā un aiz viņ a varē tu bū t kaut kas. Un jā , aiz viena no akmens bluķ iem bija aprakta pudele ar konfektē m un desmit lirā m! Mē s to izdarī jā m! Tagad jū s varat to atzī mē t ar ceļ ojumu uz Saber Valley!

Mazliet par jau iemī ļ otajā m ielejā m

Pirmo dienu veltī jā m savā m iecienī tā kajā m ielejā m. Interesants fakts ir tas, ka pat treš o reizi pastaiga pa ielejā m ir tikpat interesanta un neparasta. Un katru reizi tu atklā j sev ko jaunu, ko iepriekš nepamanī ji. Š eit, piemē ram, Sabru ielejā , kur, kā man š ķ ita, zinu katru akmeni, par lielu atklā jumu kļ uva gara ala, kas iet cauri gandrī z pusei ielejas klints iekš ienē .

Š o alu atklā ja mū su krusttē vi, pē c kā aizrautī gi apskatī jā m visas ieleju strupceļ a aizmugurē jā s ielas. Un man ir arī zelta darbs, tas ir tad, kad neatkarī gi no projekta problē mā m brī vdienā s var pilnī bā iegrimt ceļ ojumā un neatcerē ties par darba brī ž iem.

Tā tad no Kapadokijas bija pilna atdeve. Mums vajadzē ja atrast jaunu restorā nu, kur mē s tagad varē tu ieturē t maltī tes par saprā tī gu cenu. Par laimi, restorā ns tika atrasts diezgan ā tri, tas bija restorā ns, kuru mums tajā gadā ieteica vietē jais iedzī votā js tieš i pirms izbraukš anas. Pē c tam vienu reizi paē dā m un atzī mē jā mies kā labu vietu. Š oreiz viņ š bija mū su labā kais ceļ abiedrs. Kā mums stā stī ja, ka tieš i mums tie bū s atvē rti arī svē tdienas slē gš anā s laikā , tā pē c par ē dinā š anu nav jā uztraucas.


Pirmajā dienā apbraukā jā m visas savas iecienī tā kā s vietas un nonā cā m rietoš ā s saules sarkanajos staros sā rtā s ielejas virsotnē (tas ir skaists skatu laukums 8 kilometrus no Goreme).

Š oreiz ieradā mies nedaudz agri, tā pē c paspē jā m pirms restorā nu slē gš anas. Saulriets garš oja pē c augļ u gozlemes, un saimnieks mums izsauca taksi.

Bet taksometri nez kā pē c nā ca visiem, bet ne mums. Bet bija vē rts gaidī t, mums sanā ca kaut kas lī dzī gs ī sam limuzī nam. Vai tas tieš ā m ir mū su taksometrs? Puisis pamā ja. Š oferis uzreiz mierinā ja, ka brauksim pē c standarta skaitī tā ja, viņ am vienkā rš i patī k komforts. Ž ē l tikai, ka minibā rā nebija š ampanieš a. Interesants fakts, ka pirms pā ris dienā m, kad vecā kiem vajadzē ja atgriezties viesnī cā .


Mamma un tē tis bija noraizē juš ies, jo no vietā m vajag braukt ar stopiem. Tač u Kapadokijā braukš ana ar stopiem ir pirmais ceļ oš anas noteikums, un vietē jie iedzī votā ji š o noteikumu ievē ro labi. Tā tas taksometrs piebrauca pie manas mā tes un piedā vā ja viņ u atvest uz pilsē tu bez maksas. Mamma un tē tis nevarē ja saprast, kā tas bija iespē jams. Turklā t automaš ī na vispirms izbrauca viņ iem cauri un pē c tam speciā li atgriezā s. Bet viņ iem pat nebija laika pacelt roku, lai sā ktu ķ ert. Es paskaidroju saviem vecā kiem, ka tieš i tā ir Kapadokijas iezī me. Ja atrodaties vietā , kur nav transporta vai iespē jas izsaukt taksometru, kā ds noteikti sniegs braukš anu bez maksas. Un, kā izrā dī jā s, tas var bū t pat luksusa lī meņ a taksometrs. Kad atgriezā mies Gö reme, bija jau diezgan vakars, un mums vajadzē ja kaut ko izlemt ar arbū zu, lai nepā rkā ptu izaicinā jumu “ne dienu bez arbū za”. Problē ma ir tā da, ka pē c 20 minū tē m sā ksies komandantstunda un viss bū s slē gts. Sā kumā bija jā izlemj, vai tiek uzskatī ta par rī ta auksto tē ju ar arbū za garš u vai nē . Es joprojā m jutos laimī gs. Ja kaut kur bū s arbū zs, tad noteikti dabū sim! Puisis tikko skrien ar meloni rokā s, pā rtvē rā m puisi “Stop, kur tu dabū ji meloni? ”. Puisis pamā ja ar roku veikala virzienā un skrē ja vē l ā trā k. Aizgā jā m uz veikalu, ledusskapī mū s gaidī ja ceturtdaļ a arbū za, izaicinā jums tika saglabā ts!

Rī tu iesā kā m tradicionā li ar balles apceri. Bumbu skaits š osezon svā rstī jā s simts robež ā s. Tā tad apgrozī jums pieaug, un cenas joprojā m ir tikpat patī kamas. Balona cena 2021.  gada jū lijā ir 55 $. Balles, starp citu, treš ajā Kapadokijas apmeklē jumā vairs netī k acij kā agrā k, bet katru rī tu ballu vē roš ana joprojā m ir neatņ emama Kapadokijas sastā vdaļ a. Acs varbū t jau nav tik patī kama, bet cik tā ir skaista, neparasta un atmosfē riska. Tagad mums jā sā k atklā t jaunas vietas. Sā ksim varbū t ar to kalnu tur, kurā ir daudz alu.

Kā piens sā kā s diezgan daudzsološ i, alas ar arkā m, pa kurā m kā pa arvien augstā k. Bet slī pums sā ka iegū t diezgan vertikā lu raksturu. Esam gandrī z virsotnē un drī z sasniegsim taku, kas iet virsū . Bet, kad bija palikuš i kā di desmit metri, sapratā m, ka ir diezgan riskanti turpinā t nodarboties ar Miš u. Tā kā š o posmu var nebū t iespē jams pā rvarē t, mē s trī s sadevā mies rokā s. Saskā rā mies ar dilemmu - kā pš ana lejā bija ne mazā k riskanta, jo, kā pjot lejā , nevar redzē t, kur likt kā ju brikš ņ u saknē s uz vertikā la akmens.


Mē s iekritā m kaut kā dā s lamatā s un ne augš ā , ne lejā . Viss ķ ermenis ir noguris no spriedzes, un katru soli pavada Miš as pā rneš ana no rokas rokā . Nā kotnei esam noteikuš i, pē c kā dā m zī mē m ir nepiecieš ams atsijā t kalnus, lai nenonā ktu lī dzī gā situā cijā . Pa to laiku sē ž am un domā jam ko darī t tā lā k, vismaz ņ em un izsauc helikopteru ar kā pē jiem. Kā rtē jo reizi izsverot, kas ir bī stamā ks, nolē mā m sā kt nobraucienu lejup. Centimetrs pa centimetram. Zeme tuvojas, galvenais, lai ik mirkli rokas turas pie kaut kā spē cī ga, un tu skaidri saproti, ko uzņ emsies zemā k. Bet celms ir skaidrs, ka tas nevarē ja paņ emt visu un noritē t pilnī gi gludi. Zeme sabruka zem manā m kā jā m un es karā jos pie koka saknes. Par laimi, Daš a jau bija vienu lī meni zemā k un spē ja saskaņ ot, kur man mest kā ju. Kad beidzot nokā pā m lejā , š o vietu nosaucā m par nā ves ieleju. Mē s š eit vairs negā jā m.

Pē c brokastī m devā mies pastaigā pa jau pā rbaudī tajiem uzticamajiem Balož u ielejas marš rutiem, kas stiepjas no Uč isaras.

Vakara programmā mums bija fiksē ts obligā ts brauciena punkts - braukt ar kvadracikliem Kapadokijas ielejā s, š oreiz vietā pie krusttē viem, arī viņ i š odien pilnā sastā vā lidoja uz Kapadokiju. Pirms Saš a, Katja un Nastja (viņ u meita) paguva atpū sties no ceļ a, viņ i no automaš ī nas pā rcē lā s uz kvadraciklu stū ri. Braukt pa Kapadokijas ielejā m ar kvadraciklu ir kā bū t rovera vadī tā jam uz citas planē tas. Turklā t biļ ete maksā simboliski 110 liras ($ 13.2) par divā m stundā m par vienu ATV.

Turklā t š ī ir lieliska iespē ja iepazī ties ar labā kajā m vietā m blakus esoš ajā s ielejā s, kur, iespē jams, vē l neesat sasniedzis kā jā m. Un, ja viņ i to darī ja, joprojā m bū s ļ oti patī kami braukt. Nā kamajā rī tā krusttē vi pē c garā marš ruta pietiekami gulē ja, bet mē s paš i izvē lē jā mies pā rgā jienu pa Balto ieleju. Interesanti, cik reizes dzī vē vajag staigā t pa ielejā m, lai mums tā s bū tu noguruš as ? ? ? Ž ē l tikai š ogad stopē š ana nebija tik ā tra atceļ ā uz pilsē tu, agrā k, pē c statistikas, apstā jā s pirmā vai otrā maš ī na. Tagad balsoš anai vajadzē ja 5-10 minū tes. Un pat tad, kā rezultā tā taksometrs apstā jā s)))) Tagad, kad mū su iecienī tā kā s ielejas ir atkā rtoti š ķ ē rsotas, mē s varam atvē rt jaunas vietas!

Derinkuyu


Pē cpusdienā pievienojā mies krusttē viem, viņ i bija ar maš ī nu. Tagad redzē sim, ko slē pj tā lā Kapadokija. Š odien ieradā mies lielā pazemes pilsē tā . Uz visiem plakā tiem bija š ķ ietami nereā li liela pazemes alu shē ma. Vē l nesen es biju pā rliecinā ts, ka tas ir mā rketinga triks, viņ i saka, viņ i to bija iecerē juš i, kad viņ i to uzbū vē ja. Bet patiesī bā pilsē ta izrā dī jā s neticami dziļ a un daudzstā vu. Pieredze š ika, tā dā s pilsē tā s vē l neesam bijuš i. Š eit var staigā t un klī st, lī dz nokrī t kā jas. Viena problē ma, senie iedzī votā ji uzcē la pilsē tu ilgi pirms liftu parā dī š anā s. Un spē ki ir jā aprē ķ ina tā , lai bū tu viegli pacelties atpakaļ . Lai gan, iespē jams, ja jū s neuzkā psiet ielejā s lī dz tumsai, tad braukt augš up un lejup pa pilsē tu nebū s tik grū ti)

Pilsē tas izmē ri ir ļ oti, ļ oti iespaidī gi. Un kā pē c viņ i neuzcē la savas mā jas klintī s, kā tas bija pieņ emts š eit? Viņ iem laikam nepatika karstums. Jau noskaidrojā m, kur dzī voja vietē jie iedzī votā ji, tagad jā noskaidro, kuros restorā nos viņ i ē da. Pilsē tā vienī gā tū ristu vieta ir nolaiš anā s pazemes pilsē tā . Pā rceļ oties 200 metrus tā lā k, jū s jau nokļ ū stat Turcijas provincē , kur tū risti bija redzami tikai bildē s. Š eit jū s varat atrast restorā nu ar vietē jā m cenā m. Tiesa, arī vietē jie ā tri izdomā ja un sā ka nosaukt cenas ē dieniem, ko vietē jie iedzī votā ji š eit acī mredzami nevarē ja atļ auties. Tā tad, jums ir jā meklē restorā ns ar rakstisku ē dienkarti. Ak, un lū k, ē dienkarte ir uzrakstī ta tieš i pie sienas. Cenas kā laimī gā pasakā . Viss iestā des personā ls bija neticami apmierinā ts ar mū su vizī ti. Papildus mū su pasū tī jumam viņ i sā ka nest mums daž ā dus naš ķ us-komplimentus, tad Daš ai, Katjai un Nastjai tika pieš ķ irta katra pa puķ im. Mums teica, ka mū su apmeklē jums ir nozī mī gs notikums restorā na vē sturē – tos tū risti apmeklē ja pirmo reizi. Tad vadī tā js atveda savu padzī vojuš o tē vu, restorā na ī paš nieku, lai tiktos ar mums personī gi.


Pē c blī vas un garš ī gas maltī tes mū s aizveda uz terasi ar papagaiļ iem, tagad par iestā des lī dzekļ iem rī kojā m tē jas ceremoniju. Strā dnieki Mū s fotografē ja no visā m pusē m. Domā ju, ka oficiā lajā s vizī tē s š eihiem nav tik sirsnī gas un siltas uzņ emš anas. Restorā ns burtiski padarī ja dienu mums visiem, un mē s to padarī jā m viņ iem. Pē c brā lī gā m atvadā m mē s braucā m atpakaļ uz Goreme. Toreiz mē s vē l nezinā jā m, ka esam ne tikai Derinkuyu zvaigznes, bet arī slaveni visā Kapadokijā ! Kad krusttē vi atgriezā s savā viesnī cā Goremē , viņ u viesnī cas vadī tā js savā tā lrunī parā dī ja vienu no mū su uzņ ē muma fotogrā fijā m kā dā restorā nā Derinkjujā . Tā pē c es mī lu Kapadokiju, tā ir kaut kā mā jī ga un visi viens otru pazī st.

Urgup

Atceļ ā iemū ž inā jā m vē l vienu mums jaunu pilsē tiņ u - Urgupu. To man ieteica kolē ģ e Maš a. Un viņ ai bija taisnī ba, es joprojā m nesaprotu, kā pē c mē s savos iepriekš ē jos ceļ ojumos neatklā jā m š o brī niš ķ ī go pilsē tiņ u Goremes apkaimē . Pilsē ta ir ļ oti mā jī ga pastaigai, un tai pat ir savs cietoksnis, kurā uzkā pt. Kā mē s š eit noskaidrojā m, gandrī z katrā pilsē tā ir savs cietoksnis, jū s nevarē siet apmeklē t visu - jums nepietiks spē ka. Es iemī lē jos jaunajā pilsē tā burtiski no pirmā soļ a. Tagad noteikti ieteikš u iekļ aut to savā Kapadokijas marš rutā . Š odien mums š eit nebija daudz laika, tā pē c kā du no š ī m dienā m atgriezī simies š eit, lai sī kā k izpē tī tu visas ielas. Tikmē r mē s virzā mies uz Goreme. Nā kamais nelielais atklā jums mums bija trī s slaveni pī lā ri - klintis "Trī s skaistules".

Praktiski tā ir vietē jā vizī tkarte, kurai ir viegli nokļ ū t, bet mē s nekad to netikā m. Š ie cepuru polā ri ir tik nozī mī gi, ka policija pat lū dz valkā t maskas, lai uz tā m skatī tos. Lai gan mē s neievē rojā m masku rež ī mu citā s reģ iona vietā s. It kā tur ir, bet tajā paš ā laikā tā nav. Un tad viņ i lū dz to valkā t. Š ogad attiecī bā uz masku rež ī mu jutā mies diezgan mierī gi, jo ceļ ojuma brī dī Turcijā jau bija diezgan liels vakcinē to cilvē ku procents. Saulrietu satikā m viena kalna virsotnē netā lu no zobenu ielejas.

Katrs saullē kts Kapadokijā ir kā atļ auja beidzot atpū sties un nekur citur kā pt, uzkrā t spē kus pirms jaunas dienas. Un š eit tas sā kas katru reizi vienmē rī gi 04:15. Un cik gan slikti te nevarē ja agri iet gulē t, vakaros ir ļ oti dvē seliskas dzī res. No otras puses, š ķ iet, ka balonu pacelš anā s nokavē š ana ir morā ls noziegums. Rezultā tā pē c nedē ļ as Kapadokijā nonā ksim lī dz tā dam stā voklim, ka vienkā rš i fiziski nevaram tik agri piecelties, un ž ē l, ka vē lmes un ambī cijas daž kā rt pā rsniedz ķ ermeņ a iespē jas.

Ihlā ras ieleja


Š odienas marš ruts bija vē l tā lā ks. Pirms garā ceļ ojuma nolē mā m paņ emt lī dzi svaigus boreks piknikam. Es paliku maš ī nā , Daš a atgriezā s ar dā vanu tē ju no mū su vecā drauga, š odien beidzot ir sā kuš ā s viņ a maiņ as. Puisis Daš u nepazina, bet Daš a viņ u ieraudzī ja un sasveicinā jā s no patiesa viņ a cepš anas cienī tā ja, pā rdevē ja uzreiz mani atcerē jā s un aplē ja visiem pa ceļ am tē ju. Tagad viss ir gatavs, varat doties. Ieleja atrodas 80 km no Goreme. Pirmais, ko ieraudzī jā m, bija ieleja no augš as.

Un tas tieš ā m ir zaļ š , kā tas ir aprakstī ts. Un jā , tas izskatā s iespaidī gi. Ne mazā k iespaidī gs ir fakts, ka ieeja š ajā ielejā ir par maksu, lai gan joprojā m nesaprotu, kā pē c daž ā s valstī s ir maksas mež i un tamlī dzī gi dabas objekti.

Varē tu, protams, pieņ emt, ka par 60 lirā m (7.2 dolā riem) turki kaut ko noderī gu dara, bet patiesī bā par š o naudu ielejā saņ em apmaksā tas tualetes. Pati ieleja ir patieš ā m š ika un radikā li atš ķ iras no Goreme apkaimē esoš ajā m ielejā m.

Jū s varat staigā t š eit bez pā rspī lē juma visu dienu. Jū s visu laiku pavadī s zaļ a upe, spā res un saules stari. Ī paš u uzmanī bu š eit var pievē rst tempļ u skaitam klinš u iekš pusē . Vā rds daudz un tuvu nenorā da to skaitu. No mī nusiem š is ir mans vecais ienaidnieks – soļ i.

Ja vē laties apskatī t templi, uzkā piet pa nā kamajiem pakā pieniem. Tempļ i, starp citu, ir diezgan daž ā di. Mē s noteikti apguvā m 7 gabalus, un krusttē vs izvirzī ja sev uzdevumu nepalaist garā m nevienu! Daž us kilometrus pē c ieejas ceļ otā jus gaida mū su iecienī tā kie mā jī gie restorā ni uz ū dens. Svaigas sulas un turku kafija te plū da kā ū dens.

Galvenais, lai bē rniem nebū tu alerģ ijas pret tik daudziem citrusaugļ iem) Ļ oti omulī ga ieleja, gribē ju š eit pavadī t laikus ar zosī m. Bet mums ir jā iet tā lā k! Pē c kā diem 4 kilometriem tū risti beidzas, viņ i uzkā pj kaut kur pa kā pnē m un tad ieleja vispā r kļ ū st tikai jū su personiskā . Bet neatkarī gi no tā , kā jū s vē laties staigā t š eit mū ž ī gi, jums ir jā atgriež as pie automaš ī nas. Atgrieš anā s marš rutu var veikt pa otru krastu ar citiem tempļ iem.

Starp citu, ielejā ir daudz interesantu tiltu. Viņ i izskatā s kā vecā pasakā . Paš ā ielejas sā kumā , kur sā kā m, ir daudz restorā nu ar skatu uz upi, te var paē st, bet, godī gi sakot, tie ir paredzē ti tū ristiem, kurus pa reizei ieved un aizved ar autobusu.


Apkalpoš ana un ē diens š eit ir pilnī gi neinteresants. Piknikam paš ā ielejā labā k paņ emt lī dzi daudz pā rtikas un baudī t dabu. Tā bija negaidī ti zaļ a diena starp mums pazī stamajā m Kapadokijas zeltainajā m un sarkanajā m krā sā m. Atceļ ā uz Goreme ir arī vairā kas atrakcijas milzī ga cietokš ņ a formā - klintis. Un vesels akmens akmeņ u lauks – č iekuri.

Papildus standarta vietē jiem apskates objektiem mē s iebraucā m zonā , kur klintī s bija daudz aizvē rtu milzu durvju. Tā das, kā das bija Star Craft kartē s. Kas atrodas aiz durvī m un kā pē c tā s nav kartē ? Lai kā mē s centā mies tā s durvis dabū t ā rā no galvas, mē s gā jā m garā m arvien vairā k. Un visbeidzot vienā no akmeņ iem mē s ieraudzī jā m atvē rtas durvis. Uz priekš u! Jā atzī st, ka viedokļ i dalā s. No vienas puses, uzzinā m, ka kaut kas ir, no otras puses, visiem bija sajū ta, ka ielidos helikopteri un mū s sasaistī s. Zinā tkā re ir pā rņ ē musi! Mē s izgā jā m pa vienā m durvī m. Tagad man ir dilemma, no vienas puses, par š o man nevajadzē tu rakstī t savā stā stā , tā pē c acī mredzot ī paš nieks par velti to nepieminē ja kartē s, bet, no otras puses, kā ir ar informā cijas atklā tī bu un pieejamī bu ? Jā , un virtuā lais ceļ ojums ar mums š ajā gadī jumā bū s nepilnī gs.... Aiz durvī m bija tumš s, no dziļ uma nā ca vē ss vē sums caur tumš ajiem pī lā riem, kas turē ja draudī go griestu velves. Mū su acī m pavē rā s nepieredzē ts kartupeļ u daudzums. . . Izskatī jā s, ka tā s ir dā rzeņ u noliktavas. Kad braucā m tā lā k maš ī nā , mani nepameta doma: “Ja nu viņ i tieš ā m gribē tu, lai mē s domā jam, ka tur ir tikai kartupeļ i? ! Un kas viņ i ir? " Pirms tam domā jā m aiziet pa laukiem uz citā m durvī m, bet tur kombinā ta strā dnieks tik aizdomī gi paskatī jā s uz mums, ka mē s jau negribē jā m pie viņ iem iet. . . Kā pē c viņ š bija aizdomī gs? Un kā pē c viņ š aizdomī gi paskatī jā s uz viņ u? Vai arī viņ š gribē ja, lai mē s tā domā tu, ka viņ š izskatī jā s aizdomī gi. . . Tač u š ī “sazvē restī bas teorija” vē l ir tikai sā kumstadijā .


Ī si pirms brauciena nolē mā m noskatī ties kulta kulta seriā la “The Pit” pirmo sē riju. Tā tad ir ī paš s tetovē jums, pē c kura viņ i atpazī st savē jos. Un tad vē l Stambulas rajoni, kurus glabā kā ds gados vecs vī rietis, kurš var viegli “uzsist uz kā postu zupas”, ja piestā jas nepareizā vietā . Š ķ iet, ka noskatī jā mies tikai vienu filmas epizodi, un zī mes no filmas jau seko mums visā Turcijā . Š ī zī me izskatā s kā vertikā li trī s punkti leņ ķ iekavā s. Atceļ ā iegriezā mies nedaudz nepareizā pagriezienā un iebraucā m pilsē tiņ ā ar ļ oti š auriem ceļ iem. Visu vietē jo iedzī votā ju acis bija pievē rstas mū su automaš ī nai. Kaut kur pie sienas bija skaidri redzama zī me no “Bedres”. Bet, par laimi, vietē jais kontingents galvenokā rt sastā vē ja no vecmā miņ ā m, un nebija nekaunī ga vectē va, lai gan saskaņ ā ar filmu puiš i nokļ uva ļ oti lī dzī gā ielā .

Beidzot ieraudzī jā m Kapadokijas tā lā kos nostū rus! Š eit es gribē tu izdarī t secinā jumu. Noteikti ir vē rts apmeklē t pazemes pilsē tu Derinkuyu un Ihlara ieleju. Ja esat bez automaš ī nas, tad ir jē ga reģ istrē ties "zaļ ajai tū rei". Š is ir universā ls nosaukums daudzā s tū risma firmā s. Svarī gi, lai ieejas biļ etes bū tu iekļ autas cenā . Patiesī bā jums bū s jā maksā.60 liras vienai personai trī s reizes (pazemes pilsē ta, Ihlara ieleja un Selimes klosteris). Ekskursijas izmaksas, par kurā m mē s noskaidrojā m, bija par aptuveni 100 lirā m lielā kas nekā visu ieeju kopē jā s izmaksas un ietvē ra š ī s ieejas.

Tā tad, ja vē laties redzē t Kapadokiju augš up un lejup, atvē liet vismaz 4 pilnas dienas. Paš u klosteri neapmeklē jā m, jo ​ ​ nebija spē ka un Uč isarā ir lī dzī gs, bet bijā m netā lu, izskatī jā s skaisti. Mums marš rutā bija arī viens neizskaidrojams objekts - Mustafapasha. Kartē tas ir atzī mē ts kā orientieris, bet mazā kajā pilsē tiņ ā , kur š ī zī me atrodas, neviens nevarē ja paskaidrot, kas tas ir. Mē s tuvumā neatradā m neko interesantu.

Turpinā m ceļ ojumu cauri Kapadokijai


Mū su krusttē vu atvaļ inā jums tuvojā s beigā m, un nā kamajā dienā viņ i lidoja mā jā s. Mums priekš ā vē l treš daļ a no marš ruta. Mums bija arī viens neatrisinā ts jautā jums. Mums bija paredzē ts Trabzons. Š ī ir daļ a no Turcijas no Melnā s jū ras, tai vajadzē tu bū t tikpat skaistai kā mums Karpatos. Tač u laikapstā kļ i traucē ja. Pē dē jo nedē ļ u laikā laikapstā kļ u dē ļ gandrī z visu laiku ir bijis lietus, un mū su ieraš anā s datumi nebū s izņ ē mums. Lai gan, kā liecina pieredze, ja tiek prognozē ts, ka lietusgā zes turpinā sies nedē ļ ā m ilgi, tad parasti patiesī bā viss nav tik slikti. Otra problē ma bija iegū t. Varē tu lidot ar lidmaš ī nā m, metot lielu lī kumu, kas nebū tu finansiā li pamatoti. Otrs variants, ko izskatī jā m, bija nakts autobuss, kas apmē ram pulksten 12 dodas no Kapadokijas tieš i uz Trabzonu. Š o variantu pirms aptuveni nedē ļ as uzskatī jā m par piemē rotā ko. Tač u Kapadokija ir ļ oti fiziski smags marš ruts, it ī paš i, ja tā ir tikai viena no septiņ ā m liela ceļ ojuma vietā m.

Mē s vienkā rš i neesam aprē ķ inā juš i spē kus. To, ka Google uzzī mē ja lietus Trabzonā , es to norakstī tu kā plusu, jo ar mierī gu dvē seli š o vietu izmetā m no marš ruta. Es atceros savu frā zi: "Ja mums rī t bū s jā brauc ar nakts autobusu, es baidos, ka es nomirš u no noguruma. " Lai arī kā es vē lē tos visus iepriecinā t ar mū su bezgalī go enerģ iju, bet diemž ē l mū su enerģ ijai ir robež a, un mē s to sapratā m š ajā ceļ ojumā . Uzskatu, ka cilvē kiem, kuri dodas garos ceļ ojumos apkā rt pasaulei, ir jā uzceļ pieminekļ i izturī bai. Starp citu, š ajā ceļ ojumu formā tā darboš anā s faktors nospē lē jas savā s rokā s, jo darba dienā s nedaudz bremzē , ļ aujot atpū sties no pā rgā jieniem. Kad sapratā m, ka jā maina marš ruts, vē l naktī mē ģ inā jā m ā tri ieskicē t jaunu plā nu, bet viss neizdevā s. Vispā r vē l paliekam Kapadokijā , te tik un tā ir labi, un tad pagulē sim un ar skaidru galvu kaut ko izdomā sim no jauna. No rī ta izrā dī jā s patieš ā m vieglā k domā t, un mē s ā tri izveidojā m sev tā lā ko rī cī bas plā nu un iemetā m vē l pā ris dienas Kapadokijā . Mū su paš reizē jā viesnī cā , par laimi, nebija nevienas brī vas vietas, ko pagarinā t vē l uz pā ris naktī m. Mū su paš reizē jā viesnī ca nebija slikta, bet katru reizi ar brokastī m viņ i saš ķ obī jā s. Un, lai saņ emtu visas brokastis, jums ir jā zaudē viss rī ts. Protams, ja mū su istaba vē l bū tu brī va, vieglā k bū tu palikt nekā vilkt mantas. Bet š eit, par laimi, bija iemesls izvā kties.


Mū su otrā viesnī ca


Pirms nedē ļ as manai mammai un tē tim bija laba viesnī ca pā ri ielai no mū sē jā s, rezervē jot viņ š gribē ja diezgan augstu cenu, bet es nolē mu doties pie viņ iem un parā dī t diplomā tijas brī numus. Atnā cu uz viņ u uzņ emš anu un teicu, ka atbraucu pie viņ iem ar lielu diplomā tisko misiju, vē lamies divas naktis apmesties trī svietī gā istabiņ ā un esmu pā rliecinā ts, ka varam vienoties par labu cenu, jo rezervā cija ir pā rā k dā rga. Puisis teica, ka, protams, vienosimies, iesim 300 liras (36.1$) un tū lī t reģ istrē jamies. Ā tri pā rcē lā mies uz jaunu viesnī cu. Tā tad, kā das ielejas š eit, netā lu no ielejas, vē l nav pilnī bā izpē tī tas?

Sarkanā ieleja (bet nav pā rliecinā ta)

Iepriekš ē jos braucienos š ī ieleja radī ja visvairā k jautā jumu, jo zī mes nemitī gi jaucā s, tagad tā ir rozā , tad sarkana, un tieš ā m zī me ir rakstī ta zilā krā sā . Sā kā m savu grū to marš rutu uz Č avuš inu. Mē s devā mies speciā li pa ielejas marš rutiem. Ieleja izcē lā s ar to, ka tajā bija lielas augstuma atš ķ irī bas, tad tu noej kaut kur pavisam zemā k, tad uzkā p Hoverlas mini versijā .

Mani ī paš i iepriecinā ja atzī me kartē garā “Ļ oti grū ti izbraucams”. Un tieš ā m, tajā vietā bija grū ti, nokā pā m burtiski pa padziļ inā jumiem gandrī z vertikā lā sienā . Jā , kas mums ir pē c gadī juma, kad nevarē jā m izkā pt, tā di marš ruti ir kā jū ra lī dz ceļ iem.

Miš a atkal bija š ausmā s, kur vecā ki viņ u vilka. Bet marš ruta beigā s mū s gaidī ja aukstā s apelsī nu sulas pā rdevē js. Tā tad atlī dzī ba bija tā vē rta. Pati ieleja ir tikpat neticami skaista kā pā rē jā , tur ir interesantas alas un tempļ i ar grebumiem pie griestiem, tikai ieleja ir par kā rtu sarež ģ ī tā ka par blakus esoš ajā m un nedaudz bī stama.

Tur es pamanī ju citu marš rutu uz kalnu virsotni, lī dzī gu turku saldē jumam, bet mē s to kaut kā izpē tī sim savos nā kamajos braucienos. Č avuš inā sā kotnē ji plā nojā m ē st restorā nā , kur ē dam katru reizi, tač u pā ris gadu laikā restorā ns kļ uva populā rs un noteica tā das cenas, ka nā cā s no tā atvadī ties. Turcijā ne reizi vien esmu novē rojis, ka tajā paš ā viesnī cā ienā kot reti gadā s, un tagad lī dzī ga tendence sā kas ar restorā niem.

Katru gadu atveras simtiem jaunu ar labā m cenā m, savukā rt vecie paceļ cenas, kā jau zinā ms. Savukā rt Kapadokijā pā rsvarā ierodas vienu reizi, un kā da jē ga dā rgos restorā nos man nav ī sti skaidrs. Apkalpoš ana un ē diena garš a jebkurā gadī jumā bū s plus mī nus vienā da. Tā pē c ē dī sim nā kamajā pilsē tā .

Avanos


Tā jau ir tradī cija. Katrā ceļ ojumā uz Kapadokiju noteikti apmeklē jiet mā jī gos Avanos. Dodieties uz skaistu McDonald's ar bezgarš ī gu kafiju un pastaigā jieties gar upi. Š oreiz mē s vienkā rš i nepasū tī jā m kafiju McDonald’s, un tā kļ uva ne tikai skaista, bet arī garš ī ga. Mē s, starp citu, š eit karā jā mies ilgu laiku. Tajā ir bezmaksas spē ļ u automā ts diviem.

Bija spē le no tā du cī ņ u sē rijas kā Mortal Kombat. Mums š eit ir ī sts turnī rs. Tas bija jautri. Vē l viens radoš s jauninā jums ir sē doš u futbolistu modeļ i. Lai epidē mijas laikā viņ i nesē dē tu cieš i viens otram dubultā s vietā s, vienu aizņ em kartona futbolists pilnā augumā ) Arī pati pilsē ta mū s iepriecinā ja ar forš u ī paš ī bu. Š eit viņ i ievieto maš ī nu, kas par divā m lirā m (0.25 usd) nofotografē jū s uz orientiera fona un izdrukā fotoattē lu. Tā tad mums ir piemiņ as fotogrā fija no Avanos) Savā di, bet Avanos mums ir arī restorā ns, kur mums tradicionā li vajadzē tu skatī ties, ir omulī gi dī vā ni, kur var sē dē t guļ us stā voklī . Mums ir mū su mī ļ ā kais galds. Š oreiz atnā cā m uz kafiju ar kunefe un katmer. Ar katru gadu mū su mī lestī ba pret turku saldumiem kļ ū st arvien lielā ka. Baidī jos, ka š ajā ceļ ojumā ļ oti pieņ emš os svarā , bet atgriež oties mani pā rsteigs zaudē tie trī s kilogrami.


Iespē jams, ka pirmo reizi mū su ceļ ojumu vē sturē esmu notievē jis, acī mredzot ar darbu saistī tie nervi, visi piedzī vojumi un fiziskā aktivitā te marš rutā ir atstā juš i tā du efektu. Bet š ajā ceļ ojumā patieš ā m bija daudz saldumu un litru airā na, un tas bija patieš ā m brī niš ķ ī gi. No Avanos nolē mā m doties uz Urgupu, š ķ iet, ka š eit ir pavisam tuvu. Bet nez kā pē c, lai cik braucā m, kartē bijā m arvien tā lā k un tā lā k, un tā lā k. Kad braucā m garā m savai viesnī cai Goremē , mums radā s aizdomas, ka kaut kas nav kā rtī bā . Turklā t š oferis mums pateica, ka brauc uz Urgupu, bet kaut kā dam turkam piebilda vē l kaut ko turku valodā , un viņ š nesē dā s. Rezultā tā izbraucā m visas galvenā s apkā rtnes apskates vietas un beidzot izkā pā m Urgupā . Š ķ iet, ka mikroautobuss bija apļ veida, un mē s vienkā rš i sā kotnē ji devā mies nepareizā virzienā . Bet Miš ai izdevā s labi izgulē ties, kamē r mē s braucā m. Par to, cik brī niš ķ ī gi bija Urgupā , jau rakstī ju pirms pā ris dienā m. Š oreiz bija ne mazā k š iks, pilsē tiņ a tieš ā m ir atseviš ķ a apskates vē rta. Mums pat bija ģ imenes joks par š o ceļ ojumu. Ik pa laikam mē s viens otram teicā m vā rdu “Urgup” vienkā rš i bez konteksta. Tajā paš ā laikā bija jā ievē ro maksimā lais turku akcents.

Tā tad mums tagad “Urgups” ir pilnvē rtī gs teikums sarunas laikā , kas pats par sevi uzreiz atklā j jautā juma bū tī bu un uz to atbild. Nā kamo rī tu sā kā m ar baloniem, jo ​ ​ iepriekš ē jā naktī bijā m saldi gulē juš i. Tikai tagad bumbiņ as nez kā pē c tika nolaistas, bet visi cilvē ki bija gatavī bā . Lai arī cik ilgi mē s gaidī jā m aptauju, viņ i pat nemē ģ inā ja sā kt pacelš anos. No viena no organizatoriem uzzinā ju, ka tagad debesī s pū š stiprs vē jš un visi gaida pā rmaiņ as. Starp citu, pirms gaisa balonu lidojuma debesī s tiek palaisti parastie hē lija baloni un viņ i pā rbauda, ​ ​ kā vē jš tos nes. Visvairā k mū s uztrauca cilvē ki, kas š eit ieradā s ekskursijā no daž ā dā m Turcijas vietā m, un tad gaidī ja tā ds ā ksts. Bet par laimi visiem, kā dā brī dī tika dots signā ls un bumbiņ as sā ka gatavoties pacelš anā s gaismas ā trumā . Skatī jā mies it kā video attī tā . Ja viņ i katru reizi var tik ā tri sagatavot bumbiņ as palaiš anai, tad kā pē c viņ i katru reizi to dara lē ni? )))) Pē c bumbā m mē s vienkā rš i devā mies meklē t to leģ endā ro alu Dunč u ielejā , kuru Katja un Saš a atklā ja. Meklē š ana nebija viegla, tač u atradā m, tā dē ļ mē s vē l vairā k iemī lē jā m Dunč u ieleju. Tagad jū s varat mierī gi atgriezties viesnī cā brokastī s. Tē tis man atsū tī ja ziņ u, lai sameklē ju viesnī cas saimnieku un pasveicinu viņ a dē lu, jo mū su vecā ki sadraudzē jā s ar saimnieku un uzdā vinā ja dē lam konfektes dzimš anas dienā . Bet, kad ievā cā mies, saimnieka tur nebija. Un, kad mē s apsē dā mies brokastī s, pie manis pienā ca vī rietis un neizpratnē paskatī jā s uz mani. Es jautā ju, vai viņ š ir Murats)))) Tas bija Murats - viesnī cas ī paš nieks. Kad viņ š no rī ta pā rlū koja viesnī cas viesu ierakstus, viņ š pamanī ja manu uzvā rdu un vā rdu, kas pilnī bā sakrī t ar tē ti. Viņ š domā ja, ka nesen izbraukuš ie tū risti ir atgriezuš ies un ieradā s viņ us sveikt. Bet, ieraugot mani, viņ š nevarē ja saprast, kas notiek. Tū rists ir nepā rprotami lī dzī gs, bet ne tas pats)


Tagad pē c brokastī m var doties novā kt raž u no augļ u kokiem, š oreiz bija ogu un augļ u paradī ze. Ielejā s nebija jā uztraucas par izsalkumu. Zī dkoka un aprikož u jū ra vienmē r ir jū su rī cī bā . Ž ē l, ka vī ģ ē m un vī nogā m vē l nebija sezona. Turklā t š ā di koki varē tu atrasties visnegaidī tā kajā s vietā s. Piemē ram, kartē ceļ š , kas ved 200 metrus uz strupceļ u. Bet patiesī bā beigā s jū s gaida koks ar gataviem augļ iem.

Ortahisar

Š ajā braucienā mē s nolē mā m apskatī t visas pilsē tas kopumā , kas atrodas rajonā . Š o pilsē tu kartē pamanī ju pagā juš ajā gadā . Mikroautobuss mū s izsē dinā ja kaut kur pilnī gi nomalē , ja ne karte, es nekad nebū tu ticē jis, ka tuvumā ir pilsē ta. Daž i lauki un stepes. Nu ejam pa š oseju meklē t pilsē tu. Man vajadzē ja iet labi. 20-30 minū tes.

Pilsē tas centrā mū s gaidī ja vē l viens klinš u cietoksnis. Bet atš ķ irī bā no iepriekš ē jiem, š is kaut kā nemaz neradī ja droš ī bas sajū tu. Ir pat maksas ieeja, lai gan diezgan par simbolisku cenu. Tikā m brī dinā ti, ka tagad ir pieejama apskatei augš ē jā terase, lai varam droš i uzkā pt.

Daļ a kā puma bija uz ā rē jiem ļ oti stā viem pakā pieniem ar margā m. Bet te galvenais turē ties, tad kā pā m iekš ā akmeņ os un visbeidzot nonā cā m pie ieejas augš ē jā terasē ar zī mi “Bī stami, braukt aizliegts”. Bet mums teica, ka tas ir iespē jams, iespē jams, tas vairs nav bī stami. Kā piens uz augš u bija diezgan ekstrē ms.

Ja tev ir bailes no augstuma, tad nepacelsies, ja nav, tad noteikti parā dī sies kā puma laikā . Uzkā pā m paš ā klints galā . Ir platforma pieci reiz pieci, gar metā la stabu malā m ar ķ ē di, bet tajā paš ā laikā viens stabs ir izrauts un karā jas gaisā .


Es domā ju, ka pē c nā ves ceļ a Ķ ī nā mani nekas nebiedē s. Un nav skaidrs, vai turē ties pie š ī m ķ ē dē m, vai tupē t tuvā k centram. Tad radā s interesants efekts, man sā ka spē cī gi pazeminā ties spiediens, acī s bija raksti un nebija pietiekami daudz gaisa. Lai gan iekš ē ji jutos samē rā pā rliecinā ts. Bet, acī mredzot, tas ir baiļ u no augstuma efekts. No cietokš ņ a nokā pā m par milimetru lejā , katra kustī ba bija pā rdomā ta, uz laidumiem, kur var apsē sties, es atjē dzos. Kā pē c ķ ermenis dod tā dus aizdedzes izlaidumus, kā pē c visu nevar turē t psiholoģ iskā kontrolē ? Arī tagad pulcē jā s biezi mā koņ i, jo zibens iespē ra klintī . Atgriezā mies uz zemes, paē du saldē jumu un atkal jutos labi.

Interesants fakts ir tas, ka saldē jums vienmē r liek man justies labi, it ī paš i, ja tas ir McDonald's mcflurry. Kopumā rezumē š u, ja vē laties ekstrē mos sporta veidus Kapadokijā , tad š is cietoksnis noteikti ir priekš jums, plus skati no augš as ir patieš ā m hipnotizē još i. Tiesa, nepameta doma, ka no tiem, kas kā pj augš ā , iekasē ieejas maksu apdroš inā š anas veidā ) Ortahisar paš am ir savas ielejas. Mē s izvē lē jā mies ne to labā ko. Tas noteikti bija skaisti, daudz zaļ u koku, bet bija viens liels mī nuss.

Bija kanalizā cijas savā cē ji un daž kā rt sacē lā s mež onī ga smaka, ka asaras nā ca no acī m. Protams, esam estē ti, centā mies turpinā t baudī t skaistumu, bet kā dā brī dī smirdoņ a bija tik necieš ama, ka nā cā s skriet atpakaļ , cenš oties neelpot. Tā tad Kapadokijas ielejas ir ne tikai jebkurai krā sai, bet arī jebkurai smarž ai. Kamē r mē s skrē jā m, es pamanī ju, kā suns stā v kaut kur augstumā un vē ro mū s. Tā pē c es domā ju, ko viņ š domā ja, varbū t viņ š mē ģ inā ja saprast, kā pē c visi bē g no š ī s ielejas. Tagad pilsē tas galarezultā ts, ja cietoksnis jums neš ķ iet pietiekami ekstrē ms, tad smirdoš ā ieleja ir jū su rī cī bā . Interesanti, ka paš ā ielejā ir tukš i stendi un pat tilts, kas ved uz slē gtu templi. Kā dreiz š eit kū sā ja tū risms, bet tagad atkritumi.

Ardievas Kapadokijai


Tradicionā li pē dē jā vakarā nā ku uz nakts skatu, paskatos uz gaiš o pilsē tu, Daš a tradicionā li paliek viesnī cā un saka, ka nakts vidū nekur kā ps. Pagā juš ajā gadā mē s š eit stā vē jā m kopā ar Daš u un Olju. Man bija skumji, ka mē s uz visiem laikiem atstā jam Kapadokiju. Pagā juš ogad stā vē ju pati, skumji, ka brauciens jau beidzies. Tagad es stā vu uz vietas, kamē r ceļ ojums turpinā s, tikai viens no tā posmiem ir beidzies. Kapadokija joprojā m ir tikpat skaista kā pirmajā reizē , lai lidojoš ie baloni vairs neaizrauj acis kā pirmajā reizē , bet ielejas un atmosfē ra š eit joprojā m ir tikpat skaista. Pat tad, kad sā kā m iet cauri ielejā m treš o reizi, tā s bija tikpat pā rsteidzoš as kā pirmajā reizē , š ī s nereā lā s krā sas, š ī s formas, alu tempļ i. Š is patiesi ir pasaules brī nums. Domā ju, ka cilvē ki, lidojot uz citā m planē tā m, pē c Kapadokijas apmeklē juma var bū t vī luš ies vienkā rš ā s citplanē tieš u ainavā s. Un ir arī iespē jams, ka kā dreiz citu planē tu iedzī votā ji š eit veidos kosmosa tū rismu. Ja lasā t š o stā stu pē c tū kstoš iem gadu un jū su dzimtā planē ta nav Zeme, noteikti apskatiet Kapadokiju, jums tā patiks! Ja jums patī k piezemē ti ē dieni, tad noteikti nomē ģ iniet vietē jo turku kafiju ar burekiem. Nu, ja pē kš ņ i tev ir laika maš ī na, tad paskaties uz mani 2021. gadā , es tevi gaidu))))

No rī ta mē s rezervē jā m shuttle, kas bija mež onī gi vē lu. Mums bija jā dodas uz Kayseri lidostu, kas atrodas stundas attā lumā . Biļ eš u aģ entū ra bija pā rliecinā ta, ka marš ruta autobuss lidostā ieradī sies laikā . Pē c tam, kad mū s aizveda, mē s ilgi braukā jā m pa pagalmiem un pulcē jā m cilvē kus. Mē s ar Daš u domā jā m, ka tagad mē s joprojā m bū sim spiesti š eit palikt, ja nepanā ksim laikā uz lidmaš ī nu. Tač u brī nums notika, kad mikroautobuss iebrauca trasē , vadī tā js sacensī bu laikā sā ka braukt ar tā du paš u ā trumu kā filmas Ā tri un bez ž ē lastī bas maš ī nas. Mē s vienkā rš i lidojā m pa gaisu. Lidostā ieradā mies laicī gi. Nekad nebū tu domā jis, ka vecie turku mikroautobusi var lidot ar tā du ā trumu. Tagad esam atpakaļ lidmaš ī nā , turpinā m marš rutu. Ā rpus iluminatora aizlidoja liels turku sā ls purvs.

Turpinā jums Č eš mē

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (14) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums