Lielisks Turcijas ceļojums. 3. daļa. Antālija

19 Oktobris 2020 Ceļošanas laiks: no 15 augusts 2020 ieslēgts 22 augusts 2020
Reputācija: +6554
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

1.  daļ a. Alā nija

2.  daļ a. Sā ns

3. daļ a. Antā lija <------

4.  daļ a. Oludeniz

5.  daļ a. Kapadokija

--------------------------------------------------- -------

After Side mē s kļ uvā m par lieliskiem jū ras krā su ekspertiem. Tagad mē s zinā m, ka š ajā Turcijas daļ ā , ja pludmale ir veidota no oļ iem, tad jū ra bū s skaista, ja no smiltī m, tad tuvā k “Evpatoria-78” krā sai. pē dē jais variants, nolē mā m dzī vot tuvā k skaistajai Konjaalti pludmalei. Un visizdevī gā kā s naktsmī tnes arī atradā s tā lā kajā malā no pludmales centra. Tā nu mums sanā ca gari un garlaicī gi. Bet apkā rtne izrā dī jā s mā jī ga, es pat nevarē ja noticē t, ka š ī joprojā m tiek uzskatī ta par Antā lijas pilsē tu.

Mums bija divistabu dzī voklis ar krā š ņ u baseinu, salu ar palmā m baseina vidū .

Tā tad darba rež ī ms ar pā rtraukumiem baseinā netika pā rkā pts. Parasti mā jā s uz pā rstartē š anu varu piecas minū tes nogulē t uz dī vā na, te dī vā nu veiksmī gi nomainī ja baseins, tiesa, bez slidkalniņ iem.

Lī dz jū rai no mū su jaunā s mā jas 20 minū š u gā jiena attā lumā . Tā tad jū s ī sti nestaigā jat. Nā cā s turpinā t agrā s celš anā s rež ī mu, lai paspē tu izpeldē ties pirms darba dienas sā kuma. Kopumā š eit rajonā nav daudz izklaides, bet, ja jums patī k Antā lija, tad jums noteikti patiks tā s apkā rtne. Pirmajā brī vajā dienā ar vietē jo troš u vagoniņ u apmeklē jā m vienu no kaimiņ u kalniem. Kad ieradā mies, troš u vagoniņ š nedarbojā s, pat kajī tes nebija uz kabeļ iem. Pā rvaldnieks teica, ka drī z kalnā beigsies vē jš un visi sā ks augš ā . Bet š ī ir Turcija un jebkuru problē mu š eit var atrisinā t, peldoties siltajā jū rā .

Pagaidā m lai salabo, un tikmē r iesim jū ras peldē s. Interesants fakts, kad troš u vagoniņ š tika ieslē gts, kajī tes sā ka atstā t apakš ē jo pamatni, tā s aizgā ja, lī dz piepildī ja visu garo vagoniņ u abos virzienos. Es vienmē r domā ju, ka troš u vagoniņ i ir fiksē ti statiski, bet š ķ iet, ka tie tos noķ er katru reizi, kad vagoniņ š tiek palaists. Var jau braukt slidot, bet jū ra vienkā rš i nelaida vaļ ā , ļ oti grū ti tikt ā rā no siltā ū dens. Vakaros sē dē jā m ū denī lī dz saule norietē ja.

Cik tas bija brī niš ķ ī gi. Pat Turcijā man patika publiskā s bā rbekjū zonas ar ķ ieģ eļ u krā snī m. Mē s tos neizmantojā m, bet, kad turku ģ imenes rī ko piknikus, jū s burtiski izš ķ ī daties valsts atmosfē rā . Bijā m pilnī bā piesū kuš ies ar valsts garu: turku kafija, pasniegta mazā s krū zī tē s vietē jā s maiznī cā s, vakariņ as restorā nos vietē jiem ar gardu un lē tu ē dienu un, protams, skaistā jū ras krā sa.

Adaptā cija Antā lijā bija viegla un ā tra, bija sajū ta, ka mē s vienmē r š eit dzī vojā m un tikko atgriezā mies. Paš ā vecpilsē tā izkā pā m tikai vienu reizi, jo tur bija liela cilvē ku koncentrā cija.

Vecpilsē ta joprojā m ir tikpat skaista kā agrā k, kaķ i staigā ar tā dā m paš ā m neparastā m acī m, bet restorā ni piedā vā nepā rspē jamo iskander kebabu. Bija grū ti atrast restorā nu, jo tie visi bija pilni. Savā di, bet tā du varē jā m atrast paš ā centrā , kurā nez kā pē c vispā r nebija neviena.

Ā rā viņ š neizskatī jā s kaut kā ī paš s un bez rejē jiem, acī mredzot tas tū ristus nepiesaistī ja. Par laimi, Turcijā garš ī gus ē dienus gatavo gandrī z visur, neatkarī gi no restorā na lī meņ a. Tā pē c epidē mijas laikā mums bija savs personī gais restorā ns, kurā ieturē jā m sā tī gu maltī ti.

Neskatoties uz visiem š iem pū ļ iem, pilsē tas romantika nemaz nav cietusi, tā joprojā m ir tikpat mī ļ a un romantiska. Interesanti, ka mū su uzturē š anā s laikā viens blogeris uzrakstī ja rakstu par to, kā Antā lija š obrī d ir pamesta un cilvē ku nav. Es nezinu, kā mums radā s tik daž ā di viedokļ i, bet iepriekš ē jos gados cilvē ku noteikti nebija mazā k. Nu, lai arī ir ļ oti garš uzbē rums, vietas pietiek visiem. Un, ja esat noguris, vienmē r varat iznomā t velosipē dus par pusotru liru stundā ($ 0.2). Uz kartes ir tieš ā m mulsinoš a sistē ma ar bloķ ē š anu un reizē m automā ti vispā r atsakā s izdot velosipē du. Bet, ja jū s to izdomā jat un pierodat, varat pavadī t laiku ar vē su.

Kad manai kartei atcē la bloķ ē š anu, darī jumus, kas saistī ti ar velosipē du nomu, vispā r nevarē ju atrast, š ķ iet, ka tie vispā r mums bija dā vana no valsts. Dzī vot š eit bija ļ oti ē rti. Ja meklē nakš ņ oš anas vietu, tad Konyalti pludmales zona noteikti ir jā iekļ auj savā sarakstā . Kaut kā par š o ceļ ojuma posmu nav daudz ko stā stī t, laikam jau bijā m iekļ uvuš i ierastā kā turku dzī ves ikdienā . Tas bija tik skaisti un radī ja atkarī bu, es novē lu ikvienam š ā du periodu dzī vē .

Un š eit, autobusā , vienkā rš i notiek koronavī rusa ballī te. Mē ģ inā ju sevi nomierinā t, sakot, ka varbū t viņ a vienkā rš i saaukstē jusies, lai gan vidē jā temperatū ra ā rā ir no 35 lī dz 40. No otras puses, puika ar viņ u izskatā s pilnī gi vesels, un stacijā visiem pā rbaudī ja temperatū ru. ieeja. Autobuss pabrauca garā m satriecoš ā m kalnu panorā mā m, bet uz klepus vecmā miņ as fona es vienkā rš i gribē ju izdzī vot. Vecmā miņ a izkā pa apmē ram pusceļ ā , bet kā du laiku man š ķ ita, ka viņ a turpina klepot man aiz muguras. Š ā dos brī ž os pat cena par taksometru vairs neš ķ ita tik nepamatota. Iespē jams, maskas uz visiem sejā m un trī s metru attā lums mū s visus izglā ba. Vai varbū t imunitā te, tagad jū s vispā r nesaprotat.

Noteikti nav vē rts doties ceļ ojumā . Un vietē jā transporta vadī tā jiem ir jā izdod medaļ as par varonī bu. Mē s ieradā mies Fethiye. Ē dā m uzreiz autoostā restorā nā . Viņ i mū s tur ī sti nevarē ja saprast, bet pabaroja. Kad ieraudzī jā m 60 liru rē ķ inu, bijā m pā rsteigti, ka tas kaut kā ir nedaudz dā rgs. Bet mē s vienkā rš i vē l neapzinā jā mies, ka esam nonā kuš i patieš ā m dā rgā un iespaidī gā kū rortā . Pā rsē dos taksī un sā ku doties uz viesnī cu. Taksists mū s pā rliecinoš i veda kalnos, arvien augstā k un augstā k. Es pa jokam jautā ju Daš ai: "Vai mē s dzī vosim kalnos? ". Daš a apstiprinoš i pamā ja ar galvu. Š is ir pagrieziens, bet patī kams pagrieziens, es mī lu kalnus. Š ajā ceļ ojumā Daš a bija galvenais topogrā fs marš ruta noteikš anā un viesnī cu izvē lē . Un kartē man likā s, ka tas kopumā viss ir vienā plaknē . Apstā jā mies dzī vot netā lu no Oludenizas Ovacikas pilsē tā .

Saulriets Antā lijā

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (14) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums