Ужасный отель Briesmīga viesnīca

Nopirkā m biļ eti uz 4 mē neš iem, uzreiz uzrakstī ja vē stuli, ka vē lē tos dzī vot jaunbū vē . Tā kā vecie ir pilnī gi bezjē dzī gi. Mums teica, ka esam jaunlaulā tie. Dienu pirms mū su ieraš anā s vē stule atkal tika pavairota. Cik mē s braucam uz Tai, nekad nav bijuš as problē mas ar viesnī cu. Ierodoties mums iedeva istabiņ u vecajā ē kā (pirmā korpusa), bijā m jau nedaudz saspringti, jo iepriekš reģ istrē juš ies cilvē ki sū dzē jā s administratorei, ka ar ū deni viss ir ļ oti slikti, aizsmacis nelabuma dē ļ . gaisa kondicionieris un daudz prusaku. Un viņ u tieš ā m ir daudz un skrien ļ oti lieli, nesamulsuš i lī dzi sarkanajā m skudrā m.
Mē s iegā jā m istabā . Ļ oti smacī gs, visa dobe klā ta ar vecā m mā kslī go puķ u ziedlapiņ ā m un netī ra zī me ar apsveikumiem. Hmm. . . nu ieslē dzā m kondicionieri un uzreiz skrē jā m uz duš u. Kā ds bija mans pā rsteigums, kad izkā pu no duš as, un CONDER NESTRĀ DĀ , PŪ T KARSTO GAISU, vē su! ! ! Zvanī jā m uz reģ istratū ru, teica, ka atbrauks meistars un pā rbaudī s freonu.
Tehniķ is ieradā s 40 minū š u laikā , mē ģ inot novē rst problē mu. Kad viņ š atvē ra restes, kur atradā s kondicionieris, izkrita tonna putekļ u un netī rumu, kas dabiski izkaisī jā s pa visu istabu. Ā rā +36, karsts, nav ko elpot, putekļ i, sā ka mosties alerģ ija. Un tad meistars saka, ka konderis ir "Finish", tas ir, ir saplī sis. Zvanī jā m administratorei un tad ES BŪ TU Š OKĀ - VIŅ A MAN SASTĀ , KA NAV PIEEJAMĀ S TELPAS UN NEKUR NEVAR MŪ S ATIESTATĪ T. MAN IR JAUTĀ JUMS: KĀ VIŅ IEM NAV REZERVES NUMURI NEVIENAM GADĪ JUMĀ . Eju lejā , lai risinā tu š o situā ciju, jo mani pieklā jī gi aizsū tī ja pa telefonu un pateica, ka administratorei jā strā dā un nolika klausuli. (ES NEATceros Š Ī CILVĒ KA VĀ RDU, BET VIŅ A BIJA KRIEVIETE, AR TUMŠ IEM LOKOTĀ JIEM MATIEM UN UZ JEBKURU JAUTĀ JUMU VIENMĒ R UZRAKSTU SAVU UZDEVUMU, it kā es viņ ai bū tu parā dā DAUDZ NAUDAS, TAS BIJA DAŽ Ā K)

Nokā pu lejā un sā ku runā t, kā ir, ko mums darī t?
Pē c aptuveni 40 minū tē m mū s tomē r pā rcē la uz treš o un arī veco ē ku. Paldies Dievam ar darba konderu, kurš krakš ķ (gulē jā m ausu aizbā ž ņ os). Mē s než ē lī gi iznī cinā jā m prusaku un skudras, bet nebija izejas uz balkona lodž iju, tā visa bija nosē ta ar balož iem, kas dzī voja virs mums. Vannas istabā no ventilā cijas izlija spalvas. Smaka bija neizturama.
Labi, mē s uz to pievē rā m acis, jo negribē jā m sabojā t garastā vokli. Nopirka ekskursijas, atgriezā s vē lu.
Bija arī mirklis ar pusdienu kastē m – tas mū s ļ oti pā rsteidza. Mums bija agra ekskursija, devos iepriekš pasū tī t divas pusdienu kastī tes rī tam. Vienmē r pasū tī ts, nekad nav bijis problē mu. Un tad tā pati persona, saukta par administratori, saka, ka viņ iem pusdienu kastī tes ir tikai tiem, kas pē rk ekskursijas.
Vietē jam gidam (mums bija Pegasus) es atkal uzdodu jautā jumu par kastē m, atbildot saņ emu stulbā ko sejas izteiksmi un augstprā tī gu komunikā ciju. VĀ C TIKAI. . .
Es tomē r paņ ē mu pusdienu kastī tes, noliku savā s vietā s.
Vairā k š ajā viesnī cā nav kā jā m. Neviens pat neatvainojā s. Reiz istaba bija izrotā ta ar veciem ziediem un viss. Rupji, augstprā tī gi sazinā ties, netī rī ba, š ausmas.