Ворье Vore

Dzī voju š ajā viesnī cā no 9. februā ra lī dz 18. februā rim 2018. Viņ i mani un manu tanti iekā rtoja viesnī cas vecajā ē kā , iedeva mums š ausmī gu, vecu, smirdī gu un neiztī rī tu istabu ar vienu gultu. Man bija jā iet uz reģ istratū ru, lai to sakā rtotu un lū gtu citu istabu ar 2 gultā m. Otrā istaba nebija labā ka, bet vismaz atseviš ķ a gulta. Viņ i lū dza uzkopt istabu, pienā ca istabene un sā ka saš utinā t, ka viņ a ir spiesta sakopt, lai gan mums teica, ka taizemieš i ir ļ oti draudzī gi cilvē ki, jū s to nevarat teikt no mū su kalpones. Š ī ir pirmā reize, kad redzu tik niķ ī gu cilvē ku uzvedī bu, kas strā dā viesnī cā . Pē dē jā dienā , kad mē s ar tanti kravā jā m koferi, uzzinā jā m, ka no viņ as kofera ir pazudis tualetes ū dens, kas pirkts beznodokļ u veikalā . Tas bija š oks, es biju daž ā dā s valstī s, daudzā s viesnī cā s bija daž ā di plusi un mī nusi, bet, lai nonā ktu pie š ī . Laikam, istabene, zinot, ka nā kamajā dienā braucam projā m, nolē ma pā rbaudī t koferus, atrada tualeti un to nosvilpa. Cilvē ki, ja kā ds tur iet, esiet uzmanī gā ki, bet labā k vispā r ņ emt citu viesnī cu.