Taizemes rapsodija. Devītais dziedājums
Sā ciet š eit >>>
No rī ta, satikuš i puiš us krastmalā , devā mies uz Railay. Atkal ar zaķ iem, negaidot kases atvē rš anu.
Pē dē jā braucienā mē s paš i sapratā m, ka Pranang joprojā m ir labā ks par Rietumu Railay, tā pē c, netē rē jot laiku, mē s nekavē joties pā rcē lā mies uz turieni.
Mē s atkal izgā jā m cauri viesnī cai. Pagā juš ajā reizē neizdevā s iemū ž inā t - kamerā beidzā s 4 gigabaiti atmiņ as. Man vajadzē ja ā tri sakopt.
Tā da viesnī ca.
Tiesa, izveicī gā Verka pamanī ja, ka zem katras mā jas ir dī ķ is ar stā voš u ū deni. Tā tad odiem tur jā bū t neizmē rī tiem. Jā , un garā s astes nemitī gi zum.
Uz taciņ as zem klints, kas ved uz Pranangu, mē s satikā m skrienoš u meiteni, kura jautā ja, kur atrodas tualete. Un es, tas bija, domā ju, ka sportists. Š eit ir divas tualetes - viena takas, kas savieno East Railay un Pranang, sā kumā , otrā - beigā s. Viens no tiem nedarbojā s. Slazds!
Ala ar falliem ufimieš us neinteresē ja. Un manu, tā pat kā daudzu citu skatī tā ju uzmanī bu, piesaistī ja kā ds zemnieks ar bā rdu, kurš bez apdroš inā š anas uzkā pa augstu klintī un darī ja tur daž ā das lietas.
Es nezinu, kā pē c viņ š to izdarī ja. It kā viņ š negribē tu naudu. Mums Mariupolē ir viens vectē vs - pilsē tas trakais. Ikdienā viņ š dodas uz pilsē tas centru daž ā dos forš os paš darinā tos tē rpos ar paš taisī tu ekipē jumu un kopā ar viņ u izdara daž ā dus trikus. Acī mredzot viņ š ir bijuš ais sportists, jo viņ a tē rpi sastā v no daž ā du krā su olimpiskajā m spē lē m ar PSRS uzrakstu mugurā un daž ā da stila cepurē m, kas dekorē tas ar vizuļ iem - no Budjonovkas lī dz uzvilktā m cepurē m. Bet dzī vē viņ š ir parasts pensionā rs, kurš dzī vo netā lu no manis. Man š ķ iet, ka viņ š to dara tikai tā pē c, lai celtu cilvē ku garastā vokli.
Vietē jais ķ ē ms bija savos š ortos un lieliski izstaipī jā s.
Pē c ķ ē mu apbrī noš anas mē s devā mies pie klints, kas izslē jā s no jū ras. Tur atradā m plaš u ē nas laukumu, kas tik ļ oti nepiecieš ams mū su jaunajiem paziņ ā m. Cilvē ku vē l nebija daudz, tā pē c mums nebija problē mu atrast vietu.
Vadiks nejutā s ī paš i labi. Viņ š stā stī ja, ka neveiksmī gi izlē cis no laivas, un sā kusi sā pē t trū ce. Ohohohonyushki! Bet viņ š devā s peldē ties. Es viņ u vē roju no krasta. Viņ š apgrieza akmeni un vairs nebija redzams. Es satraucos un sekoju viņ am. Spriež ot, ka no tā s puses, kur viņ š pazuda, es viņ u nepanā kš u, peldē ju pretē jā virzienā . Mē s satikā mies aiz stū ra. Tur bija forš a grota. Tač u tajā iepeldē t bija nedaudz sarež ģ ī ti – garā m braucoš ā s laivas aizķ ē ra vilni, kas sitā s pret akmeņ iem un varē ja mums viegli uzsist uz tā m. Es teicu Vadikam, lai viņ š nepeld, bet spī tī gā bū tne nepaklausī ja. Man bija viņ am jā seko. Viļ ņ i tomē r norima. Piepeldē jā m lī dz smiltī m un izkā pā m no ū dens, bet bija tumš s un tā lu netikā m. Viņ i peldē ja atpakaļ . Ū dens pie grotas izejas bija ļ oti skaista nokrā sa. Ž ē l, ka nebija ko labot.
Ejam kopā ar meitenē m uz peldoš ajā m ē dnī cā m, lai iegā dā tos pusdienas. Un cenas š eit bija diezgan un nekā . Es paņ ē mu tom yam (120) un pad thai (80). Zupas porcija tomē r bija maza. Bet tam bija piestiprinā ts rī su slidkalniņ š . Ak, š ie rī si! Drī z sā kš u č ivinā t.
Vadiks ē da bez apetī tes un izskatī jā s tik ļ oti. Otro reizi negribē jā s peldē t apkā rt akmenim. Tad es paņ ē mu Rustemu par savu partneri. Peldē ja ne pā rā k labi, tač u ar š o uzdevumu tika galā diezgan labi. Reiz tač u gandrī z pakļ uvā m zem garā s astes. Tas izdevā s. Zem manā m rokā m sā ka krist mazas medū zas, un Rustems gribē ja pagriezties atpakaļ , bet es viņ u pierunā ju - jau pusi ceļ a. Akmens, protams, bija iespaidī gs. Un grota arī . Tiesa, tajā jau paspē jis iemest visā dus atkritumus, arī vairā kus kratongus. Kad izpeldē jā m krastā , cilvē ki jau bija satraukti un skatī jā s, kur esam pazuduš i.
Ufimians arī gribē ja iekļ ū t Princess Lagoon, tač u mē s neplā nojā m š o varoņ darbu veikt otrreiz, tā pē c viņ i paš i neriskē ja. Un mē s devā mies izpē tī t pā rē jo pussalu.
Š oreiz mē s nesatikā m trī spunktu pē rtiķ us. Š eit ir tikai š ī nopietna Abizan:
Pē c pilnmē ness plū dmaiņ u modelis krasi mainī jā s. Izbraucā m no Pranangas ap pulksten 13.00, bet paisums joprojā m nebija beidzies, un mums bija jā lec virs ū dens. East Railay izskatī jā s labā k nekā pirms pā ris dienā m.
Š eit ir vē l viens vietē jais apskates objekts — ala. Bet ieeja maksā ja pat 200 batus, tā pē c neviens neizteica vē lmi tikt iekš ā .
Es gribē ju redzē t Tonsai pludmali. Spriež ot pē c kartes, pagā ja diezgan ilgs laiks, lai lī dz tai nokļ ū tu, un neviens negribē ja iet, izņ emot mani un Vadiku. Mē s aizsū tī jā m Verku un puiš us atpakaļ , un paš i devā mies.
Vieta ir pilnī gi mež onī ga. Un mā joklis, kas atbilst vietai. Un nekur!
Es varu iedomā ties, kā tu š eit guli naktī s! Bet es gribē ju noī rē t pā ris bū das Tonsai uz nakti vai divā m! Ja monitorķ irzakas Ao Nangā staigā kā jā m, tad varu iedomā ties, kas te atrodams! Reiz lasī ju grā matu "Bezdelī gas astes pieskā riens". Tas notika Kubā , bet tur, tā pat kā pie mums, bija tieš ā notekas kanalizā cija. Un vienu vī rieti nož ņ audza boa, kas izrā pā s no tualetes. Es nezinu, cik tas ir reā li, bet kā du nakti es jutos kaut kā rā pojoš i un devos pā rbaudī t, vai vannas istabas durvis ir pareizi aizvē rtas. Un, lai aizmigtu Tonsai savvaļ ā , man š ķ iet, jums ir jā nogalina sevi miskastē . Tomē r, kas jū s attur? : ))))
Jo tuvā k krastam, bū diņ as kļ uva pieklā jī gā kas. Bet ne daudz.
Mē s nonā cā m pie š ausmī gi graboš a ģ eneratora. Esmu lasī jis daudzas sū dzī bas par viņ u. Tā tad jā ! Neaizmigt zem tā !
Ooooo! Un tukš s!
Mē s satikā m vismaz daž us cilvē kus. Ir apmē ram tikpat daudz pē rtiķ u.
Mē s apbrī nojā m klinš u gleznas.
Un š eit ir viesnī ca, kuru es grasī jos ī rē t. Tomē r bū tu interesanti š eit pavadī t nakti. Bet es baidos, ka Vera nebū tu laimī ga.
Un ē na uz Tonsai ir ļ oti slikta. Izņ emot zem akmens.
Mē s cerē jā m kuģ ot tieš i no š ejienes uz Ao Nang, tač u es neredzē ju nevienu laivotā ju, lai gan š eit bija pietauvojuš ā s daž as laivas.
Ir tā ls ceļ š , lai tā dā paš ā veidā atgrieztos Railay. Labi, ka gar krastu ir cits ceļ š , ī ss.
Tā ir taisnī ba, ka tas ir atkarī gs no plū dmaiņ ā m. Mums paveicā s, un mē s normā li un diezgan ā tri nokļ uvā m Rietumu Railē , no kurienes aizpeldē jā m kā zaķ i.
Vakariņ ā s es gribē ju pildī tus ananā sus, kas maksā ja pat 150 batus.
Bet acī mredzot mans ķ ermenis ir noguris no visdaž ā dā kajā m eksotikā m. Š ajā ē dienā man š ķ ita visgarš ī gā kais virsū guļ oš ais ceptais sī pols. Pā rē jo es tikai nedaudz pielā goju. Pat garneles palika neapē stas. Ne Verka, ne Vadiks neizteica vē lmi man palī dzē t. Neveiksmī gais ananā ss man bija iesaiņ ots.
Verka atkal pasū tī ja zivis, bet citu. Bet viņ a bija brutā li asa. Pagā juš ajā reizē Š rilankā Verka pikanta nevarē ja ē st vispā r. Bet naudu samaksā ja un – ak, brī nums! – Vera apstrā dā ja diezgan lielu zivi, pat nelū dzot palī dzī bu!
Starp citu, es aizmirsu jums pateikt. Mū su bā zē bija sarkans kaķ is. Mē s viņ u barojā m ar skumbrijas pā rpalikumiem vai kauliem no vistu spā rniņ iem. Un otrdien man viņ am nebija ko piedā vā t, un es viņ am iedevu presē tu masu (vai nu zivi, vai kalmā ru), ko nopirku pie alus. Tas bija sā ļ š un diezgan pikants. Kaķ is to ē da ar prieku. Es tad uztraucos, kā viņ š izdzī vos? Bet nekas, viņ š atnā ca vē lreiz. Labs ieradums!
Turpinā jums š eit >>>
