Slovēnijas ātrā pārbaude
Ideja uz daž ā m dienā m apmeklē t Slovē nijas Republiku manā iztē lē ir bijusi jau ilgu laiku. Viņ u atturē ja tikai tieš o lidojumu trū kums no Ukrainas un karantī nas ierobež ojumi pē dē jā pusotra gada laikā . 30.06. 2021 Ryanair paziņ oja akcijas cenas (no 9.99 €) lidojumiem Kijeva-Vī ne-Kijeva lī dz 31.08. Godī gi sakot, par Slovē niju tobrī d ī paš i nopietni nedomā ju, jo tad š ī valsts vē l bija slē gta ā rpus ES valstu pilsoņ u tū risma braucieniem. 15.07. 2021 Slovē nijas padome paziņ oja par atļ auju Ukrainas pilsoņ iem apmeklē t Slovē niju, tostarp tū risma nolū kos. Ceļ oš anai vislabvē lī gā kie datumi bija no 21. lī dz 24. augustam. Sā k apgū t loģ istikas jautā jumus. Saskaņ ā ar "noziedzī bas" likumiem Ryanair lidoja no Kijevas uz Vī ni visas nedē ļ as dienas, izņ emot sestdienu, un 21.08 bija tikai sestdiena.
WizzAir arī neiederē jā s (tikai pirmdiena un ceturtdiena), UIA atcē la lidojumus uz Vī ni lī dz labā kam laikam (varbū t vienkā rš i nespē ja izturē t konkurenci š ajā virzienā ), bija vē l Austrian Airlines, bet cena par tā s vienī go ikdienas lidojumu bija necilvē cī ga. tik ī ss ceļ ojums. (4500+ UAH), turklā t diezgan vē lā ieraš anā s (16:40) apgrū tinā ja vienlaicī gu nokļ ū š anu Slovē nijā , jo vienī gais pieejamais Flixbus reiss uz Ļ ubļ anu izlidoja tikai 21:40 ar ielidoš anu pē c pusnakts. Tomē r atgrieš anā s biļ ete Vī ne-Kijeva joprojā m ir nopirkta (23.19 Lī dz izlidoš anai ir aptuveni 30 dienas, ar iespē ju atcelt un atmaksā t naudu uz bonusa kontu turpmā kajiem braucieniem ne vē lā k kā.7 dienas pirms lidojuma).
Sā ku rū pī gi aplū kot Kijevas-Pulas vasaras č arterreisus, lidojot arī sestdienā s. Protams, Flixbus devā s arī no Pulas uz Ļ ubļ anu.
Cena par š o č arteru arī sā kā s no neasiem lī meņ iem (4200+ UAH), tač u aptuveni 3 nedē ļ as pirms lidojuma tā pakā peniski pazeminā jā s un 4-5 dienas pirms izlidoš anas bija 2700-2900 UAH. Situā cija mainī jā s 02:08, kad Austrian Airlines atseviš ķ os datumos, tostarp 21:08, pievienoja rī ta lidojumu ar izlidoš anu 06:55. Biļ etes uz manu randiņ u tika izpā rdotas 3 dienu laikā . Man izdevā s iegā dā ties 2266 UAH. Iegā dā jos Lufgang mā jaslapā , tā kā tur varē ja grivnas valū tu uzstā dī t, austrietim ir tikai dolā rs, turklā t pē c tobrī d ne pā rā k izdevī ga kursa. Ar Flixbus Vī ne-Ļ ubļ ana biļ etē m problē mu nebija, jo bonusa kontā vē l bija lī dzekļ i no iepriekš ē jā gada. Grū tā k bija ar reisu atpakaļ Ļ ubļ ana-Vī ne, jo tas gā ja naktī un nepiestā ja laikā ar manu atgrieš anā s lidojumu. Man bija jā izpē ta Austrijas dzelzceļ a vietne (www. oebb. at).
Atradu divus loģ istikas variantus par tā du paš u cenu: ar pā rsē š anos augstkalnu Austrijas dzelzceļ a stacijā Villach (tikai 7 minū tes) un Mariborā , cita izmē ra Slovē nijā (33 minū tes). Izvē loties citu variantu, jo, manuprā t, bija mazā k riskanti. Turklā t 39 minū tes pē c vilciena Maribora – Vī ne atieš anas no stacijas laukuma tajā paš ā marš rutā izbrauca arī Flixbus. Ja es zinā tu, ka nepā rvarama vara var notikt tur, kur jū s to nemaz negaidā t...
Tā tad, pabeidzot pilnu darba dienu pirms svē tkiem 20. augustā , saskaņ ā ar trolejbusa-metro-aeroexpress shē mu tas ieradā s Borispiļ as lidostā ap pusnakti. Š ajā vē lajā D terminā lī bija superskan noslogots, jo laikā no 01:00 lī dz 05:00 aizlidoja pat 6 (! ) daž ā du aviokompā niju č arterreisi uz Turciju, neskaitot vē l vienu regulā ro Turkish Airways reisu.
Iekā pš ana manā lidojumā tika atklā ta neparasti agri — pulksten 04:20 pie reģ istrā cijas galda nekavē joties pieprasī ja negatī vu PCR testu (protams, man tā ds bija), lai gan zvanot uz Austrijas konsulā tu, mani pā rliecinā ja. ka tranzī tam caur Austriju (ne vairā k kā.24h) pā rbaude nav nepiecieš ama, aviokompā nijas CC par to vispā r nebija informā cijas. “Check-innitsa” ilgi un rū pī gi pē tī ja manu testu (veikts 20. augusta rī tā , pa ceļ am no mā jā m uz darbu), reģ istrē jā s lidojumam, norā dot, ka antigē na tests š eit neiederē sies. Lai gan kopumā teorē tiski man nav jā iet pie letes, jo iepriekš ē jā dienā , 42 stundas pirms izlidoš anas, reģ istrē jos tieš saistē un pa pastu saņ ē mu iekā pš anas karti gigantiska QR koda veidā . Interesanti, ja es uzreiz dotos uz kontroli ar manuā lo glā stī š anu, vai mani laistu cauri? Kontrolei neviens neprasī ja PCR testu...
Kā jau minē ju, lidojumu apkalpoja Austrian Airlines.
Saskaņ ā ar Austrijas valsts prasī bā m iebraukš ana valstī bija iespē jama, tostarp FFP2 standarta masku klā tbū tnē . Lidmaš ī nas kabī nes sā kumā stā vē ja norā dī tā standarta masku kaste (nelielā tehniskajā telpā starp kabī ni un kabī ni ikviens varē ja bez maksas paņ emt maskas neierobež otā daudzumā.
Es sagatavoju iepriekš , pasū tot 4 FFP2 komplektu Rozetkā par 98 UAH. Viens nebija pā rdoš anā . Raugoties nā kotnē , es teikš u, ka tas bija FFP2, kuru neviens nekontrolē ja. Attiecī ba "parasta vienreizē jā s lietoš anas medicī niskā maska / FFP2 maska" pasaž ieriem Vī nes lidostā bija aptuveni 50:50. Kā zinā ms, Austrian Airlines korporatī vā s krā sas ir sarkana un pelē ka, kas atspoguļ ojas arī stjuartu formas tē rpos: sievietes stjuartes bija ģ ē rbuš ā s sarkanā s kleitā s, sarkanos T-kreklos, sarkanā s zeķ ubikses, sarkanā s kurpē s, manikī rā . un lentī tes matos, protams, arī bija korporatī vā s krā sas.
Nez kā pē c uzreiz atcerē jos ukraiņ u izcelsmes padomju-amerikā ņ u repa dziedā tā ja Bogdana Titomera dziesma ar tā du paš u nosaukumu.
Vī nē viņ i nosē dē ja pat 15 minū tes no paredzē tā s stundas. Robež kontrolē uzreiz, kopā ar pasi, uzrā dot autobusa biļ eti un bez jebkā diem jautā jumiem saņ ē ma zī mogu pasē . Tā lā k bija interesantā k. Daž as dienas pē c paziņ ojuma par ukraiņ u ieceļ oš anu Slovē nija no savas profila vietnes izņ ē ma Ukrainas laboratoriju sarakstu, kuru testi tika atzī ti par derī giem ieceļ oš anai valstī . Sarakstā palika tikai ES laboratorijas. Tā pē c, lai iebrauktu, man vajadzē ja jaunu testu (tostarp antigē nu), kas izgatavots ES. Š ā dā situā cijā Vī nes lidostā veikts tests bū tu ideā ls. Tā da iespē ja, protams, bija (joprojā m cilvē kiem! ).
Izrā dā s, Vī nes lidostā , kas atrodas uzreiz aiz viesnī cas NH, ir Veselī bas centrs, kurā var iegū t rezultā tu par 25 eiro un 30 minū tē m (maksā jums tikai ar karti, rezultā ts tikai elektroniskā veidā ). Ja kā ds vē las to drukā tā veidā , tad NH viesnī cā par simboliskiem 10 eiro centiem izdrukā s. Š obrī d pametuš i lidostu veikalu BILLA, INTERSPAR (kā pē c regulā ri lielveikali par normā lā m cenā m tikai vā ciski runā još o valstu lidostā s??? ) un BIPA.
Tagad ir laiks doties uz autoostu. Ceļ š uz to vispirms ved uz S2 uz Wien Mitte staciju, pē c tam pā rejiet uz U3 un izejiet uz Erdberg staciju. Pē rku biļ etes no automā ta tunelī pirms nolaiš anā s uz peroniem (€4.30). S2 kontrolieri bija.
Kas bija ļ oti pā rsteidzoš i – tikai vienas pieturas attā lumā no lidostas atrodas milzī gs industriā lais objekts, kas sastā v no daudzā m dabasgā zes vietā m raksturī gā m caurulē m un milzu cisternā m, kā arī pievedceļ iem ar lielu skaitu gā zes tankkuģ u. Tā kā es nekad nebiju dzirdē jis par gā zes atradnē m Vī nes priekš pilsē tā , š o objektu es identificē ju kā sadedzinā š anas iekā rtu, kas pā rvē rš sadedzinā to atkritumu dū mus gā zē , ko pē c tam var izmantot kā degvielu.
Man vajadzē ja 40 minū tes, lai nokļ ū tu no lidostas lī dz autoostai (20 minū tes ar vilcienu, 5 minū tes ar krustojumu, 5 minū tes ar metro, 6 minū tes ar metro, 4 minū tes uz leju no pā rvada, uz kura atrodas Erdbergas stacija atrodas uz tā sauktajā m autoostas "A, B, C, D, E, F platformā m".
Fakts ir tā ds, ka Vī nes centrā lā autoosta š obrī d tiek rekonstruē ta, un pasaž ieru izkā pš ana / iekā pš ana notiek tieš i uz ielas zem pā rvada pie stabiem ar atbilstoš ajiem burtiem. Mans autobuss (Prā ga - Rijeka) ieradā s 13:20, izbrauca 13:38 (pē c grafika - izbraukš ana 13:40). Tikai 11 pasaž ieri uz 49 sē dvietu salonu un 2 vadī tā ji. Autobuss ar horvā tu numuriem, š oferi arī horvā ti. Erdbergas rajons ir Vī nes industriā lā nomale, burtiski blakus tam (nā koš ā metro stacija) atrodas ļ oti interesants Gazometrijas rajons, kur 19. gs. tika uzbū vē tas milzī gas cilindriskas ķ ieģ eļ u gā zes krā tuves. Tagad tiek izmantoti citi dabasgā zes uzglabā š anas veidi, un gā zes skaitī tā ji ir pā rvē rsti par sociā lajiem un kultū ras objektiem. Vienam no viņ iem pat braucā m garā m, bet nebija laika fotografē t.
Tū lī t pē c Vī nes mē s devā mies uz ā trgaitas autobā ni. Š im lidojumam nebija paredzē ts apstā ties Austrijas teritorijā , bet viņ i tomē r apstā jā s.
Ik pē c pusotras braukš anas stundas autovadī tā ji degvielas uzpildes staciju laikā stā vvietā s apstā jā s uz 10 minū tē m. Jau vairā kus gadus braucu ar Flixbass, bet vē l neesmu piedzī vojis š ā du ceļ oš anas stilu. Kaut kas atgā dinā ja autobusu tū res pirms 10-15 gadiem. Galvenā mē rķ auditorija š ā dā s autostā vvietā s ir baikeri un kemperu tū risti, kuri dodas uz Adrijas jū ras piekrasti. Man ļ oti patika plakā ts uz galdiņ iem pie autostā vvietā m, kas aicina neatstā t uz galdiem ē diena pā rpalikumus, bet izmest slē gtā s miskastē s. Tā kā mež acū kas uz benzī ntanku nā k no apkā rtē jiem mež iem ...
Tuvojoties robež ai, automaģ istrā le virzī jā s dziļ ā k Alpos, apkā rt kalni kļ uva augstā ki un skati arvien pastorā lā ki, vairā kas reizes braucā m cauri tuneļ iem. Uz š ī s Slovē nijas robež as mū su autobuss vispā r netika apturē ts (tas ir, mans Eiropas antigē nu tests vispā r nebija vajadzī gs).
Iespaidi no pirmajiem Slovē nijas ceļ ojuma kilometriem.
Valsts ir ļ oti agrā ra, ir daudz saulespuķ u, ā beļ u un vī nogu plantā ciju (pē c baumā m š ajā teritorijā ir olī vu birzis). Tur gandrī z nebija rū pniecī bas objektu, atš ķ irī bā no Austrijas, kur mē s braucā m garā m vairā kiem lieliem Grā cas reģ iona rū pniecī bas uzņ ē mumiem. Reiz mē s tikko braucā m garā m marmora karjeram
Mē s devā mies uz Ļ ubļ anu no ziemeļ iem caur Bezhigradas jauno ē ku rajonu. Gandrī z paš ā sā kumā - Centrā lais stadions un Sporta pils. Uz sv. Nokļ ū stam Donavā lī dz centrā lajā m autobusu un dzelzceļ a stacijā m. No centrā lā s stacijas lī dz manai viesnī cai "B&B Ljubljana Park" ir tikai 800 m. Labā k ejiet pa Kotnikova utca, š ī ir treš ā iela pa kreisi, ja stā vat ar muguru pret staciju un skaitā t no pieminekļ a Ģ enerā lim Rū dolfs Meistars. Teritorija ir sena, aptuveni 1920. -1930. gads (spriež ot pē c tam laikam raksturī gajiem bareljefiem). Uzreiz no pirmajā m minū tē m atpazī stu slovē ņ u valodas garš u...
"enotno" tulko kā "patī kams, ē rts". Pirmajā stā vā atrodas vairā kas modernas mā jas ar veikaliem un bē rnudā rzu. Un š eit ir mana viesnī ca:
14 stā vi, redzams no jebkuras vietas Vecrī gā , dzī ves dā rdzī ba 139 eiro / 3 naktis, brokastis papildus 10 eiro. Starp citu, meklē jot viesnī cu, novē rojot, ka Ļ ubļ anā ir ļ oti maz vidē jas cenu kategorijas (40-80 € no personas) viesnī cu, pilsē tas biznesa centrā ir daudz hosteļ u un dā rgu viesnī cu 80+. ). Tā ir prieka viesnī ca. Pagalmā ir sestdienas vakars, un svē tdienā s Ļ ubļ anā visas tirdzniecī bas vietas ir slē gtas, tā pē c, uzzinot reģ istratū rā veikala adresi ar pagarinā tu darba grafiku, dodos to meklē t, uz rajonu pretī vē sturiskajam. centrs.
Viesnī ca atrodas uz ielas ar eksotisko nosaukumu Tabor. Tieš i pa š o ielu.
Starp 2-3 stā vu ē kā m š ī ē ka izceļ as:
Kaut kā man “Tabor” asociē jā s ar citu cilvē ku kopienu. Bet izrā dā s, ka “Tabor” var bū t sporta biedrī ba:
Starp citu, par sabiedrī bā m, ar kurā m mē s tradicionā li saistā m "nometni" - es neesmu redzē jis romus Slovē nijā . Visā visumā .
Pē c 10 minū tē m sasniedzu veikalu (atvē rts no pirmdienas lī dz sestdienai no 3:7 lī dz 21), š is ir valstī visizplatī tā kā un dā rgā kā Mercator tī kla veikals. Aptuvenais cenu lī menis: vī nogas 1.89€/kg, tomā ti 3.20€/kg, sieri 1.40€/0.2kg, ū dens 0.6€/1.5l, saldē jums 0.75€/0.1kg. Daudzas preces raž otas Horvā tijā . Tai ir sava maiznī ca un kulinā rija. Pē c tam jau krē slā Illyriyskaya un Comenius ielu dē ļ nonā ku vē sturiskajā centrā.
Manuprā t, tas sā kas no Primož a Trubara ielas, kas vedī s uz vienu no Ļ ubļ anas vizī tkartē m - Pū ķ a tiltu.
Uz š ī s ielas ir daudz kafejnī cu, lē ti restorā ni, tai skaitā etniskā s virtuves ē dieni, ir lietotu grā matu veikals un vinila plaš u veikals (ja kā dam interesē ). Trubara iela caur krustojumu ved uz pilsē tas centrā lo laukumu - Preš eren laukumu, uz kura atrodas Franciskā ņ u Pasludinā š anas baznī ca un tieš i piemineklis Slovē nijas nacionā lajam dzejniekam, valsts himnas autoram Francim Preš ernam.
No laukuma daž ā dos virzienos ved vairā kas gā jē ju ielas, un vienā no tā stū riem laukums bū s vē rsts pret Ļ ubļ aņ icas upes krastmalu, proti, vietā , caur kuru tika izbū vē ti trī s seni akmens tilti.
Uz skvē ra un tiltiem tajā siltajā sestdienas vakarā notika kaut kā di pilsē tas svē tki, bija daudz ielu muzikantu, amatieru dī dž eju, pa upi peldē ja mazi “peldoš ie bā ri”, patiesī bā lielas motorlaivas, uz kurā m uzbū vē ja ar bā ra leti tika izveidota un maz vietas pasaž ieriem. nojume¦
Uz viena no tiltiem tika uzstā dī ts batuts un notika grupu batuta š ovs (sacensī bas? ):
No krastmalas paveras tū lī tē js skats uz Ļ ubļ anas pili, kur es mē ģ inā š u nokļ ū t parī t:
Abā s krastmalas pusē s ir daudz kafejnī cu, galdiņ i ir tikai uz ielas. Es atgriezos Ļ ubļ anicas otrā pusē , garā m slavenajai kolonā dei, kurā atrodas arī restorā ni.
Starp Trimostju un Pū ķ u pilsē tu atrodas moderns "stikla" tilts, uz kura margā m iemī lē juš ies pā ri karā jas slē dzenes kā mī lestī bas neaizskaramī bas zī mi. Atslē gas, protams, tiek izmestas no tilta ū denī . Paš a tilta sā kumā un beigā s ir uzstā dī tas abstraktas skulptū ras sev raksturī gā (autoram nezinā mā ) “leak flow” stilā , š ajā veidoš anas stilā pieminu pieminekli R.
Meistars un skulptū ra Tivoli parkā .
Nā kamajā rī tā pē c brokastī m (zviedru galds ir ļ oti daudzveidī gs - siera gabaliņ i, desiņ as, š ķ iņ ķ is, desiņ as, olu kultenis, vā rī tas olas, pastē tes, gurķ i, tomā ti, paprika, siers, maize, divu veidu saldie rullī š i, divu veidu sulu, ievā rī jumu (medus, apelsī ni, ā boli), dodos uz dzelzceļ a staciju. Š odien plā noju apskatī t 2 slavenā kos Slovē nijas apskates objektus - Konstantī na alu un Predjemska pili. Izvē loties stundu 11:00 Maksā š ana (34.
90 Ir kombinē tā biļ ete), bet kad biļ ete pienā ca pastā , tur bija rakstī ts, ka pie ieejas pie alas jā bū t ne vē lā k kā.30 minū tes. Pamatojoties uz to, es izveidoju loģ istiku.
Tā tad, vilciens ir 08:15 un ierodas 09:20 pastā vī gajā vietā . No stacijas lī dz alai, pē c atsauksmē m, ne vairā k kā.1, 5 km. Es tur nokļ ū š u apmē ram pē c stundas. Biļ eš u iegā dei ir interesanta vē sture.
Mē ģ inot iegā dā ties internetā - biļ etes cena ir no 5.80 lī dz 7.
30 Jā (atkarī bā no tā , vai vilciens ir iekš zemes vai starptautisks). Bet kad iepriekš ē jā dienā , izkā pjot no autobusa, devos uz biļ eš u kasi stacijā un jautā ju, vai ir biļ etes uz izvē lē to vilcienu, kasiere nosauca cenu 1.40 Jā ! Brī numi! . Biļ ete arī izskatī jā s satriecoš i – plastikā ta karte un kvī ts. Lī dzī gi arī atceļ ā - autobusu kompā nijas mā jaslapā biļ ete tieš i no alas uz Ļ ubļ anu tika piedā vā ta par cenu 6 €, bet, nolaiž oties pie š ofera, tā maksā ja 1.30 €. Vienī gais slikti ir tas, ka š is autobuss kursē s tikai 2 reizes dienā.
Tā tad, es esmu dzelzceļ a stacijā . Kad to ir necerē ti daudz (vismaz 12), uz attā lā kajiem var nokļ ū t gan zirga mugurā ar speciā liem celiņ iem, gan pazemes pā reju, bet tā ir perona pretē jā galā .
Vilcieni Slovē nijā ir sadalī ti iekš ē jos:
Un starptautiskā :
Opicina jau ir Itā lija.
Es izeju iekš ā.
Vilciena sastā vs ī ss, 2-3 vagoni, pamatī ga konstrukcija, sē dekļ i mī ksti, ir kontrolieri-konduktori. Katrā s durvī s ir pudele ar dezinfekcijas lī dzekli. Kontrolei kontrolierim nepiecieš ama plastikā ta karte, č eks to neinteresē . Nepiecieš amā informā cija ir izlasī ta, bet tā kā kartē ir tikai 1 brauciens, vai ir jē ga to izmantot tā lā k? Vai pasaž ieris-tū rists paliek atmiņ ā ? Neekonomiski un nepraktiski no vides viedokļ a.
Uzreiz pē c Ļ ubļ anas vilciens dodas uz kalniem, skati pā rsvarā ir mazi ciematiņ i nogā zē s, problemā tiski uzlauzt dā rzu un pilsē tu kalnos. Daudz vecu akmens tiltu:
Kamē r ir stunda, es domā ju par Slovē niju. Velti tas ir minē ts Balkā nu valstī s. Etniski, manuprā t, slovā ki ir tuvā ki č ehiem un slovā kiem nekā horvā tiem un serbiem.
Stacija atrodas uz nogā zes, un uz pilsē tu var nokā pt pa diezgan stā vā m kā pnē m. 1. maija ielā (pastā vī gi lī kumotā ) mē ģ inu tikt uz centru, vadoties pē c no interneta izdrukā tas kartes. Svē tdienas rī tā ielas ir pilnī gi pamestas. Beidzot sasniedzam lielu krustojumu blakus autoostai un lielam iepirkš anā s centram. Tad ir straujš pagrieziens un ieraugu viesnī cas Triglav zī mi, no kuras jau sā kas norā des uz alu. Ceļ š ē rts, ietves abā s pusē s, soliņ i gaitenī . Lielā kā daļ a mā ju ir vecas.
Atceros š o ar veciem koka rullo slē ģ iem, tā dus te neesmu redzē jis:
Un š eit ir ala. Nobraukumu neskaitī ju, visu ceļ u aizņ ē ma 40 minū tes.
Pulksten 10:24 es eju pie kontrolieres pie ieejas, viņ a manā biļ etē redzē s stundu, lū gdama ierasties pē c 20-30 minū tē m.
Tā tad informā cija par nepiecieš amī bu ierasties 30 minū tes pirms seansa ir kā kaut kā ds drudzis. Ir pienā cis laiks paskatī ties apkā rt. Ieeja alā atrodas kalnā , zem kalnu grē das, tuvumā atrodas vairā ki suvenī ru veikali un kafejnī cas, tai skaitā paš apkalpoš anā s. Nedaudz tā lā k - divas č etrzvaigž ņ u viesnī cas Jama ē kas. Vislabā kā suvenī ru izvē le ir veikalā , kas atrodas vistuvā k ieejai. Turpat pē rku kalendā ru ar Slovē nijas skatiem nā kamajam gadam (6.95 €), nekur citur kalendā rus neesmu redzē jis. No kalna apakš as iztek Pivkas upe, kas iegriezusi alas pie dubļ u straumē m. Uz tā s ir uzbū vē ta neliela ū dens pankū ka un airē š ana:
Pā ri upei ir trī s lielas stā vvietas tū ristiem - atseviš ķ i automaš ī nā m, tū ristu autobusiem un treileriem (kemperiem, kemperiem). Tū ristu autobusi ar numuriem Č ehijā , Ungā rijā , Itā lijā , Vā cijā . Kemperos pā rsvarā vā cu valoda
Ir pienā cis mans laiks. Es ieeju alā ar biļ eti. Pie ieejas tiek nodroš inā ts bezmaksas audio gids. To runā slovē ņ u, itā ļ u, angļ u, vā cu, franč u, ķ ī nieš u un krievu valodā s. Trū kst ukraiņ u valodas : -(. Ceru, ka tas ir ī slaicī gi. Ceļ ojuma plā ns: pirmkā rt, vilciens aizved tū ristus uz vietā m, kur var staigā t, pē c tam tū risti savā tempā pā rvietojas no vienas apskates vietas uz otru pie katras apskates vietas, kas norā dī ta ar cipariem, a "Vietē jais gids" viņ us gaida ”, ka stā stu par š o alas daļ u un tū risti dodas tā lā k.
, tā pē c ideā ls tē rps ir rudens jaka, ko var paslē pt mugursomā . noteikta mikroklimata dē ļ paš ā alā .
Vilcieni izskatā s š ā di:
ru/newimg/3/800x600/00/02/67/18/2671878.jpg" style="height: 600px; platums: 800 pikseļ i" />
Ekskursija pa alu ar audio gidu man aizņ ē ma apmē ram 2 stundas.
Uzņ ē muš i vairā k nekā.100 fotoattē lus (daž i ar zibspuldzi, daž i nē , lai gan bija zī mes, kas aizliedz fotografē t ar zibspuldzi, bet lielā kā daļ a tū ristu to joprojā m izmantoja).
Š eit es publicē š u tikai ikoniskā ko (manuprā t):
1. Golgā ta (Alas augstā kais punkts virs jū ras lī meņ a. Nav noslē pums, ka visā alā ir augstuma atš ķ irī bas, tū ristu taka ved augš ā un tad lejup). Tajā ir lielā kie stalaktī di:
2. Baltā zā le (stalaktī di ir nereā li balti akmeņ u piemaisī jumu dē ļ ):
3. Rozā zā le (lī dzī gi, piemaisī jumu dē ļ ):
5. Kolonna un dimants:
6. Ē rģ eles:
Krievu tilts (bū vē ja Pirmajā pasaules karā sagū stī tie Krievijas armijas karavī ri):
Gandrī z ekspozī cijas beigā s ir monitors, kas rā da vienī go dzī vo radī bu, kas spē j dzī vot š ā dos dabas apstā kļ os, dzī vi - proteas, kas izskatā s kā mazas baltas ķ irzakas. To fotografē š ana ir stingri aizliegta. Ir suvenī ru veikals, kur jo ī paš i var nopirkt pastkarti un pastmarku (pastmarka tika izgudrota Slovē nijā ) un ievietot to tur esoš ajā pastkastī tē .
Ekskursija atstā ja neaizmirstamu iespaidu.
Ir pats pusdienas laiks, tā pē c nolē mu nogarš ot 3 slovē ņ u virtuves visvairā k reklamē tos ē dienus apkā rtē jā s ē dinā š anas iestā dē s: "Kranjska desa" un "cream gumija".
Diemž ē l visas iepriekš minē tā s iestā des vairā k atgā dinā ja ā trā s uzkodas un ē dienkartē bija tikai otrais ē diens.
Cream Gum ir atdzesē ta kū ka ar ā bolu garš u. Cena, ņ emot vē rā vietas tū ristisko raksturu, ir 4.50 €. Ļ ubļ anā , iespē jams, lē tā k, bet ne ī paš i meklē:
Pē c tam es braucu ar bezmaksas autobusu uz Predjemsky pili. Autobuss pietur pie Jama Hotel, pietura ir marķ ē ta ar atbilstoš u kolonnu un soliņ iem zem nojumes. Iekā pjot viņ i pā rbauda, vai ir pieejama biļ ete uz pili. Attā lums ir 9 km, autobuss to pā rvar 15-20 minū tē s. Ieš ana ir absolū ti nereā la, ne tik daudz attā luma, bet gan ietvju un gā jē ju zonu trū kuma dē ļ . Uzreiz aiz ceļ a sā kas vai nu akmeņ i/bedres, vai privā tmā ju pagalmi.
Predjama Grad ir arī tū ristu pilsē ta, kurā ir autobusu stā vvietas un automaš ī nu stā vvietas (to starpā ir redzamas un ar Ukrainas numura zī mē m (AR — Transcarpathia)).
Š eit nav viesnī cu un suvenī ru, tikai kafejnī cas un restorā ni.
"Atver, Pū ce, Lā cis ir atnā cis. " Pat divi:
Netā lu no mā tī tes lauces daļ u ieņ ē ma restauratori vē sturiskos tē rpos, kas kaut ko kaldina un kniedē . Bet tomē r viņ i veica katapultu:
Nav skaidrs, kur no tā š aut. Droš i vien tikai radī ts maksas fotogrā fijā m. Un pati pils izskatā s š ā di:
Tā ī patnī ba ir tā da, ka tā ir uzcelta klintī , un daļ a no tā s sienā m patiesī bā ir klints.
Pie ieejas ir pieejams arī audio gids. Pilī arī auksts. Pakā pieni ir izkalti no akmeņ iem, autentiski viduslaikos, ļ oti augsti.
Es nepā rstā stī š u stā stu par pils ieņ emš anu, atcerē š os tikai to, ka tas nebija bez nodevī bas un katapultas.
Vairā ki viduslaiku interjeri:
Viduslaiku ieroč u zā le:
Skats no pils torņ a:
Viduslaiku paceļ amais tilts pā ri grā vim:
Pietiek ar pusotru stundu lī dz pilij.
Pē c tam marš rutā atpakaļ uz Peč eru. Pirms autobusa atieš anas uz Ļ ubļ anu man vē l bija palikusi pusotra stunda, kuru pavadī ju, vienkā rš i baudot tī ro kalnu gaisu un skatus.
Autobuss kursē no Konstantī na alas uz Ļ ubļ anu, kas arī aizņ em apmē ram 1 stundu. Tas iet cauri kalniem, pa, vietā m pa ļ oti serpentī na formas trasi. Daž reiz apmeklē ciematus un mazpilsē tas.
Ļ ubļ anā ap plkst. 20.00. Atš ķ irī bā no sestdienas centrs ir pilnī gi tukš s un kluss.
Tikai pie Universitā tes uz lielā s skatuves ir kā da teā tra festivā la mē ģ inā jums. Nogarš oju vietē jo saldē jumu pē c svara (cenas no 1.40E lī dz 2.50E), izvē loties lielā ko, manuprā t, ne triviā lu (nevis kaut kā du mango, vī ģ es vai rozes, bet plū mju ar konjaku. Kā izrā dī jā s, nekas ī paš s) .
Nā kamā s dienas plā ni: pilsē tas centra izpē te un Ļ ubļ anas iepirkš anā s testē š ana divos iepirkš anā s centros, kas atrodas tā lu no centra: "BTC" un "CITY-center".
Uz abiem no centrā lā s dzelzceļ a stacijas var nokļ ū t ar attiecī gi 27. un 12. autobusu. Autobusu tarifu sistē ma Ļ ubļ anā tū ristiem nav ī paš i ē rta: š oferis biļ etes nepā rdod, biļ etes tiek ierakstī tas kartē , ko var iegā dā ties avī ž u kioskos un degvielas uzpildes stacijā s. Iekā pjot autobusā , karte ir jā validē pie vadī tā ja pie vadī tā ja. Kur atgriezt izlietoto karti pirms izbraukš anas no Ļ ubļ anas, nav zinā ms.
Vismaz autoostā un dzelzceļ a stacijā karti nevar atdot: -(. Ceļ š uz tiem ved cauri jaunajiem dzī vojamiem rajoniem:
Daž ā m mā jā m pirmajā stā vā ir š ķ ū ņ i (pagrabi):
Tā pē c es vispirms apmeklē ju BTC. Stiepš anā s nav ē rta.
Tas aizņ em plaš u teritoriju, kurā ir uzbū vē ti ducis angā ru, kas nedaudz atgā dina lielu valodu tirgu. Kuru beigā s ir vairā k vai mazā k interesanti veikali: C&A, LiDL, EuroSpin utt.
"CITY-center" gluž i pretē ji, visi veikali (izņ emot "Hofer") atrodas vienā ē kā : Primark, H&M, Deichmann, CCC utt. Ap pusdienas laiku pē c iepirkš anā s atgriezos viesnī cā . Ir pienā cis laiks pusdienā m. Pusdienā s nolē mā m nogarš ot Kranskaya desu. Vieta, visticamā k, ir centrā ltirgus V. Vodnika laukumā . Bet rī ta lietus dē ļ tirgus tika slē gts apmē ram 15 stundas (vai varbū t tas tajā dienā vispā r netika atvē rts? ).
Tā pē c es nolē mu izmē ģ inā t š o speciā listu vienā no Kolonadas kafejnī cā m. Tas maksā ja 6.80Є + 1.30 Ir vī ns:
Nā kamais plā ns ir uzkā pt ar funikulieri lī dz pilij "Lyuban Grad". Funikuliera stacija atrodas tieš i V laukumā.
Vodnik (starp citu, š ī s vē sturiskā s personas vā rds ir tulkots no slovē ņ u valodas kā "ceļ vedis, ceļ vedis, ko vadī t. " Es nezinu, varbū t tas ir pseidonī ms). Bet pa ceļ am uz funikulieri, ieraugot š ā das ierī ces.
Kā izrā dī jā s, tie ir piena, medikamentu un (uzmanī bu! ) vistu olu tirdzniecī bas automā ti paplā tē s!
Kā tas darbojas (piemē rā ar piena automā tu): vispirms automā tā iegā dā jaties tvertni pienam (0.3E plastmasa, 1.0E stikls), tad izvē laties, cik daudz piena nepiecieš ams (0.1l - 0.1Є), nolieciet monē tas un nospiediet pogu "apstiprinā t".
Iekā rta pieņ em tikai monē tas un nedod sī knaudu. Paš ā laukumā pirms funikuliera atrodas teā tris:
Ceļ a izmaksas: OW 2.20Є, RT 4Є.
Kā jū s droš i vien uzminē jā t, pils atrodas kalnā , un kalnā zem pils ir ierī kots automaš ī nu tunelis, kas no kraujas otras puses iziet uz citu pilsē tas rajonu. Ielu, kas ved no Pū ķ a tilta uz tuneli, sauc Kopitarž eva.
Interesanti, ka slavenā kais slovē ņ u hokejists (Stenlija kausa ī paš nieks) ir Anž ejs Kopitarjs.
Iespē jams, ka tā nosaukta viņ a vā rdā . Vietē jie iedzī votā ji to nevarē ja apstiprinā t.
Brauciens ar funikulieri (un patiesī bā tas ir lifts ar caurspī dī gā m sienā m aizņ em lī dz 5 minū tē m un tagad esmu uz pils mū riem. Skati uz pilsē tu (galvenokā rt mū sdienu daļ u) ir ļ oti labi: < /p>
Pilī ir vairā ki muzeji. Ir privā tas modernas saimniecī bas ē kas:
Ir arī vī nu izstā de:
Ieeja ir bez maksas, galamē rķ is nav zinā ms.
Es jau gā ju lejā kā jā m, godī gi sakot, neiesaku, ceļ š nav aprī kots, bez ž oga. Tā lā k dodos uz st. Kirils un Metodijs (paralē li krastmalai).
Izrā dā s, ka ukraiņ u un slovē ņ u valodā ir arī kopī gi vā rdi:
Š ajā ielā ir daudz suvenī ru veikalu, lielā kā izvē le ir pirmajā labajā pusē (ja dodaties uz Sv. Nikolaja katedrā li).
Š eit varat izmē ģ inā t "Dzē rvju desu" par zemā kajā m cenā m (no 5.90 €):
Sv. Nikolaja katedrā le:
Pamazā m sasniedzu Rā tslaukumu:
Tad caur Trimostovje es izeju uz Preš ernas laukumu. Uz tā atrodas dzejnieka piemineklis.
Tā lā k mans ceļ š iet garā m Hauptmaņ u namam pa Wolfova (Vilka? ) ielu, pa kuru nonā ku Kongresu laukumā.
Š eit monumentā li paceļ as Ļ ubļ anas Universitā tes galvenā ē ka, ko no visā m pusē m ieskauj ievē rojamu slovē ņ u zinā tnes un tehnikas figū ru krū š utē li, kas vienā vai otrā veidā ar to saistī ti:
Ļ oti tuvu Filharmonijas zā lei:
Pē c tam es turpinu savu pastaigu pa ielu.
Gosposka un uz Vehovas, kas ved uz to, es apbrī noju Mā kslas akadē mijas ē kas fasā des neparasto skaistumu:
Tad taisnā leņ ķ ī nogriež os uz Grigorcič eva ulicu, mans nā kamais mē rķ is ir Valdī bas kvartā ls. Pa ceļ am - izbraucams krustojums ar plaš u un ļ oti noslogotu ielu Slovenska cesta.
Ļ oti dī vains stils, Kijevā ir lī dzī gas, kas celtas 1980. gados.
Drī z sā kas valdī bas kvartā ls, kas ir interesants, tā priekš ā parasti ir skola.
Atkal es pagriež os taisnā leņ ķ ī un izeju uz Preserna Avenue (Presernova cesta). Teritorija ir ļ oti savdabī ga - vienu ielas pusi aizņ em monumentā las ē kas, otru - nelielas 2-3 stā vu mū ra kotedž as (bet abas noteikti ir XIX gs. ). Veselu kvartā lu aizņ em Slovē nijas prezidenta rezidence:
Pē c diviem kvartā liem otrā pusē pa kreisi ir ē ka ar milzī giem Slovē nijas, ES un NATO karogiem pagalmā.
Kā jū s droš i vien uzminē jā t, š ī ir Ā rlietu ministrijas ē ka:
Pa labi — Republikas laukums ar divā m "briesmoņ u mā jā m" :
(kreisajā pusē - Slovē nijas Centrā lā tehniskā bibliotē ka, labajā pusē - viena no komercbankā m).
Tā lā k — Slovē nijas Tautas muzejs (faktiski — vē stures muzejs):
Tad mazliet dziļ ā k - Nacionā lā opera, kurai nekaunī gi piestiprinā ta melna biroja kaste (izdevā s uzņ emt leņ ķ i. No kuras minimā li redzama modernā piebū ve):
Un vē l tā lā k, gā jē ju ielas Č ankarž eva otrā pusē - Nacionā lā galerija:
Es vē rš os pie Č ankarž evas. Pa kreisi — Modernā s mā kslas muzejs:
Ē kas forma ir nestandarta un, iespē jams, labā k atbilst muzeja saturam.
Es arī vē lē jos teikt daž us vā rdus par laikmetī go mā kslu lū juliā ņ u valodā . Varbū t pat supermoderns. Pē c divu dienu uzturē š anā s Ļ ubļ anā grafiti nemaz nemanī ju. Tā tad, redzē juš i uz sienā m atseviš ķ us uzrakstus, bet nopietnu darbu nav. Izrā dī jā s, ka visiem "grafiti" (grafomā niem?
) pilsē tas varas iestā des izveidoja mā kslas objektu pamestā industriā lajā rajonā Meteļ kova ielā un pā rvē rta to par tā da paš a nosaukuma brī vdabas muzeju (Mā kslas centrs Metelkova):
Č akarž eva iela aiz pazemes pā rejas (zem dzelzceļ a) vedī s uz Tivoli parka galveno aleju.
Tivoli ir milzī gs parks, kas pakā peniski pā rvē rtī sies par piepilsē tas mež u, ī stā m Ļ ubļ anas plauš ā m. Tā s dominē još ā iezī me ir Tivoli pils, kurā atrodas Starptautiskais tē lotā jmā kslas grafiskais centrs:
Muzeja ieeju sargā vilki:
(kaut kur lasī ju, ka Slovē nija ir pirmajā vietā Eiropā pē c savvaļ as vilku skaita uz vienu iedzī votā ju).
Tuvumā ir strū klaka un ļ oti skaista puķ u dobe:
Parks ir tik relaksē još s, ka jū s vienkā rš i negribē jā t to pamest...
Es atgriež os pilsē tas centrā tā dā paš ā veidā.
Abā s pusē s centrā lajai alejai izvietoti informatī vie stendi ar daudzveidī gu informā ciju par valsti, tā s sasniegumiem un ievē rojamiem iedzī votā jiem.
Tā kā vakara datums jau tuvojā s, nofotografē ju š o Slovē nijas kulinā rijas karti:
Cankarž eva iela gar Operu un Nacionā lo galeriju, lai dotos uz perpendikulā ro Bē thovena ielu, pē dē jie nami gar Č ankarž u ir š ikas daudzzvaigž ņ u viesnī cas, kas celtas 20. gadsimta sā kumā , vē l precī zā k - pirms Pirmā pasaules kara ( Mū sdienu stils, manuprā t).
Uz stū ra no Bē thovena — iespē jams, vienī gā valsts pā rvaldes iestā de Ļ ubļ anā , kas darbojas visu diennakti (neskaitot medicī nas, militā rā s un policijas iestā des):
Š ī ir Ļ ubļ anas galvenā pasta nodaļ a.
Pretī — Slovē nijas Nacionā lā banka:
Tā vienmē rī gi pā riet (vai tas ir turpinā jums) vienai no pilsē tas vizī tkartē m:
Š is ir debesskrā pis (slovē ņ u valodā Nebotycnik).
Tikai 13 stā vi, bet savam laikam (celta 1909. gadā ) tā bū s otrā augstā kā dzī vojamā ē ka Eiropā . Kamē r ir elitā rie veikaliņ i, elitā rie restorā ni, bet pē dē jos divos stā vos - elitā rie dzī vokļ i.
Pretē jā pusē , it kā pretstatā vecajai klasiskajai Nacionā lajai bankai, paceļ as neregulā ras formas ē ka (bet ne mazā k iespaidī ga Ungā rijas OTP bankas ē ka):
Tā lā k es eju uz paralē lo Brilliantovaya ielu.
Nosaukums attaisno pirmā s mā jas nosaukumu:
Vai arī tas ir bareljefs — es nezinu, bet tas ir ļ oti uzkrī toš i.
Un kā jums patī k š is "dimants":
Pē dē jais dimants š odien ir Slovē nijas Augstā kā s tiesas ē ka (iela joprojā m ir tā pati):
Vē l daž i vā rdi par iepirkš anos Slovē nijā . Apmē ram pirms 5-6 gadiem vienā no saviem braucieniem uz kaimiņ u Ungā riju es veikalā nopirku melleņ u sulu (mē s to neraž ojam). Mellenes ungā ru valodā raksta "Afonya". Sula bija viena litra stikla pudelē . Š odien veikalā "LiDL" pamanī ju sulu, arī litru stikla burkā ar uzrakstu "Aronia". Vakarā atverot, sapratu, ka garš a nemaz nav melleņ u, bet gan ļ oti skā bena un pī rā ga. Internets ierosinā ja, ka "Aronia" no slovē ņ u valodas ir aronija (tā pat arī neraž ojam).
Tas izrā dā s ļ oti noderī gs, tač u lietoš ana lielos daudzumos var izraisī t strauju asinsspiediena pazeminā š anos. Pirms pirkš anas uzmanī gi izlasiet etiķ etes
Pē dē jā ceļ ojuma diena. Brokastu viesnī cas no -6:30 darba dienā s un no 07:00 brī vdienā s.
Tas ir tikai man, jo mans vilciens uz Mariboru ir pulksten 8:05.
Atkal ejam cauri kalniem, baudā m Slovē nijas skatus, un tā vien gribas salī dzinā t ar Š veici, lai gan maz ticams - kalni ir zemā ki un sniegotu virsotņ u nav. Bet ir mazi kalnu ezeri un upes. Mariborā.09:53 (pē c grafika jā bū t 09:48). No pirmā s minū tes man nepatika Mariboras stacija, kaut kas š eit nav pa vecam. Pirmkā rt, tiek izslē gti dē ļ i virs peroniem (kuriem jā norā da vilciena virziens un stunda), otrkā rt, visa informā cija pa skaļ runi ir tikai slovē ņ u valodā , treš kā rt, stacijas darbinieki arī nerunā angliski (Ļ ubļ anā - angliski runā još ā s stacijas darbinieki).
Vilcienam Zagreba - Vī ne no Mariboras jā atiet plkst. 10:21, pē c ieraš anā s galapunktā (Vī nes galvenā ) plkst. 14:02. Pē c viena no paziņ ojumiem starp pasaž ieru pū li (un lielā kā daļ a bija arī no Ļ ubļ anas vilciena) pā rš alca vilš anā s sauciens.
Izrā dā s, ka mū su vilciens kavē jas 40-50 minū tes!
Ņ emot vē rā , ka mans lidojums Vī ne-Kijeva bija pulksten 17:00 un vilcienu intervā ls starp Vī nes dzelzceļ a staciju un lidostu bija 30 minū tes, plus 20 minū tes paš am pā rsē š anā s laikam, situā cija man kļ uva ļ oti nopietna. Sā k nopietni domā t par Flixbass lidojumu (tas pats 11:00). Mani atturē ja tikai nepietiekamā s zinā š anas par Mariboras pilsē tu. Tieš i iepriekš ē jā vakarā , izlasī jis internetā , ka no pulksten 23:08 uz Vā cijas dzelzceļ iem sā kā s vilcienu vadī tā ju streiks, nodomā ju, ka tā atbalss sasniegusi kluso Slovē niju. Viss izrā dī jā s daudz vienkā rš ā k. Viena no pasaž ieru grupā m negaidī ti reaģ ē ja uz manu uzsvaru.
Izrā dī jā s, ka lielā kā daļ a nā k no Ukrainas, un ģ imenes galva jau ilgā ku laiku dzī vo Mariborā . Pē c viņ a teiktā , š is vilciens (Zagreba-Vī ne, atcerieties) kavē jas katru dienu par 35-45 minū tē m. Iemesls ir ļ oti garā robež a un muitas kontrole uz Horvā tijas un Slovē nijas robež as. Tač u ne reizi viņ š nebija kavē jis vairā k par 45 minū tē m.
Pē c piemē rota tuvinā juma izdarī š anas es nolē mu, ka manas iespē jas darbojas. Vilciens ieradā s pulksten 10.54. Pielē kt pie vagona bija daž u sekunž u jautā jums. 10:56 jau kustē jā mies. Brī vu vietu bija pā rsteidzoš i maz. 2. klases auto, kas ir nodalī jums 6 sē dvietā m. Viņ š apmetā s kupenā ar saviem jaunajiem paziņ ā m. Ļ oti interesants jauns pā ris: viņ a ir ukrainiete no Ļ vovas, bet vairā kus gadus dzī voja Slovē nijā , viņ š ir spā nis no Bilbao. Ņ emot vē rā manu ilggadē jo aizrauš anos ar Spā nijas ziemeļ iem kopumā un jo ī paš i Basku zemi, sarunu tē mu bija daudz.
Un gandrī z č etras stundas ceļ ojuma pagā ja nemanot un ļ ā va nedaudz novē rst uzmanī bu no vilciena kavē š anā s. Arī ainavas aiz logiem daž kā rt lika aizmirst par slikto. Rezultā tā vilciens pa ceļ am neko nepanā ca un Vī nes galvenajā stacijā (Wien-Hbf) ieradā s plkst. 14:36. Uz kuru pusi mē s ieradā mies un no kura iet tuvā kais vilciens uz lidostu, nav zinā ms. Zinot tikai stundu - 14:40.
Izlecot uz perona, es gandrī z refleksī vi paskatī jos uz kustī bas grafiku (Austrijas un Vā cijas dzelzceļ u tradī cijā m ir laba tradī cija izlikt sarakstu visā stacijā uz katras perona).
Mē s ieradā mies pa 5. sliež u ceļ u (un saskaņ ā ar grafiku mums vajadzē ja bū t 9. ), un vilciens uz lidostu izbrauca no 10. sliež u ceļ a. Mums izdevā s sasniegt norā dī to platformu 3 minū tē s. Viss ir lieliski. Es saprotu. Lidostā gaidā ms plkst. 15.00. Tā lā k sekoja ī sa Ryanair reģ istrā cijas punktu meklē š ana (169-176 nokļ uva 3. terminā lī un stā vē ja rindā pusstundu (š ajos letē s pasaž ieri tika reģ istrē ti visiem Ryanair reisiem).
Ir pat laiks beznodokļ u rež ī mam, bet Vī nē tas ir dā rgi. Izlidojā m 30 minū tes vē lā k par paredzē to stundu, bet kavē jā mies tikai 10 minū tes. Dē lis atkal bija 100% pilns, lidojumā strā dā ja stjuartu un stjuartu komanda no Maltas. Jau no pirmajā m minū tē m bija skaidrs, ka viņ i ir iesā cē ji. loterijas.
Rati ripoja ļ oti lē ni un viegli, turklā t no abiem lidmaš ī nas galiem vienlaikus.
Nebraucot garā m pasaž ieriem, kas izraisī ja sajū smu un pasaž ieri savu neapmierinā tī bu pauda daž ā dā s valodā s.
Nosē š anā s laikā pa iluminatoru izdevā s ieraudzī t diezgan lielu pilsē tu mež a vidū , kuru š ķ ē rso š aura upī te, tad vē l viena mazā ka pilsē ta, jau bez upes, un tad lidosta. Pē c daž ā m domā m š ī s pilsē tas es identificē ju kā Č erņ igovu un Brovaru. Ņ emot vē rā pirmā s ģ eogrā fisko stā vokli, man nebija pā rliecī bas, ka mē s nepā rlidojā m Baltkrievijas teritoriju: -(.
Robež a ir ļ oti ā tra, 80% pasaž ieru uzrā dī ja vakcinā cijas sertifikā tus. Tā di kā es muitnieka vadī bā uzstā dī ja aplikā ciju VDOMA. Nā kamā s dienas rī tā tradicionā li pa ceļ am uz darbu, nokā rtojot testu (š oreiz jau ekspress uz antigē nu), pē c 30 minū tē m saņ ē mu negatī vu rezultā tu.
Un pē c 3 stundā m - turklā t tika saņ emta ziņ a par paš izolā cijas beigā m.
Tagad pā rē jais ceļ ojums ir beidzies. Uz drī zu tikš anos, Slovē nija!
