TandemTravelers: Slovēnijas dārgakmens. Veģetārā saimniecība.
Zagrebas pilsē ta, pē c kuras apmeklē juma atstā ja divdomī gas sajū tas, bija aiz muguras. Steidzami gribē jā m kaut ko jaunu un nezinā mu. Nebija jē gas ļ oti satraukties, jo priekš ā ir tik daudz.
Jo Slovē nija bija svaiga gaisa malks. Garastā voklis sā ka celties, tiklī dz š ķ ē rsojā m robež u Harmikas pilsē tiņ ā . Beidzot dabū jā m pirmo dutifri. Nedaudz pā rsteigti par cenā m (labā nozī mē ) un nopirkuš i garš ī gus naš ķ us, devā mies tā lā k.
Jau no pirmajā m minū tē m valsts pā rsteidza ar ideā liem veloceliņ iem, gandrī z bez apmalē m. Iepriekš vienojoties par reģ istrē š anos siltajā skuvekā , devā mies uz mazo ciematiņ u Zgornja Pohanca.
Mums vajadzī gā mā ja atradā s kalna pakā jē , starp daudzā m fermā m, un to no ceļ a paslē pa kukurū zas lauki un vī na dā rzi. Tas radī ja izolē tī bas no civilizā cijas atmosfē ru. Tač u vē lā k izrā dī jā s, ka tas ir tikai sā kums.
Mē s cerē jā m uz Wi-Fi, jo ļ oti ilgu laiku esam aizkavē juš ies ar vismaz daļ as informā cijas pā rsū tī š anu par mums. Bet tā nebija, kā arī banā lā TV, pie kuras mē s visi esam tik pieraduš i. Silvio ledusskapī no veikala pā rtikas nebija ne miņ as, viņ š tur glabā ja graudaugus un miltus.
Tuvā kais veikals atradā s 5 km attā lumā no viņ a mā jas, un viņ š to izmantoja reizi mē nesī , lai iegā dā tos saulespuķ u eļ ļ u vai sā li. Visu pā rtiku viņ š audzē pats un, bū dams veģ etā rietis, gatavoja vienkā rš i pā rsteidzoš us improvizē tus ē dienus. Mums bija iespē ja nogarš ot viņ a mā jā s gatavoto maizi, gardos cukini burgerus un vienkā rš i gardo baklaž ā nu uzkodu Baba ganouj. Ē diens ir aizgū ts no austrumu virtuves un izrā dī jā s neticami gards kombinā cijā ar svaigi ceptu griķ u maizi.
Mā jai bija lauku stila noskaņ a ar dī vā niem, kas izgatavoti no koka klā jiem, un maisiņ iem ar putraimu spilveniem. Virtuve pā rsteidza ar ķ ieģ eļ u plauktu skaistumu, un istabā varē ja pacelties augstu pie milzī gā kamī na. Sā kumā bija tik nepieradinā ts ē st tikai dā rzeņ u ē dienus, kur no gaļ as nebija ne smakas. Tač u ļ oti ā tri pieradā m, gribē jā s pat pamē ģ inā t kaut ko pagatavot paš i, lai pā rsteigtu saimnieku. Divas nestandarta dienas pavadī jā m brī niš ķ ī ga cilvē ka, dedzī ga tū rista sabiedrī bā , kurš , kā izrā dī jā s, nevar iedomā ties savu dzī vi bez ceļ oš anas.
Aiziet bija ā rkā rtī gi grū ti. Es gribē ju uzzinā t vairā k par š o dzī vesveidu. Pa ceļ am viņ š mums iedeva dabī go kakao ar linu sē klā m un pankū kas ar medu un ā boliem. Ar smaidu sejā un skumjā m acī s braucā m tā lā k, bet neatvadī jā mies.
