Interesantas vietas - Ļeņina vectēva dzimšanas vietas - Androsovas vēsture

24 Marta 2014 Ceļošanas laiks: no 12 Jūlija 2013 ieslēgts 13 Jūlija 2013
Reputācija: +22
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pie ieejas Androsovas ciemā atrodas piemiņ as plā ksne, kas vē sta, ka š ajā ciemā laika posmā no 1769. lī dz 1791. gadam. dzī voja Vladimira Iļ jič a Ļ eņ ina vectē vs - Uļ janovs Ņ . V.

Androsova ir visizplatī tā kais Krievijas ciems, kas atrodas Centrā lkrievijas zonā , kas neatš ķ iras no tū kstoš iem lī dzī gu ciematu mū su valstī . Cara laikos ciema vietē jie iedzī votā ji neizcē lā s ar ī paš u bagā tī bu un uzcē la lielā koties neuzkrī toš as ​ ​ bū das ar salmu jumtiem. Arī dzī ves lī menis kopumā bija diezgan zemā lī menī .

Ciemats, kurā dzī voja Ļ eņ ina vectē vs, sā ka plaukt tikai pē c kolhoza parā dī š anā s tajā , pateicoties kam zemnieki varē ja nomainī t neefektī vo arklu ar diezgan jaudī giem kombainiem un traktoriem.


Mū su laikā jau ir kļ uvis zinā ms, ka tieš i š ajā ciematā Uļ janovu ģ imene sā ka savu vē sturi. Paaugstinot Androsovas ciema zemnieku sarakstus 1792. gadam, tajos var redzē t Nikolaju, Uļ janova dē lu, zemnieku, kurš aizbē ga no viena no Ņ iž ņ ijnovgorodas guberņ as ciemiem. Viņ u norī koja pie vietē jā zemes ī paš nieka Brehova. Var piebilst, ka tieš i š is ciems bija š ī kunga lielā kā federā lā zeme.

1786. gadā ciematā dzī voja nepilni simts cilvē ku, un lielā kā daļ a no tiem bija vī rieš i. Androsova ciema statusu ieguva tā pē c, ka 1769. gadā š eit tika nocirsta neliela koka baznī ca, uz kuru nedaudz vē lā k dievkalpojumus uzaicinā ja priesteris Skvorcovs un diakons Sirotins. Androsovas ciema teritorijā bija aptuveni 30 akru aramzemes, kas bija pakļ autas baznī cai. Lī dz 18. gadsimta beigā m ciematam faktiski bija divi ī paš nieki. Vienu ciema daļ u pā rvaldī ja Brehovs I. un Mikinina M. , otru ciema daļ u — Astafjevs V. , Kalrevs A. un Boltiņ a P. .

Androsovā dzī ve kļ uva arvien grū tā ka, un lielā kā daļ a zemnieku aizbē ga no ciema, cenš oties atrast labā ku dzī vi. Izbē dzis no ciema un Uļ janova Nikolajs Vasiļ jevič s. Ņ emot vē rā to, ka viņ š bija diezgan izglī tots un inteliģ ents cilvē ks, zinot Katrī nas II dekrē tu par atļ auš anu aizbē guš ajiem zemniekiem neatgriezties pie saimniekiem, viņ š nolē ma neatgriezties dzimtajā ciemā .

Ņ iž ņ ijnovgorodas apgabala vē sturiskajos arhī vos joprojā m ir dokumenti, no kuriem var uzzinā t, ka N. V. Uļ janovs bija precē jies ar Smirnovu A. A. , kura vī ram dzemdē ja 4 bē rnus: meitas Fedosju un Mariju, kā arī dē lus Vasiliju un Iļ ju.

Daudzus gadus vē lā k Nikolaja Vasiļ jevič a dē ls Iļ ja Nikolajevič s ar izcilī bu absolvē ja Kazaņ as universitā ti un kļ uva par direktoru vienā no Simbirskas guberņ as skolā m. Tieš i viņ a ģ imenē dzimis Vladimirs Iļ jič s Ļ eņ ins.

1922. gadā , jau 20. gadsimtā , Androsova tika iedalī ta Buturli reģ ionā un vē l vē lā k kļ uva par Gaginas apgabala daļ u. Š eit 1927. gadā tika izveidots kolhozs "Sarkanais arā js", kas 1933. gadā tika reorganizē ts par kolhozu "Sarkanais ciems".

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Село
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums