Interesantas vietas - Ļeņina vectēva dzimšanas vietas - Androsovas vēsture
Pie ieejas Androsovas ciemā atrodas piemiņ as plā ksne, kas vē sta, ka š ajā ciemā laika posmā no 1769. lī dz 1791. gadam. dzī voja Vladimira Iļ jič a Ļ eņ ina vectē vs - Uļ janovs Ņ . V.
Androsova ir visizplatī tā kais Krievijas ciems, kas atrodas Centrā lkrievijas zonā , kas neatš ķ iras no tū kstoš iem lī dzī gu ciematu mū su valstī . Cara laikos ciema vietē jie iedzī votā ji neizcē lā s ar ī paš u bagā tī bu un uzcē la lielā koties neuzkrī toš as bū das ar salmu jumtiem. Arī dzī ves lī menis kopumā bija diezgan zemā lī menī .
Ciemats, kurā dzī voja Ļ eņ ina vectē vs, sā ka plaukt tikai pē c kolhoza parā dī š anā s tajā , pateicoties kam zemnieki varē ja nomainī t neefektī vo arklu ar diezgan jaudī giem kombainiem un traktoriem.
Mū su laikā jau ir kļ uvis zinā ms, ka tieš i š ajā ciematā Uļ janovu ģ imene sā ka savu vē sturi. Paaugstinot Androsovas ciema zemnieku sarakstus 1792. gadam, tajos var redzē t Nikolaju, Uļ janova dē lu, zemnieku, kurš aizbē ga no viena no Ņ iž ņ ijnovgorodas guberņ as ciemiem. Viņ u norī koja pie vietē jā zemes ī paš nieka Brehova. Var piebilst, ka tieš i š is ciems bija š ī kunga lielā kā federā lā zeme.
1786. gadā ciematā dzī voja nepilni simts cilvē ku, un lielā kā daļ a no tiem bija vī rieš i. Androsova ciema statusu ieguva tā pē c, ka 1769. gadā š eit tika nocirsta neliela koka baznī ca, uz kuru nedaudz vē lā k dievkalpojumus uzaicinā ja priesteris Skvorcovs un diakons Sirotins. Androsovas ciema teritorijā bija aptuveni 30 akru aramzemes, kas bija pakļ autas baznī cai. Lī dz 18. gadsimta beigā m ciematam faktiski bija divi ī paš nieki. Vienu ciema daļ u pā rvaldī ja Brehovs I. un Mikinina M. , otru ciema daļ u — Astafjevs V. , Kalrevs A. un Boltiņ a P. .
Androsovā dzī ve kļ uva arvien grū tā ka, un lielā kā daļ a zemnieku aizbē ga no ciema, cenš oties atrast labā ku dzī vi. Izbē dzis no ciema un Uļ janova Nikolajs Vasiļ jevič s. Ņ emot vē rā to, ka viņ š bija diezgan izglī tots un inteliģ ents cilvē ks, zinot Katrī nas II dekrē tu par atļ auš anu aizbē guš ajiem zemniekiem neatgriezties pie saimniekiem, viņ š nolē ma neatgriezties dzimtajā ciemā .
Ņ iž ņ ijnovgorodas apgabala vē sturiskajos arhī vos joprojā m ir dokumenti, no kuriem var uzzinā t, ka N. V. Uļ janovs bija precē jies ar Smirnovu A. A. , kura vī ram dzemdē ja 4 bē rnus: meitas Fedosju un Mariju, kā arī dē lus Vasiliju un Iļ ju.
Daudzus gadus vē lā k Nikolaja Vasiļ jevič a dē ls Iļ ja Nikolajevič s ar izcilī bu absolvē ja Kazaņ as universitā ti un kļ uva par direktoru vienā no Simbirskas guberņ as skolā m. Tieš i viņ a ģ imenē dzimis Vladimirs Iļ jič s Ļ eņ ins.
1922. gadā , jau 20. gadsimtā , Androsova tika iedalī ta Buturli reģ ionā un vē l vē lā k kļ uva par Gaginas apgabala daļ u. Š eit 1927. gadā tika izveidots kolhozs "Sarkanais arā js", kas 1933. gadā tika reorganizē ts par kolhozu "Sarkanais ciems".