Mūrs. Ziemas izskats...

08 Februāris 2019 Ceļošanas laiks: no 30 Decembris 2018 ieslēgts 31 Decembris 2018
Reputācija: +4847.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Tū ristu vidū arvien populā rā ka kļ ū st Muromas pilsē ta. Ī paš i ar jaunu svē tku parā dī š anos Krievijā - Ģ imenes, mī lestī bas un uzticī bas dienu -, kas tiek svinē ta 8. jū lijā , svē to Pē tera un Muromas Fevronijas piemiņ as dienā . Lielā kā daļ a ziņ ojumu par pilsē tu ir vasarī gi. Nu, es piedā vā ju ziemas izskatu. . .

Episks akmens, uzstā dī ts pie ieejas pilsē tā no Vladimira 1967. gadā .

Katru gadu Jaungada brī vdienā s mē s braucam uz Saransku apciemot savus vecā kus. Protams, vieglā k un ē rtā k ir ceļ ot ar vilcienu,

ī paš i ziemā , kad ceļ š var pā rvē rsties par nepā rtrauktu pā rbaudi,

bet ar maš ī nu var vest daudz dā vanu : )


Š ogad nolē mā m nedaudz daž ā dot savu parasto un jau tā garlaicī go marš rutu Maskava-Saranska ar pieturu Muromā , tikai pusceļ ā . Mū su bē rni (meita, 8 gadi, dē ls, 7 gadi) bija ļ oti neapmierinā ti ar lē mumu braukt pie vecmā miņ ā m ar maš ī nu, nu, viņ i bija vienkā rš i š ausmī gi saš utuš i. Bet uzzinā juš i, ka mū s gaida ne tikai ceļ ojums, bet vesels ceļ ojums ar pieturu nakš ņ oš anai viesnī cā un pat pilsē tā , kurā dzimis Iļ ja Muromets, viņ i savas dusmas mainī ja uz ž ē lastī bu : ))

30. decembra rī ts izvē rtā s diezgan drū ms un pelē ks. Automaš ī nas pameta Maskavu nepā rtrauktā plū smā . Pē c Vladimira kļ uva kaut kā vieglā ks, bija mazā k automaš ī nu, ceļ š bija sliktā ks...

Un tuvā k Muromai pat saule iznā ca

Un tad mana meita teica, ka, izrā dā s, viņ i tik skaistus kokus redzē ja tikai televizorā un bildē s. Nu vismaz kā ds labums no š ī ceļ ojuma : )) Patiesī bā , protams, tas tā nav, viņ i to redzē ja, tikai vairs neatceras : )

Volna viesnī ca tika izvē lē ta par nakš ņ oš anas vietu Muromā . Ļ oti jauka neliela viesnī ca par saprā tī gu cenu. Man par viņ u ir atseviš ķ a atsauksme.

Pē c daudzstā vu un daudzstā vu Maskavas Muromas divstā vu vē sturiskais centrs š ķ iet mazs un rotaļ ī gs.

Pamests un nemierī gs

Vietā m pamests

un otrā di, labi saglabā jies

Nedaudz stī vs un sasalis

Vai es kā dreiz varē tu iedomā ties, ka es saviem bē rniem pastā stī š u, kas ir š ī iekā rta : ))

Atkā pe: pirms trī sdesmit gadiem ciematā , kur pavadī jā m visas brī vdienas, starp bē rniem bija neizteikta š ķ elš anā s, it kā forš i un ne tik : )), vienā ielā bija skaļ ruņ i, un no otras, kur mē s dzī vojā m, nē . Ū deni nest mā jā s vai vilkt uz vannu vispā r bija bē rna pienā kums, vai varat iedomā ties, kā mē s apskaudā m tos, kuriem bija kolonnas : )) Bet ja pē kš ņ i ū dens sū knis sabojā jā s, tad mū su ielā jau bija svē tki, tad mē s bijā m kaitī gi kā viņ i varē ja, akas tur vairs nebija palikuš as...

Labi, skriesim pie apskates objektiem, pretē jā gadī jumā dienas gaiš ais laiks ir ī ss

Vispirms mē s devā mies uz Iļ jas Murometa pieminekli

Caur zariem lū r Nikolo-Naberež naja baznī cas kupoli (pirmie pieminē jumi avotos 1566. gadā )

Tuvumā ir avots, kur saskaņ ā ar leģ endu vairā kas reizes parā dī jā s Nikolajs Brī numdarī tā js

Š ī ir bijusī prā mju pā reja pā ri Okai, kas beidza darboties 2009.  gadā , kad tika atvē rts vanš u tilts (to redzē sim rī t).

Okas krastmala


Kreisajā pusē ir redzams dzelzceļ a tilts. Nezinu, kā ir vasarā , bet salnā ziemas dienā var dzirdē t, kā caur to brauc vilcieni. Labajā pusē ir Kosmas un Damiā na baznī caskupols. Saskaņ ā ar leģ endu, tieš i š ajā vietā stā vē ja Ivana Bargā telts, kad viņ š apstā jā s Muromā karagā jiena laikā pret Kazaņ u.

Augstā k krastā atrodas Smoļ enskas Dievmā tes ikonas baznī ca (1804)

Man nebija skaidra rī cī bas plā na, tikai galveno atrakciju saraksts ar aptuvenā m aplē sē m manā galvā par to, ko darī t š odien un ko darī t rī t. Es ļ oti vē lē tos apmeklē t Iļ jas Muromeca teā tri-muzeju, bet diemž ē l nebija. izrā des tajā dienā bija (iepriekš ar tā m norakstī tas). Ž ē l, nez kā pē c domā ju, ka mums bū tu paticis. Š is objekts nav daž ā dos "Muromas apskates objektu" sarakstos, nejauš i uzgā ju informā ciju par teā tri netā , tagad padalos ar jums, pē kš ņ i noderē s : ))

Iļ jas Muromeca teā tris-muzejs. (Foto no interneta)

T. tā kā mū su kompā nijas bē rnu daļ u vajag kaut kā izklaidē t, tad no Iļ jas Muromeca pieminekļ a devā mies uz dzī vī gā ku pilsē tas daļ u - uz Muromas 1100 gadu jubilejas laukumu. Pagā jā m garā m "nosaluš ajam" Zvorikinam (plaš ā ku informā ciju par, iespē jams, slavenā kā Muromas iedzī votā ja likteni un aktivitā tē m var lasī t, piemē ram, %B2%D0%BE%D1%80%D1%8B%D0%BA %D0%B8%D0%BD, _%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0 %BC%D0%B8%D1%80_%D0%9A%D0%BE %D0%B7%D1%8C%D0%BC%D0%B8%D1%87" target="_blank"> š eit ). Un it kā no aukstuma paslē pta papī ra segaMuromas vē stures un mā kslas muzejs.

Muromas vē stures un mā kslas muzejs

Bet nē , viss ir daudz prozaiskā k, muzeja ē ka jau daudzus gadus ir restaurē ta. Kā dreiz š ī savrupmā ja piederē ja tirgotā ju Zvorikinu ģ imenei. Pretī ir vē l viena “krā sota” un “perforē ta” (kā teica bē rni) ē ka.

Es neatradu, kas tas bija un par ko tai vajadzē tu kļ ū t. Izrā de, protams, nav ī paš i smieklī ga. Bet, kā tas biež i notiek mū su dzī vē , jautrī ba sā kas pē c viņ a

Moskovskaya iela

Ū denstornis, uzcelts 1864.  gadā par vietē jā galvas A. V. Ermakova lī dzekļ iem, tā laika provinces pilsē tiņ ai nepieredzē ta greznī ba. Turklā t tas joprojā m darbojas, tikai ū dens tagad tiek sū knē ts nevis no Okas, bet gan no artē ziskā akas.


Okas upes krastā pie Nikolo-Naberež naja baznī cas (attē lā tekstā augstā k) redzama viena no 19.  gadsimta beigu ū densvada bū vē m – caurule un ū dens sū kņ a ē ka

Muromas galvenā s apskates vietas ir klosteri un tempļ i. Daudzi tos apmeklē , lai pielū gtu svē tnī cas, kuru Muromas tempļ os ir daudz, un daž i, piemē ram, mē s, lai apcerē tu arhitektū ras skaistumu, pieskartos senatnes garam, ienirt vē sturē . Mums izdevā s nokļ ū t Glā bē ja Apskaidroš anā s klosterī pirms tumsas iestā š anā s.

Tieš i š ajā Aizlū gš anas katedrā les klosterī atrodas Svē tā Muromas Elijas kaps. Protams, ne gluž i kaps, bet “svē tā varoņ a, krievu zemes aizstā vja skulpturā lais tē ls (kokā cirsts) tika izveidots no viņ a neiznī cī gajā m relikvijā m, kas atradā s Kijevas-Peč erskas lavrā . Sudraba š ķ irstā ir daļ a no svē tā kreisā s rokas.

Pirmā klostera pieminē š ana datē ta ar 11.  gadsimtu. Tā pat kā lielā kajai daļ ai mū su valsts pareizticī go baznī cu, arī klosterim bija grū ts liktenis, š eit atradā s militā rā vienī ba. Bet tagad tas ir atjaunots un turpina attī stī ties. Es nepiederu stingri ticī gajiem, viņ i saka par tā diem cilvē kiem kā es "ticot, bet ne baznī cā ", es ī sti neticu brī numainā m dziedinā š anā m utt. ne pā r plecu, noliec galvu zemā k..."Nu, uc Š eit mū s patī kami pā rsteidza smaidī gie priesteri, kuri mū s sveica kā senas paziņ as, jaukas kalpones, bez neapmierinā tī bas un aizkaitinā juma ē nas viņ u sejā s. . . Kaut kas lī dzī gs š im. . . Kad izgā jā m no Aizlū gš anas katedrā les, bija jau pavisam tumš s, bet tad eglī te pē kš ņ i iedegā s svē tku gaismā s, bē rni pat pā rsteigumā kliedza

Tas ir brī nums! Bē rni bija sajū smā !

Es neuzskaitī š u visus klostera objektus. Daudzus tū ristus un svē tceļ niekus varē tu interesē t: klostera teritorijā ū dens svē tī š anas kaplič a ar fontu "Dzī vī bas avots"kur var smelt iesvē tī tu ū deni un vannoties fontā . (silta istaba), kurā atrodas akmens no svē tā s Jordā nas upes, to var darī t piektdien, sestdien un svē tdien no 7.00 lī dz 19.00, sievietē m jā bū t kreklos.


Es arī gribē ju apmeklē t kaplič u-oszuā ru, tač u tā bija slē gta. Es nevaru izskaidrot, kā pē c man tas ir vajadzī gs, iespē jams, vē lreiz padomā jot, ka “Atceries katru brā li: mē s bijā m kā tu, tu bū si kā mē s”. (Man jau ir sava veida kaulu apskates pieredze Kutná Horā Č ehijā – iespaidī gi). Klostera kapsē tas vietā , kas tika pā rbū vē ta par militā rā s parā des laukumu, tika uzcelta kapela-oszuā rijs, un tajā atrodas atjaunotā klostera labiekā rtoš anas laikā atklā tā s cilvē ku mirstī gā s atliekas.

Diena bija izdevusies: daudz ko paspē jā m, un laikapstā kļ i mū s nepievī la, ļ ā va baudī t ī stas ziemas ainavas. Tā kā bija jau tumš s, tad ī sti nevar skatī ties uz skaistumu, turklā t vē jš pieņ ē mā s spē kā , un bijā m noguruš i, rī t bija paredzē ts pastaigas turpinā jums pa Muromu. . .

Rī t bū s nedaudz siltā ks, sals ir aizgā jis no kokiem, ziemas pasaka ir kļ uvusi mazā k pasakaina, bet ne mazā k interesanta. Mē s turpinā jā m “klostera” tē mu…

Piemineklis Muromas Pē terim un Fevronjē Krestjaņ ina laukumā tika uzcelts 2012.  gadā

Lielā kais tū ristu un svē tceļ nieku pieplū dums Muromā iekrī t 8. jū lijā , kad tiek svinē ta Ģ imenes, mī lestī bas un uzticī bas diena. Š ie svē tki ir salī dzinoš i jauni, pē c Muromas mē ra iniciatī vas tie tiek svinē ti kopš.2002. gada. Un 8. jū lijs, protams, nav nejauš s datums – svē to Pē tera un Muromas Fevronijas piemiņ as diena, kuri tiek uzskatī ti par ģ imenes, ģ imenes vē rtī bu aizbildņ iem. Viņ u relikvijas atrodasTrī svienī bas klosterī (dibinā ts 1643.  gadā ), kur daudzi cilvē ki ierodas ar lū gumiem pē c ģ imenes laimes.

1975. gadā Trī svienī bas teritorijā tika ievesta kokabaznī ca par godu Sv. Radoņ ež as Sergijam no blakus esoš ā Meļ enkovskas rajona, kas ir 18.  gadsimta koka arhitektū ras piemineklis. Klosteris

Un tieš i blakus tam (pā ri ceļ am) atrodas vī rieš u klosteris — Pasludinā š anas klosteris — kuru dibinā ja Ivans Bargais

Protams, Muromā ir daudz interesantu lietu, bet mē s, tā teikt, pabeidzā m galveno programmu. Jā , un jau bija jā steidzas uz Jaungada vakariņ ā m vecā ku mā jā . Un uzkodā m mums joprojā m ir moderna atrakcija - vanš u tilts

Tilts uzbū vē ts 2009. gadā . Lai gan mē ģ inā jumi š o projektu ī stenot bija vē l PSRS laikos. 2013. gadā Saskaņ ā ar Viskrievijas konkursa rezultā tiem Muromas tilts tika atzī ts par skaistā ko Krievijā .


Tilta š ķ ē rsoš ana bija ļ oti veiksmī gs pē dē jais pieskā riens mū su iepazī š anā ar Muromu un tajā paš ā laikā radī ja tik dedzī gu noskaņ u visam atlikuš ajam braucienam. Dziedot lī dzi radiostaciju Jaungada repertuā ram, pilnī gā visas ģ imenes dzirdes un balss trū kumā , skatoties apkā rt,

Veiksmī gi sasniedzā m Saransku un. . . Nu, kā saka, tas ir pavisam cits stā sts : )))

P. S. Daudzi droš i vien ir dzirdē juš i, ka atpū ta ir aktivitā tes veida maiņ a. Nedaudz pā rfrā zē sim: atpū ta ir apkā rtē jā s realitā tes maiņ a : )). Ir nepiecieš ams, daž reiz ir nepiecieš ams ienirt provinč u pilsē tu mierā un regularitā tē . Ir kaut kā da uzlā de vai kas tā ds. . .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Былинный камень, установлен при въезде в город со стороны Владимира в 1967 г.
Здание торговой лавки купца Мяздрикова. XX в. ул. Первомайская, д. 5
Муромский историко-художественного музей
Здесь набирают освещенную воду
Купель в водосвятной часовне
Церковь Косьмы и Дамиана
Церковь Косьмы и Дамиана
Церковь Смоленской иконы Божией Матери
Театр-музей Ильи Муромца. (Фото из интернета)
Театр-музей Ильи Муромца. (Фото из интернета)
Līdzīgi stāsti
komentāri (14) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums