Kozelskie krūmi
Mē s apmeklē jā m Optī nu. Š ī ir Kozeļ ska. Pilsē ta detalizē ti aprakstī ta S. Nilusa dienasgrā matā un Dostojevska romā nā Brā ļ i Karamazovi. Tā pat kā romā nā , pā ri klostera ieejai joprojā m slejas rozā zvanu tornis. Netā lu no vā rtiem atrodas svē tceļ nieku mā jas. Tiesa, sievietē m slē gtā s teritorijas ir kļ uvuš as daudz mazā kas. . . Man palaimē jā s apmeklē t Optiņ u patronā les svē tkos. Svinē ja dienu Sv. Ambrozijs Optinskis. Ne tikai Kozeļ skā , bet visā Krievijā . Svē tais pr. Ambrozijs no Optinas ienā ca literatū rā ar vecā kā Zosimas vā rdu F. Dostojevska darbā Brā ļ i Karamazovi. Kazaņ as katedrā lē liturģ iju kalpoja Kalugas un Borovskas metropolī ts Klements, Kozeļ skas bī skaps Ņ ikita un Ludinovskis, vecā kais Ilijs, Viņ a Svē tī bas patriarha Kirila biktstē vs. No atvē rtajiem tempļ u logiem plū da skaista, harmoniska dziedā š ana, aizvedot domas mū ž ī bā . Klausoties viņ ā , dvē sele, š ķ iet, paceļ as pā ri ierastajai burzmai. Un ne par ko citu es nedomā ju. Liturģ ija turpinā jā s ilgu laiku. Acī mredzot viņ a bija nesaī sinā ta. Svē tkos ir divas liturģ ijas. Agri - ap seš iem no rī ta un vē lu - ap deviņ iem. Optinas mū ki ir ļ oti mierī gi un, iespē jams, laimī gi. Neviens uz lajiem ne par ko nekliedz, kā citos klosteros. Pat grē ksū dzes laikā priesteri nemā ca grē ciniekus, bet klusē . Grē ksū dze ir vienkā rš a. Bet sava kā rta ir jā gaida ilgi. Bet tad tas ir viegli dvē selei. Freskas un ikonas arī mani iespaidoja! No zilajā m sienā m un vienkā rš i milzī gā m senatnī gā m zeltī tajā m plā ksnē m svē to tē li izskatī jā s it kā dzī vi, lai gan tie bija rakstī ti nevis akadē miskā , bet gan kanoniskā stilā . Turpat, svē tnī cā s un kapenē s, atpū tā s Optinas vecā ko relikvijas. Cilvē ki viņ us skū pstī ja un prasī ja noslē pumu. Iespaidi no visa redzē tā un dzirdē tā , protams, bija pā rsteidzoš i! Bet pats interesantā kais ir tas, ka tie sakrita ar deviņ padsmitā un divdesmitā gadsimta rakstnieku un svē tceļ nieku iespaidiem. "Daba ir skaista un bezgrē cī ga, bet mē s, tikai mē s, bezdievī gie, nesaprotam, ka dzī ve ir paradī ze, jo, ja mē s gribam saprast, tā tū lī t nā ks"...(Vecā kā Zosima no Brā ļ iem Karamazoviem, F. . Dostojevskis) No pareizticī go viedokļ a vecā kā Zosima mā cī bā ir vai nu epizodes no Vecā s Derī bas, vai arī Fjodora Mihailovič a personī gā s pieredzes nospiedums par kopī bu ar Dievu. Dostojevska ceļ ojums uz Optina Pustyn 1878. gada jū nijā bija viens no svarī gā kajiem notikumiem rakstnieka garī gajā dzī vē . Personas traģ ē dijas cē lonis. Fjodors Mihailovič s Zosimā nodeva pareizticī go svē to kopī gā s iezī mes. Tā ir pazemī ba, mī lestī ba pret cilvē kiem, tautas godinā š ana, brī numi. Zosima redzē ja cilvē ku dvē seles, viņ u bē das, lasī ja viņ u domas, zinā ja par problē mā m, grē kiem, par tā lā kiem dzī ves konfliktiem. Cilvē ki apmeklē ja vecā ko, jo viņ š viņ us juta lī dzi un mierinā ja, un daž reiz vienkā rš i iedeva naudu. Tauta tic, ka arī tagad caur vecā kā lū gš anu viņ i saņ em ž ē lastī bas pilnu palī dzī bu. Svē tā Ambrozija mā cī bas Dostojevskis ierakstī ja un mā kslinieciski apstrā dā ja ilgi pirms vecā kā dzī ves apkopoš anas, un tā m nav analoģ ijas baznī cas hagiogrā fijā . Pat citviet tie ir pretrunā . "Dzī ve ir cieš anu ieleja, " vienprā tī gi uzskata pareizticī go teologi. Neskatoties uz to, "Optina ir ī sta paradī ze! " - tā rakstī ja pilnī gi visi, kas tur kā dreiz ir bijuš i. Visa Optina atmosfē ra ir piesā tinā ta ar mieru, klusumu, mieru, neskatoties uz svē tceļ nieku pū ļ iem un cilvē ku aizsē rē juš ajiem tempļ iem. Miera sajū ta ir kā ripojoš s vilnis. Netā lu no klostera mež ā pie Sv. Pafnutija organizē ja divas vannas - vī rieš u un sievieš u. Ū dens temperatū ra +2. Pat vakarā uz vannu ir rinda. Skatoties uz slapjajiem, dreboš ajiem "valzirgiem", es neuzdroš inā jos ienirt. Viņ a savā ca dzeramo ū deni no krā na pudelē . Ū dens garš a man atgā dinā ja novecojuš o Kislovodskas sulfā tu narzā nu. Interesantā kais ir tas, ka š is ū dens nemaz nesabojā jas! Netā lu no sketes atrodas vē l viens avots - Sv. Ambrozijs no Optinska. Darba dienā s Optī nā var iztikt bez tē riņ iem. Daudzi ticī gie ī paš i krā j ceļ am, lai nokļ ū tu Kozelskā . Vai nu caur svē tceļ ojumu ceļ ojumu aģ entū ru, vai paš u spē kiem. Klosterī viņ iem dod pajumti, pabaro, padzirdina. Bet par to svē tceļ nieki izpilda paklausī bu - mazgā , tī ra, tī ra. . . Vienmē r ir daudz darba. Ja nav vē lē š anā s darboties virtuvē , var rezervē t istabu svē tceļ nieku mā jā un atpū sties tur, bet trī s dienas. (Vairā k ne. ) Zaļ ā s mā jas pie klostera vā rtiem ziedoš ā priekš dā rzā ir ļ oti mī ļ as. Un iekš ā gandrī z greznī ba. Tī rs, skaists. Pusdienas un vakariņ as ir viss iekļ auts. Tiesa, ē damistaba, duš a un tualete ir kopī gas. Bet hosteļ a noteikumi ir visstingrā kie, jo cilvē ki ir jauki un draudzī gi. Kopumā jū s varat atbrī vot vietu. Ir vē rts dzī vot 12 stundas 1600 rubļ u. Pieczvaigž ņ u viesnī cā - 2800, neizskatī gs "Pilgrim" un "Vityaz" - no tū kstoš a vai mazā k. Bet 10. jū lijā pat š ķ ū ni noī rē t nebija iespē jams! Svē tku dienā no visas Krievijas ieradā s tik daudz svē tceļ nieku, ka nebija brī vu vietu ne viesnī cā s, ne viesnī cā s, ne privā tajos apartamentos! Viņ i piedā vā ja tikai saliekamā s gultas koridorā . Daudzi naktī bija spiesti aizbraukt uz Kalugu. . . Kopumā cenas Kozelskas klosterī ir ā rkā rtī gi zemas. Piemē ram, 10 rubļ i - lū gš anu dievkalpojums vai piemiņ as dievkalpojums. 200 rubļ i - piemiņ a seš us mē neš us. Prosphora (tas ir maizes nosaukums, ko izmanto liturģ ijas svinē š anai) ir bezmaksas. Bet, redz, ne visiem ir iespē ja ceļ ot. . Tiem, kuri nevar doties svē tceļ ojumā , bet vē las, lai viņ us atceras svē tajā s zemē s ar savu veselī bu, daž ā s diecē zē s tiek rī kotas pareizticī go izstā des un gadatirgi. 2014. gadā lī dzī gs pasā kums notika Pjatigorskas un Č erkesu diecē zē ar arhibī skapa Teofilakta svē tī bu no 2. lī dz 9. septembrim Kavkaz izstā ž u centrā Kislovodskā uz ielas. Chaliapin, 7. Sapulcē jā s pā rstā vji no Krievijas, Grieķ ijas, Baltkrievijas, pat Ukrainas klosteriem un baznī cā m. Cilvē ki iesniedza savas piezī mes un sniedza palī dzī bu Ukrainas pareizticī gajai baznī cai.
