Ilgi gaidītie pokotushki

17 Februāris 2017 Ceļošanas laiks: no 04 Februāris 2017 ieslēgts 11 Februāris 2017
Reputācija: +15106.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Daž ā du iemeslu dē ļ mē s izlaidā m divas slē poš anas sezonas. Dzī ve paiet garā m! Mums jā iet! Un kur? Eiropa mums nespī d. Es negribu braukt uz Bukovelu. Un mē s ļ oti vē lamies Kaukā za pelē ko sirdi. Bet Gruzija, lai arī vilinoš a, ir dā rga. Kā ds paziņ a pameta milzī gu trī sistabu dzī vokli Dombai. Mē s, cita starpā , nabagi un ne pā rā k, radi, vairā kas sezonas saņ ē mā m augstu gribu tur dzī vot (protams, par velti). Dzī voklis gandrī z nekad nebija tukš s. Tas bija tad. Pirms tam.

Kad viss sā kā s, ceļ š uz Kaukā zu mums bija nogriezts. Bet lai vai kā , dzī ve nav beigusies. Un raksturī gi, ka mē s turpinā m mī lē t to, ko mī lē jā m iepriekš . Un mī lestī ba prasa gandarī jumu. Pamazā m ļ audis atkal sā ka ceļ ot pa Prielbrusu un Dombaju ar Arhizu, tač u daudz garā ks un neē rts marš ruts. Tā mē s nolē mā m.


Saņ ē muš i labu no dzī vokļ a saimnieka (lai Dievs viņ am veselī bu un visā dus labumus) un pierunā juš i Verkas vī ru Oļ egu doties ar savu auto, viņ i sā ka meklē t citu kompanjonu, lai samazinā tu ceļ a izdevumus. Un mē s to atradā m viegli. Viņ š izrā dī jā s Myshko, ne tik tuvs mums kā Oļ egs, bet tomē r draugs. Bet viņ š bija tuvā k skrieš anas priekš niekam. Un otrs š oferis mums netraucē s. Mē s ar Vadiku netiekam ņ emti vē rā . Vadiks sliktas redzes dē ļ , bet es - pieredzes trū kuma dē ļ .

Un tikš anā s sā kā s. Aprunā joties ar cilvē kiem, kuri nesen no turienes atgriezuš ies, kā arī papē tot tē mu internetā , viņ i saņ ē muš i neapmierinoš u informā ciju. Saskaņ ā ar daž iem avotiem, produkti tiek atlasī ti uz robež as: puse no mū su puses un pā rē jā no Krievijas. Citi stā stī ja, ka, samaksā juš i attiecī gi 200 grivnas un 500 rubļ us, visu transportē juš i. Ko darī t? Pirkt visu Dombajā nav risinā jums. Kū rorts tomē r ar kū rorta cenā m. Tā tas ir bijis vienmē r. Pirkt kaut kur Rostovā ? Ir pienā cis laiks, un joprojā m ir daudz naudas.

Izpirkt uz robež as? Pretī gi. Galu galā viņ i nolē ma riskē t. Paņ ē mā m lī dzi visu - gaļ u, speķ i, desu, malto gaļ u, sieru, olas, dā rzeņ us, konservus, š okolā di, kafiju, tē ju, makaronus, graudaugus, alu un mē nessē rdzi. Iztē rē ti nedaudz vairā k par tū kstoti grivnu. Bagā ž nieks bija iestrē dzis. Slē pes piesietas pie jumta. Man tas nepatika. Mē s piesaistī sim papildu uzmanī bu. Bet ko darī t?

Tajā paš ā laikā ar mums, kā izrā dī jā s, arī citi paziņ as grasī jā s braukt ar lielu kompā niju, bet nevis uz Dombaju, bet uz Archiz, kas ir gandrī z netā lu. Oļ egs vispirms gribē ja doties viņ iem lī dzi kolonnā , jo puiš i zina ceļ u. Bet viņ iem droš i vien patī k gulē t, un viņ i gatavojā s doties prom rī tausmā . Mē s ar to nebijā m ī paš i apmierinā ti. Kad Miš ā nija teica, ka zina ceļ u, Igors nolē ma viņ iem nepieķ erties. Turklā t viņ am bija saraksts ar apdzī votajā m vietā m, kuras mums ir jā iziet.

Izbraucā m tieš i piecos no rī ta.

Lai neķ ircinā tu zosis, nolē mā m kontrolpunktos pateikt, ka braucam uz Harkovu.

Patiesī bu sakot, jū s varat saskarties ar cilvē cisko faktoru. Tač u, manuprā t, š ī versija neizturē ja nekā du kritiku. Š ķ iet, ka Harkovā ir slidkalniņ š . Bet, manuprā t, viņ as dē ļ nav vē rts iet tik tā lu. Pirmajā kontrolpunktā , ieraugot mū su slē pes, mums jautā ja savā dā k nekā “Un kur mē s ejam? Uzzinot par Harkovu, man par pā rsteigumu, papildu jautā jumi netika uzdoti.


Runā jot par parasto marš rutu, mē s sasniedzā m Volnovakha. Oļ egam bija maz ideju, kur doties tā lā k. Kad viņ š krustojumā pagriezā s pa labi, Miš ko neteica neko. Pē c kā da laika kļ uva skaidrs, ka mē s uz turieni nebrauksim. "Miš a, kā pē c tu neteici, ka tev jā griež as pa kreisi? " “Uz ko flegmatiskais Miš ko mierī gi atbildē ja, ka Oļ egs brauc tik pā rliecinoš i, ka domā , ka zina ceļ u.

Vē l bija diezgan tumš s, bet pieturā jau bija cilvē ki, kas prasī ja mums ceļ u uz Velyka Novosilku. Bet tas nevarē ja tā turpinā ties, mē s netē rē jā m laiku.

Oļ egs ieguva vai nu telefonu, vai kā du citu Asus gadž etu ar saplaisā juš u stiklu. Savulaik viņ š to nopirka savam dē lam. Viņ a dē ls droš i dā rdē ja. Oļ egs viņ am nopirka jaunu, un viņ š gulē ja mā jā s. Oļ egs lū dza dē lu augš upielā dē t tur kartes, lai mē s varē tu viņ u izmantot kā navigatoru. Vaņ a tur kaut ko sū knē ja. Pasniedzot man š o tehnikas brī numu, š oferis teica: "Ira, saproti! "Nu viņ i atrada galē jī bu! Tā pat kā Krilova fabulas "Pē rtiķ is un brilles" varone, es to savī ju rokā s un iedevu Vadikam – Vadik, saproti! Vadiks bē das tika galā uz pusē m. Tas bija jautrā k. Mana tante navigatorā mums teica, kur un kad atgriezties.

Lī st lietus. Un aiz borta – mī nus viens. Ceļ š vietā m bija.

Tā vairā k lī dzinā jā s cietai bedrei, kas klā ta ar ledu. Rā pojā m ar vidē jo ā trumu nedaudz virs č etrdesmit. Un kur ir š ie GAI virsnieki ar radariem? Kā pē c nenoķ ert pā rmē rī bu?

Rī tausma.

Mū s apdzina mikroautobuss ar puiš iem, kuri devā s uz Arč izu. Vadī tā js, nesaudzē jot balstiekā rtu, izsvilpa uz priekš u. Un mē s gatavojā mies viņ iem sekot!

Pabraucā m garā m Kostiantiņ ivkai, Krasnoarmeiskai (tagad Pokrovska), Artemivskai (tagad Bahmuta). Drū mas, neievē rojamas pilsē tas. Mariupole, salī dzinot ar viņ iem, ir tikai paradī zes krū ms. Un mū su ceļ i ir daudz labā ki. Sestdienas vai pretī go laikapstā kļ u gadī jumā trase (ja to tā var nosaukt) bija pilnī gi tukš a. Bez mums bija maz idiotu. Pā rsvarā militā rie, policijas vai EDSO transportlī dzekļ i. Bet tur bija veseli fazā nu bari! Mums arī tā di ir. Bet man nebija jā redz vairā k kā divi cilvē ki vienlaikus.

Š eit uz ceļ a viņ i ganī ja veselus perē jumus - daž as vistas un gailis. Un viņ i nesteidzā s aizlidot. Reizē m nā cā s dot signā lu, lai nenotriektu. Varē tu uzlikt zī mi "Esiet uzmanī gi, fazā ni! »


Vietā m bija priež u mež i, tač u stā dī jumi.

Koki auga stingrā s rindā s. Bet tas joprojā m bija labi. Lietus apstā jā s. Pabraucā m garā m Starobiļ skas pilsē tai. Daž us kilometrus aiz viņ a ieraudzī ju zī mi "Chmirivka". Manā atmiņ ā kaut kas sakustē jā s. «Pusvienpadsmitos no ziemeļ rietumiem, no Č marivkas ciema, Stargorodā ienā ca divdesmit astoņ us gadus vecs jaunietis. Viņ am aizskrē ja kā ds bezpajumtnieks ...”Labi! Vai š ī ir vieta? Ja nebū tu kara, es nekad š eit nebū tu bijis! Diemž ē l pilsē tu nebija iespē jams apskatī t sī kā k.

Lai garlaicī gais ceļ š nebū tu garlaicī gi, tika ķ ircinā tas fabulas. Micha stā stī ja tā du stā stu. Pa ceļ am uz Kaukā zu viņ i apstā jā s uzkodas.

Uzklā jiet ē dienu uz pā rsega, sagrieziet zaļ os sā lī tos tomā tus, apkaisiet tos ar sī poliem un zaļ umiem, pā rlejiet ar eļ ļ u...Uzkodas. Tomā ti viņ iem š ķ ita dī vaini. Vē lā k izrā dī jā s, ka š oferis pudeles sajaucis ar saulespuķ u eļ ļ u un bremzi! Oļ egs atļ ā vā s š aubī ties par stā sta patiesumu. Piemē ram, kā tas var bū t?

Kā to varē tu sajaukt? Uz ko es izstā stī ju savu stā stu. Kā dreiz, ļ oti sen, kad atkal iemī lē jos, es sē dē ju pie tualetes galdiņ a, viss tik apburts un cī tī gi par kaut ko domā ju. Pā rdomu procesā nolē mu noslaucī t seju ar losjonu. Viņ a izņ ē ma pudeli, samē rcē ja vilnu un sā ka ar to lā pī t seju. Pē c kā da laika mani no prā ta izņ ē ma aizdomī ga smaka, kas nā ca no vilnas. Apskatot pudeli, es atklā ju, ka esmu sajaucis losjonu ar acetonu. Pā rsteidzoš i, ka purniņ š nenolobī jā s.

Lē nā m, bet pā rliecinoš i tuvojā mies valsts robež ai.

Versijai par Harkovu vairs nav kanā la. Tagad esam pateikuš i, ka braucam uz Gruziju. Mums zvanī ja paziņ as, kuri bija mums priekš ā , sakot, ka divdesmit kilometrus no robež as snieg. Bet, kad ieradā mies, sniega vairs nebija. 500 km distanci veicā m 12 stundā s! Kontrolpunkts bija nedaudz neskaidrs. Sā kumā pat braucā m garā m. Man bija jā atgriež as.


Mums priekš ā bija tikai viena maš ī na. Muitnieks palū dza atvē rt bagā ž nieku. Oļ egs atvē ra. Ieraudzī jis virspusē guļ am Vadkina milzī go slē pju zā baku, viņ š lika aizvē rt bagā ž nieku.

Krievijas pusē arī aprobež ojas ar pavirš u skatienu uz bagā ž nieka saturu. Ilgi pagā ja deklarā cijas aizpildī š ana par transportlī dzekļ a ieveš anu. Lai nu kā , bet visa procedū ra, kā iziet abas muitas, mums aizņ ē ma nedaudz vairā k par stundu. Ļ oti labi!

Nekā du nekā rtī bu, nekā du jautā jumu par Ukrainas muitnieku ievesto un izvesto rubļ u skaitu, bez rū pī gas personas sejas apskates ar Krievijas robež sargu rū pī gu pases lappuš u pā rbaudi un citā m Krimas muitai raksturī gā m zvē rī bā m. Vai cilvē ciskais faktors mums š ķ ita normā ls. Vai vienkā rš i paveicies. Kā da man atš ķ irī ba? Mē s izslī dē jā m cauri ar visiem mū su aizliegtajiem ē dieniem.

Ā rzemē s viss bija jautrā k. Ir ceļ š.

Tī rs, apgaismots, ar rā dī tā jiem. Vaņ kai neizdevā s uzpū st ā rzemju kā rtis. Bet tie principā nav vajadzī gi. Izbraucot uz M-4 š osejas, viņ i brauca ar traku ā trumu 90 km/h. Atkal lija lietus. Trase, neskatoties uz vē lo stundu, bija ļ oti noslogota.

Man bija mež onī gi bail, kliedzot katru reizi, kad š oferis mē ģ inā ja apbraukt ne tik retas bedres, un sē dē ju, satvē ris durvju rokturi, kad Oļ egs apdzina vē l vienu garu metru. Es esmu baigais gļ ē vulis, kad nebraucu. Kad es braucu, visi pā rē jie baidā s. Pasaž ieri lū dz, gā jē ji tiek kristī ti. Un tagad es lū dzu. Bija daudz tī rī tā ju un smidzinā tā ju. Bet ledus vietā m vē l bija, un pat š is lietus! Vadiks gulē ja mierī gi, Oļ egs un Miš ko brauca pā rmaiņ us, pa vienam aizmiguš i. Es nevarē ju aizvē rt acis. Man likā s, ka tad, kad es aizmigš u, š oferis aizmigs.

Vienā no tehniskajā m pieturā m degvielas uzpildes stacijā es nolē mu apmeklē t vietē jo ielas tualeti. Man sekoja milzī gs suns.

Un viņ a gā ja, pieliecoties pie manas kā jas un liekot man mainī t trajektoriju. Knapi no tā izbē dzis, iegā ju lolotajā mā jā . Suns mani gaidī ja ā rā . Kad es aizgā ju, stā sts atkā rtojā s.


Kad piegā jā m pie maš ī nas, suns mē ģ inā ja man iedot ķ epu. Uz ielas bija netī rumi, un man viņ a ideja nepatika. Labs suns, bet visu ceļ a barī bu savā cā m. Palika tikai maize. No pieredzes zinot, ka tā di suņ i maizi neē d, pat nemeklē ju. Suns, ne pā rā k satraukts, aizskrē ja mā jā s. Ielē ju sev kafiju no termosa. Garš a man likā s dī vaina. Nodū ru tanka saimnieku, bet vai sieva ar viņ u kaut ko nesajauc? Piemē ram, broms? Viņ š man apliecinā ja, ka gatavo pats, tieš i pirms tam uzbrū vē jis tajā kā du augu kaiju.

Mū s vairā kas reizes apturē ja GAI darbinieki. Agrā k klī da leģ endas par Rostovas puiš u alkatī bu. Uzlikts bezdievī gs naudas sods neatkarī gi no tā , vai esat pā rkā pis vai nē.

Tu esi vainī gs tikai pie tā , ko es gribu ē st! Tā ds bija viņ u moto. Mū su pē dē jā izbraucienā.2010. gadā Oļ egam divas reizes nā cā s apzeltī t rokturi.

Paziņ as devā s uz kruī za kontroli un tomē r nespē ja izvairī ties no soda par pā rsniegš anu. Pretē jā gadī jumā viņ iem draudē ja ilga tiesa. Un kam tas vajadzī gs, ja dodaties atvaļ inā jumā ?

Pagaidā m mums tikai pieklā jī gi prasī ja dokumentus pirmajā gadī jumā un apdroš inā š anu otrajā . Mē s arī prasī jā m, vai tur, kur mē s braucam, ir sniegs. Temperatū ra š eit jau bija pieci grā di virs nulles.

Pē c Rostovas beidzot trase manā mi iztukš ojusies. Tač u remontē tu laukumu bija daudz. Tā vietā viņ i uzbū vē ja jaunu brī niš ķ ī gu ceļ u uz Č erkesku-Karač ajevsku-Teberdu-Dombaju. Iepriekš viņ a atstā ja daudz ko vē lē ties. Un lietus š eit nebija, un trase bija sausa. Tieš i seš os no rī ta pē c Ukrainas laika ieradā mies vietā . Lī dz ar to tajā s paš ā s 12 stundā s pieveicā m 850 km garu distanci. Kopumā ceļ ojums mums aizņ ē ma 25 stundas

Pagalms bija apledojis un stā vē ja automaš ī nas.

Zem mū su logiem atradā s milzī gs pilskalns, kurā bija iestrē dzis dž ips. Knapi atradis vietu, kur novietot automaš ī nu, sā ka izkraut. Es vienkā rš i nokritu no kā jā m. Saklā jusi gultu, viņ a pakā pā s zem segas. Bet pē c desmit minū š u gulē š anas sapratu, ka neaizmigš u. Viņ a devā s uz virtuvi, kur puiš i veidoja brokastis. Bija diezgan saulains laiks un Oļ egs metā s uz nogā zi. Bet mē s no tā atteicā mies - aklimatizā cija, tas ir.

Labā k iesim slidot...


Liels š ī biznesa cienī tā js Lā cis Gadskis kopā ar diviem pā rē jiem izskatī gajiem vī rieš iem brokastī s paspē ja iemalkot gandrī z pusotru litru mē ness, tā dē jā di iznī cinot treš daļ u no stratē ģ iskajiem krā jumiem. Un es, un es…. Un pirms brauciena man ienā ca prā tā vē l viena blē ņ a. Es nedzerš u! Kā dam mā jā jā bū t prā tī gam! Mana alus mē renī ba vē l nav beigusies, un vī nu lī dzi nenopirku.

Miš a š eit ir bijis daudzus gadus katru sezonu vai pat divas reizes. Bū dams tuvs saimnieka draugs, viņ š pazina cilvē kus, kas to pā rdeva. Kā zinā ms, ne tie vienkā rš ā kie cilvē ki. Viņ š paskaidroja zē niem klasiskā stilā . — Vai tu pazī sti Ediku Hač aturovu? »Hu no hu. Un smiekli, un grē ks, bē rnudā rzs! Bet izdevā s! Puiš i bija jauni, ne vecā ki par trī sdesmit, bet saspringti, atcerē jā s, par ko viņ i runā . Pē c tam saruna ritē ja draudzī gi ar pleciem un citā m ķ ermeņ a daļ ā m. Mums laipni ļ ā va atstā t maš ī nu tur, kur to nolikā m, lai gan tā bija kā dam.

Bet ne gluž i prā tī gs tirgus aizkavē jā s. Man tas apnika, un es sā ku izspiest puiš iem š ausmī gas bailes, parā dot, ka mums nav ī stais laiks? Ar grū tī bā m novē rš ot Miš as uzmanī bu no aizraujoš ā s sarunas, gā jā m pa taku gar upi, domā jot iekļ ū t aizā , ko atcerē jā mies kā "Velna dzirnavas".

Tač u pie ieejas mū s sagaidī ja pā rsteigums – par ieeju bija jā maksā.100 UAH. Kas vē l! No vienas puses, š ķ iet, ka 100 rubļ i ir maz, un, no otras puses, UAH 50. – Tā ir liela nauda. Iepriekš nemaksā jā m un tagad nemaksā sim! Viņ i mē ģ inā ja apiet robež u caur mež u. Dulič ki! Sniegs uz ausī m!

Tad mē s nolē mā m pastaigā ties pa Alibek ledā ju. Tur ir tā pati dziesma! Vadikam vairā kas reizes izdevā s nokrist, paslī dot uz apledojuš ā m takā m. Es sā ku uz viņ u kliegt, saucu viņ u par piedzē ruš os. Bet viņ š man apliecinā ja, ka ir pilnī gi prā tī gs, viņ am vienkā rš i bija slidenas kurpes. Ugu! Zā baki!

Mums ir pē dē jā iespē ja kaut kur pastaigā ties - Krievijas klajā . Es nekad tur neesmu bijis, bet viņ i saka, ka tas ir skaisti. Pabraukuš i garā m vardei, devā mies mež a slē poš anas trasē .

Netā lu no pacē lā ja otrā s lī nijas viņ i atradā s uz nā kamā s robež as, kas savā ca dienu. Lū k, pankū ka!

Bet principā jau esam pieņ ē muš ies svarā . Trī s vietas š odien izdevā s neapmeklē t. Aklimatizā cija un negulē tā nakts lika par sevi manī t.


Mā jā s, atrodot spainī š u pannu, ā tri pa ceļ am sakā rtoju borš č a un vinegreta gatavoš anu. Starp citu, kad brauciens vē l tikai tika organizē ts, nedaudz uztraucos, kā pabarot visu š o rindu? Bet patiesī bā izrā dī jā s, ka ar trim vī rieš iem tas ir daudz vieglā k nekā ar vienu. Man nav viens palī gs, bet trī s. Tā pē c es tikai kopī gi vadī ju un koordinē ju. Un neviens nekritizē ja manas kulinā rijas prasmes vai drī zā k to pilnī gu neesamī bu. Viņ i pā rsprā ga kā mī ļ ie. Tomē r Oļ egs sū dzē jā s, ka cer zaudē t svaru. Bet man nevajadzē ja zaudē t svaru – man viss ir kā rtī bā . Pie tiem, protams, piederē ja arī trauku mazgā š ana, kā arī uzkodu gatavoš ana nogā zē . Un man bija unikā la iespē ja trenē ties veselas trī s nedē ļ as, nevis vienu! Ak, ir kur pabū t!

- Tā tad, jums ir divi vī rieš i? »

- Tā tad, divi!

Manā gadī jumā trī s!

Nā kamais rī ts š ķ ita drū ms. Sniga. Bet tev ir jā iet slidot! Kā pē c mē s š eit ieradā mies? Uzbriest? Lā cis atkal pā rtrauca dumpi un, rā dot nevē lamu piemē ru, nokavē ja brokastu glā zi, pareizā k sakot, trī s. Vā ju Oļ egu ietekmē ja neformā ls lī deris. Un Vadka vienā no vakardienas kritieniem nedaudz pā rsita krustu un beidzot aptvē ra visu kritiena dziļ umu. Manā bargā skatienā ar skā bu seju viņ š atteicā s.

Pirms ceļ ojuma mē s mantojā m no nesen atgrieztā burvī gā vī rieš a tā lruņ a, no kura varē ja iegā dā ties lē tas slē poš anas kartes. Mū su ieradums maksā t garā m kasei ir neiznī cinā ms. Ko mē s, muļ ķ i, maksā jam pilnu cenu? It ī paš i tagad, kad tas bija pat 1700 dienā ! Baisi pat iedomā ties, cik par š o naudu var nopirkt, piemē ram, alu! Ē nu tirgotā ja slē poš anas karte maksā ja 1300 dienā.

Kasē maksā ja tikpat, bet tikai pē cpusdienā . Jū s joprojā m varat iegā dā ties vienu uz daž ā m dienā m. Ir elastī ga atlaiž u sistē ma. Ja, piemē ram, ņ emsi uz piecā m dienā m, dabū si tos paš us burvī gos 1300. Oļ egs gribē ja pirkt tieš i tā pat, bet mē s iebildā m, no pieredzes zinā dami, ka var lidot. Vai bū s maz laika? Un pē kš ņ i sniegs nokū st? Vai otrā di, tas nokritī s tā , ka troses ir izslē gtas. Bija viss. Un pē kš ņ i, nedod Dievs, tu saslimsi? Nu, vai jū s vienkā rš i esat noguris? Pā rā k daudz "pē kš ņ i", un jā brauc piecas dienas pē c kā rtas. Nepā rvarama vara administrā ciju netraucē . Naudu neviens neatdos. Tā tad pirksim katru dienu, vadoties pē c laika apstā kļ iem un citiem apstā kļ iem.

Lai sazinā tos ar labo pieri, paņ ē mā m lī dzi krievu septī tnieku, kas paņ emts no cita paziņ as, piekrī tot viņ am kompensē t pavadī tā laika izmaksas.

Uzvilkuš i apavus un pavilkuš i slē pes kalnā , mē s tā s ierakā m liftā.

Mums bija diezgan daudz kas jā pā rdzī vo. Daž reiz - desmit minū tes.


Ņ emot vē rā to, ka katrs apavis svē ra divus kilogramus, labs lā diņ š ! Tač u daļ a ceļ a no mū su durvī m atradā s nogā zē pā ri tiltam. Mē s ar Vovku to pā rvarē jā m uz slē pē m. Pā rē jiem diviem gā ja tā . Kad nonā cā m troš u vagoniņ a stacijā , piezvanī jā m ar kapteini. Pirkš anas process bija ļ oti viltī gs, ko pavadī ja visā di spiegu triki. Pagā ja pusstunda. Rezultā tā beidzot saņ ē mā m č etras slē poš anas kartes. Mē s trī s bijā m bezkontakta, un Miš am nepaveicā s - viņ am katru reizi bija jā ievieto turniketa.

Sā ka celties. Snieg.

Izkā puš i no maš ī nas, viņ i pā rcē lā s uz seš vietī gu. Uzkā puš i vē l septiņ simt metrus, atradā mies aptuveni 3000 m augstumā. Tad ir vē l č etri krē sli, kas paceļ as lī dz paš ai augš ai, pie 3200, bet mē s tur netikā m. Tā dos laikapstā kļ os nav ko darī t.

Dodoties lejā uz seš vietī go staciju, Myshko piedā vā ja braukt lejā pa mež u.

Nolē muš i, ka ar pirmo reizi pietiek, devā mies mā jā s. Savā di, bet Oļ egs jau bija tur. Augš stā vā laikapstā kļ i neuzlabojā s un viņ š sastinga.

Nā kamā diena, neskatoties uz sinoptiķ u drū majā m prognozē m (cik man viņ i ir mī ļ i! ), likā s saulaina. Troš u vagoniņ š sā ka strā dā t pulksten 9, bet kapteinis lika ierasties ne agrā k kā piecdesmitajā . Vadiks, svaidī jis sā poš ā s vietas ar Indijas smē ri locī tavā m, nolē ma š odien apgulties. Bet viņ š aizgā ja, lai mū s aizvestu. Tē rpuš ies savā munī cijā , mē s sasniedzā m troš u vagoniņ u. Zvanī ja tirgotā jam. Viņ š teica, ka pā rzvanī s. Bija jā gaida ilgi, un kad viņ š beidzot piezvanī ja, viņ š mū s apbē dinā ja, sakot, ka viņ am š odien nav abonentu! Oļ egs ž ē lojā s, ka viņ š mū s uzklausī ja un piecas dienas nepē rk to vienī go. Bet nedari neko. Paņ emiet skipu uz visu dienu - varde spiež . Pirmajam pusdienlaikam ir par vē lu. Ejam uz stundu slidot.

Aiziet! Kasē teica, ka pā rdos no stundas lī dz stundai.

Vainojot apavus, viņ i devā s nomainī t apavus pastaigā . Tā kā par brī vu staigā t nav kur, tad pastaigā jā mies pa tirgu. Kā dreiz te pirkā m dž emperus un ar rokā m adī tas š alles par absolū ti smieklī gā m cenā m, par savu naudu 30-40 grivnas. Tagad cenas ir nospiedoš as. Un diapazons ir mainī jies. Lakatu tikpat kā nebija – acī mredzot izgā juš i no modes. Biezie dž emperi bija maz, dā rgi, un tie izskatī jā s stulbi. Bet ā das!

Nevar izturē t! Š ķ iet, ka mums tas vairs nav vajadzī gs – valstī tā di ir č etri. Es teicu Vadikam, ka vairs nav ā das!


Devos mā jā s pusdienot. Borš č iks ar speķ i. Grē cī gi, izņ emot š ņ abi! Nu protams! Pē c pusdienā m Myshko teica, ka viņ š jau ir pieņ ē mies svarā un nekur nebrauks. Tikai mē s ar Oļ egu devā mies uz vagoniņ u.

Laikapstā kļ i bija vienkā rš i lieliski. Saule un bezvē jš ! Trase ir mī ksta, bet ne skā ba.

Uzkā pa augš ā uz č etriem krē sliem.

Lai gan viņ a bija jaunā kā no pacē lā jiem, viņ a izskatī jā s ļ oti nož ē lojami. Noplē sti atzveltnes krē sli, vietā m trū ka kā ju balstu, sagrauztas droš ī bas margas, lai tā s nā cā s aizmiglot, lai nepaceltos. Vietē jais puisis, kurš devā s kopā ar mums, teica, ka tas ir elementu darbs. Es viņ am ar prieku noticē ju - vē ji un sniegs te ir tā di, ka mamma neskumst!

Augš ā maģ iska panorā ma.

Tikai Elbrusu nevarē ja redzē t caur mā koņ a vā ciņ u, uzvelciet to no augš as. Uzņ ē muš i pietiekami daudz fotoattē lu, mē s devā mies lejā . Pē c pā ris kopī gi veiktiem nobraucieniem sapratu, ka Oļ egam nevajag dzī ties. Man bija jā iet pā rā k ā tri. Trase, lai arī ideā la, bet man ir bail. Tā pē c es viņ am teicu, lai negaida, un sā ku braukt savā tempā .

Š o dienu mē s lieliski pavadī jā m laiku.

Laikapstā kļ i ir dziesma! Cilvē ki ir nož ē lojami.

Starp citu, es nesapratu, kur viņ i dodas? Vietas ir pilnas, lai gan rindu nav vispā r. Un trase ir gandrī z tukš a, kas mani nevarē ja neiepriecinā t. Paciest naida jucekli. Bukovelā pirms nobrauciena sā kš anas desmit reizes paskatī jos apkā rt, lai man nesekotu kā das neadekvā tas tē jkannas. Es nemaz nesmaidī ju par sitienu.

Pē c pē dē jā (kā es domā ju) nobrauciena š odien es redzē ju, ka pie turniketa ir izveidojusies neliela rinda. Un jau 16.00! Mums vairs nav jā ceļ ! Bet troš u vagoniņ š strā dā ja. Un ko es ņ emš u un nokā pš u vē l slidojot? Klausoties bara jū tā s, viņ a atkal sē dā s uz lifta. Piecelš anā s no krē sla izvē rtā s ļ oti problemā tiska - mē s burtiski saskrē jā mies ar mē teļ u (vai kā mē s tos saucam - cepuru) pū li - cilvē kiem bez slē pē m, kuri kā pa augš ā , lai tikai paskatī tos no kalna.

Prieks, acī mredzot, nav lē ts.


Vienreiz uzkā pt maš ī nā maksā.500 g, seš vietī gā krē slā vē l 350, paš ā augš ā vē l 200. Kopā.1050! Augstā k redzamais skats, protams, ir cienī gs. Un laiks š odien bija labs. Bet tikā m augš stā vā mē teļ us un vakar, kad nevarē ja redzē t zgi.

Braucot pa trasi, troš u vagoniņ š apstā jā s. Un kā ar cepurē m? Kurš dosies kā jā m? Bet vē lā k krē sli tika palaisti. Bet kā ! Tā du brī numu nebiju redzē jis! Viņ i brauca atmuguriski. Tas ir, cilvē ki jā ja pa muguru ielejā . Forš i!

Nobrauciena beigā s ieraudzī ju Oļ egu, kurš jau sē dē ja maš ī nā . Es aizmigu laikā , un mē s devā mies kopā . Viņ š teica, ka gaidī jis mani jau ilgu laiku un domā ja, ka esmu jau devies mā jā s. Mā jas sarū gtina Vadiku ar savu entuziasmu par mū sdienu ratiņ krē slu. Mierī gais Miš a mū s neapskauž un neizlikā s.

Nā kamais rī ts atkal neattaisnoja absurdo prognozi. Tas bija lieliski!

Neskatoties uz joprojā m sā pī go kaulu stā vokli, Vadiks nolē ma doties prom.

Bet man likā s, ka viņ š daudz nebrauks, tā pē c ieteicu viņ am braukt divā s maiņ ā s. Tiklī dz viņ š jū t, ka vairs nevar, es viņ u aizstā ju. Bet sargu maiņ ai jā notiek ne vē lā k kā stundu! Mē s nolē mā m sazinā ties š ā di: Vadiks paņ em savu darba telefonu ar Ukrainas SIM, kas savienots ar viesabonē š anu, un zvana man uz tā lruni ar Krievijas SIM.

Š odien esam atstā juš i abonentus. Puiš i aizgā ja, un es devos pastaigā ties. Viņ a pabaroja pē rtiķ u modeli ar riekstiem, sī kā k apskatī ja tirgus sortimentu un gā ja pa taciņ u garā m nepabeigtajai moš ejai.

Labi, ka tas joprojā m ir nepabeigts. Un tā bū tu mū su laime naktī ! Ciemats pē dē jo 10 gadu laikā ir ievē rojami pieaudzis, ka mē s š eit neesam bijuš i. Burtiski katrs zemes gabals tika apbū vē ts. Man tas nepatika.

Bet bija viens pozitī vs moments.

Klasika uz etiķ etes bija ar atbilstoš u vā rdu un maksā ja simts vai pat divus dā rgā k. Tad izvē lē jā mies Novosvitsku. Un tagad man nebija izvē les. Precī zā k, bija arī Rostovas bruts par 280, bet es nolē mu, ka tā ir absolū ti inde. Pudeli, protams, pā rvarē ju, bet, patiesī bu sakot, pē dē jā glā ze knapi iegrū da sevī . Ne tā ! Un no rī ta man sā pē ja galva. Tā tad, nemaz! Mē s neatradā m veidu, kā to izdarī t uz etiķ etes. Un tas stā v kā ī sts!


Nā kamā s divas dienas mē s darī jā m, kā es iedomā jos. Labi, ka laiks bija labs - varē ja sē dē t un nenosalt.

Kamē r gaidī ju savu kā rtu, vē roju paraplā nus.

Es arī ļ oti gribē ju lidot. Es biju gatavs maksā t par š o prieku dienas biļ etes maksu. Bet, kad viņ a jautā ja cilvē kiem cenu, viņ a atjē dzā s.

No pieciem lī dz astoņ iem tū kstoš iem, atkarī bā no lidojuma ilguma! Nē!

Es dzī vs nenolaidī š os, varde mani nož ņ augs lidojumā ! Tomē r es pē c tam redzē ju piezemē š anos un pat nobildē ju - dupsis sniegā .

Un pē kš ņ i ir akmeņ i? Vispā r es sevi nomierinā ju. Es bū š u veselā ks!

Mū su alternatī vā slē poš anas procesā daž reiz pat izveidojā s papildu slē poš anas karte - Miš ā nija jau bija nedaudz nogurusi. Un man sā p mugura un ceļ i. Tā tad! Vecums nav prieks! Un viņ š brauca citu marš rutu, daudz vienkā rš ā ku, platā ku un garā ku, bet attiecī gi dzī vī gā ku. Turp dosies visi cilvē ki! Daž reiz mē s ar Oļ egu devā mies tur atpū sties. Bet lielā cilvē ku skaita dē ļ radā s "pudeles" ar oļ iem. Bija arī neparedzami, tā tad bī stami "tē jkannas" un kalnu apmales, kas kā roņ i gulē ja trases vidū.

Te varē ja braukt, kā pjot, kā mē s, pa jauno virvi, plus vē l tie, kas kā pa pa veco.

Izbraukš anas laiks nepielū dzami tuvojā s.

Es bū tu š eit palicis ilgā k, man bija tā da iespē ja. Nebrauciet, tad vienkā rš i ejiet, elpojiet gaisu. Bet š ie mū ž ī gi aizņ emtie vī rieš i! Bet ne visi gribē ja iet. Un mē s pat nopietni pievē rsā mies jautā jumam par vienas dienas kavē š anos. Bet tad tomē r nolē ma doties sestdienas pē cpusdienā . Pagaidā m laikapstā kļ i ir labi un pagaidā m nedē ļ as nogale un uz ceļ iem var nebū t daudz kravu pā rvadā jumu.

Miš ā nija jau vairā kas dienas ir piesieta, gatavojas braukt. Oļ egs arī gandrī z nedzē ra. Un krā jumi ir beiguš ies. Un vietē jos dzē rienus vairs nepirka. Lai gan mē s kā dreiz mī lē jā m karač aju alu. Tač u sestdienas rī tā mē s ar Oļ egu nolē mā m beidzot atrauties, atstā jot citiem kā rtot dzī vokli un pakot mantas.


Š odien bija saulains laiks (kā ierasts, pretē ji prognozē tajam), bet krietni vē sā ks. Iepriekš ē jā s dienas bija tuvu nullei. Un š odien, paskatoties termometrā , aiz borta atrada mī nus desmit!

Kalnā attiecī gi vē l vē sā ks. Es pat nolē mu uzvilkt cepuri, lai gan man nepatī k cepures.

Izejot no mā jas, es nolē mu nedaudz slē pot pā ri tiltam. Muļ ķ is izrā dī jā s palaidnī ba. Sniega ilgu laiku nebija, ceļ š bija ciets ledus, kaisī ts ar smiltī m ar automaš ī nu nolauztu sliež u ceļ u. Sā kumā ripoju, mē ģ inot manevrē t uz ledus neaizpogā tā s kurpē s. Bet beigā s es iespaidī gi nokritu tieš i pretī puiš u pū lim, kas nā ca man pretī . Viņ i palī dzē ja man piecelties un iedeva nū jas. Kauns! Nu, kā pē c lai es dotos mā jā s bez neviena ziluma? Es nevarē ju nokrist uz nogā zes.

Uzkā pjot vienā no pirmajiem, viņ i atrada gandrī z neapstrā dā tu velvetu, ko atstā ja sniega kaķ is.

Tas bija saviļ ņ ojums! Pirmo reizi pē dē jo dienu laikā bez apstā jas skrē ju no augš as uz leju un pat nenosmaku! Un tas nav mazā ks par 2100 ar penss metriem.

Beidzot beigusies aklimatizā cija un lī dz ar to arī elpas trū kums. Kā es negribu iet!

Vē l daž i nobraucieni sarež ģ ī tā marš rutā , un es nolē mu atpū sties un braukt pa vieglā ko. Pē c š ķ irš anā s no Oļ ega viņ a pagriezā s pa kreisi. Tač u biju vī lies – š ī trase sacensī bā m bija slē gta. Man bija jā iet lejā pie cita un jā atgriež as pie sava.

Sestdienā s seš vietī gais pat izveidoja tā du kā rindu.

Labi, ka viņ i slē dza š o marš rutu! Citā di es neredzē tu to, ko redzē ju! Varu derē t, ka neviens no jums neko tā du nav redzē jis! Slē poš anas kā zas! Lī gava kleitā , ū deles kaž okā un slē pē s, vienkā rš i skaista!

Lī gavainis… var bū t izskatī gs, bet neglī ta pinkaina bā rda, ne tikai sarkana, bet var izkropļ ot jebkuru!

Es domā ju, ka š ī idiotiskā mode vienkā rš i notiek. Nu, tas nav svarī gi. Lī gavainis ar dē li.

Neskaitā mi pagodinā jumi, tē rpuš ies zvē rī gos tē rpos arī uz snovborda dē ļ iem.


Un kā es neaizmirsu nofotografē ties! Bija ļ oti interesanti, kā š is gā jiens ies lejā , bet viņ i sā ka garu fotografē š anos augš ā , un es negaidī ju. Kad nokā pu lejā un atgriezos krē slā , man izdevā s nofilmē t procesu no augš as. Lī gava, labi darī ts! Gā ja bez nū jā m un ar puš ķ i rokā s!

Un slī pums, iespē jams, ir diezgan grū ts. Es pat nezinu, vai es varē tu aiziet uz vienu vietu bez nū jā m. Studiju sā kumā es nezinā ju, ko darī t ar š ī m nū jā m, un kā pē c viņ i vispā r padevā s?

Š odien esmu bez tā m, kā bez rokā m.

Un meitene brauca diezgan jauki. Droš i vien profesionā lis. Un bez cepures. Atgā dinu, ā rā ir mī nus desmit! Es biju vienkā rš i sajū smā ! Pē dē jā (ak, pē dē jā ) slē poš anas dienā iegū stiet tik daudz pozitī va!

Lejā ejot, es panā cu gā jienu, kas gulē ja atpū sties pie lielgabala. Un pa ceļ am satiku tos, kuri atpalika. Acī mredzot ne visi varē ja labi braukt. Tad viņ i atgriezā s uz mež a ceļ a, un es viņ us vairs nesatiku.

Atkal uzkā pa virsotnē . Elbruss atkal nav redzams. Vienmē r tas ir skaisti. Starp citu, gandrī z augš ā ir arī pakulas. Protams, mā cī ties braukt tur ir ļ oti jautri, daudz interesantā k nekā lejā - panorā ma ir fascinē još a. Bet par š o prieku bū s jā maksā pat 850 rubļ u dienā , lai nokļ ū tu slē poš anas zonā , plus maksa par vilkš anu.

Pusdivos atgriezā mies mā jā s, paē dā m pusdienas un devā mies ceļ ā ! Pamest ciematu nebija viegli. sestdiena! Kā ds ir atbraucis, kā ds aiziet.

Temperatū ra vietā m noslī dē ja lī dz mī nus deviņ padsmit. No kalna ieraudzī jā m maģ isku ainu – no miglas izspieduš ā s sniegotas kaudzes. Ak, kā di kadri pietrū kst! Bet kurš apstā sies? Fazā ni staigā ! АААААА!

Mani iekš ē jie paparaci saš utumā kliedza.


Bez navigatora mums bija ļ oti grū ti. Izrā dī jā s, ka Ukrainā ir tikai miljons ceļ u, precī zā k norā des. Viens ceļ š bū tu labā ks, bet labs. Mē s bijā m ļ auni apmulsuš i. Atkal un atkal nā cā s apstā ties un prasī t ceļ u. Kā dreiz domā ju, ka ceļ š Kostiantiņ ivkā ir briesmī gs. Mē s kā dreiz vedā m manu meitu uz pionieru nometni Slovjanogorskā , un es viņ u ļ oti labi atceros. Bet tad mē s nebraucā m starp Artemivsku un Krasnoarmeisku. Tur tas tieš ā m ir. opi! Man nav vā rdu. Iedomā jieties automaš ī nas ī paš nieka stā vokli! Un te man ienā ca prā tā pirkt sava mī ļ ā kā Artemivsky š ampanieš a vietā.

Galu galā visi zina, ka dzē rienu raž oš anas vieta ir nesalī dzinā mi labā ka nekā jebkur citur. Kad es stostī jos par pieturu, mani gandrī z saplosī ja lupatas. Tad es ķ ē ros pie trikiem. Zvanī ju Verkai un teicu, ka š os gadus negrib apstā ties pirkt viņ ai š ampanieti.

Viņ a iesita pļ auku Oļ egam, kurš tobrī d nebija pie stū res. Š is nelietis pat klausī jā s savu mī ļ oto sievu, viņ š bija tik dusmī gs. Ja viņ š bū tu zinā jis, viņ š nebrauktu ar savu maš ī nu!

Mū su klaiņ oš anas rezultā tā mē s, iespē jams, tikā m pie visiem iedomā jamiem un neiedomā jamiem kontrolpunktiem. Mū s apturē ja desmit reizes. Viņ i pā rbaudī ja dokumentus un ieskatī jā s bagā ž niekā . Labi, lai gan neviens lietā s neiedziļ inā jā s. Mē s jau esam nospļ ā vuš ies un pateikuš i patiesī bu, ka aizbraucam no Kaukā za. Reakcija bija daž ā da, tač u izrā vā mies bez pā rmē rī bā m. Neskatoties uz to, ka robež u š ķ ē rsojā m ar svilpi un tā dē jā di ietaupī jā m laiku, tomē r atgriezā mies mā jā s pē c tā m paš ā m burvī gajā m 25 stundā m.

Verka pagatavoja gardas vakariņ as un atnesa mums no pagraba savu š ampanieš a pudeli. Ģ imenes izjaukš ana palika vē lā kam laikam.

Es droš i vien esmu egoists un par to nekaunos, bet personī gi man bija jautri!

Pateicoties manai parastajai ekonomijai (skopumam), diviem iztē rē jā m 2000 UAH par benzī nu, 500 UAH. par pā rtiku un 13800 tieš i Dombajā . Kopumā aptuveni deviņ i ar pusi tū kstoš i grivnu. Tajā paš ā laikā tur nopirkā m tikai maizi, nu, š ampū nu vienreiz. Mē s nevarē jā m izvairī ties no iepirkš anā s. Tika nopirktas divas ā das un dž emperis Vadkam.

Starp citu, mē s neapē dā m visus produktus. Man bija jā brauc mā jā s. Miš ā nam bija jautā jumi savai sievai, kura viņ am apliecinā ja, ka viņ iem ir tū kstoš iem pā rtikas, ko viņ š regulā ri deva viņ ai fermā . Un te mē s č etras nedē ļ as nodzī vojā m par vienu tū kstoti, nemaz nebadā jā m un daļ u preč u pat atgriezā m mā jā s.


Tajā paš ā laikā , pē c Mihaila domā m, viņ a mā jas diē ta gandrī z neatš ķ ī rā s no Dombas.

Un jā , slē poš ana ir ļ oti dā rga.

Man nav ne jausmas, kā di miljoni ir vajadzī gi, lai dzī votu, piemē ram, viesnī cā , ē stu kafejnī cā , ī rē tu inventā ru, samaksā tu pilnu slē poš anas abonementu un nedod Dievs ņ emt instruktoru. Un, ja lidojat ar lidmaš ī nu...

Starp citu, pā rbaudot krievu septī tnieka bilanci, konstatē jā m, ka mums izdevā s runā t 450 g! Laikam, kad Vadiks man zvanī ja no kalna viesabonē š anas dē ļ , dienas arī tika filmē tas. Tā tad saimniekam no deguna bija jā kompensē.115 g.

Ar to pasakas beidzas! Kas pā rvarē ja, labi darī ts! : )))))))))

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
 невеста едет
Līdzīgi stāsti
komentāri (44) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums