Ceļojumu piezīmes

15 augusts 2018 Ceļošanas laiks: no 03 augusts 2018 ieslēgts 13 augusts 2018
Reputācija: +43
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Brī nums: ceļ ojums uz Sanktpē terburgu, 2018.  gada 3. –13.  augusts.

                                           

Ja godī gi, š oreiz es devos ekskursijā viens pats, nevis no Miracle. Bet mans mī ļ ā kais tū risma operators, es klī stu pa pasauli zem viņ a karoga, un tā pē c nepā rkā pu tradicionā lo ceļ ojumu piezī mju sā kumu.

Tā tad, Pē terburga. Kā pē c gangsteris? Š o jautā jumu uzdodu visus pē dē jos gadus, kad centrā lā televī zija katru dienu ritina nebeidzamo seriā lu "Gangsteris Pē terburga". Beigā s nonā cu pie secinā juma, ka tā ir tikai alegorija, lai piesaistī tu skatī tā jus. Nu, valsts inteliģ entā galvaspilsē ta nevar bū t gangsteris pē c definī cijas. Ak un ak! Var bū t. Kā gan citā di var. Pat paš ā inteliģ ences sirdī – pilsē tas kultū ras dzī vē . Pierā dī jums? Esiet laipni aicinā ti.


Es dodos uz Oreš eku, lai godinā tu desmitiem (ja ne simtiem) tū kstoš u piemiņ u, kuri gā ja bojā par mū su dzī vī bā m un godu (kaujas tur, pē c nostā stiem, bija briesmī gas). Transfē rs uz salu caur kanā lu - 200 rubļ i. Ieiet drupu teritorijā (protams, nacisti cietoksnī visu sajauca ar zemi ar masī viem bombardē š anas uzbrukumiem) - vē l 200 rubļ u. Kā pnes uz saglabā juš ā s sienas augš pusi - atkal jā maksā . Bet kasiere vē l nav atnā kusi – apsargs nelaiž iekš ā . Droš i vien vē l 100 r. Un tas ir pensionā riem, strā dā još ajiem viss ir divreiz dā rgā ks.

Tā tad, lai paklanī tos tiem, kas izglā ba mū su dzī vī bas un godu, mums ir jā atdod vismaz tū kstotis rubļ u. (Es nesaku par 220 rubļ iem elektrovilcienam no Sanktpē terburgas, tas ir sabiedriskais transports). Bet viņ i plē š tū kstoti, un neviens cits kā kultū ras darbinieki. Galu galā š is vē stures piemineklis ir departamenta (vai Ļ eņ ingradas apgabala Kultū ras ministrijas? ) pakļ autī bā , pē dē jā instancē - Krievijas Kultū ras ministrijas jurisdikcijā . Izrā dā s, kultū ras darbinieki pelna tieš i uz to varoņ u asinī m, kuri ar savu nā vi izglā buš i arī sev dzī vī bu un godu. Vai tas nav bandī tisms?


Es dzirdu neticī gā Tomasa balsi. Tā pat kā gailis mē slu kalnā vienu faktu atracis, un labi, dzeguze par sistē mu. Ak un ak. Š is fakts nebū t nav unikā ls tā s paš as Pē terburgas inteliģ ences sfē rā . Nā kamais objekts ir Valsts muzejs-rezervā ts Pē terhofa. Es dodos pie administrā cijas ieejas, parā du centrā lā s avī zes ž urnā lista identitā ti un lū dzu apsargu, lai viņ š mani izlaiž pie kā da no š ī s cienī jamā s nodaļ as pā rstā vjiem. "Administrā cija nesniedz padomus ž urnā listiem un nedod viņ iem preferenciā las biļ etes, stā v vispā rē jā rindā un maksā tā pat kā visi pā rē jie. " Jā , es jau kā pensionā rs nopirku atlaiž u biļ eti, un tagad man ir nepiecieš ams padoms, kas vē l bez muzeja jā apskata vispirms, jo man ir tikai puse dienas laika. Apsargs nevienam nepiekrī t zvanī t, turpina atkā rtot savē jo. Beidzot pā rstā vis iznā k un vā rdu pa vā rdam atkā rto apsarga CV. Tā tad ar viņ iem jau sen viss ir izdziedā ts un nogulē ts. Lai gan parā dī jies arī jauns: “Ja vē lies saņ emt padomu, pē rc ekskursijas biļ eti mū su tū risma aģ entū rā , tur visu pastā stī s. ” Uzreiz uznirst acu priekš ā sludinā jums kases aparā ta priekš ā . Vā rds pa vā rdam nevaru pā rstā stī t, bet jē ga ir tā da: atseviš ķ i tū risti pilī ienā k divas reizes dienā ierobež otā skaitā , sā kot no pulksten 12, pā rē jie tikai caur tū ristu grupā m. Izrā dā s, administrā cija darbojas pē c principa: “Nu kā neizpatikt savam mī ļ ajam cilvē ciņ am? ”, dzī vojot ar viņ iem zem viena jumta savā (vai vadī bā radniecī gajā ? ) tū risma aģ entū rā . Tas ir, lai personai bū tu garantē ta iekļ ū š ana pilī , ir ne tikai jā iegā dā jas biļ ete, bet arī jā iegā dā jas vietē jā gida pakalpojumi. Atkal naudas izsiš ana kultū ras centra administrā cijas lī menī . Kaut vai divu minū š u konsultā cijai ar ž urnā listu.

Ar diviem faktiem nepietiek? Lū dzu, treš o: Sv. Ī zaka katedrā le. Par ieeju ne vairā k, ne mazā k - 800 (! ) R. Vai tas nav slikti, vai ne. Es pat teiktu, slaveni. Un tie paš i kultū ras darbinieki nodī rā tū ristus. Lai gan visā pasaulē ieeja tempļ os ikvienam ir bez maksas! Tā pē c nesen uzliesmoja visas Krievijas skandā ls, kad viņ i mē ģ inā ja pā rvietot Ī zā ku no kultū ras nodaļ as uz baznī cu. Kā tā ! Visas valsts it kā kulturā lā inteliģ ence kliedza, Ī zaka katedrā le ir visas valsts kultū ras mantojums, nevis baznī ca! Metiet ē nu uz sē tu ž ogam, labie kungi. Zā rks viegli atveras. Baznī ca ikvienam bez maksas atvē rs katedrā les durvis. Savukā rt jū s zaudē siet neizmē rī tu daudzumu absolū ti bezmaksas, nevis nopelnī to banknoš u. Pē rn Sanktpē terburgu apmeklē ja aptuveni astoņ i miljoni tū ristu. Reiziniet, cik izrā dā s, vairā k nekā seš i miljardi rubļ u? Jā , par tā du naudu var nopirkt jebkuru, nemaz nerunā jot par protestē tā ju vilni. Neviļ us prā tā nā k labi zinā mais sauklis: “Ar ko jū s, kultū ras meistari? ". Jā , tu, protams, esi ar bandī tiem un tikai ar bandī tiem. Ar tiem, kas Sanktpē terburgas stadionu uzcē la vairā kas reizes dā rgā k par jebkuru lī dzī gu pasaules analogu un desmitiem reiž u dā rgā ku par jebkuru paš mā ju. Lai gan sā kotnē jā tā me, kā zinā ms, bija diezgan saprā tī gā s robež ā s. Tad ar ko tu esi kopā ? Katrā ziņ ā ne ar ī sto, ī sto Pē terburgas inteliģ enci, par kuru nevaru neteikt daž us vā rdus. Atcerieties stā stu par puskilometru augstu torni (Sanktpē terburgā to uzreiz nodē vē ja par "kukurū zu"). Spilgta, pilnī gi bezgaumī ga stikla un betona struktū ra. Tikai absolū ti nekulturā li idioti varē ja izdomā t š o briesmoni novietot Sanktpē terburgas centrā . Viss š is koloss pilnī bā sagrautu ne tikai pilsē tu, bet arī Sv. Ī zaka katedrā li kopā ar Pē tera un Pā vila cietokš ņ a smaili – patiesajiem Sanktpē terburgas simboliem. Demonstrē t iznā ca visa pilsē tas ī stā inteliģ ence un tomē r piespieda dedzī gos analfabē tus (vai korumpē tos? ) administratorus izlikt “kukurū zu” uz nomalē m. Bet pat no turienes tas neapš aubā mi apdraud otrā s galvaspilsē tas mū ž seno kultū ru.


Es nevaru neapbrī not Ermitā ž as darbiniekus (domā jams, pirmkā rt, vecā ko no Sanktpē terburgas intelektuā ļ iem Pjotrovski Mihailu Borisovič u). Kā ds, kurš , bet viņ i varē ja pamatoti pieprasī t visdā rgā kā s biļ etes ieejai Ermitā ž ā . Nē . Pionieri un pensionā ri (kā arī daudzas citas pilsoņ u kategorijas) - ieeja ir bez maksas. Krievijas iedzī votā ji - divas reizes lē tā k nekā ā rzemnieki. Š eit ir patiesi inteliģ enta izpratne, ka kultū ra galvenokā rt pieder cilvē kiem.

Un visbeidzot, pē dē jais patī kamais fakts ir tas, ka Sanktpē terburgas inteliģ ence joprojā m ir dzī va. Eju pa Aleksandra parka centrā lo aleju Carskoje Selo, pa priekš u lē nā m soļ o č etri vī ri. Pē kš ņ i viens atgriež as, paņ em papī ru (acī mredzot ar acs kaktiņ u pamanī ja to pē dē jā brī dī ), klusi iemet tuvē jā urnā un tikpat klusi panā k biedrus. Lai gan, iespē jams, š ī grupa ir no jebkura cita Krievijas reģ iona, bet es ļ oti gribu, lai tā bū tu pē terburgieš i. No pilsē tas, kurā pat kultū ru ir pā rņ ē mis pilnī gi mež onī gs, bezprincipiā ls bandī tisms. Ar ko Starovoitova noteikti bū tu tikusi galā . (Matvijenko acī mredzot netika galā , par ko viņ a iekļ uva Federā cijas padomē kā treš ā persona š tatā . Lai gan Sanktpē terburgā viņ a tomē r kļ uva slavena ar to, ka viņ a ļ oti nopietni ierosinā ja viņ u definī cija, “piesū cekņ i” š aut no jumtiem nevis ar lā pstā m, bet ar lā zeru, par ko viņ a uzmā ca pilsē tniekiem ļ oti asas pantiņ as). Acī mredzot bandī ti nogalinā ja Starovoitovu, jo nopietni baidī jā s, ka viņ u kundzī bai pienā ks gals. Un tad - un joprojā m - dzī vo visdaž ā dā kie bandī ti, arī no tā saucamā s kultū ras - es negribu, ē diet mū s pat ar eļ ļ u, pat bez sā ls.


Tā tad, nauda. Tie ir kļ uvuš i par alfa un omegu daudziem jo daudziem tā sauktā s inteliģ ences pā rstā vjiem, galvenokā rt ierē dņ iem, pat kultū ras pā rstā vjiem. Bet tā paš a Ļ eņ ingradas apgabala zemē s (un ne tikai tajā ) joprojā m neapglabā ti guļ daudzi desmiti, ja ne simti tū kstoš u varoņ u, kas gā ja bojā Lielajā Tē vijas karā . Tā pē c, iespē jams, pietiks bū t intelektuā lam un liekulī gam un nosaukt lietas tos vā rdus. Teiksim, pavisam oficiā li ir piedā vā t upuru tuviniekiem: iemaksā jiet, teiksim, miljonu rubļ u (vai labā k divus vai trī s) par katru miruš o (kur to dabū , tas ir cits jautā jums). Tad jū su vectē vs vai vecvectē vs tiks atrasts pē c iespē jas ī sā kā laikā un pat, iespē jams, pā rapbedī ts ar militā ru pagodinā jumu. Lai gan tas nav fakts. Atrast - viņ i to patieš ā m atradī s pē c iespē jas ī sā kā laikā un pat pā rapbedī s. Bet vai tas tieš ā m ir karavī rs vai vino, kurš ir iebrucis grā vī ? Ak, kā rā da prakse, mū su inteliģ ences pā rstā vji (proti, ķ ersies pie lietas) uz ko tā du nav spē jī gi. Vladimirs Antonovs

                                

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums