Jaungada stāsts - 6. Brīnums

23 Decembris 2019 Ceļošanas laiks: no 01 Novembris 2019 ieslēgts 03 Novembris 2019
Reputācija: +6016.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirms pieciem gadiem es TurPravda ievietoju stā stu par ciematu. kurā es dzī voju. Albumā vienā no fotoattē liem ir redzama ikona ar ī su vē sturi:

Tā tad, negaidī ts š ī stā sta turpinā jums.

Mans jaunā kais brā lis mā cī jā s par ikonu gleznotā ju un ikonu restauratoru. Š o Pestī tā ja ikonu viņ š uzrakstī ja kā kursa darbu vai diplomdarbu. Viņ a veica visas nepiecieš amā s procedū ras, lai kļ ū tu par ikonu, nevis tikai attē lu.

Un brā lis man to iedeva. Bet es esmu diezgan tā lu no reliģ ijas, un, saņ emot š ā du dā vanu, es biju diezgan neizpratnē . Tas ir diezgan liels, smags un daudz piemē rotā ks tempļ a dekorē š anai nekā manas mā jas.

Sū tot viņ u uz bē niņ iem vai š ķ ū ni, es nepacē lu roku. Un es devos uz tuvā kajā m baznī cā m, mē ģ inot uzdā vinā t š o ikonu. Neveiksmī gi. Ceturtajā vai piektajā baznī cā priesteris man teica, ka man tas neizdosies, jo jebkurā , pat visnabadzī gā kajā baznī cā noteikti ir Pestī tā ja seja un jā meklē kaut kas cits.


Un es to atradu. Netā lu no mana Yurlovo ir rezervē tas vietas, kas negaidī tas tuvajam Maskavas apgabalam. Mež i ar aļ ņ iem un lapsā m, ar ā boliņ u apstā dī ti lauki, pa kuriem ganā s resni govju bari un skrien zirgu bari. Ī paš ums, kurā uzauga Ļ ermontovs, un cits krā š ņ ums. Un trī s ciematu - Podolino, Serednikovo un Ligachevo - iedzī votā ji š ķ eldojā s un uzcē la pirti Goretovkas upē .

Iekš ā karā jā s daž as mazas papī ra ikonas. Nolē mis, ka š ī ir diezgan piemē rota vieta, es iesaiņ oju Glā bē ju celofā nā , nosē dinā ju viņ u uz laukuma un braucā m uz Ligač evu.

T. tā kā es ī sti nesaprotu ikonu izvietoš anas noteikumus, tad mē s ar Glā bē ju devā mies uz turieni vakarā . Gandrī z naktī . Lai neviens neredzē tu. Man tikai ir aizdomas, ka normā lā situā cijā Svē tā Seja jā nes bā rdainam priesterim, gā jiena pavadī bā , nevis ar dubļ iem nosmē rē tai kū kai, kas pa purvu atlidoja uz smirdī ga grabulī š a.

Viss izdevā s. Neviens mū s nepamanī ja. Cieš i pieskrū vē ju ikonu pie sienas un, lai to nenozagtu, norā vu skrū vju galviņ as.

Un piecus gadus es regulā ri nā cu uz š o pirti, lai pā rliecinā tos, ka ikona ir vietā , un noslaucī t to.

Es mē ģ inā ju ierasties, kad neviena nebija tuvumā , jo mans izskats neatbilda š ī s vietas lū gš anā m.

Un š oruden es devos atkal. Paveicies, pie durvī m stā vē ja vairā kas tantes, kuras nolē ma papļ ā pā t. Un viņ i ilgi runā ja. Sā ka jau satumst, un es vairs nevarē ju gaidī t. Piebraucu, noņ ē mu ķ iveri, pasveicinā ju, nokā pu no kvadrač a un devos uz pirti. Nedaudz kliboju. . .

Un tad viena no tantē m vē rsā s pie manis ar tik negaidī tu runu: "Tu esi nonā cis ī stajā vietā , dē ls. Mē s esam atraduš i ikonu. Tā mazina sā pes un cieš anas. Tu pieliec pieri pie sejas un kā ja pā rstā s sā pē t. " p>

Es paklupu.

Pajautā jiet: "Ko tu ar to domā ? Vai viņ a dziedē ? ".

"Nē , " viņ i teica. - "Neā rstē , bet mazina sā pes. "

Es biju tik apmulsusi, ka sā ku kaut ko muldē t tā dā nozī mē , ka tas nevar bū t. Tantes man apliecinā ja, ka var, un cilvē ki no visa reģ iona jau nā k pie š ī s ikonas.

Es braucu mā jā s ar satraukumu. No manas puses nostrā dā ja sava veida krā pniecī ba. Nu, kā mana brā ļ a gleznota ikona, ko es atvedu bez jebkā das tieksmes un godbijī bas, varē ja iegū t š ā das spē jas?

Es par to domā ju visu laiku. Es pat nolē mu aiziet, sameklē t š ī s tantes un visā atzī ties.


Es piezvanī ju savam klasesbiedram, kurš strā dā par priesteri. Viņ š man visu paskaidroja. Pirmkā rt, ka ikona sā ka mazinā t sā pes, brā ļ a un mans nopelns ir minimā ls. Tas viss ir Dieva darbs. Otrkā rt, tieš i tā diem bubulī š iem kā es biež i izdodas vairā k nekā bā rdainajiem priesteriem un reliģ iskajā m procesijā m, jo ​ ​ č aļ i neko tā du negaida un neplā no. Un vē l viņ š ieteica man neatzī t š ī m tantē m: "Nu iedomā jies, ka tu iznā ci no purva uz savas trannič akas, tev seja netī ra, smirdī ga un pat piedzē rusies. Un tu sā c labā m sievietē m kaut ko stā stī t par VIŅ U ikonu. Jā . , tevi padzī s, varbū t sitī s”. . .

Tā tad, dā rgie turpravdieš i, es jū s visus apsveicu ar Jauno gadu. Es novē lu jums veselī bu, veselī bu un labsajū tu, bet, ja kaut kas sā p, tad jū s zinā t, kur iet.

Lasiet arī :

Jaungada stā sts – 5

Jaungada stā sts — 4

Jaungada stā sts — 3.

2.  Jaungada stā sts

Jaungada stā sts

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (24) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums