Kruīzs pa Volgu no pilsētas N. (trešā diena)
Š odien mums ir Kostroma. Diena sā kā s ļ oti ā tri un ā tri. 7.30 mums kuģ a radio novē lē ja "Labrī t". Noklausī juš ies laika ziņ as (solī ts silts un saulains laiks) un dienas programmu, tika aicinā ti uz brokastī m. Pē c ā trā m brokastī m mums nebija ilgas sarunas, ekskursijas sā kā s pulksten 9.
Tik brī niš ķ ī gs rī ts — š ā di mū s satika Kostroma
Kostroma – “ķ eizariene” – tā pilsē tu mē dz dē vē t folklorā . Pilsē ta atrodas Volgas augstajā krastā , kuru 1152. gadā militā rā s kampaņ as laikā dibinā ja Jurijs Dolgorukijs. Pilsē tas izskata annā lē s teikts š ā di: “Š ajā vietā bija necaurejami mež i, blī vi dž ungļ i”, un te slē pā s laupī tā ji, no kuriem “nebija nekā da ceļ a”. Jurijs Dolgorukijs ar laupī tā jiem tika galā ar “liesmojoš u jū ru”. Un Kostromas pilsē ta parā dī jā s atbrī votajā zemē . Un par pilsē tas nosaukumu klī st vairā kas leģ endas. Š ī ir pilsē ta, kurā laikus tika izš ķ irti likteņ i un tika izveidota Krievijas valsts vē sture. Kostroma ir arī daļ a no Krievijas Zelta gredzena.
Kostromā pirmo reizi nav daudz laika, tā lu netiksi. Ekskursiju ir daudz - izvē lieties jebkuru. No apskates vietā m un vietā m, kuras vē laties apmeklē t un redzē t, ir daudz (internets mums palī dzē s). Tā pē c mē s izvē lamies vissvarī gā ko un slavenā ko. Protams, aptauja ar Ipatijevas klostera apmeklē jumu. Autobuss ir mazs un grupa ir maza, jo daudzi ceļ abiedri jau ir bijuš i pilsē tā . Un mē s pat baidī jā mies, ka ekskursija nenotiks. Bet viss izdevā s lieliski.
Tī ra kā mazgā ta pilsē ta
Brī niš ķ ī ga saulaina diena. Gandrī z pamestas ielas. Un mē s esam pirmie, kas iet. Protams, pirmā pietura ir pie pieminekļ a pilsē tas dibinā tā jam Jurijam Dolgorukim.
Pilsē tas dibinā tā js
Pilsē tniekiem ir pā rliecī ba, ka, izsakot vē lē š anos un paberzē jot prinč a izstiepto roku (ir arī nolietots zā baks), viss piepildī sies. Viņ i berzē ja zā baku, turē jā s pie pirksta (izteica vē lē š anos). Mē s bijā m pirmie, ā tri nofotografē jā mies, iekā pā m autobusā un devā mies ceļ ā !
Galvenā un lielā kā pietura. Svē tā s Trī svienī bas Ipatieva klosteris. Viens no vecā kajiem klosteriem Krievijā . Uz upes bultas parā dī jā s klosteris. Volga un Kostroma. Un atkal ir daudz leģ endu par to, kad klosteris parā dī jā s. Tika konstatē ts, ka annā lē s klostera pieminē š ana parā dī jā s 1432. gadā . Cita leģ enda vē sta, ka klosteri 1330. gadā dibinā jis Godunovu dzimtas sencis. Un ir arī versija, ka klosteri dibinā jis A. Ņ evska brā lis, un versija, ka klosteri dibinā juš i novgorodieš i. Vispā r zinā tniekiem-vē sturniekiem darba pietiks daudziem gadiem.
Mū su ekskursija uz klosteri sā kā s no š ejienes
Gaidā m, gids devā s pē c atļ aujas vadī t ekskursiju
Klostera vē sture ir tik gara un mulsinoš a (un atkal palī dz internets). Ekskursijā visu atcerē ties ir vienkā rš i nereā li. Klostera straujā kā attī stī ba sā kas ar Godunovu dinastijas nā kš anu pie varas. Pateicoties viņ u pū lē m, klosteris ieguva ī paš u nozī mi Krievijas garī gajā un politiskajā dzī vē . Godunovi veica daudzus ziedojumus un izveidoja gleznoš anas darbnī cas un bibliotē ku. Teritorijā atrodas š ī s senā s dzimtas kaps. Nemierī go laikā klosteris piedzī voja pagrimuma periodus.
Romanovu karaliskā dinastija aizsā kā s tieš i š ajā klosterī . Jaunais Mihails Romanovs dzī voja klosterī kopā ar savu mā ti. Š eit tika kronē ts jaunais Maikls. Klosteris tiek uzskatī ts par Romanovu dinastijas š ū puli, un katrs no valdniekiem uzskatī ja par savu pienā kumu apmeklē t klosteri un veikt dā snus ziedojumus. Karaliskā s ģ imenes locekļ i uzskatī ja un cienī ja klosteri kā savas ģ imenes svē tnī cu.
Pirms Katrī nas II ieraš anā s Kostromā cietokš ņ a sienā tika izgatavoti Katrī nas vā rti, kas kļ uva par galveno ieeju klosterī . Katrī nas monogramma atrodas virs ā rē jā s ieejas. Un daudzas lietas tika uzbū vē tas, restaurē tas, mainī tas un pievienotas. Lai aizsargā tu klosteri no plū diem, tika uzcelts dambis.
Tā š obrī d izskatā s klostera teritorija
Bī skapu korpuss
Ceļ vedis ir tikai š edevrs! Zina un saprot par arhitektū ru, restaurā ciju. Un pats galvenais – tas par visu stā sta interesanti un pieejamā veidā . Bija ļ oti interesanti parunā t par to, kā tika gleznotas Trī svienī bas katedrā les freskas, kā meistari uzkā pa tā dā augstumā un cik daudz laika tas prasī ja. Un cik ilgs laiks pagā ja, lai visu š o skaistumu atjaunotu. Freskas ir vienkā rš i unikā las. Tik daž ā di siž eti, ka tā vien gribas stā vē t un skatī ties uz visu š o skaistumu.
Trī svienī bas katedrā le
Katedrā les freskas
Tie, kas vē lē jā s, varē ja apmeklē t Romanovu bojā ru palā tus. Protams, mē s gribē jā m redzē t. Mē s uzkā pā m pa ‘karaliskajā m kā pnē m’ ar plaš u ieeju. Tagad kamerā s atrodas Romanovu mā jas muzejs. Romanovu dinastija beidzā s ar nā vessodu karaliskajai ģ imenei Ipatijeva namā (Jekaterinburgā ). Tā ir tī rā uzvā rdu sakritī ba, vai varbū t liktenis to ir paredzē jis?
Bet laiks ir tik ierobež ots, mē s ā tri paskatā mies un skrienam uz autobusu. Klausoties ceļ ojuma informā ciju, dodamies tā lā k.
Nā kamā pietura ir Epiphany-Anastasiin klosteris. Š im senajam klosterim ir gandrī z 600 gadu sena vē sture. To dibinā ja vecā kais Ņ ikita. Sā kotnē ji visas klostera ē kas bija no koka, un klostera sienas aizsargā ja Kostromu no ienaidnieku uzbrukumiem. Un tikai gadsimtiem vē lā k koka sienas tika aizstā tas ar akmens sienā m, un 1559. gadā tika uzcelts pirmais akmens templis. Neskatoties uz grū tajiem pā rbaudī jumiem, klosteris pieauga un palielinā jā s tā ietekme. 17. gadsimta sā kums Krievijā bija grū ts un nemierī gs laiks. Klosteris bija š ausmī gā apkaunojumā . Vē lā k, kad nepatikš anas bija beiguš ā s, tika pievienots zvanu tornis un akmens ž ogs ar torņ iem, un klosteris kļ uva par ī stu cietoksni. Un bija vē l daudz priecī gu un traģ isku notikumu. Pā reja uz klostera teritoriju nepiederoš ā m personā m ir aizliegta. Svē tceļ nieki un tū risti var apmeklē t tikai kapelu un Epifā nijas katedrā les ā rē jā s ieejas. Mū sdienā s Kostromas zemju garī gais centrs ir pilnī bā atjaunots un atjaunots.
Kapela un ieeja
Klostera sniegbaltā s sienas.
Epifā nijas katedrā les kupoli (zelts), Epifā nijas-Anastasī nas katedrā les kupoli (tumš ie kupoli).
Un kā vienmē r laiks iet uz beigā m. Ā tri apmeklē jam katedrā li un gandrī z skrienam uz izeju. Un mē s vienkā rš i uzduramies uz zī mi “Sniega meitenes rezidence”. Interesanti. Mū su valstī gan bē rni, gan pieauguš ie zina, ka Ziemassvē tku vecī tis ir no Veliky Ustyug. Bet tā mazmeita no Kostromas kaut kā aizmirsa. Iepretim klosterim Kamerdrā mas teā tra otrajā stā vā atrodas Sniega meitenes rezidence. Gandrī z vasara, rezidence slē gta. Vē stuli nenosū tī ja, Sniega meitene nebija redzē ta! Ž Ē L GAN! ! ! Un atkal mums palī dzē s internets (lasi par notikumiem rezidencē ), un ir arī Sniega meitenes Terems. Pē c bildes labā k tur doties ziemā , mā ja ir vienkā rš i brī niš ķ ī ga.
Un gide, kura ar tā du mī lestī bu stā sta par savu pilsē tu, nož ē loja, ka ekskursija beigusies. Iekā pjam autobusā . Klausoties gida stā stus, dodamies uz centrā lo laukumu, turpat blakus ir upe un tvaikonis.
Š eit ir Susaņ inskas laukums — pilsē tas galvenais un centrā lais laukums. Vē l viena leģ enda vē sta, ka pati Katrī na II, jautā ta, kā dam jā bū t laukumam, uzsvieda uz galda ventilatoru. Un tā viņ i izveidoja kvadrā tu ventilatora formā . Vietē jie to sauc par pannu (un viņ iem ir taisnī ba - pa dienu ir tik karsts!! ! ).
Skvē rā ir daudz vē sturisku ē ku, tač u Ugunsdzē sī bas tornis ir skaistā kais no visiem. 19. gadsimta ē ka. Viņ u pamatoti novē rtē ja imperators Nikolajs II, un kopš tā laika viņ a ir atzī ta par skaistā ko impē rijā .
Nā kamā ē ka ir arī arhitektū ras piemineklis - sarga nama ē ka. Arī.19. gs. Sā kumā ē ka tika izmantota paredzē tajam mē rķ im - š eit savu sodu izcieta pā rkā pē ja militā rpersona. Mū sdienā s š eit atrodas militā rā s vē stures muzejs.
Borš ova savrupmā ja nav slavena ar neko vē sturisku, tač u tā lieliski iekļ aujas laukuma kompozī cijā .
Piemineklis sunim laukumā . Neliels piemineklis, kas veltī ts leģ endā rajam "uguns" sunim Bobkam. 19. gadsimtā suns dzī voja ugunsdzē sē ju tornī , devā s uz ugunsgrē ku vietā m, palī dzē ja atrast cilvē kus un pat izvilka no uguns bē rnus. Protams, neviens neatceras, kā suns izskatī jā s. Tē lnieks redzē ja Bobku š ā du (basetu), tad, iespē jams, viņ i par š ā du š ķ irni nezinā ja. Man š ķ iet, ka tas bija parasts jaukts, bet tā ir interesantā k. Un visi, un jo ī paš i bē rni, mī l suni un griež as, lai samī ļ otu un fotografē tu.
Labuma pretē jā pusē atrodas piemineklis negadī jumos bojā gā juš iem dzī vniekiem. Tas ir kaķ is. Tas ir vienkā rš i: ja ir suns, jā bū t kaķ im. Galu galā tū ristiem vajag kā du paglaudī t un izteikt vē lē š anos. Suns glā stī ts, kaķ im aiz auss kutinā ts.
Bet laiks ir nepielū dzams, un mums jā virzā s tuvā k "mā jā m" (tvaikonim). Iegū stiet informā ciju par to, ko un kur iegā dā ties. Kā da zī mola saldē jumu nogarš ot (tiek gatavots tikai vasarā ). Saldē jums saucas “Karavaevo”, ļ oti garš ī gs (paņ ē mā m divus), laikapstā kļ i jau ļ ā va baudī t (ir jau diezgan silts).
Tagad dodieties iepirkties. Protams, tirdzniecī bas rindā s. Kā dreiz Kostroma bija bagā ta tirdzniecī bas pilsē ta un liels tirdzniecī bas centrs. Sā kotnē ji rindas bija koka, tač u, kā vienmē r, uguns tā s iznī cinā ja. Tika uzcelti akmens. Un tieš i Kostromā rindas tika saglabā tas tik lielā skaitā . Pirmā s tika uzceltas Sarkanā s rindas, kur tirgoja “sarkanā s” (skaistas) preces: kaž okā das, ā du, audumus. Tad pienā ca kā rta Miltu rindā m, kas kopā ar sarkanajiem veidoja vienotu taisnstū ri. Tad sekoja piparkū kas, maize un kvass, zivis un gaļ a, zaļ umi, sviests, dā rzeņ i un darva.
Man bija sajū ta, ka es biju tajos laikos, un es vienkā rš i gribē ju pastaigā ties, paskatī ties. Ierindā ir iespē jams apmaldī ties, ejot mierī gi un lē ni. Bet diemž ē l š odien tas nav priekš mums.
Laiks paskrien nemanot, un mē s dodamies uz Siera birž as rindā m. Pē c nostā stiem tur esot jā pē rk siers. Siers nopirkts (patika). Un kur no Kostromas bez melnā sā ls! To kaut kā apgrauzdē speciā lā krā snī ar miltiem. Tā dē jā di tas ir piesā tinā ts ar minerā lvielā m, vitamī niem un kaut ko citu. Bet man tas nav galvenais. Galvenais, ka ļ oti garš ī gi un neparasti (jau tagad nož ē loju, ka nopirku maz). Tie, kas lieto š o sā li ne pirmo reizi, mē ģ inā ja to pagatavot mā jā s. Neizdevā s.
Skvē rā starp rindā m paceļ as piemineklis Ivanam Susaņ inam. Iespē jams, leģ enda par Susaņ inu, kas veda poļ us pa mež iem, ir zinā ma daudziem. Par godu tam 1967. gadā Piena kalnā tika uzstā dī ts piemineklis.
Un mē s, paē duš i gardu saldē jumu, dodamies uz krastmalu, tuvā k mā jā m. Pa ceļ am mums ir veca Svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja kapela Molochnaya Gora, Dabas muzejs un, protams, atgā dinā jums, ka Kostroma ir Sniega meitenes dzimtene.
Nokā pjot no Susanin laukuma gar Piena kalnu, mē s nonā kam krastmalā . Pabraucot garā m Maskavas Zastavai, ieraugā m ļ oti pazī stamu vietu un molu. Restorā ns "Old Pier" ir vieta, kur tika uzņ emta filma "Než ē lī gā romantika". Dodamies tā lā k, ieraugā m vē l vienu pazī stamu vietu – A. Ostrovska vā rdā nosauktu lapeni. Ostrovskis paviljonu neredzē ja, bet Kostromu viņ š ļ oti mī lē ja, iespē jams, tā pē c paviljons tika nosaukts viņ a vā rdā . Arbor filmē jusies arī filmā "Než ē lī gā romance" pē c Ostrovska lugas "Pū rs".
Moskovskaya Zastava
Un tas arī viss š odienas ieraš anā s Kostromā . Uzreiz pē c burā š anas dodamies pusdienā s.
Pē c divā m stundā m Ples. . .
