Kruīzs pa Volgu no N. pilsētas (otrā diena)
3. maijs Jaroslavļ a.
Otrā mū su ceļ ojuma diena man sā kā s ar kafijas smarž u. Mana draudzene ir “agrs putns”, un agri no rī ta viņ a devā s skatī ties laikapstā kļ us. Lai gan jau bija skaidrs, ka ā rā saule. Tač u vajadzē ja sajust gaisu aukstumam. Un tā diem "agrajiem putniem" bā rā var izdzert tasi kafijas bez maksas. Bet es neesmu agrais putns, un mans draugs, zinot, ka kafija ir mana vā jī ba, nolē ma mani lutinā t, ienesot kajī tē kafiju. Vietē jā radio viņ i aicinā ja gribē tā jus vingrot un uzlā dē ties visai dienai. Bet kaut kā tā nemaz nelikā s. Tas ir, es gribē ju jautrī bu (un man tas bija, jo viņ i paņ ē ma lī dzi labu garastā vokli), bet nebija jā maksā . Kruī zs ir mazs, un jū s vienkā rš i vē laties izklaidē ties. Vasara ir priekš ā un lietas ir tikai "jū ra".
Š is saulainais rī ts mū s iepriecinā ja kruī za otrajā dienā .
Saule spī dē ja un sildī ja, bet uz klā ja joprojā m bija vē ss. Ierodoties brokastī s, bijā m patī kami iepriecinā ti ar š ampanieš a glā zi, par labu laiku, lū k. Mē s atzī mē jā m jauku saulaino dienu. Un mū su sapņ i piepildī jā s, slikti laikapstā kļ i bija tikai Gorodecā .
Tā restorā nā mū s sagaidī ja brokastis.
Kuģ a radio pā rraide par vietā m, kas kuģ oja garā m. Un ziņ a: ''Burā jam Poņ izovkina pili''. Mē s skrē jā m uz klā ju skatī ties un fotografē t. Pils izskatā s lieliski no upes.
Pils izskatā s kā rotaļ lieta.
Tā savu vē sturi sā k 1910. gadā , tieš i tad, kad tā tika uzcelta bijuš ā s cietes un sī rupa rū pnī cas vietā Guzicino ciematā . Rū pnī ca dibinā ta 1862. gadā , un pils celtniecī ba sā kā s pē c N. A. Ponizovkina, viena no tirgotā ju dzimtas mantiniekiem, pasū tī juma. 1908. gadā Ponizovkins apprecē jā s. Bet pat tik skaista pils nenesa laimi jaunajiem. Viņ i ir š ķ ī ruš ies. No tā mē s secinā m: laime nav bagā tī bā .
Pē c nelielas tē rzē š anas uz klā ja un laba laika pavadī š anas zem maigā s saules stariem. Klausī jā mies kaimiņ u stā stus par pilī m, kuras viņ iem izdevā s apmeklē t, diezgan jaunā vecumā apceļ ojot pasauli. Un par labu apskaust un priecā ties par puiš iem.
Š odien bija paredzē ta ekskursija uz kapteiņ a kajī ti. Visi tika sadalī ti mazā s grupā s. Klausieties kapteiņ a stā stus. Viņ i uzdeva jautā jumus. Bet galvenais visā m grupā m bija “buzē ties” un nobildē ties kapteiņ a cepurē vai pie stū res.
Mē s pā rbaudā m aprī kojumu.
Tas bija pietiekami tā lu lī dz Jaroslavļ ai. Ieraš anā s bija 14 stundas. Un atkal izklaide, no kuras izvē lē ties, un jauna meistarklase. Š odien ziepju vā rī š ana. Esmu par to dzirdē jis, bet pats to nedarī ju. Un atkal mū su jaunā skolotā ja stā sta un rā da, kas un kā darī ts. Cilvē ki bija zinā tkā ri. Gribē tā ju bija diezgan daudz. Process ir diezgan ilgs. Fantā zija tika izspē lē ta nopietni. Kā dā krā sā , kā uztaisī t daudzkrā sainu, kā da bū s smarž a. Droš i vien, ja nebū tu pusdienas, un pie apvā rš ņ a ir Jaroslavļ a, viņ i jau sen izdomā tu un fantazē tu.
Mā cī ba sā kas, bet cilvē ki joprojā m panā k.
Lū k, ko es saņ ē mu. Vakarā , kad viss nož ū s, bū s skaidrs, kas noticis.
Š ī ir mū su mā jvieta kruī zam.
Jaroslavļ a ir sena Krievijas pilsē ta. Tā s apmetnes parā dī jā s VI gadsimtā . Tas ir viduslaiku arhitektū ras centrs. 2005. gadā pilsē tas centrs saņ ē ma vē sturiskā mantojuma statusu un tika iekļ auts UNESCO sarakstā . Pilsē tas dibinā tā js ir Jaroslavs Gudrais. Pilsē tā ir saglabā juš ā s daudzas 11. -16. gadsimta ē kas. Š eit mē s esam Jaroslavļ as zemē . Zelta gredzena galvaspilsē ta, tas daudz pasaka. Un atkal autobuss bija nosē dinā ts, saskaitī ts un ceļ ā . Senā s krievu arhitektū ras š edevri š eit ir ik uz soļ a. Kā dreiz š ī s vietas tika uzskatī tas par pagā niskā m. Vladimira dē ls, kurš š eit ieradā s, sakā va svē to lā ci un izdeva dekrē tu par pilsē tas celtniecī bu. Kopš tā laika ir pagā juš i tū kstoš iem gadu. Parasti ar š iem vā rdiem sā kas visi stā sti par pilsē tu.
Mums ir pā rskats. Pirmā pietura ir 17. gadsimta Jā ņ a Kristī tā ja baznī ca. Baznī ca atrodas Tolč kovas Slobodas teritorijā un celta par Jaroslavļ as iedzī votā ju ziedojumiem. Un celtniecī bā piedalī jā s tie, kuri nevarē ja ziedot. Tas tiek uzskatī ts par vienu no gleznainā kajiem Jaroslavļ ā , jo kā paraugi tika ņ emti tā laika labā kie tempļ i.
Visas flī zes ir atš ķ irī gas.
Kā jums izdodas visu nobildē t? Diemž ē l ierī ce nav spē jī ga. Fotogrā fija gabalos.
Ā rē ji vienkā rš i nevar atraut acis, tā ds skaistums. Un iekš ā mazliet skumji, viss ir jā atjauno. Bet kaut kā jū tams tā laika gars. Es gribē ju visu nofotografē t. Kas tā lā k….
Un tad....
Atvadu skatiens un skrienam tā lā k.
Ielecam autobusā un virzā mies uz pilsē tas centru. Apstā ties pie Jaroslavļ as muzeja-rezervā ta, tas atrodas Spaso-Preobrazhensky klostera teritorijā . Muzeju kompleksā ietilpst vairā kas baznī cas, muzeji, bibliotē ka un Spassky klosteris. Komplekss tika izveidots 1924. gadā .
Mē s ejam garā m, š odien nav liktens redzē t. Ejam tā lā k.
Nedaudz pastaigā juš i pa teritoriju, devā mies tā lā k. Un tad...esam jau bijuš i un tā pē c nā kamajā pieturā devā mies bezmaksas peldē jumā . Š im nolū kam tika lejupielā dē ta Jaroslavļ as karte un informā cija, ko es gribē ju redzē t. Pirmkā rt, es gribē ju apmeklē t parku uz Strelkas.
Atveriet bultiņ u un ņ emiet vē rā visu.
Parks atrodas divu Volgas un Kotoroslas upju satekā uz smilš ainas kā pas. Parku par š ā du skatu pā rvē rta Jaroslavļ as 1000. gadadiena. Dziedoš o strū klaku ieskauts, parka centrā atrodas Jaroslava Gudrā figū ras pamatnē obelisks. Arī uz bultas paceļ as Debesbraukš anas katedrā le. Skats uz bultu un no bultas ir vienkā rš i brī niš ķ ī gs. Zelta kupoli uz mā koņ u fona ir nedaudz satraucoš i. Un vē jš mū s tikai cenš as aizpū st (tikai sē dē t un klausī ties dziedoš ajā s strū klakā s nav liktenis). Vai varbū t tas ir atgā dinā jums, ka laika nav tik daudz, bet vē l ir daudz ko redzē t.
Tie, kas vē las, var kaldinā t sev suvenī ru.
Š ī ir bultiņ a. Izskatā s ļ oti jauki.
Muzikā lā s strū klakas. Patī kami sē dē t un klausī ties. Mū zika katrai gaumei. No pieredzē juš ā video.
Ejam pa Volgas krastmalu, tā tek gar upes augsto krastu, caur kokiem, kas vē l nav pilnī bā uzziedē juš i, skatā s baznī cu zelta kupoli.
Un slavenā rotonda Volž skas krastmalā , kas celta 17. gadsimtā Aleksandra I vadī bā . Tieš i no tā s sā kā s krastmalas labiekā rtoš ana. Es tieš ā m nevē los kā pt pa kā pnē m. Tā pē c ejam pa krastmalu un dodamies uz teā tri. Volkovs. Mums atliek tikai pagriezt galvu, lai neko nepalaistu garā m.
Un pē kš ņ i laukumā mū su priekš ā atveras zī me — Zelta gredzena nulles kilometrs. Piemineklis tika uzcelts 2013. gadā pilsē tas dienā . Zelta gredzens ir 8 pilsē tas. Rā dī tā ji ir fiksē ti kolonnā , kā arī pilsē tu virzieni un attā lumi lī dz katrai. Interesanti aprī koti soliņ i ar ģ erboņ iem. Un vispā r viss ir diezgan jauki.
Un š ī s ir Krievijas zelta gredzena pilsē tas.
Un, protams, Jaroslavļ as ģ erbonis.
Mē s jau pā rvietojamies bez marš ruta, nejauš i. Aiz katra stū ra ir kaut kas interesants.
Mē s pagriež am galvu un visu ņ emam vē rā .
Un kur nu bez suvenī riem. Mazs, mazs, bet vajadzē ja atnest
Un vienkā rš i paklupt uz pieminekli lā cim. Lā cis rū c katru stundu. Par to vē sta uzraksts, lai cilvē kiem nebū tu bail. Rū kš ana nebija dzirdama, minū ti vē lu. Bet aculiecinieki apstiprinā ja: "Lā cis norū ca. "
Gā jā m garā m A. Ņ evska kapelai. Kapela tika uzcelta par godu Aleksandra III pestī š anai. Traģ ē dija notika vilciena avā rijā .
Mē s ejam cauri tik skaistā m ielā m.
Un, protams, kur bez pilsē tas simbola.
Tā lā k laukumā Vasiļ jevska tornis un Znamenskaya baznī ca. F. Volkova. Vasiļ jevskas tornis - 17. gadsimta aizsardzī bas celtne (sā kotnē ji tā das bija seš as) ir viena no pirmajā m akmens celtnē m pilsē tā . Laika gaitā tai tika pievienota kaplič a, kas pā rvē rtā s par Zī mes baznī cu. Un tagad tas veido vienotu kompleksu.
Mē s pā rbaudī jā m karti. Teā tris ir tuvu. Un te pa ceļ am ir pazī stams uzvā rds.
Mē s nokļ uvā m teā trī , to ieskauj tik skaistas mā jas. Nobildē jā mies.
Š eit ir teā tris. Š is ir vecā kais drā mas teā tris Krievijā , dibinā ts 18. gadsimtā . Teā tra vē sture sā kā s ar parastu š ķ ū ni, kurā tirgotā ja Volkova dē ls iestudē ja amatieru izrā des. Pirmā ē ka tika uzcelta 1751. gadā . Teā tris vairā kas reizes tika pā rbū vē ts. Un teā tra modernā ē ka tika uzcelta 1911. gadā . Par ko vē l rakstī t, skatieties paš i.
Tū risti ir zinā tkā ri un aktī vi cilvē ki, un aiz katra pagrieziena viņ us gaida daudz jauna un interesanta. Bet laiks skrien ā tri, un ir pienā cis laiks doties uz kuģ i. Un š eit mē s atrodamies Jaroslavļ as gā jē ju ielā . Cilvē ki to sauc par Jaroslavļ as Arbatu. Un pirmais, kas iekrī t acī s, ir vē l viens piemineklis lā cim.
Ceļ ojuma laikā viņ i pastā stī ja viņ a stā stu. Godī gi sakot, es neatceros, es tikai atceros, ka man vajag berzē t degunu. Berzē š ana nederē ja - tie, kas gribē ja "jū ru". Un, kā jau jebkurā gā jē ju ielā , ir kafejnī cas, mū ziķ i un, protams, suvenī ru veikali. Un kā ds skaistums tur nav: Jaroslavļ as flī zes, Rostovas emalja, Jaroslavļ as majolika. Mē s neieejam veikalā , mē s skatā mies uz logiem (baidā mies pakā rt, skatoties uz visu skaistumu un neizdodas burā t).
Tā , pā rejot no viena š edevra pie otra, mē s nokļ ū stam centrā lajā laukumā vē sturiskajā daļ ā . Pravieš a Elijas templis ir 17. gadsimta piemineklis, kas saglabā jies neskarts lī dz mū sdienā m. Baznī ca celta par pilsē tnieku lī dzekļ iem. Bū tisku ieguldī jumu celtniecī bā sniedza arī bagā tie Jaroslavļ as tirgotā ji. Templis ir skaists gan no iekš puses, gan no ā rpuses.
Un, protams, marš ruta karte cauri pilsē tas vē sturiskajai daļ ai. Skatī jā mies, sapratā m, ka visu neesam redzē juš i. Nu vispā r kā sanā ca. Un tad parā dī jā s upe. Bet tas nav beigas.
Ceļ ā uz molu. Gubernatora mā ja un dā rzs. Muiž a celta 19. gadsimtā un tajā paš ā laikā iekā rtots arī dā rzs. Savrupmā ju biež i izmantoja Krievijas imperatori kā ceļ ojumu pili. Kopš.1970. gada teritorijā atrodas mā kslas muzejs. Ieeja parkā ir apmaksā ta. Laiks iet uz beigā m. Skatī jā mies un bildē jā m no aiz restē m.
Provinces mā ja un dā rzs.
Muzejs ''Mū zika un laiks'', Mā kslas muzejs un vē l kaut kas, bet vairs neatceros. Mē s vienkā rš i ejam un baudā m un apspriež am redzē to.
. Un, urrā , mē s redzam savu skaisto vī rieti (tvaikonis) ! ! ! Noguruš i, bet laimī gi dodamies mā jā s. Ā rā ir silts, un pie ieejas mū s sagaida ar bezalkoholiskajiem dzē rieniem. Un tad gardas vakariņ as, glā ze vī na, un sarunas un stā sti. Katrs devā s daž ā dā s ekskursijā s. Vakarā vē l viens koncerts. Otrā s dienas noslē gums. Ja atkal nokļ ū stam Jaroslavļ ā : ejam paš i un apskatā m to, ko vē l neesam redzē juš i.
