Dabas piemineklis (1947). Tas paceļas (440 m) dažus kilometrus uz dienvidrietumiem no Aluštas. Senatnē kalna galā atradās cietoksnis, no šejienes arī cēlies nosaukums ("Kastel" grieķu valodā cietoksnis, nocietinājums). Krimas leģenda stāsta par sīvām cīņām, kas šeit uzliesmoja par pēdējo ķeizarienes Teodoras patvērumu.

Lieli, noapaļoti laukakmeņi, līdzīgi kā kaklarota, robežojas kalna pakājē. Vietām starp laukakmeņiem ir interesanti saulē dzirkstoši minerāli (kalcīts, pirīts), skaistas laikapstākļu figūras. Nav nejaušība, ka šīs vietas jau sen ir piesaistījušas ģeologu un ģeogrāfu uzmanību.

Kastelas kalna piejūras nogāzes klāj blīvi mūžzaļo skuju, cistu un jasmīnu krūmu biezokņi. Un unikālās relikvijas augu – sīkaugļu zemeņu (vistālākā ziemeļaustrumu populācija pasaulē), kadiķa, smalklapu papardes – dzīvotnes palīdz labāk izprast kalnainās Krimas floras veidošanās vēsturi. 1979. gadā netālu tika izveidots Kastelas dabas liegums, kurā aizsardzībā aug salocītas sniegpulkstenītes, ārstniecības augi ...