Dominikāņu katedrāle un klosteris ir reliģiska celtne Ļvovā, viens no nozīmīgākajiem baroka arhitektūras pieminekļiem pilsētā. Deviņdesmitajos gados katedrāle tika nodota UGCC un tiek saukta par Svētās Euharistijas baznīcu. Kopš 1972. gada klostera ēkās un zvanu tornī atrodas Reliģijas vēstures un ateisma muzejs (mūsdienīgais nosaukums ir Reliģijas vēstures muzejs).

Pirmais Romas katoļu dominikāņu klosteris un katedrāle tika uzcelta Ļvovā gotikas stilā 1370.-1375.gadā pēc Nikolaja Čeha projekta.
1749. gadā tajā pašā vietā tika likti pamati jaunajai Romas katoļu dominikāņu katedrālei, ko projektējis inženieris un arhitekts Jans de Vite, talantīgs nocietinātājs un poļu cietokšņa komandants Kamianets-Podilskyi. Līdzekļus baznīcas celtniecībai piešķīra poļu hetmanis Juzefs Potockis. Būvniecību vadīja Martins Urbaniks, no 1764. gada Kšištofs Muradovičs, fasādi pabeidza S. Fesingers. 1865. gadā pēc arhitekta Jūlija Zaharēviča projekta baznīcai tika pievienots četrpakāpju zvanu tornis, kas stilizēts baroka garā. 1895. gadā tika pārbūvēts kupols, 1905.-1914. gadā tika atjaunots tempļa iekšpuses. 1956.-1958.gadā tika veikti jauni restaurācijas darbi.
Baznīca veidota no akmens, plānā attēlots iegarens krusts ar ovālu centrālo daļu, divas radiāli izvietotas kapelas, taisnstūra altāris un priekšnams. Baznīcu vainago milzīgs eliptisks kupols, kuru balsta astoņi jaudīgu dubultkolonnu pāri. Spēcīgi attīstītā karnīze un portāla dekorētais frontons padara fasādi dinamisku un izteiksmīgu. Šo efektu pastiprina no dažādiem leņķiem veidotās skulptūras uz frontona.

Baznīcas arhitektūrā bija redzama Svētā Pētera katedrāles un Romas Maria di Monte Santo baznīcas, Boloņas Svētā Dominika katedrāles, Vīnes Sv. Kārļa Boromeja un Svētā Pētera baznīcu ietekme.
Baznīcas interjerā greznu baroka stila altāri rotā četras lielas M. Paļejovska apļa mākslinieku darinātas statujas. Galerijas un lodžijas rotā 18. gadsimta otrās puses Ļvovas tēlnieku koka statujas. Interjerā saglabājies oriģinālais K.Fesingera skulpturālais dizains. Šeit atrodas vairāki vērtīgi mākslas pieminekļi: slavenā dāņu tēlnieka B. Torvaldsena marmora kapa piemineklis Y. Dunin-Borkovskaya (1816), A. Šimcera piemineklis Galīcijas gubernatoram F. Gaueram (19. gs. sākums) , V. Gademska piemineklis poļu māksliniekam A. Grotgeram (1880).

Blakus baznīcai atrodas klostera cellu ēka, kas pārbūvēta 1556.-1621.gadā un atjaunota pēc 1766. un 1778.gada ugunsgrēkiem.

Dominikāņu katedrālē glabājās Svētā Jaceka Jaunavas alabastra statuja, kuru misionārs Jaceks Odrovonžs no Kijevas atveda uz Galiču, un pēc tam viņa nokļuva Ļvovā.
1559. gadā dominikāņu klosterī slēpās kņazu Ostrožsku magnātu plašās bagātības mantiniece Gaļška Ostrožska, kura tika pievilta apprecēties ar poļu gubernatoru Luku no Gurkas. Halškas vīrs aplenca klosteri un pēc tam pārtrauca ūdens padevi, pēc tam dominikāņi padevās un nodeva Halšku.

Dominikāņu klostera ēkā 1707. gadā tika parakstīts līgums par aliansi starp Krieviju un Sadraudzības valstīm karā pret Zviedriju.

Padomju laikos, kopš 1972. gada, dominikāņu klostera kompleksā atradās Reliģijas un ateisma vēstures muzejs.