Кам'янець-Подільський не можна уявити без славнозвісного Старого замку - унікальної оборонної споруди XI-XVIII століть, побудованої на скелястому мисі біля вузького перешийка, через який вела давня головна дорога до Старого міста. Кам'яні укріплення XI століття, побудовані на основі ще більш ранніх, мало чим нагадували сучасну могутню твердиню з 11 башт, з'єднаних високими мурами. Залишки давньоруських укріплень знайдені в різних частинах замку: в Денній башті - фрагмент муру з бійницями, а рештки невеличкої, овальної в плані вежі – посеред замкового двору біля Ласької башти. Незважаючи на численні реконструкції, замок являє собою єдиний архітектурний ансамбль. З кам'янецьким замком пов'язано багато історичних подій та відомих імен.
У дворі фортеці та приміщеннях розташовані крамнички, кафе, невеличкі музеї.
Папська вежа фортеці названа на честь папи Юлія ІІ, який пожертвував польському королю Олександру Ягеллончику кошти на ремонт вежі. Будівельними роботами керував військовий інженер й архітектор Йов Претфес (Претвич). У 1640-х роках він укріпив скельну основу вежі кам'яною кладкою, облаштував нові перекриття та отвори, а також браму в першому ярусі для зручного закочування гармат. Будівництво закінчено переважно на початку XVI сторіччя. Ще одна назва — Кармелюкова — пов'язана з ув'язненням у ній У 1818-1823 роках ватажка народного повстання на Поділлі Устима Кармалюка. На стіні вежі є меморіальна дошка, а в самій вежі реконструйована камера його утримання.
Kamianets-Podilskyi nav iedomā jams bez slavenā s Vecā s pils - unikā la XI-XVIII gadsimta nocietinā juma, kas uzcelts uz akmeņ aina zemesraga netā lu no š aura zemesš auruma, caur kuru veda senais galvenais ceļ š uz Vecrī gu. XI gadsimta akmens nocietinā jumi, kas celti uz vē l agrā kiem bā zes, maz lī dzinā jā s mū sdienu varenam cietoksnim ar 11 torņ iem, ko savieno augstas sienas. Daž ā dā s pils daļ ā s atrastas senkrievu nocietinā jumu paliekas: Dienas tornī - mū ra fragments ar spraugā m, un neliela, ovā la plā na torņ a paliekas - pils pagalma vidū pie Laskas torņ a. . Neskatoties uz daudzajā m rekonstrukcijā m, pils ir vienī gais arhitektū ras ansamblis. Ar Kamenecas pili ir saistī ti daudzi vē sturiski notikumi un slaveni vā rdi.
Cietokš ņ a pagalmā un telpā s atrodas veikali, kafejnī cas, nelieli muzeji.
Cietokš ņ a pā vesta tornis nosaukts pā vesta Jū lija II vā rdā , kurš ziedoja lī dzekļ us Polijas karalim Aleksandram Jageloniā nam torņ a remontam. Bū vdarbus uzraudzī ja militā rais inž enieris un arhitekts Jovs Pretfess (Pretvič s). 16. gadsimta 40. gados viņ š ar mū ri pastiprinā ja torņ a klinš u pamatni, ierī koja jaunus griestus un atveres, kā arī vā rtus pirmajā stā vā vieglai ieroč u ripinā š anai. Bū vniecī ba tika pabeigta galvenokā rt XVI gadsimta sā kumā . Vē l viens vā rds - Karmeļ ukova - tiek saistī ts ar viņ as ieslodzī jumu 1818. -1823. gadā , tautas sacelš anā s vadī tā ja Podolijā Ustjima Karmaļ uka. Pie torņ a sienas ir piemiņ as plā ksne, bet paš ā tornī rekonstruē ta kamera tā s uzturē š anai.