Debesbraukšanas katedrāle

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrāle
Ukraina, Harkova
nav atsauksmju
Abonējiet atsauksmes:
Abonementa iestatīšana Uzrakstīt atsauksmi
GPS: 49.9899, 36.2305

Debesbraukšanas katedrāle

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrāle
Ukraina, Harkova
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrāle ir Harkovas pilsētas vecākās pareizticīgo baznīcas ēka, kas nosaukta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Kopš 17. gadsimta tā vairākkārt pārbūvēta. 19. gadsimta katedrāles zvanu tornis būvniecības laikā bija viens no augstākajiem Krievijā (augstāks par impērijas galveno zvanu torni - Ivanu Lielo Maskavā), tagad tas ir augstākais Harkovas diecēzē, viens no augstākā Ukrainā, un līdz 21. gadsimta sākumam tā bija augstākā mūra celtne pilsētā. Katedrāle atrodas pilsētas centrā Universitātes kalnā Lopanas upes krastā. Katedrāles aizņemto kvartālu ierobežo Universitetskaya iela, Kvitki-Osnovyanenko iela un Sovetsky josla.
Pirmā pieminēšana Debesbraukšanas katedrālei rakstītos avotos ir atrodama gubernatora Ofrosimova 1658. gada ziņojumā, ko viņš nosūtīja uz Maskavu. Pēc viņa teiktā, koka templis tika uzcelts 1657. gadā, un koku baznīcai nesa kazaki pirmā Harkovas gubernatora Silifontova vadībā. Uzceltais templis bija viens altāris ar nelielu platību apmēram 16 kvadrātveida sazhens (apmēram 70 m²). Sākumā templī pat nebija koka ikonu, bet to vietā tika izmantotas papīra ikonas. Pat būvniecības laikā, 1657. gadā, Maskavā viesojās divi Harkovas priesteri Jeremeišče un Vasiļiče, kā arī diakons Josipišče, lai saņemtu naudu un baznīcas priekšmetus Debesbraukšanas baznīcas celtniecībai un ar šo lūgumrakstu iesniedza petīciju caram Aleksejam Mihailovičam. Cars vairākas reizes deva norādījumus sniegt palīdzību lūgumrakstu iesniedzējiem un pārvest uz debesīs uzņemšanas katedrāli vairākas liturģiskās grāmatas un ikonas.
Turpmākajos gadsimtos veicot zemes darbus, tika atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, kas ļāva uzskatīt, ka pie tempļa atradās baznīcas kapsēta. Apkārt baznīcas pagalmam tika uzcelts koka žogs, kura ietvaros atradās kapsēta. Acīmredzot jau 20. gadsimta 80. gados šī kapsēta tika likvidēta, un vēlāk tās teritorija tika apbūvēta: ziemeļu daļu ieņēma Gostiny Dvor, bet dienvidu daļu – Harkovas universitātes ēkas.

16. gadsimta 80. gados koka templis jau bija nolietojies, un 1685.–1687. gadā cietokšņa iekšpusē, 25–30 metrus uz ziemeļiem no vecā koka, pulkveža Avdija Grigorjeviča vadībā tika celta jauna mūra katedrāle. Jaunā baznīca bija krustveida ar pieciem kupoliem. Baznīcu iesvētīja Belgorodas metropolīts Avramijs 1688. gadā. Līdz 18. gadsimta sākumam vecās koka baznīcas troņa vietā atradās koka kapliča. Uzcelts arī atsevišķs mūra zvanu tornis, taču tā uzcelšanas datums nav zināms.
1733. gada 8. jūlijā (pēc citiem avotiem 1733. gada 3. martā) katedrāle cieta lielā pilsētas ugunsgrēkā. Tātad, nodega ozolkoka šindeļu jumts, templī un zvanu tornī kupoli, viss iekšā izdega un stāvēja tikai akmens sienas. Bet jau 1734. gadā, pateicoties arhipriestera Grigorija Aleksandrova pūlēm, templis tika atjaunots, tika uzbūvēti kupoli un uzstādīti zeltīti krusti, jumts tika pārklāts ar baltu "angļu" skārdu.
1700. gadā katedrāles sienās tika atklātas bīstamas plaisas, un bija skaidrs, ka šeit nepalīdzēs pat kapitālais remonts, tāpēc templi sāka demontēt ar nolūku tajā pašā vietā uzcelt jaunu. Ar Samuela Mislavska svētību 1771. gada 14. maijā pēc Maskavas plāna tika uzcelta jauna mūra baznīca, lielākā Zamoskvorečē, Svētā mocekļa Klementa, Romas pāvesta baznīca, celta 1762.-1770. gadā Pjatņickā. Iela - kvadrātveida forma ar pieciem kupoliem un pieciem troņiem. Celtniecība tika veikta par pilsētnieku brīvprātīgiem ziedojumiem. 1778. gada pavasarī ziemeļu robežā steigā tika uzstādīts ikonosts, un 25. aprīlī tronis tika iesvētīts brīnumainās Kazaņas Dievmātes ikonas vārdā. 1780. gada 27. septembrī feldmaršala grāfa Pjotra Aleksandroviča Rumjanceva-Zadunaiski klātbūtnē, kurš ieradās Harkovā, lai atvērtu Harkovas gubernatoru, Viņa žēlastība Hagaja iesvētīja katedrāles galveno altāri. Pēdējie apdares darbi tika pabeigti 1783. gadā. 8. jūnijā koros svēto galveno apustuļu Pētera un Pāvila vārdā tika iesvētīta dienvidu robeža. Tajā pašā gadā tika uzstādīts galvenais katedrāles ikonostāze.
1818. gada 12. novembrī un 1819. gada 13. februārī notika Harkovas draudzes locekļu un pilsoņu sapulces, kurās pēc arhipriestera Stefana Antonovska ierosinājuma tika apspriests priekšlikums būvēt jaunu ļoti augstu zvanu torni par godu Aleksandram I un. Krievijas armijas uzvara pār Napoleona Bonaparta karaspēku 1812. gada Tēvijas karā. Zvanu torni tika nolemts saukt par Aleksandrovskaju, un tā projektēšana tika uzticēta Harkovas Imperiālās universitātes arhitektūras profesoram Jevgeņijam Vasiļjevam.
Kā vēsta pilsētas leģenda, mērs Lomakins, pārskatot sākotnējo projektu, bijis ļoti sašutis par to, ka projektētais zvanu tornis būs augstāks par Ivana Lielā zvanu torni Maskavā, kura augstums ir 81 metrs. Arhitekts nevēlējās samazināt ēkas augstumu un viņam nācās ķerties pie viltības un solīt projektu pārtaisīt līdz nākamajai tikšanās reizei. Nākamajai izskatīšanai Vasiļjevs iesniedza to pašu projektu, norādot tikai katra stāva augstumus, bez kopējā augstuma. Vārdos viņš apliecināja klātesošajiem, ka zvanu tornis nepārsniegs Ivana Lielā zvanu torni. Un tā 1820. gada 8. maijā tika apstiprināts zvanu torņa plāns un fasāde. Celtniecībai tika savākti daudzi ziedojumi, vecais zvanu tornis tika demontēts un jau 1821. gada 2. augustā bīskaps Pāvils lika jaunu, taču būvdarbi noritēja lēni un ar pārtraukumiem. Saskaņā ar projektu tajā bija paredzēts izvietot siltu baznīcu, un 1833. gada 5. novembrī par godu Kunga teofānijai tika iesvētīts galvenais altāris, bet tā paša gada 12. novembrī — Pareizā godātāja Inokenty. Aleksandrovs iesvētīja kapelu par godu svētajam lielajam moceklim Paraskevai. 1837. gadā darbs tika turpināts, taču jau arhitekta A. Tona vadībā, un projekts ar nelielām izmaiņām būtībā tika pabeigts 40. gadu sākumā.
1841. gada 1. oktobrī arhibīskaps Smaragds ar lielu ļaužu pulku veica gājienu no Aizlūgšanas katedrāles uz debesīs uzņemšanas katedrāli, noturēja lūgšanu dievkalpojumu un krusta kaisīšanu, pēc kura to pār kupolu uzslēja Maskavas meistars Lūkins. no zvanu torņa. Pilnīgi būvdarbi tika pabeigti tikai 1844. gadā. 1846. gada 4. novembrī pēc bīskapa Inocenta lūguma ar Svētās Sinodes lēmumu Debesbraukšanas katedrāle saņēma katedrāles statusu, un Pokrovska katedrāle, kas iepriekš bija katedrāle, kļuva vienkārši par klostera baznīcu. 1855. gada 3. maijā Harkovas pilsētas biedrība nolēma par pilsētas līdzekļiem nopirkt un uzstādīt zvanu tornī torņa pulksteni, un to remontam un uztīšanai paturēt uz pilsētas līdzekļiem pulksteņmeistaru. Un 1862. gada vasarā pulkstenis tika iestatīts. 1863. gada septembrī kādreizējais lielākais 200 pudu zvans tika aizstāts ar daudz lielāku zvanu, kas svēra 1003 pudus (vairāk nekā 16,1 tonnas), ko katedrālei uzdāvināja brāļi Rižovi un atlēja viņu rūpnīcā.
Drīz zvanu tornim tika pievienota kapela, kas iesvētīta par godu Sv.Nikolajam. Tajā 1886. gadā uzbūvēja ikonostāzi, izvietojot tā priekšā žogu bronzas režģa formā. 1889. gadā Viņa Eminence Ambrozijs izlēja sudraba zvanu, kas sver 18 mārciņas (apmēram 300 kg), par garīdzniecības līdzekļiem un Harkovas diecēzes draudzes locekļu ziedojumiem. Un šis tā sauktais karaliskais zvans tika piekārts jaunuzceltā kapelā. Uz zvana starp ornamentiem ir monogramma ar imperatora iniciāļiem, ko no trim pusēm ieskauj vītne ar reljefiem ķeizara bērnu vārdu attēliem.

1924. gadā zvanu tornī tika uzstādīta pirmās Ukrainas apraides radiostacijas antena. Tās pirmās pārraides dienas gadadiena 16. novembrī kļuva par radio un sakaru darbinieku profesionāliem svētkiem. Studija atradās netālu, un, lai zvanu zvani netraucētu pārraidēm, katedrāle drīzumā tika slēgta. Vēlāk raidītājs tika uzstādīts katedrāles iekšpusē, vienlaikus iznīcinot vērtīgas freskas un unikālu 18. gadsimta koka ikonostāzi, kas samontēts pēc Rastrelli zīmējumiem. Stacija darbojās līdz 1941. gadam.
1959. gadā veikta zvanu torņa daļēja restaurācija. 1973. gadā tika uzsākts darbs pie pilnīgas tempļa un zvanu torņa restaurācijas, tika veikta pamatu nostiprināšana. 1986. gadā tempļa telpās tika atvērts Ērģeļu un kamermūzikas nams. 2006. gada 21. novembrī atjaunots krusts zvanu tornī.

Debesbraukšanas katedrāles zvanu tornis ar 89,5 metru augstumu vairāk nekā pusotru gadsimtu bija augstākā akmens celtne pilsētā (izņemot metāla torņus), un tikai 2006. gadā Harkovā tika uzceltas augstākas ēkas - divas 25. stāvu dzīvojamās ēkas, 91 ( 110 ar antenu) un 95 metri.

VIETAS TUVUMĀ
Vecā universitātes ēka
Nav atsauksmju
Ukraina, Harkova
Arhitektūra
apmeklējums: Par brive
attālums: 0.1 km.
Uz kartes
Aizlūgšanas katedrāle
Nav atsauksmju
Ukraina, Harkova
Arhitektūra, Reliģija, Stats
attālums: 0.2 km.
Uz kartes
Konstitūcijas laukums
Nav atsauksmju
Ukraina, Harkova
Ielas, laukumi, skatu punkti
apmeklējums: Par brive
attālums: 0.3 km.
Uz kartes
Harkovas vēstures muzejs
Nav atsauksmju
Ukraina, Harkova
Muzeji, Stats
attālums: 0.3 km.
Uz kartes
Roth Gaming atpūtas bārs
Novērtējums 9.7 - 7 atsauksmes
Ukraina, Harkova
Restorāni, kafejnīcas
attālums: 0.5 km.
Uz kartes
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu