Svē tā s Aizmigš anas Elets klosteri 1060. gadā dibinā ja Č erņ igovas kņ azs Svjatoslavs Jaroslavič s (Jaroslava Gudrā ceturtais dē ls). Saskaņ ā ar daž ā diem avotiem, starp XI gadsimta otro pusi. un XII gadsimta otrā puse. uzcē la galveno klostera ē ku - Debesbraukš anas katedrā li. Š is templis savā gadsimtiem ilgajā vē sturē ir piedzī vojis vairā kas rekonstrukcijas, tač u joprojā m ir saglabā jies lī dz mū sdienā m, gandrī z saglabā jot savas sā kotnē jā s formas. Katedrā les galvenā izceltā vieta ir vairā kas senā s freskas no Kijevas Rusas laikiem.
Debesbraukš anas katedrā le ir vienī gā saglabā jusies klostera ē ka no Krievijas laikiem. Jelets kalna biezumā , uz kura atrodas klosteris, atrodas vesels alu komplekss. Tiek uzskatī ts, ka tā s tika izveidotas prinč a laikmetā , tač u atš ķ irī bā no blakus esoš ajā m Entonija alā m tā s ir gandrī z neizpē tī tas.
1239. gadā mongoļ u-tatā ru iebrukuma laikā klosteris tika iznī cinā ts. Pē c tam viņ š atkā rtoti piedzī voja lielu iznī cinā š anu, ugunsgrē kus, pagrimumus un atveseļ oš anos.
Padomju laikos klosteris tika slē gts un tikai 1992. gadā tika nodots reliģ iskajai kopienai. Tagad tur ir klosteris.
1669. gadā Joaniki Gaļ atovskis kļ uva par Jeletsas klostera abatu. Tieš i viņ a laikā tika uzceltas ē kas, kas veidoja moderno klostera ansambli: zvanu tornis, ziemeļ u celles, austrumu celles, dienvidrietumu celles, mū ris ap klosteri, Pē tera un Pā vila baznī ca.
1688. gadā klosteri vadī ja Teodosijs no Uglihas (Č ernihivas), kurš vē lā k tika kanonizē ts. Viņ a mā ju mē s varam redzē t netā lu no zvanu torņ a. 17. gadsimta beigā s Debesbraukš anas katedrā lei tika pievienots Č erņ igovas pulkvež a Jakova Lizohuba kaps. Klostera teritorijā atrodas arī XVIII gadsimta abata izpostī tā mā ja.
Mū sdienā s Jeļ ecas klosteris ir nozī mī gs tū risma objekts un Č erņ igovas piemineklis, tas ir ļ oti mā jī gs, kluss un skaists.
Cerams, ka drī zumā tiks izpē tī tas un atjaunotas klostera senā s alas, kas vē lā k tiks atvē rtas apmeklē tā jiem no visas pasaules.
Debesbraukš anas katedrā le ir vienī gā saglabā jusies klostera ē ka no Krievijas laikiem. Jelets kalna biezumā , uz kura atrodas klosteris, atrodas vesels alu komplekss. Tiek uzskatī ts, ka tā s tika izveidotas prinč a laikmetā , tač u atš ķ irī bā no blakus esoš ajā m Entonija alā m tā s ir gandrī z neizpē tī tas.
1239. gadā mongoļ u-tatā ru iebrukuma laikā klosteris tika iznī cinā ts. Pē c tam viņ š atkā rtoti piedzī voja lielu iznī cinā š anu, ugunsgrē kus, pagrimumus un atveseļ oš anos.
Padomju laikos klosteris tika slē gts un tikai 1992. gadā tika nodots reliģ iskajai kopienai. Tagad tur ir klosteris.
1669. gadā Joaniki Gaļ atovskis kļ uva par Jeletsas klostera abatu. Tieš i viņ a laikā tika uzceltas ē kas, kas veidoja moderno klostera ansambli: zvanu tornis, ziemeļ u celles, austrumu celles, dienvidrietumu celles, mū ris ap klosteri, Pē tera un Pā vila baznī ca.
1688. gadā klosteri vadī ja Teodosijs no Uglihas (Č ernihivas), kurš vē lā k tika kanonizē ts. Viņ a mā ju mē s varam redzē t netā lu no zvanu torņ a. 17. gadsimta beigā s Debesbraukš anas katedrā lei tika pievienots Č erņ igovas pulkvež a Jakova Lizohuba kaps. Klostera teritorijā atrodas arī XVIII gadsimta abata izpostī tā mā ja.
Mū sdienā s Jeļ ecas klosteris ir nozī mī gs tū risma objekts un Č erņ igovas piemineklis, tas ir ļ oti mā jī gs, kluss un skaists.
Cerams, ka drī zumā tiks izpē tī tas un atjaunotas klostera senā s alas, kas vē lā k tiks atvē rtas apmeklē tā jiem no visas pasaules.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
