5. gadsimta sākumā tika uzcelti aizsargmūri 5630 m garumā. imperatora Teodosija II vadībā, lai aizsargātu Konstantinopoli no barbariem, kad pilsēta pieauga un pārsniedza tās dibinātāja Konstantīna Lielā mūrus. Zemestrīces un barbaru aplenkumi piespieda sienas regulāri pārbūvēt un nostiprināt, kā rezultātā tās pārvērtās par veselu nocietinājumu kompleksu. Vēlāk tos nocietināja ar 20 metrus augstiem sešstūra un astoņstūra torņiem – to bija līdz 100. Mūrī tika uzbūvēti arī desmit galvenie vārti (pieci publiskie un pieci militārie).
Mehmeds Iekarotājs pēc Konstantinopoles ieņemšanas četriem Teodosijas mūru torņiem pievienoja trīs jaunus, savienoja visu ar mūriem un ieguva nelielu cietoksni, kas pazīstams kā “Septiņi torņi” - tā tika izmantota kā cietums, arhīvs un kase.
Stambulai pieaugot 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Teodosijas sienas sāka nojaukt, taču joprojām dažas sienas daļas ir saglabājušās dažādās Stambulas vietās un ir pieejamas apskatei.