Slavenais Stambulas cietoksnis, kuru 1458. gadā uzcēla Mehmeds Iekarotājs, neilgi pēc Konstantinopoles ieņemšanas, četriem senajiem Teodosijas mūru torņiem pie pilsētas Zelta vārtiem pievienojot vēl trīs masīvus torņus.
Cietoksnī sultāns glabāja savu kasi un arhīvus. Šeit tika turēti arī sultāna politiskie pretinieki, tostarp to spēku vēstnieki, kas cīnījās ar viņu (piemēram, P. A. Tolstojs un Ja. I. Bulgakovs). Daži no viņiem (Napoleona emisārs Fransuā Pukvils, 1799-1801) cietoksnī jutās ļoti ērti, nodevās literārai jaunradei un pastāvīgi sarakstījās ar savu valdību. Tajā pašā laikā Jedikulā, pēdējā Trebizondas imperatora un Valahijas valdnieka Konstantīna Brynkovjanu pilsētā, daudzi apkaunoti vezīri tika izpildīti.
Cietokšņa pagalmu atdzīvināja miniatūra mošeja ar strūklaku. 20. gadsimta 30. gados Yedikule vairs netika izmantota kā cietums, kazarmas tika nojauktas, un to vietā tika uzcelta skola. 1895. gadā septiņu torņu pils tika pasludināta par muzeju.