Minarets Kesiks
Kesiks minares, salauzts minarets, salauzts minarets, salauzts minarets
Turcija, Antālija
Senatnē šajā vietā slējās sens templis, ko bizantieši 400. gados pārvērta par Jaunavas Marijas baznīcu. Stāsta, ka tajā glabājusies paša svētā Lūka gleznota ikona, un par to par algu kalpojuši krāšņi akmens grebuma raksti. 1361.-1373.gadā, kad pilsētu okupēja Kipras Svētā Jāņa Jeruzalemes ordeņa bruņinieki, baznīca kādu laiku kalpoja katoļu kristiešiem, bet pēc tam atgriezās bizantiešu pareizticīgo kristiešu rokās.
15. gadsimtā Osmaņu princis Sehzade Korkuts baznīcu pārvērta par piektdienas mošeju. XIV gadsimta beigās pēc pilsētas ieņemšanas turki Antālijā uzcēla Lielo Osmaņu mošeju. 1480. gadā Leonardo da Vinči aprakstīja lielu zemestrīci, kas skāra pilsētu, kuras laikā tika pilnībā iznīcināta Lielā mošeja. Šī iemesla dēļ kristiešu templis tika pārvērsts par musulmaņu templi. Par godu princim ēka tika nosaukta par Korkut mošeju vai Cami-i Kebir. Mūsdienās par mošeju atgādina tikai gleznainas drupas. Blakus mošejai tika uzcelts minarets. 1851. gadā Kaleiču reģionā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā minarets tika nopietni bojāts – tā augšdaļa šķita nogriezta. Kopš tā laika to bieži dēvē par salauztu vai sagrieztu minaretu.