Ņ emot vē rā savus gadus, Maskavā esmu bijis diezgan biež i kopš padomju laikiem. Tā pē c manā atmiņ ā iekrita pirmais iespaids par viņ u. Rudens, drī zā k novembris, man ir maz laika lī dz vilcienam, nolē mu apskatī t Sarkano laukumu. Izeju uz to no Vē stures muzeja, bija jau tumš s, klusums un tumsa, tikai Kremļ a zvaigznes spī d un kokos spī d vā rnu bari, kas sacē la tā du č ubinā š anu un ķ ē rcē š anu, ka iespaids par baznī cu.→