Marijas kalpu ordeņ a brā ļ i ieradā s Boloņ ā no Florences un 1233. gadā apmetā s uz dzī vi Borgo San P'etro. Š eit smirdoņ a pamodinā ja baznī cu, kurā viņ i klaiņ oja un praktizē jā s lī dz 1345. gadam, kad Boloņ as kungs Taddeo Pepoli, uzdā vinā jis viņ iem lielu zemes gabalu, kur atradā s kaplič a. Pirmajā tā da paš a likteņ a lapu kriš anas reizē no jaunā Volodinņ as pā rgā ja kalpi, un no pirmā kodola radā s jauns klosteris un jauna baznī ca.
Santa Maria de Servi Bula tika iesvē tī ta ar nosaukumu Navita della Virgina, iespē jams, trī sdesmit gadus vē lā k: ir trī s navas, kvadrā tveida un vē l kompaktā ka. To iedvesmoja arhitekta Andrea da Faenza projekts, kurš arī strā dā ja San Petronio, un to izdaiļ oja Vitali da Bologna, Simone de Crochefiss ta Lippo di Dalmasio, tā laika izcilā kie mā kslinieki. Nā kamajā gadsimtā tas paplaš inā sies un izrotā sies, kļ ū stot tā ds, kā ds tas ir uzreiz, seš padsmitā gadsimta vidū.
Alus, lai kompleksa nevardarbī gā kajā daļ ā izveidotu portiku, kas nosedz visas baznī cas durvis. Daļ a, kas pieguļ baznī cas fasā dei, datē ta ar 1393. gada klinti (robotu projektē jis Andrea da Faenza) un simts gadus nostā vē jusi pati par sevi. 1492. gadā pagriezienu izraisī ja partija, kas ierodas Strada Maggiore. 1852. gadā roci abā s pusē s izraka portiku, kuru nekarinā ja, turpinot abu jau esoš o stilu un uzbū vi. Vikonanі portika kolonnas ar baltu marmuru.
Santa Maria de Servi Bula tika iesvē tī ta ar nosaukumu Navita della Virgina, iespē jams, trī sdesmit gadus vē lā k: ir trī s navas, kvadrā tveida un vē l kompaktā ka. To iedvesmoja arhitekta Andrea da Faenza projekts, kurš arī strā dā ja San Petronio, un to izdaiļ oja Vitali da Bologna, Simone de Crochefiss ta Lippo di Dalmasio, tā laika izcilā kie mā kslinieki. Nā kamajā gadsimtā tas paplaš inā sies un izrotā sies, kļ ū stot tā ds, kā ds tas ir uzreiz, seš padsmitā gadsimta vidū.
Alus, lai kompleksa nevardarbī gā kajā daļ ā izveidotu portiku, kas nosedz visas baznī cas durvis. Daļ a, kas pieguļ baznī cas fasā dei, datē ta ar 1393. gada klinti (robotu projektē jis Andrea da Faenza) un simts gadus nostā vē jusi pati par sevi. 1492. gadā pagriezienu izraisī ja partija, kas ierodas Strada Maggiore. 1852. gadā roci abā s pusē s izraka portiku, kuru nekarinā ja, turpinot abu jau esoš o stilu un uzbū vi. Vikonanі portika kolonnas ar baltu marmuru.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
