Templis tika uzcelts uz zemes gabala, kas iegū ts ar arhimandrī ta Antoņ ina (Kapustina) piedalī š anos 1868. gadā . Jau pirms baznī cas uzcelš anas uz iegā dā tā s zemes tika uzcelta hospice pareizticī go svē tceļ niekiem, kas Palestī nā ieradā s caur Jaffas ostu, izrakta aka, tika izrakti augļ u koki (apelsī ni, citroni, olī vas, granā tā boli, vī ģ es) un dekoratī vie koki. (cipreses, eikalipti, priedes) tika stā dī ti.
Parasti š ā du svē tceļ nieku ceļ š veda uz Jeruzalemi caur Ramles, Lodas un Abu Goš as ciemiem apsargu un Krievijas Baznī cas misijas Jeruzalemē un kopš.1882. gada Imperiā lā s pareizticī go Palestī nas biedrī bas pavadī bā . Svē tceļ nieku ostas nozī me vē l vairā k pieauga pē c Jafas-Jeruzalemes dzelzceļ a atklā š anas.
Itā ļ u meistari un vietē jie iedzī votā ji piedalī jā s tempļ a celtniecī bā , kas sā kā s 1888. gada 6. oktobrī lielkņ azu Sergeja un Pā vela Aleksandrovič u un lielhercogienes Elisavetas Fjodorovnas klā tbū tnē , ikonas gleznojis mā kslinieks un kritiķ is A. Z. Ledakovs. 1894. gada 16. (28. ) janvā rī baznī cu iesvē tī ja Jeruzalemes patriarhs Gerasims, lī dzdarbojoties Arā bijas metropolī tam Pē terim un Jordā nijas arhibī skapam, kā arī arhimandrī ts Antoņ ins.
Lī dz 20. gadsimta beigā m templis, tā pat kā citas pagalma ē kas, bija nolietots. Aktī vie restaurā cijas darbi sā kā s 1995. gadā un tika pabeigti lī dz 2000. gadam abata Pimena (Haraima) vadī bā , kurš bija baznī cas dež urants lī dz 2010. gada beigā m.
2008. gada novembrī tika ziņ ots, ka Izraē las nodokļ u iestā de iesū dzē ja tiesā Krievijas garī go misiju par nodokļ u nemaksā š anu par "neizmantoto zemi"; iespē jams, arestē ts bija viensē tas gabals Jafā.3, 2 hektā ru platī bā .
Parasti š ā du svē tceļ nieku ceļ š veda uz Jeruzalemi caur Ramles, Lodas un Abu Goš as ciemiem apsargu un Krievijas Baznī cas misijas Jeruzalemē un kopš.1882. gada Imperiā lā s pareizticī go Palestī nas biedrī bas pavadī bā . Svē tceļ nieku ostas nozī me vē l vairā k pieauga pē c Jafas-Jeruzalemes dzelzceļ a atklā š anas.
Itā ļ u meistari un vietē jie iedzī votā ji piedalī jā s tempļ a celtniecī bā , kas sā kā s 1888. gada 6. oktobrī lielkņ azu Sergeja un Pā vela Aleksandrovič u un lielhercogienes Elisavetas Fjodorovnas klā tbū tnē , ikonas gleznojis mā kslinieks un kritiķ is A. Z. Ledakovs. 1894. gada 16. (28. ) janvā rī baznī cu iesvē tī ja Jeruzalemes patriarhs Gerasims, lī dzdarbojoties Arā bijas metropolī tam Pē terim un Jordā nijas arhibī skapam, kā arī arhimandrī ts Antoņ ins.
Lī dz 20. gadsimta beigā m templis, tā pat kā citas pagalma ē kas, bija nolietots. Aktī vie restaurā cijas darbi sā kā s 1995. gadā un tika pabeigti lī dz 2000. gadam abata Pimena (Haraima) vadī bā , kurš bija baznī cas dež urants lī dz 2010. gada beigā m.
2008. gada novembrī tika ziņ ots, ka Izraē las nodokļ u iestā de iesū dzē ja tiesā Krievijas garī go misiju par nodokļ u nemaksā š anu par "neizmantoto zemi"; iespē jams, arestē ts bija viensē tas gabals Jafā.3, 2 hektā ru platī bā .
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
