Sv. Laurenca baznīca Petrīnā

St Lawrence baznīca
Novērtējums 9110

5 februāris 2021Ceļošanas laiks: 11 maijā 2019
Petrš ina kalns kopš neatminamiem laikiem tiek uzskatī ts par svē tu vietu. Un š o faktu apstiprina Svē tā Lorenca katedrā le (Vavrzhynets), kas atrodas tieš i slā vu pē rkona un zibens Peruna dieva senā pagā nu tempļ a vietā . Dedzī gs cī nī tā js pret pagā niem kņ azs Boļ eslavs II, lai galī gi iznī cinā tu pagā nu svē tvietu, 992. gadā lika tā s vietā uzcelt kaplič u (pē c Rieksta hronikā m). Citā s hronikā s Viš egradas kapitula kapelas dibinā š ana Petrš inā datē ta ar 1135. gadu. Templis tika iesvē tī ts par godu lielajam moceklim Romas Lorencijam.

Ir vairā kas versijas, kā pē c tieš i š is svē tais tika izvē lē ts par Petrš inas baznī cas aizbildni. Saskaņ ā ar vienu, viņ a vā rds saskan ar kalna vā cu nosaukumu - Lawrenceberg. Cita versija liecina, ka Svē tais Lorenss pē c č ehu tradī cijā m patronē ne tikai pavā rus, konditorus un alus darī tā jus, bet arī Č ehijas kalnus.
Un, saskaņ ā ar treš o versiju, š is svē tais tika izvē lē ts tā pē c, ka viņ š gā ja bojā ugunī , un jaunajai baznī cai bija uzdevums ne tikai iznī cinā t pagā nu templi, bet arī piesaistī t kristī gā s baznī cas klē pī pagā nus, kas pielū dz uguni.

1732. gadā baznī ca tika iekļ auta pavā ru un konditoru veikalā . Laika posmā no 1735. lī dz 1770. gadam baznī cā tika veikta vē rienī ga rekonstrukcija, ko pē c Sv. katedrā lei paredzē tajā m skicē m sā ka Kristofers Dincenhofers. Vita. Francis Kazimirs Strahovskis pabeidza darbu pie Ignatius Palliardi projektiem. Pateicoties š o arhitektu darbam, baznī ca ieguva mū sdienī gu viennavas baznī cas izskatu ar diviem dvī ņ u torņ iem č ehu baroka stilā . Senā s romā nikas stila kaplič a tika organiski iekļ auta ē kā kā sakristeja (svē to dā vanu glabā š anas vieta).
Imperatora Jā zepa II baznī cas reformas laikā baznī ca tika slē gta (1784), un ē ka palika neskarta tikai tā pē c, ka nebija pircē ja, kas to varē tu izmantot sabiedriskā m vajadzī bā m. Tiesa, 1818. gadā bija plā nots iekā rtot observatoriju, tač u š ī projekta realizā ciju apgrū tinā ja pulvera ž urnā lu tieš ā tuvumā . 1839. gadā baznī ca tika nodota Sv. Vitas kapitulam, kurš sā ka nolietotā s ē kas kapitā lo remontu. Pē c atjaunoš anas 1840. gadā katedrā le tika atkā rtoti iesvē tī ta. Vē l viens kapitā lais remonts tika veikts 1926. gadā . 1994. gadā pilsē tas dome par simbolisku samaksu baznī cu iznomā ja Vecai katoļ u baznī cai. 1995. gadā baznī ca Sv. Lorenss saņ ē ma katedrā les statusu. Vienlaikus tika atjaunota 1733. gadā aizsā ktā svē tceļ ojuma tradī cija pa Krusta ceļ a kapelā m.

katedrā le Sv.
Lawrence ir klasiska viennavas kristieš u baznī ca, kas celta iegarena č etrstū ra formā ar izliektu priekš pusi, ko zem frontona rotā Svē tā Lorensa statuja (Francis Lederer, 1756). Navu vainago liels apaļ š kupols, kas beidzas ar vainagu ar krustu. Abā s katedrā les centrā lā s daļ as pusē s ir divi vienā di torņ i 25 metrus augsti. Tie beidzas ar apaļ iem kupoliem ar 8 rievotā m virsmā m un augš daļ u ar krustiņ u augš pusē . Katedrā les trī s galvas simbolizē Svē to Trī svienī bu. Interjeru ar dominē još o krustu veidojis Jiri Pelzls. Baznī cas altā ri rotā J. S. Monnot un V. Markovska gleznas, kurā s attē lotas Svē tā Lorenca cieš anas. katedrā le Sv. Lorenss ir lielisks č ehu baroka paraugs.

Blakus baznī cai atrodas Golgā tas kaplič a, kas celta 1732. -1737. gadā . 1934. gadā kaplič as fasā di rotā ja unikā ls sgrafito, ko veidojis Dž.
Slavenā č ehu mā kslinieka Mikola Alesa Ridls uz kartona 1898. gadā .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu