Agrīnās kristiešu laikos (1. gadsimtā pēc mūsu ēras) Pafā tika uzceltas daudzas katakombas. Tās ir pazemes patversmes vajātiem kristiešiem. Šo alu atliekas, kas izraktas zemē, ir atrodamas visā pilsētā. Slavenākās no tām ir Svētā Zālamana katakombas – tās ir klinšu masā izdobtas ejas. Tie saplūst kopā, veidojot pazemes zonu. Vēsturiski nozīmīgākā katakombu ala ir veltīta svētajai Zālamanai un viņas septiņiem dēliem Makabiešiem, svētajiem mocekļiem.

Saskaņā ar Veco Derību Sīrijas karalis Antiohs sodīja dēlus par viņu ticību, un Zālamans nomira pār viņu ķermeņiem ar lūgšanu. Šajā alā tika apglabāti astoņu kristiešu ķermeņi, kas tomēr tika saukti par "septiņu gulšņu alu" - pēc dēlu skaita.

9.-12.gadsimtā alā tika uzcelta baznīca, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Kopš tā laika uz tās sienām ir saglabājušās tikai fresku pēdas. Uz sienām ir arī daudz uzrakstu, no kuriem dažus šeit atstājuši krustneši 13. gadsimtā.
Svētā Zālamana alā karājas ikonas, un tā ir labi apgaismota. Ieejot katakombās pa kādu no sānu ejām, var nokļūt diezgan drūmās šaurās ejās. Nokāpjot no Svētā Zālamana alas uz katakombu zemāko līmeni, jūs varat atrast senu aku. Tagad no tā izplūst tikai tieva ūdens strūkla, taču to uzskata par svētu un, kā vēsta leģenda, palīdz pret acu slimībām.