Monumentā lo ē ku ar 250 metrus garu fasā di 1909. -1913. gadā uzcē la arhitekts Ludvigs Baumans, lai tajā izvietotu Austroungā rijas Kara ministriju. Ē kai ir deviņ i iekš pagalmi, no kuriem viens 40 metru garumā ar stikla jumtu tika izmantots kā jā tnieku skola. Septiņ i stā vi, neskaitot bē niņ us; apmē ram 1000 istabas, 2500 logi.
1938. -1945. gadā ē ku izmantoja vā cu armija. Ē ka tika bojā ta sabiedroto bombardē š anas un sauszemes kaujā s ar Sarkano armiju. 1952. gadā tika pabeigta ē kas restaurā cija. Š eit atradā s daž ā das federā lā s ministrijas. Tagad ir trī s – darba, sociā lo lietu, veselī bas un patē rē tā ju tiesī bu aizsardzī ba; uzņ ē mumu digitalizā cija un izvietoš ana; ilgtspē jī ga attī stī ba un tū risms.
Centrā lais rizalī ts izceļ as ar jonu kā rtas puskolonnā m, balkoniem un balustrā dē m, lauvu galvā m un apmetumu.
Jumta centrā atrodas milzu bronzas divgalvains ē rglis (spā rnu platums - 16 metri). Autors - Emanuels Peindls. Blakus atrodas Hansa Biterliha alegoriskā s skulptū ras "Cī ņ a" un "Uzvarē tā ja balva". Divos trī sstū rveida frontonos Otmara Š imkovič a bareljefi. Pirmo stā vu rotā Austroungā rijas karavī ru akmens galvas daž ā dā s formā s – Vilhelma Heida darbs.
Ē kas priekš ā atrodas piemineklis feldmarš alam Radetskim un divas strū klakas. Sava laika ievē rojamā kā Austrijas ģ enerā ļ a, feldmarš ala Jozefa Vencela, Radecas grā fa fon Radeca jā š anas statuju 1892. gadā izveidoja tē lnieks Kaspars fon Zumbuš s un arhitekts Georgs Nī mans. Piemineklis ir uzstā dī ts uz sarkana marmora pjedestā la. Priekš pusē to rotā bronzas divgalvains ē rglis, bet sā nos - divi bronzas bareljefi, kas attē lo feldmarš alu militā rajā padomē ar ģ enerā ļ iem un viņ a armijas karavī riem.
Strū klakas projektē jis arhitekts Ludvigs Baumans 1912. gadā . Akmens kolonnas beidzas ar bronzas divgalvu ē rgļ iem. Uz kolonnu postamenta ir č etras bronzas lauvu galvas, no kurā m ū dens ieplū st akmens baseinos.
1938. -1945. gadā ē ku izmantoja vā cu armija. Ē ka tika bojā ta sabiedroto bombardē š anas un sauszemes kaujā s ar Sarkano armiju. 1952. gadā tika pabeigta ē kas restaurā cija. Š eit atradā s daž ā das federā lā s ministrijas. Tagad ir trī s – darba, sociā lo lietu, veselī bas un patē rē tā ju tiesī bu aizsardzī ba; uzņ ē mumu digitalizā cija un izvietoš ana; ilgtspē jī ga attī stī ba un tū risms.
Centrā lais rizalī ts izceļ as ar jonu kā rtas puskolonnā m, balkoniem un balustrā dē m, lauvu galvā m un apmetumu.
Jumta centrā atrodas milzu bronzas divgalvains ē rglis (spā rnu platums - 16 metri). Autors - Emanuels Peindls. Blakus atrodas Hansa Biterliha alegoriskā s skulptū ras "Cī ņ a" un "Uzvarē tā ja balva". Divos trī sstū rveida frontonos Otmara Š imkovič a bareljefi. Pirmo stā vu rotā Austroungā rijas karavī ru akmens galvas daž ā dā s formā s – Vilhelma Heida darbs.
Ē kas priekš ā atrodas piemineklis feldmarš alam Radetskim un divas strū klakas. Sava laika ievē rojamā kā Austrijas ģ enerā ļ a, feldmarš ala Jozefa Vencela, Radecas grā fa fon Radeca jā š anas statuju 1892. gadā izveidoja tē lnieks Kaspars fon Zumbuš s un arhitekts Georgs Nī mans. Piemineklis ir uzstā dī ts uz sarkana marmora pjedestā la. Priekš pusē to rotā bronzas divgalvains ē rglis, bet sā nos - divi bronzas bareljefi, kas attē lo feldmarš alu militā rajā padomē ar ģ enerā ļ iem un viņ a armijas karavī riem.
Strū klakas projektē jis arhitekts Ludvigs Baumans 1912. gadā . Akmens kolonnas beidzas ar bronzas divgalvu ē rgļ iem. Uz kolonnu postamenta ir č etras bronzas lauvu galvas, no kurā m ū dens ieplū st akmens baseinos.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
