Monumentā lo ē ku ar 250 metrus garu fasā di 1909. -1913. gadā uzcē la arhitekts Ludvigs Baumans, lai tajā izvietotu Austroungā rijas Kara ministriju. Ē kai ir deviņ i iekš pagalmi, no kuriem viens 40 metru garumā ar stikla jumtu tika izmantots kā jā tnieku skola. Septiņ i stā vi, neskaitot bē niņ us; apmē ram 1000 istabas, 2500 logi. 1938. -1945. gadā ē ku izmantoja vā cu armija. Ē ka tika bojā ta sabiedroto bombardē š anas un sauszemes kaujā s ar Sarkano armiju.→