7 березня 1863 року після тривалих клопотань Рудольфа Айтельберґа імператором Францом Йозефом за ініціативи його кузена ерцгерцога Райнера засновано Імператорський австрійський музей мистецтва та індустрії (скорочено: Австрійський музей). Музей створено за зразком заснованого у 1852 році лондонського South Kensington Museum (сьогодні Victoria & Albert Museum). Його завдання — стати зібранням з гідними прикладами для митців, працівників індустріальної галузі та загалу, а також місцем, де розробники та майстри могли отримати освіту або покращити свої навички. Експонати постійної виставки згруповані за матеріалами виготовлення. Відкриття музею відбувається 12 травня 1864 року в одному з приміщень палацу Гофбург.
У 1868 році архітектор Хайнріх фон Ферстель починає спорудження нового музейного комплексу для Імператорського музею мистецтва та індустрії (Stubenring 5). 15 листопада 1871 року відбулося урочисте відкриття музею, публіка отримала доступ до експозицій, а сама будівля стала першою музейною спорудою на вулиці Рінгштрассе. У 1875 році починється спорудження сусідньої будівлі (також за планами Ферстеля) для школи прикладного мистецтва (Stubenring 3), яка відкривається у 1877 році. У 1906-1908 роках архітектор Людвіґ Бауман (Ludwig Baumann) розбудовує музей далі на вулиці Вайскірхнерштрассе 3 (Weiskirchnerstrase 3).
Між 1939 і 1945 роками музеї Відня збільшили свої зібрання за рахунок приватних колекцій (в основному реквізованих у вигнаних євреїв). Збагатив свої фонди й музей прикладного мистецтва, але починаючи з 1998 року частково ці колекції довелося повернути. Після Другої світової війни ліквідація пошкоджень будівлі музею триває до 1949 року.
Реставраційні роботи, що почалися 1989 року, сприяють розширенню музейної площі й утворенню нових виставкових залів. У 1993 році музей відкриває свої двері вже перебудованим, інтер'єр виставкових залів оформлений митцями. Будівля на Weiskirchnerstrase 3 призначена для тимчасових виставок, а в залах на Stubenring 3-5 розміщують постійні виставки, виставки студентів та галерею МАК.
Поряд з музеєм привертає увагу ще один об’єкт – фонтан Мінерви. Фонтан був створений для художньої галереї Всесвітньої виставки у Відні в 1873 році. Розташований у ніші з теракотовими прикрасами відкритої цегляної конструкції, яка поєднує будівлі Університету прикладного мистецтва і Музею прикладного мистецтва. Настінна частина фонтану виконана з білого мармуру – рама, раковина і голова горгульї, з якої тече вода. Неглибокий басейн – з каменю кар’єру W?llersdorfer. Велика мозаїчна картина зображує богиню Мінерву з жезлом в одній руці і кулею, на якій стоїть богиня Перемоги Ніка, в іншій. У ніг Мінерви – сова, символ мудрості.
Камяні частини фонтану виконані скульптором Йозефом Покорни. Мозаїка створена майстрами фабрики Антоніо Сальвіаті у Мурано за проектом Фердинанда Лауфбергера і Генріха фон Ферстеля. В арці фонтана розміщений герб Відня, а над ним у трикутному фронтоні стіни – герб Австро-Угорщини.
1863. gada 7. martā pē c Rū dolfa Eitelberga ilgajiem lū gumrakstiem imperatora Austrijas mā kslas un rū pniecī bas muzeju (saī sinā ti: Austrijas muzejs) nodibinā ja imperators Francis Jozefs pē c sava brā lē na erchercoga Rainera iniciatī vas. Muzejs veidots pē c Dienvidkensingtonas muzeja (tagad Viktorijas un Alberta muzejs), kas dibinā ts 1852. gadā . Tā s uzdevums ir kļ ū t par pulcē š anos ar cienī giem piemē riem mā ksliniekiem, rū pniecī bas un vispā rē jiem darbiniekiem, kā arī vietu, kur attī stī tā ji un amatnieki varē tu iegū t izglī tī bu vai pilnveidot savas prasmes. Pastā vī gā s ekspozī cijas eksponā ti ir sagrupē ti pē c izgatavoš anas materiā liem. Muzejs tika atklā ts 1864. gada 12. maijā vienā no Hofburgas pilī m.
1868. gadā arhitekts Heinrihs fon Ferstels sā ka bū vē t jaunu muzeju kompleksu Imperatora mā kslas un rū pniecī bas muzejam (Stubenring 5).
1871. gada 15. novembrī muzejs tika atklā ts, sabiedrī ba varē ja piekļ ū t eksponā tiem, un pati ē ka kļ uva par pirmo muzeja ē ku Ringstrasse ielā . 1875. gadā tika uzsā kta blakus esoš ā s ē kas celtniecī ba (arī pē c Ferstela plā niem) Lietiš ķ ā s mā kslas skolai (Stubenring 3), kas tika atvē rta 1877. gadā . 1906. -1908. gadā arhitekts Ludvigs Baumans turpinā ja celt muzeju Weiskirchnerstrase 3.
No 1939. lī dz 1945. gadam Vī nes muzeji papildinā ja savas kolekcijas, izmantojot privā tā s kolekcijas (galvenokā rt rekvizē tas no trimdas ebrejiem). Arī Lietiš ķ ā s mā kslas muzejs bagā tinā ja savus fondus, tač u kopš.1998. gada daļ a no š ī m kolekcijā m ir jā atdod. Pē c Otrā pasaules kara muzeja ē kas bojā jumu likvidē š ana ilga lī dz 1949. gadam.
Restaurā cijas darbi, kas sā kā s 1989. gadā , veicina muzeja teritorijas paplaš inā š anu un jaunu izstā ž u zā ļ u izveidi.
1993. gadā muzejs vē ra durvis jau pā rbū vē tajam, mā ksliniekiem izrotā tajam izstā ž u zā ļ u interjeram. Ē ka Weiskirchnerstrase 3 ir paredzē ta pagaidu izstā dē m, un Stubenring 3-5 zā lē s ir pastā vī gā s ekspozī cijas, studentu izstā des un IAC galerija.
Blakus muzejam atrodas vē l viens objekts - Minervas strū klaka. Strū klaka tika izveidota Vī nes Pasaules izstā des mā kslas galerijai 1873. gadā . Atrodas niš ā ar atklā tas ķ ieģ eļ u konstrukcijas terakotas ornamentiem, kas savieno Lietiš ķ ā s mā kslas universitā tes un Lietiš ķ ā s mā kslas muzeja ē kas. Strū klakas sienas daļ a ir izgatavota no balta marmora - rā mis, izlietne un gargoila galva, no kuras plū st ū dens. Sekla baseins - karjera akmens W? llersdorfer. Liela mozaī kas glezna attē lo dievieti Minervu ar scepteri vienā rokā un bumbu, uz kuras stā v uzvaras dieviete Nika otrā rokā . Pie Minervas kā jā m ir pū ce, gudrī bas simbols.
Strū klakas akmens daļ as izgatavojis tē lnieks Jozefs Pokorna. Mozaī ku veidojuš i Murano rū pnī cas Antonio Salviati meistari, kuras dizainu veidojuš i Ferdinands Laufbergers un Heinrihs fon Ferstels. Strū klakas arkā novietots Vī nes ģ erbonis, virs tā sienas trī sstū rveida frontonā Austrijas-Ungā rijas ģ erbonis.