Lietišķās un laikmetīgās mākslas muzejs

Lietišķās mākslas muzejs
Novērtējums 8110

9 aprīlis 2020Ceļošanas laiks: 26 jūnijs 2019
1863. gada 7. martā pē c Rū dolfa Eitelberga ilgajiem lū gumrakstiem imperatora Austrijas mā kslas un rū pniecī bas muzeju (saī sinā ti: Austrijas muzejs) nodibinā ja imperators Francis Jozefs pē c sava brā lē na erchercoga Rainera iniciatī vas. Muzejs veidots pē c Dienvidkensingtonas muzeja (tagad Viktorijas un Alberta muzejs), kas dibinā ts 1852.  gadā . Tā s uzdevums ir kļ ū t par pulcē š anos ar cienī giem piemē riem mā ksliniekiem, rū pniecī bas un vispā rē jiem darbiniekiem, kā arī vietu, kur attī stī tā ji un amatnieki varē tu iegū t izglī tī bu vai pilnveidot savas prasmes. Pastā vī gā s ekspozī cijas eksponā ti ir sagrupē ti pē c izgatavoš anas materiā liem. Muzejs tika atklā ts 1864. gada 12. maijā vienā no Hofburgas pilī m.

1868. gadā arhitekts Heinrihs fon Ferstels sā ka bū vē t jaunu muzeju kompleksu Imperatora mā kslas un rū pniecī bas muzejam (Stubenring 5).
1871. gada 15. novembrī muzejs tika atklā ts, sabiedrī ba varē ja piekļ ū t eksponā tiem, un pati ē ka kļ uva par pirmo muzeja ē ku Ringstrasse ielā . 1875. gadā tika uzsā kta blakus esoš ā s ē kas celtniecī ba (arī pē c Ferstela plā niem) Lietiš ķ ā s mā kslas skolai (Stubenring 3), kas tika atvē rta 1877. gadā . 1906. -1908. gadā arhitekts Ludvigs Baumans turpinā ja celt muzeju Weiskirchnerstrase 3.

No 1939. lī dz 1945. gadam Vī nes muzeji papildinā ja savas kolekcijas, izmantojot privā tā s kolekcijas (galvenokā rt rekvizē tas no trimdas ebrejiem). Arī Lietiš ķ ā s mā kslas muzejs bagā tinā ja savus fondus, tač u kopš.1998. gada daļ a no š ī m kolekcijā m ir jā atdod. Pē c Otrā pasaules kara muzeja ē kas bojā jumu likvidē š ana ilga lī dz 1949. gadam.

Restaurā cijas darbi, kas sā kā s 1989. gadā , veicina muzeja teritorijas paplaš inā š anu un jaunu izstā ž u zā ļ u izveidi.
1993. gadā muzejs vē ra durvis jau pā rbū vē tajam, mā ksliniekiem izrotā tajam izstā ž u zā ļ u interjeram. Ē ka Weiskirchnerstrase 3 ir paredzē ta pagaidu izstā dē m, un Stubenring 3-5 zā lē s ir pastā vī gā s ekspozī cijas, studentu izstā des un IAC galerija.

Blakus muzejam atrodas vē l viens objekts - Minervas strū klaka. Strū klaka tika izveidota Vī nes Pasaules izstā des mā kslas galerijai 1873. gadā . Atrodas niš ā ar atklā tas ķ ieģ eļ u konstrukcijas terakotas ornamentiem, kas savieno Lietiš ķ ā s mā kslas universitā tes un Lietiš ķ ā s mā kslas muzeja ē kas. Strū klakas sienas daļ a ir izgatavota no balta marmora - rā mis, izlietne un gargoila galva, no kuras plū st ū dens. Sekla baseins - karjera akmens W? llersdorfer. Liela mozaī kas glezna attē lo dievieti Minervu ar scepteri vienā rokā un bumbu, uz kuras stā v uzvaras dieviete Nika otrā rokā . Pie Minervas kā jā m ir pū ce, gudrī bas simbols.
Strū klakas akmens daļ as izgatavojis tē lnieks Jozefs Pokorna. Mozaī ku veidojuš i Murano rū pnī cas Antonio Salviati meistari, kuras dizainu veidojuš i Ferdinands Laufbergers un Heinrihs fon Ferstels. Strū klakas arkā novietots Vī nes ģ erbonis, virs tā sienas trī sstū rveida frontonā Austrijas-Ungā rijas ģ erbonis.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu