Орден домініканців за дозволом князя Леопольда VI з’явився у Відні у 1226 році. До 1237 року був зведений монастир з романською каплицею. У 1283 році зведений храм у готичному стилі. Більша його частина була розібрана під час першої турецької навали у 1529 році і пішла на укріплення міських мурів. У 1631-1634 роках зведена нова церква у стилі бароко. Будівництво і оздоблення фасаду і куполу проводилось у 1666-1674 роках. На той час це була друга за розмірами (після собору святого Стефана) церква у Відні. У 1927 році папа Пій ХІ надав храму статус малої базиліки.
У будівництві храму в основному брали участь італійські майстри – Карпофоро Тенкалла, Кіпріано Бьясіно, Антоніо Каневале і Якопо Спасіо. Кам’яна кладка виконана майстром Ієронімом Бреньйо. Дизайн фасаду запозичений з флорентійської церкви Санта Марія Новелла. Над порталом встановлена статуя святої Діви Марії, якій присвячений храм. Крім неї, на фасаді ще 8 статуй святих, які належать домініканському ордену – Єлизавети Сієнської, Агнесси Монтепульчано, Луіса Бельтрана, Рози Ліми, Хіацинта фон Полена, Вінцента Ферера, Альберта Магнуса і Фоми Аквінського.
Центральний неф має 46 метрів у довжину, 21 метр в ширину і 22 метри у висоту. Величезна фреска на стелі створена Матіусом Раухміллером у кінці 17-го століття. Вона містить 46 зображень з життя Діви Марії. Сучасний головний олтар роботи Карла Рьоснера з розписами Леопольда Купельвайзера датується 1839-1840 роками.
Dominikā ņ u ordenis ar prinč a Leopolda VI atļ auju parā dī jā s Vī nē.1226. gadā . Lī dz 1237. gadam tika uzcelts klosteris ar romā nikas stila kapelu. 1283. gadā baznī ca tika uzcelta gotikas stilā . Lielā kā daļ a no tā tika demontē ta pirmā Turcijas iebrukuma laikā.1529. gadā un devā s stiprinā t pilsē tas sienas. 1631. -1634. gadā tika uzcelta jauna baroka baznī ca. Fasā des un kupola celtniecī ba un apdare veikta 1666. -1674. gadā . Tolaik tā bija otrā lielā kā baznī ca Vī nē (aiz Sv. Stefana katedrā les). 1927. gadā pā vests Pijs XI baznī cai pieš ķ ī ra nelielas bazilikas statusu.
Tempļ a celtniecī bā galvenokā rt piedalī jā s itā ļ u meistari – Karpoforo Tenkalla, Kipriā no Biasino, Antonio Kanevale un Dž eikopo Spasio. Mū ri izgatavoja meistars Dž eroms Brenio. Fasā des dizains ir aizgū ts no Florences Santa Maria Novella baznī cas. Virs portā la atrodas Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas statuja, kurai ir veltī ta baznī ca.
Turklā t uz fasā des ir 8 dominikā ņ u ordeņ a svē to statujas - Sjē nas Elizabete, Agnes Montepulciano, Luis Beltran, Rosa Lima, Hiacinth von Pollen, Vincent Ferrer, Albert Magnus un Thomas Aquinas.
Centrā lā nave ir 46 metrus gara, 21 metru plata un 22 metrus augsta. Milzī gu fresku pie griestiem izveidoja Matiass Rauhmillers 17. gadsimta beigā s. Tajā ir 46 attē li no Jaunavas Marijas dzī ves. Mū sdienu galvenais Karla Rē snera darbu altā ris ar Leopolda Kupelveizera gleznā m datē ts ar 1839. -1840.