Dominikāņu baznīca

Dominikāņu baznīca
Novērtējums 8110

30 marta 2020Ceļošanas laiks: 26 jūnijs 2019
Dominikā ņ u ordenis ar prinč a Leopolda VI atļ auju parā dī jā s Vī nē.1226. gadā . Lī dz 1237. gadam tika uzcelts klosteris ar romā nikas stila kapelu. 1283. gadā baznī ca tika uzcelta gotikas stilā . Lielā kā daļ a no tā tika demontē ta pirmā Turcijas iebrukuma laikā.1529. gadā un devā s stiprinā t pilsē tas sienas. 1631. -1634. gadā tika uzcelta jauna baroka baznī ca. Fasā des un kupola celtniecī ba un apdare veikta 1666. -1674. gadā . Tolaik tā bija otrā lielā kā baznī ca Vī nē (aiz Sv. Stefana katedrā les). 1927. gadā pā vests Pijs XI baznī cai pieš ķ ī ra nelielas bazilikas statusu.

Tempļ a celtniecī bā galvenokā rt piedalī jā s itā ļ u meistari – Karpoforo Tenkalla, Kipriā no Biasino, Antonio Kanevale un Dž eikopo Spasio. Mū ri izgatavoja meistars Dž eroms Brenio. Fasā des dizains ir aizgū ts no Florences Santa Maria Novella baznī cas. Virs portā la atrodas Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas statuja, kurai ir veltī ta baznī ca.
Turklā t uz fasā des ir 8 dominikā ņ u ordeņ a svē to statujas - Sjē nas Elizabete, Agnes Montepulciano, Luis Beltran, Rosa Lima, Hiacinth von Pollen, Vincent Ferrer, Albert Magnus un Thomas Aquinas.

Centrā lā nave ir 46 metrus gara, 21 metru plata un 22 metrus augsta. Milzī gu fresku pie griestiem izveidoja Matiass Rauhmillers 17. gadsimta beigā s. Tajā ir 46 attē li no Jaunavas Marijas dzī ves. Mū sdienu galvenais Karla Rē snera darbu altā ris ar Leopolda Kupelveizera gleznā m datē ts ar 1839. -1840.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu