У 1589 році міська рада передала місцевим монахам-францисканцям руїни згорілого монастиря Святого Ієроніма, який був заснований в 1383-1387 роках при кладовищі. Францисканці відновили церкву в стилі ренесанс з елементами готики. Будівельні роботи велися з 1603 року по 1611 рік, але в основному були завершені в 1607 році. Оформлення інтер'єру тривало до 1720 року.
Церква не надто велика - 65 на 20 метрів, ширина нефа - 12 метрів. Інтер'єр витриманий в стилі бароко з елементами рококо. У 1707 році головний вівтар був розписаний Андреа Дель Поццо (Andrea Pozzo). На ньому - дерев'яна статуя Богоматері, виготовлена в Грюнбезі в Чехії в XV столітті, це і є Мадонна З Сокирою. За переказами, колись її спробували спалити протестанти, але вогонь не завдав їй шкоди. Тоді вони спробували розрубати її, але сокира застрягла в лівому плечі Мадонни, не заподіявши їй шкоди. Ця статуя вважається чудотворною. Бічні вівтарі в стилі бароко прикрашені картинами і скульптурами Йоганна Шмідта (Johann Georg Schmidt), Карло Карлоне (Carlo Carlone), Франца Ксавера Вагеншена (Franz Wagenschon).
У Францісканеркірхе знаходиться найстаріший у Відні орган, встановлений в 1643 році Іоганном Векерле (Johann Wockerl). Фронтон церкви вінчає зображення Найсвятішої Трійці з трьома особами. У основі фронтону – скульптура Святого Людовіка IX (короля Франції, який був францисканцем) і Святої Клари з Ассізі, покровительки жіночої гілки того ж ордена. І ще скульптура Святого Ієроніма з левом. На площі перед храмом - фонтан «Мойсей» роботи Йоганна Мартіна Фішера, побудований ним в 1798 році.
1589. gadā pilsē tas dome nodeva vietē jiem franciskā ņ u mū kiem drupas no nodedzinā tā Svē tā Hieronma klostera, kas tika dibinā ts 1383. -1387. gadā pie kapsē tas. Franciskā ņ i atjaunoja baznī cu renesanses stilā ar gotikas elementiem. Bū vdarbi tika veikti no 1603. lī dz 1611. gadam, bet lielā koties tika pabeigti 1607. gadā . Interjera dizains ilga lī dz 1720. gadam.
Baznī ca nav pā rā k liela - 65 reiz 20 metri, navas platums - 12 metri. Interjers veidots baroka stilā ar rokoko elementiem. 1707. gadā galveno altā ri gleznoja Andrea Del Poco. Uz tā s ir koka Dievmā tes statuja, kas izgatavota Grunbezā Č ehijā XV gadsimtā , tā ir Madonna ar cirvi. Leģ enda vē sta, ka viņ u reiz mē ģ inā juš i sadedzinā t protestanti, tač u uguns viņ ai nekaitē ja. Tad viņ i mē ģ inā ja viņ u nocirst, tač u cirvis iestrē ga Madonnas kreisajā plecā , viņ ai nenodarot kaitē jumu. Š ī statuja tiek uzskatī ta par brī numainu.
Sā nu altā ri baroka stilā ir dekorē ti ar Johana Georga Š mita, Karlo Karlones, Franč a Vā genš ona gleznā m un skulptū rā m.
Franciskā ņ u baznī cā atrodas Vī nes vecā kā s ē rģ eles, kuras 1643. gadā izveidoja Johans Vokerls. Baznī cas frontons vainago Svē tā s Trī svienī bas tē lu ar trim personā m. Frontona pamatnē - Svē tā Luija IX (Francijas karalis, kurš bija franciskā nis) un š ī paš a ordeņ a sievieš u atzara patroneses svē tā s Asī zes Klā ras skulptū ra. Un svē tā Hieronma skulptū ra ar lauvu. Laukumā pretī baznī cai - Johana Mā rtiņ a Fiš era strū klaka "Mozus", ko viņ š uzcē lis 1798. gadā .