Krakova uz visiem laikiem
Brī niš ķ ī giem cilvē kiem - Irē na Sovinska
un Antonia Bialit ir veltī ta
Krakova…
Polijas "sirds"…
Senie un modernie...
Unikā ls un nedaudz lī dzī gs daudzā m Polijas pilsē tā m…
Pilsē ta ir svē ta ikvienam cilvē kam, kura dzī slā s rit poļ u asinis.
Cik priecī gs esmu, ka esmu tevi atpazinis...
Es mā cī jos un iemī lē jos uz visu atlikuš o mū ž u! Pē c tē va cilts esmu poliete. Un es sapratu, cik dā rgs man ir viss poļ u valoda - tikai jū su ielā s...Pirms vairā k nekā.13 gadiem...Cik daudz brī niš ķ ī gu minū š u es tikko staigā ju pa jū su ielā m...
Cik daudz labu cilvē ku es š eit satiku...Cik daudz labu lietu uzzinā ju...Cik daudz prieka bija manā dvē selē...Un lū k, š eit manā sirdī dzima pirmā mī lestī ba...Ir pagā jis tik daudz laika, tik daudz ir noticis...
Un es par tevi vē l neesmu uzrakstī jis ne rindiņ u! Tā tas sanā ca...Atvainojiet, dā rgais...
Pē c maniem stā stiem daudzi mani draugi un paziņ as zina par tevi, bet ar to nepietiek!
Jums ir daudz ko mā cī ties par to, cik skaista un lieliska jū s esat! Un viņ i atzī st.
Š o stā stu veltu Antonijai un Irē nai, manā m draudzenē m no Krakovas, kuras bū s tā pirmā s lasī tā jas. Es tā nolē mu.
Kur sā kt?
Iepriekš esmu daudz dzirdē jis par Krakovu. Kopš bē rnī bas man ir patikusi filma "Major viesulis" - par Krakovas glā bš anu, ko padomju spiegi un karavī ri veica uzvaras 1945. gada janvā rī . Bet man neienā ca prā tā , ka kā du dienu es zinā š u, mī lē š u un pat vē lē š os palikt uz visiem laikiem (diemž ē l pagaidā m tas ir tikai sapnis) š ajā brī niš ķ ī gajā pilsē tā .
Tā tad...Tas bija 1999. gada janvā ris, man bija 22 gadi, es biju parasts Ļ vovas students ar ļ oti neskaidrā m nā kotnes izredzē m. Mans tē vs no 1997. gada periodiski ceļ oja uz Poliju un strā dā ja Ž eš ovā un Krakovā.
Viņ a poļ u kolē ģ i no Krakovas (ļ oti jauki un laipni cilvē ki) aicinā ja mū s visus, mū su ģ imeni, ciemos uz Ziemassvē tku brī vdienā m. Š ie cilvē ki man tagad ir kā radinieki.
Tā es tos saucu par sevi - "Oncle Entony" un "Aunt Irene". Un viņ u dē ls Filips un meita Malvina (jā , nebrī nieties, viņ i Polijā meitenē m dod š ā du vā rdu, lai gan tas ir diezgan reti) man gandrī z kā brā lis un mā sa. Š ī ģ imene Krakovā vairs nedzī vo, viņ i pā rcē lā s uz citā m pilsē tā m – kas zina, kur, dzī ve bija izkaisī ta. Un tas ir iemesls nelielajā m skumjā m, ko izjū tu, domā jot, ka tad, kad atkal bū š u Krakovā (un tas notiks, es tam ticu! ) - viņ u tur nebū s...
Tā es nokļ uvu Krakovā . Negaidot, ka š eit es pavadī š u daž as no savas dzī ves labā kajā m dienā m.
No 1999. lī dz 2006. gadam es daudzkā rt ceļ oju uz Krakovu; toreiz un lī dz š ai dienai - diemž ē l tas neizdodas...Un vienmē r ieraš anā s dienā mana sirds trī cē ja no prieka, un acī s pat vienreiz bija asaras...Un es toreiz č ukstē ju (lai ne dzirdi, kā taksists mani brauc) : "Sveiks, dā rgais! ».
Un katru izbraukš anas dienu manā dvē selē bija skumjas...
Par saviem piedzī vojumiem tur nestā stī š u - diez vai kā du tas interesē s. Viņ iem nebija nekā tik ievē rojama. Nu, izņ emot to, ka 2005. gadā mē s ar draugiem ar vilcienu atgriezā mies Krakovā no Gdaņ skas, un mū su kompanjons bija Andž ejs Vajda (slavens poļ u kinorež isors, kurš nezina). Viņ š dzī vo Krakovā , un es pat zinu, kur atrodas viņ a mā ja.
Es jums, draugi, pastā stī š u labā k par Krakovas nesalī dzinā majā m viduslaiku (un ne tikai) ielā m, tā s baznī cu skaistumu, lielo Polijas upi Vislu, kas gadsimtiem ilgi nes savus ū deņ us garā m senā s Vā veles sienā m...Un vē l daudz ko citu, ko zinu un atceros un ko, manuprā t, atcerē š os stā sta gaitā .
Patiesī bā es sā ku uzzinā t par Krakovu no paš a centra, pilsē tas sirds - Rynek Gluwny laukuma).
Š eit es sā kš u savu stā stu par savu (un ne tikai) iecienī to Krakovu.
Tirgus laukums ir viens no lielā kajiem laukumiem Eiropā (200x200 m), ko 1257. gadā dibinā ja karalis Boļ eslavs Kautrī gais (viņ š , starp citu, pieš ķ ī ra Krakovai pilsē tas statusu). Tajā atrodas vairā ki lieliski gotikas, renesanses un baroka arhitektū ras pieminekļ i.
Galvenā , protams, ir Sv. Marijas baznī ca, skaista un neparasta gotiskā XIV gadsimta baznī ca. Neparasti, ka tā torņ i ir tik daž ā di! Ir kā da sena Krakovas leģ enda, kas vē sta, ka viņ i ir tā di, kā di viņ i ir, jo tos iepriekš bū vē juš i divi mū rnieki un viens, redzot, ka brā lis bū vē ā trā k, aiz skaudī bas un pē c tam izmisumā viņ u nogalinā jis. metā s lejā no sava torņ a.
Patiesais iemesls ir daudz prozaiskā ks - Krakovas pilsē tas vadī bai tolaik vienkā rš i ne vienmē r pietika naudas celtniecī bai, tā pē c torņ i tika celti daž ā dos augstumos un tā di neizskatī jā s, jo baznī ca tika celta ilgu laiku un daž ā du gadu celtnieki pievienoja kaut ko savu. Paš i torņ i ir gotiski, bet to virsotne – renesanses.
Baznī cā ir unikā ls meistara Vita Stvoš a (viņ a ī stais vā rds ir Faith Stoss, viņ š ir no Nirnbergas, altā ris radī ts XV gadsimtā ) grebts unikā ls koka gotiskais altā ris, tā augstums ir aptuveni 10 m, tas sastā v no 3 daļ ā m (2 kustī ga sā nu daļ a un fiksē ta centrā lā daļ a), satur 200 figū ras, 2000 grebtas detaļ as un tika izveidota pirms 12 gadiem. Diemž ē l man nav viņ a foto - baznī cā aizliegts bildē t un video.
Kopumā bez š ī s leģ endas par Sv. Marijas baznī cas torņ u bū vē tā jiem ir daudz citu interesantu leģ endu par Krakovu - par Krakovas Heinā lu; par Vā veli (karaļ a pili Vislas lī kumā ) un poļ u karaļ iem (par viņ u spokiem, protams), kuri katru Ziemassvē tku nakti pulcē jas viņ a kazemā tos un apspriež mū sdienu Polijas problē mas un nepatikš anas; par princi Probusu un viņ a bruņ iniekiem, kuri pā rvē rtā s par balož iem; par Vā veles pū ķ i-Smoku, par Krakovas burvi Tvardovska kungu un daudziem citiem.
Nevaru nepateikt daž us vā rdus par Heinā lu - tā ir melodija, kas skan katru stundu no Sv. Marijas baznī cas torņ a, to uz trompetes spē lē Krakovas sargi (ugunsdzē sē ji). Tulkojumā no ungā ru valodas heinal nozī mē "rī ts". Tas skan apmē ram minū ti un pē kš ņ i beidzas visnegaidī tā kajā vietā.
Tā arī bija - viduslaikos, kā rtē jā tatā ru uzbrukuma laikā Krakovai, modrs sargs, pamanī jis viņ u tuvoš anos, sasauca trauksmi - heynal, bet tatā ru bulta, caurdurot rī kli, viņ u tajā paš ā vietā pā rtrauca. Š eit ir tā da leģ enda.
Izlasiet tos, ja tie pē kš ņ i nonā ks jū su rokā s - jū s to nenož ē losit!
Tirgū var aplū kot arī š ā dus pieminekļ us - nelielu Sv. Vojceha baznī cu (arī gotikas piemineklis), Rā tsnama torni (palicis tikai tornis, rā tsnama ē ka pē c pē dē jā ugunsgrē ka nav saglabā jusies), Platī na ( Audumu rindas, renesanses piemineklis) un vairā kas citas ē kas -pieminekļ i, pā rsvarā baroka laikmetā , piemē ram, - "Pilsē tas mā ja zem mutes un nagu sē rgas", "Pilsē tas mā ja zem aitā m" (slaveno poļ u magnā tu Potocku pils), viesnī ca "Zem rozes", kas 1805 . Apstā jā s cars Aleksandrs I, mā ja, kurā dzī voja Marina Mniš eka un Viltus Dmitrijs I, un citas ē kas: tagad tajā s atrodas kafejnī cas, restorā ni un slaveni Krakovas veikali.
Ieejot laukumā , vispirms uzmanī bu piesaista centrā esoš ā Sv. Marijas baznī ca un Auduma zā le. Kā dreiz viduslaikos laukuma centrā atradā s auduma soliņ i (vairā kkā rt pā rbū vē ti), savu paš reizē jo izskatu ē ka ieguva seš padsmitajā gadsimtā - 1555. gadā.
nodega koka priekš gā jē ja mā ja, un itā ļ u amatnieki uzcē la jaunu renesanses stilu, ko mē s varam redzē t š odien. Tagad tajā atrodas suvenī ru veikali, bet otrajā stā vā - Tē lotā jmā kslas muzeja filiā le (tur diemž ē l vē l nav izdevies apmeklē t).
Kas vē l ir ievē rojams tirgū ? Ir piemiņ as plā ksnes, kas ievietotas tieš i bruģ akmeņ os - viena veltī ta Vā cu ordeņ a mestra Albrehta Hohencolerna uzticī bas zvē restam karalim Sigismundam I piecpadsmitajā gadsimtā , otra - Tadeuš a Kosciuš ko zvē restam poļ u tautai beigā s. astoņ padsmitais gadsimts.
Es jums pastā stī ju par tirgu. Mazliet tā – galopoš s galops...
Tagad pā riesim uz otru galveno Krakovas vē sturisko vietu – Vā veles karalisko pili.
Tā ir viena no skaistā kajā m viduslaiku pilī m Eiropā , tā s arhitektū rā ir harmonisks gotikas, renesanses un baroka stilu savienojums. Pirmo pili Vā veles kalnā XI gadsimtā uzcē la pirmais Polijas karalis Boļ eslavs Drosmī gais, pā rbū vē ja XIV un nodedzinā ja 1499. gadā . Paš reizē jā pils tika dibinā ta 1550. gadā . , celta seš padsmitā gadsimta beigā s. Tajā atrodas viena no galvenajā m Polijas svē tnī cā m – Vā veles katedrā le (Vā veles katedrā le, gotikas laikmeta piemineklis) ar viena no galvenajā m poļ u svē to – Svē tā Staņ islava – kapelu, kurā atrodas (sudraba sarkofā gā ) š ī s slavenā s relikvijas. svē tais.
Š eit tika kronē ti visi Polijas karaļ i, izņ emot pē dē jo – Staņ islavu Augustu Poniatovski, kurš tika kronē ts Varš avā , un tieš i pē c viņ a valdī š anas Polija uz gandrī z 130 gadiem pazuda no pasaules kartes. Vai tā pē c?
Kas to lai zina… Mickevič s un Jū lija Slovacki, marš als Juzefs Pilsudskis, ģ enerā lis Tadeuš s Kosciuš ko un viņ a lī dzgaitnieks Juzefs Poniatovskis, Polijas premjerministrs Vladislavs Sikorskis un citi.
Augstā kajā no diviem katedrā les torņ iem atrodas "Zigmunta zvans" (Zigmunta zvans, nosaukts lietnieka vā rdā , 16. gs. ) - slavenā kais zvans Polijā , un divi kupoli pa labi un apakš ā . katedrā les foto ir Zigmunta kapelas kupoli. (kapela), ir renesanses piemineklis, nosaukts Polijas karaļ a Zigmunda Vecā (XV gs. ) vā rdā .
<> Vā veles katedrā le (jeb Sv. Staņ islava un Vā clava katedrā le) tika dibinā ta 11. gadsimtā , bet diemž ē l no tā s baznī cas nekas nav saglabā jies.
Paš reizē jā katedrā le (tā , kuru redzat fotoattē lā ) celta 14. gadsimtā (galvenā nava), navas ejas datē tas ar 17. gadsimtu.
Ja dodaties tieš i garā m katedrā les sienā m š aurā ejā , jū s atradī sit plaš u pils pagalmu ar krā š ņ ā m seš padsmitā gadsimta renesanses kolonā dē m.
XIX gadsimtā š ī s kolonā des no ķ ieģ eļ iem cē la austrieš i (š ī Polijas daļ a toreiz piederē ja Austrijai), viņ i š eit uzcē la staļ ļ us. Stū rī , tieš i mums priekš ā , pie ieejas vienā no muzeja ekspozī cijā m "Karaliskā s istabas" ar slavenā ko seno franč u gobelē nu kolekciju (Arras), pē c zinoš u cilvē ku domā m, ir vieta, kur plū st pozitī vas enerģ ijas straumes. vī rieš iem un sievietē m. enerģ ijas plū smu izvadi). Biež i tur kā ds stā v - "lā dē jas". Kā zinā ms, cilvē ki - jē dzieni "bioenerģ ija" un "bioradiā cija" arvien vairā k atdzī vojas. Kā saka: ja gribi – tici, ja gribi – nē .
Pilī ir muzejs, kas sastā v no 4 eksponā tiem - "Karaliskā s istabas", "Valsts kase", "Ieroč i", "Vā vels ir pazudis" (izstā de atrodas pils karcerā , kur apskatā mi senā kie pieminekļ i no Vā veles).
Un "Ieroč u noliktavā " atrodas slavenais Polijas karaļ u kronē š anas zobens - "Š erbets". Tas piederē ja Boļ eslavam Drosmī gajam.
Pie izejas no Vā veles uz cietokš ņ a sienas var redzē t daudzas plā ksnes ar 6329 Krakovas pilsoņ u vā rdiem, kuri ziedoja savu naudu, lai 1905. gadā no Austroungā rijas valdī bas nopirktu Vā veli.
Mē s atstā jam Vā veli un tagad dodamies uz vienu no galvenajā m pilsē tas tū ristu artē rijā m - Grodzka ielu (mū su ceļ ā Gorodetska). Tas savieno Rynek Hluwny ar Vā veli, tas ir slavenā Krakovas tū risma marš ruta "Droga Krulovska" ("Karaliskais ceļ š ") marš ruts.
Tā dā veidā , pirms laba laika, nā kamais Polijas karalis gā ja uz "Misi" (Mise, katoļ u baznī cas dievkalpojums) Sv. Marijas baznī cā , no tā arī nosaukums.
Grodzka iela ir viena no skaistā kajā m Krakovā . Tas ir gā jē js, vienmē r pā rpildī ts un trokš ņ ains.
Papildus vairā kā m skaistā m baroka un klasicisma laikmeta ē kā m ir divas Krakovas arhitektū ras "pē rles" - Sv. Andreja baznī cas vienī gais romā nikas arhitektū ras piemineklis (XI gs. ! , Š ī ir vecā kā Krakovas baznī ca) un baroka stila piemineklis - Sv. Sv. Pē teris un Pā vils. Baznī ca Sv. Pē teris un Pā vils ir ievē rojams ne tikai ar savu arhitektū ru, bet arī ar to, ka tā s ž ogā no fasā des ir visu 12 Kristus apustuļ u statujas.
Tagad daž i vā rdi par Krakovas otro nozī mī gā ko tū ristu "artē riju" - Floryanska ielu. Tas savieno tirgu, tā daļ u, kur atrodas Sv. Marijas baznī ca, ar Floriā na vā rtiem.
Floriana vā rti pieder pie 15. gadsimtā saglabā tajā m Krakovas aizsardzī bas struktū rā m. Tie ir cietokš ņ a vā rti Svē tā Floriana tornī , cietokš ņ a mū ra daļ ā , kas saglabā jusies kopš tā laika (mū ru ziemeļ u daļ a ar galdnieku, galdnieku un basģ itā ristu torņ iem).
To priekš ā ir tā ds unikā ls objekts kā Barbakā ns - apaļ š tornis-bastions, kas no ā rpuses aizsedza vā rtus, tas celts 1499. gadā . No Krakovas nocietinā jumiem nekas nav palicis pā ri - viss pā rē jais tika demontē ts 20. gadsimta 30. gados, un slavenie pilsē tas dā rzi, Planti, kas tagad ieskauj Krakovas centru ar 4 kilometrus garu gredzenu, tika nojaukti kā dreizē jo mū ru vietā . Tagad pie vā rtiem, uz š ī m senajā m sienā m, vietē jie mā kslinieki izkar savas gleznas un pā rdod tā s. Tā ds mazs atvē rums.
Netā lu atrodas bijuš ā pilsē tas arsenā la ē ka, kurā tagad atrodas Tē lotā jmā kslas muzejs, kas nosaukts prinč a Ā dama Č artoriska vā rdā (1830. gada Polijas sacelš anā s vadī tā js, viņ a gleznu kolekcija uzsā ka muzeja izstā di). Slavenā kā muzeja glezna ir Leonardo da Vinč i "Dā ma ar ermī nu" (lai gan zoologi saka, ka dā mas vā rdā Sesī lija Galeriani rokā s sē ž vienkā rš s sesks).
Muzejs darbojas kopš.1879. gada. Floryanska cilvē ki vienmē r iet daudz. Un š ie cilvē ki cenš as izklaidē t daž ā dos veidos. Un, protams, pelniet ar to naudu. Ko vē rts, piemē ram, senatnes spī dzinā š anas instrumentu muzejs un atrakcija ar "dejojoš iem vī riem"! Muzejā var apskatī t daž ā dus viduslaiku spī dzinā š anas instrumentus. Un "vī rieš i" - tas, es jums teikš u, ir labi pā rdomā ts!
Viņ am priekš ā stā v jauns vī rietis, priekš ā cepure uz tikš anos, blakus magnetofons ar jautru melodiju, bet zem sienas mū zikas pavadī bā dejo vairā ki savdabī gi papī ra vī ri. Viņ š pavē l: "Stop! "- Viņ i pieceļ as, " Dejo! "- Viņ i turpina dejot. Un galu galā "vadī bas lī dzekļ i" nav redzami! Noslē pums ir tā ds, ka 2 metrus tā lā k, pie sienas, ir vē l viens puika ar pazuduš o skatienu (kā - "es te esmu par velti") un ar gar sienu izstieptas neredzamas makš ķ erē š anas auklas palī dzī bu klusi savalda viņ us.
Pat Floryanska ielā biež i var redzē t vī rieti, kas ģ ē rbies par Š veiku ar reklā mu par viņ u bā ru-kafejnī cu (neatceros viņ a vā rdu), kurā tiek pasniegti Austroungā rijas virtuves ē dieni.
Nu, tā bija Florjanskaja...Ejam tā lā k!
Blakus galvenajam tirgus laukumam - ejiet nedaudz pa labi no Sv. Marijas baznī cas, tur bū s Mazais tirgus laukums. Nosaukums runā pats par sevi - tā ir mazā ka par "vecā ko" mā su, bet tā ir arī ļ oti skaista pilsē tiņ a.
Krakovā ir vieta, ko sauc par Kopets (kalns) Kosciuszko. Kosciuš ko pilskalns ir mā kslī ga celtne. Tā tika uzcelta XIX gadsimta beigā s vienā no Krakovas pakalniem. Lai to paveiktu, tika atņ emta zeme no Polijas militā rā s slavas vietā m - galvenokā rt no tā m, kur cī nī jā s ģ enerā ļ a Tadeuš a Kosciuš ko armija, kurš astoņ padsmitā gadsimta beigā s cī nī jā s par Polijas neatkarī bu un pirms tam Amerikas Neatkarī bas kara varonis.
Kalna virsotne ir lielisks skatu laukums, man pa labi ierī ce ir "maksas" teleskops. Iemet slotā.1 zlotu un uz minū ti paskaties uz pilsē tu - redzamī ba ir lieliska!
Es nevaru nepateikt daž us vā rdus par vienu cilvē ku, kura vā rds tagad ir uz visiem laikiem saistī ts ar Krakovu, lai gan viņ š š eit nav dzimis. Viņ š nā k no Vadovices pilsē tas, kas atrodas 30 km attā lumā no Krakovas, viņ u sauca Karols Vojtila. Jā , es domā ju pā vestu Jā ni Pā vilu II.
Š eit viņ š sā ka savu kalpoš anu tautai kā vienkā rš s priesteris, pē c tam kā Krakovas arhibī skaps un no š ejienes sā ka savu ceļ u uz pā vesta troni Vatikā nā . Diemž ē l man nebija jā atrodas Krakovā.1999. un 2002. gadā viņ a vizī š u laikā Polijā . Un es viņ u redzē ju Ļ vovā , 2001. gada vasarā , kad viņ š viesojā s Ukrainā . Es to redzē ju 3 metru attā lumā , ne vairā k, kad viņ š ar tē ta maš ī nu brauca pa mū su pilsē tas ielā m. Viņ š pamā ja man, atbildot uz manu karogu.
Man diemž ē l nav viņ a fotogrā fiju - tik ž ē l...Ko es gribu un varu par viņ u teikt? Lielisks cilvē ks, lieliska dvē sele...Kā poļ i viņ u mī lē ja! Tas bija tik aizkustinoš i...
Ko vē l varu teikt par Krakovu? Š eit atrodas viena no labā kajā m universitā tē m Eiropā un pasaulē – Jagiellonian (dibinā ta 1364. gadā pē c Boloņ as universitā tes parauga), tā bija pirmā Austrumeiropā , kas pievē rsā s juristu sagatavoš anai, un uzreiz mā cī ja Nikolaju Koperniku.
Slavenais poļ u zinā tniskā s fantastikas rakstnieks Staņ islavs Lems lielā ko dzī ves daļ u dzī voja Krakovā . Š eit tika izdots pirmais poļ u laikraksts (1661), pirmais kino seanss notika Polijā (1896), un tika samontē ta pirmā poļ u automaš ī na (1912).
Un kā dreiz (kopš.1815. gada) Krakova bija "brī vā pilsē ta", Krakovas Republikas galvaspilsē ta - un š ā da veida republika pastā vē ja apmē ram 25 gadus.
А 2000 р. Krakova tika izvē lē ta par Eiropas kultū ras galvaspilsē tu. Un tas ir pelnī ti!
Tajā ir 13 teā tri un 48 muzeji.
Tas ir gandrī z viss…
Man š ķ iet, ka es jums daudz stā stī ju par Krakovu. Mans stā sts tuvojas beigā m.
Un es gribē tu teikt vē l daž us ļ oti svarī gus vā rdus - es pilnī gi piekrī tu apgalvojumam, ka "nevis vieta krā so cilvē ku, bet cilvē ks ir vieta" un Krakovas pilsē ta zaudē tu daudz, ja to nedzī votu ļ oti labi cilvē ki. Tie ir Irē na un Entonijs, kuriem veltī ju savu stā stu, viņ u draudzene Anija un daudzi, daudzi citi.
Man ir prieks domā t, ka viņ i ir mani draugi!
Tas ir viss, ko man izdevā s pateikt.
Es savu stā stu nosaucu par "KRAKOVU MŪ Ž Ī GI".
Jā , tieš i tā : viņ š ir mū ž ī gi manā sirdī , un mana sirds savā ziņ ā ir palikusi Krakovā uz visiem laikiem.
Atvainojiet, ka nevarē ju jums pastā stī t vairā k!
Es noteikti atgriezī š os, mana dzimtā pilsē ta!
ES JUMS APSOLU! ATKĀ P!
Aleksandrs Kotlovs
m. Ļ vova, 2012. gada augusts-oktobris
