Вроцлав та королівські Прага і Краків Vroclava un karaliskā Prāga un Krakova

Jau no agras bē rnī bas man vienmē r stā stī ja par karaliskajā m pilī m un tā lajā m viduslaiku stundā m, pasakainajā m Eiropas pilsē tā m, kur valdī ja spē cī gas karaliskā s dinastijas un ticē ja ī stai viduslaiku dzī vei. Tā pē c 2016. gada rudenī nolē mā m uzsā kt savu iepazī š anos ar karaliskā s slavas pilsē tā m. Labs laiks ceļ oš anai, kad nav tik karsts, bet ne pā rā k auksts, var ē rti baudī t pilsē tu skaistumu, un dienasgaisma ir pietiekami ilga. Tā es noliku sevi ilgi gaidī tajam ceļ ojumam.

Ceļ ojumu un marš rutus plā nojā m paš i: biļ etes - caur Wizz Air, viesnī cas - caur rezervā ciju. com, vī zas - vī zu centrā Sporta pilī , ar ievē rojamu nepiecieš amo dokumentu paketi un pē c pieraksta. Mū su marš ruts veda cauri pilsē tā m Katovice-Vroclava-Prā ga-Krakova-Katovice . Un kā dreiz neiespē jamais statuss ir iespē jams! Mū su pirmā paš u izdotā Š engena bija mū su rokā s.

1. diena, 2. diena

Mē s izbraucā m no Zhulyany deviņ os no rī ta un pē c divā m stundā m bijā m Polijā . Kaimiņ valsts mū s sagaidī ja sirsnī gi, bet lietū . No lidostas uz Katovices pilsē tu ieradā s autobuss, kas gaidī ja pasaž ierus pie terminā ļ a izejas. No turienes kursē autobusi uz Krakovu.

Katovicē mums bija apmē ram 3.5 stundas pilsē tas apskatei, kas mums uzreiz iepatikā s. Tā sā kā s mū su pirmā iepazī š anā s ar Poliju.

Atceros tī ras ceļ malas, modernus tramvajus, vienkā rš us lietussargus (eiropieš iem laikam nepatī k spilgtas krā sas un uzkrī toš i raksti). Bija jū tama pilsē tas lī dzī ba ar Ļ vovu. Senie dekori, kas rotā lielā ko daļ u mā ju fasā des, padara pilsē tu mā jī gu, atmosfē risku un manā arhitektū ras izpratnē uzreiz eiropeisku.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/35154/35154_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 10px; margin-top: 10px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Pē c daž ā m stundā m devā mies uz Vroclavu. Visu laiku lija lietus, un lī dzenie Polijas ceļ i un miegainais laiks palī dzē ja aizmigt. Tač u pazī stamā pā rvadā tā ja Polski Bus autobuss nebija tik ē rts.

Apmeklē t Vroclavu pamudinā ja vē lme vispirms atklā t ī sto Poliju, tā s kultū ru, pavē rot vietē jos iedzī votā jus, pavadī t daž as dienas parastā Polijas pilsē tā . Mē s nekad neesam sapņ ojuš i redzē t tik daudz Vroclavā ! ! ! ! ! Tā ir ā rkā rtī gi bagā ta pilsē ta, kas pā rsniegusi visas mū su cerī bas, pilsē ta ar gadsimtiem senu vē sturi, kas strauji attī stā s, tač u saglabā savu unikalitā ti un savdabī bu.

Ieraš anā s dienā mē s apmetā mies Corner Hostel un labi paē dā m vakariņ as pilsē tas centrā Restauracja? eská . Un nā kamajā dienā viņ i iepazinā s ar arhitektū ras pieminekļ iem un vē sturiskā m vē rtī bā m.

Atklā jiet Vroclavu palī dzē ja mums veikt bezmaksas pastaigu ekskursiju pa pilsē tu.

Š ā da formā ta turnejas viņ š vadī s vairā k nekā.11 gadus, atceras, kā savulaik vadī jis vairā kus tū ristus, bet š odien – daž us desmitus ieinteresē tu klausī tā ju. Tie ir viņ a personī gie panā kumi un lepnums par tā s pilsē tas attī stī bu, kurā Ā dams dzī vo. Bija patī kami dzirdē t viņ a stā stus. Un trī s stundas paskrē ja ļ oti ā tri. Informā ciju par tikš anā s sā kumu un vietu ar gidu varat atrast freewalkingtour mā jaslapā . com.

Mē s ar Ā damu pastaigā jā mies pa interesantiem pagalmiem un vietā m un apmeklē jā m Tumsky salu , kur mū su pastaigu ekskursija beidzā s. Visi no sirds pateicā s gidam un než ē loja daž us zlotus, kurus var iemest viņ a mazajā sarkanajā somiņ ā.

Pē c tam turpinā jā m iepazī š anos ar pilsē tu patstā vī gi, devā mies iekš ā Jā ņ a Kristī tā ja katedrā lē .

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/37083/37083_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Pusdienojā m ā trā s ē dinā š anas restorā nā Burger King ar ā rkā rtī gi garš ī giem burgeriem, no kuriem ceļ ojuma beigā s bijā m diezgan noguruš i. Tač u pirmais iespaids par pasaulslaveno tī klu bija lielisks.

Vroclava bija daļ a no Č ehijas Karalistes, Prū sijas un Vā cijas. Pē c Vā cijas sakā ves Otrajā pasaules karā un tā s zemju sadalī š anas Vroclava atkā pā s uz Poliju. Daž ā du kultū ru ietekmē Vroclava izveidoja savu unikā lo arhitektū ras kontu. Lielā kajā daļ ā ē ku pilsē tā ir veiktas daudzas rekonstrukcijas, pā rbū ves un renovā cijas.

Mū sdienā s pilsē ta pā rsteidz kopā salī mē tā s mā ju krā sainā s fasā des, gotiskā stila baznī cas, augstie torņ i un mā jī ga atmosfē ra.

Odras upe un tā s pietekas atzarojas caur Vroclavu. Tā pē c Vroclava tiek saukta par "tiltu pilsē tu". Vē l vienu pilsē tas iezī mi un patī kamu bonusu tū ristiem var uzskatī t par rū ķ ī š iem . Viņ u mazā s bronzas figū riņ as ir atrodamas visur un visnegaidī tā kajā s vietā s: uz stabiem, pie mā ju ieejā m, uz ietvē m. Vroclavas rū ķ iem ir sava vietne, katram rū ķ im ir savs dzī vesstā sts un amats.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/38272/38272_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Oficiā lais Vroclavas sauklis — tikš anā s vieta (tikš anā s vieta, Miasto spotka? ). Poļ u valodā tas izklausā s diezgan melodiski - "meat of satikš anā s".

Studenti no daž ā dā m valstī m ierodas š eit, lai studē tu, satiktos un studiju laikā ceļ otu. Mans kursabiedrs to izdarī ja pē c universitā tes beigš anas Kijevā.

Č etros gados viņ am izdevā s iegū t izglī tī bu, ieraudzī t pasauli un satikt daudz interesantu cilvē ku ceļ ojumu laikā , proti, izmantojot CouchSurfing tī klu. Vroclavas izdevī gā ģ eogrā fiskā atraš anā s vieta padara to pievilcī gu jaunieš iem un tū ristiem. No Vroclavas salī dzinoš i tuvu Prā gai, Berlī nei, Vī nei, Varš avai. Pilsē ta paver daudz iespē ju ikvienam! Lai iegū tu pilnī gu informā cijas attē lu, iesaku izlasī t arī interesantu rakstu par Vroclavu. .

2016.  gadā Vroclava saņ ē ma 2016.  gada Eiropas kultū ras galvaspilsē tas statusu. Š is ir nozī mī gs notikums pilsē tas vē sturē , kas ietekmē jis tā s attī stī bu un kultū ras dzī vi un vē l vairā k piesaistī jis tū ristus. Suvenī ru veikalos ir bezmaksas kartes, ceļ vež i, bukleti, uzlī mes un informā cijas centri.

Dzelzceļ a stacijā savā cā m daudz bezmaksas literatū ras. Informā cijas atraš ana nav problē ma!

Vroclavā mums izdevā s uzkā pt Sv. baznī cas 90 metru tornī.

Elizabete (Elizabete). Iespaidī gs augstums un unikā ls skats uz pilsē tu no augš as atstā j neaizmirstamu iespaidu. Pa spirā lveida kā pnē m jā kā pj kā jā m, bet tas ir tā vē rts!

Tač u ir vē l daudz ko redzē t un apmeklē t. Nedrī kst aizmirst arī monumentā lo audeklu Raclawice Panorama Nacionā lajā muzejā , kas gleznots par godu Tadeuš a Kosciuš ko vadī tajai Polijas tautas sacelš anā s brī dim. Ratslavytsia Panorama oficiā lā vietne: www. panoramaraclavica. pl. Vietnē ir virtuā la tū re. Jū s varat pā rskatī t un domā t, jums tas jā iekļ auj savā programmā . Vē l lasī ju, ka Vroclavā ir ļ oti labs zoodā rzs (ZOO Wroclaw - Afrykarium). Tā pē c iesaku visiem pavadī t vismaz 2 pilnas dienas Vroclavā .

Un netā lu no centra atrodas ļ oti garš ī gs virtuļ u veikals Stara P? czkarnia , kas savukā rt vē las izbaudī t iestā des formā tu, ir lī dzī ga Kijevas maiznī cai.

Nebijā m izsalkuš i, kad ieraudzī jā m š o vietu, bet gribē jā m pamē ģ inā t un atlikt to uz vē lā ku laiku, un, kad atgriezā mies, viss bija slē gts. Nebija laika ē st. Tā pē c mū su padoms jums ir neizmē ģ inā t visu uzreiz! ! ! ! !

3. diena, 4. diena

Ar nakts autobusu mē s pā rcē lā mies uz Prā gu. Centrā lajā autoostā Florencē (Florencē ) ieradā s diezgan agri, viss vē l bija slē gts un neizskatī jā s ī paš i draudzī gi. Gandrī z nebija brī vu vietu, kur apsē sties un gaidī t darba dienas sā kumu. Vairā k nekā stundu pavadī jā m gaidot veikalu un valū tas maiņ as punktu atvē rš anu. Bet viņ i nogaidī ja un pamazā m sā ka mosties kopā ar pilsē tu.

Viņ i apmainī ja naudu un pē c tam ilgu laiku riņ ķ oja pa autoostu, meklē jot sauszemes transportu. Mē s aizskrē jā m uz pieturu, kas mums tika ieteikta, atskrē jā m atpakaļ , riņ ķ ojā m un nolē mā m braukt ar metro, lai arī ar maiņ u. Mē s iekā pā m stacijā Florenc un izkā pā m no metro Starom? Stská.

Bija ap 7:00, ielas mostā s, kā ds jau ķ ē rā s pie darba, kā ds saņ ē ma preces pā rtikas veikalos. Miegaini devā mies nepamanī ti lī dz Vltavas upei un pirms mums pavē rā s ilgi gaidī tais, sapņ ainais skats uz Kā rļ a tiltu un Prā gas pili – galvenajiem pilsē tas simboliem.

Š ajā s vietā s atdzī vojas visi attē li bē rnu grā matā s par karaļ iem un viņ u krā š ņ ajā m karaliskajā m svinī bā m, visi minē jumi par to, kā ī sti bija. Bohē ma! ! ! ! !

Slavenā ko Prā gas Kā rļ a tiltu 1357. gadā dibinā ja karalis Kā rlis IV. Torņ i abā s pusē s nocietinā jumiem (Malostranska un Staromiska).

Rī tausmā mū su priekš ā parā dī jā s Kā rļ a tilts visā savā noslē pumainajā un mī klainajā skaistumā , kas bija apvī ts ar maģ isku pagā tnes sajū tu. Patieš ā m! Lī dz vē lai naktij pilsē ta ir pā rpildī ta ar tū ristiem, mā ksliniekiem, mū ziķ iem, un agri no rī ta var lē nā m "pieskarties vē sturei".

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/47031/47031_original.

jpg "/>

Pā rgā jā m pā ri tiltam, pabarojā m zem tilta trokš ņ ainos gulbjus, uzkā pā m pa vecajā m pils kā pnē m uz Prā gas pili, nostā jā mies skatu klā jā un devā mies uz kompleksu.

Prā gas pils ir Č ehijas karaļ u rezidence — varens pils komplekss, kura vē sture aizsā kā s agrī najos viduslaikos. Ieeja kompleksā ir bez maksas. Prā gas pilij ī paš i svarī ga ir Sv. Vī ta katedrā le.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/48002/48002_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 675 pikseļ i "/>

Ieeja tā s priekš ē jā daļ ā ir bez maksas, savukā rt vē sturiskajā daļ ā ar Svē tā Vā clava kapelu, kur ķ ē niņ i ieradā s lū gties un kur sā kā s troņ mantnieku kronē š ana, ieeja ir ar biļ eti. Par visā m cenā m un marš rutiem varat lasī t š eit .

Š is liela mē roga gotiskais templis pā rsteidz apmeklē tā jus ar savu augstumu un neietilpst nevienā objektī vā . Katedrā les telpa ir vertikā li sadalī ta divā s sfē rā s - zemes un debesu, piepildī ta ar maigu patī kamu gaismu, kas krī t iekš ā caur izsmalcinā tā m krā sainā m pirmā un otrā lī meņ a vitrā ž ā m.

8:30 izgā jā m kontroli bez rindas un iebraucā m teritorijā , fotografē jā mies, bijā m vieni no pirmajiem, kas iegā dā jā s biļ etes. Un pē c 10-15 minū tē m kompleksa teritorija sā ka pildī ties ar tū ristu grupā m, pā rsvarā aziā tiem, un pē kš ņ i izveidojā s garas rindas. Ā tri devā mies uz Svē tā Vī ta katedrā li, tač u tā s sienas diezgan ā tri piepildī jā s ar tū ristiem.

Vē sturiskā daļ a ir iekā rtota tā , ka ir nepiecieš ams virzī ties dziļ i katedrā lē lī dz altā rim stingri starp vitrā ž ā m un kolonnā m, aprakstot telpas ovā lu. Ieeja no kreisā s puses un izeja no labā s puses. Un notika tā , ka mē s atrā vā mies viens no otra.

Es kavē jos skatī ties uz vitrā ž ā m, mans puisis ar telefoniem devā s pa priekš u un mē s burtiski apmaldī jā mies. Desmit minū tes es stā vē ju tajā paš ā vietā , kur mē s viens otru redzē jā m pē dē jo reizi. Š ī s stundas laikā man garā m pagā ja vairā k nekā divi desmiti grupu ar un bez gidiem. Kaut kā da nepā rtraukta plū sma. Tad nolē mu iziet no Katedrā les, apstaigā ju altā ri, ko ieskauj gotiskā stila kaplič as, un iznā cu pa labi no ieejas. Mani gaidī ja kā ds puisis. Izrā dā s, ka pē c izeš anas cauri altā rim apmeklē tā jus nelaiž atpakaļ . Tas ir, jū s nevarat atgriezties pa kreisi no labā s puses. Un jū s nevarat braukt ar biļ eti divreiz. Neapmaldieties tik populā rā s un pā rpildī tā s vietā s!

Mē s nokā pā m pa tā m paš ā m kā pnē m no Prā gas pils. Lī dz tam laikam kā pnes bija piepildī tas ar milzī gu cilvē ku rindu, kas vē lē jā s iekļ ū t kompleksā . Cik daudz vē rtī gu stundu bija jā zaudē tiem, kas tajā stā vē ja un nā kamie.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/48807/48807_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Drī z vien sasniedzā m tramvaja pieturu un devā mies taisnā ceļ ā uz savu viesnī cu. Leon Hotel & Hoste l. Lai veicas bez pā rskaitī jumiem. Vienī gais, ko nebijā m paredzē juš i, bija mū su pusdienas. Viesnī cas rajonā gribē ja atrast kaut ko lē tā ku, tač u nebija ne kafejnī cu, ne restorā nu. Tikai skola un pelē kas ē kas. Likā s, ka pā rcē lā mies uz citu pilsē tu, nevis uz citu rajonu. Vienī gais, ko izdevā s atrast, bija pusdienas Ā zijas virtuves tī klā . Nebiju domā jusi, ka Prā gā ē dī š u rī sus ar dā rzeņ iem. Bet sanā ca diezgan garš ī gi, daudz un salī dzinoš i lē ti.

Viesnī ca mums patika, tač u tā s sienā s nejutā m lielu komfortu.

Lai gan, kā izrā dī jā s, tas atrodas netā lu no laikmetī gā s mā kslas centra (vai mā kslas galerijas) DOX, uz jumta kā da "piezemē jusies" vai gatava "pacelties" 20. gadsimta sā kuma milzu diriž abļ a "Guliver" modelim. .

Projekta autori diriž abli iecerē juš i kā tikš anā s vietu dzejniekiem un mā ksliniekiem, kuriem tur vajadzē tu runā t par cē lā m mā kslas tē mā m. Varat arī vienkā rš i aizvē rt acis, nosacī ti atrauties no zemes, ceļ ot kaut kur Guliverā uz tā lā m izdomā tā m vai sapņ u pasaulē m. Mē s vienkā rš i nolē mā m gulē t, nesaprotot dī vainā dizaina aiz loga bū tī bu.

Pē c daž ā m stundā m mē s atgriezā mies vecpilsē tā . Jū s varat pā rdrukā t daudzus aprakstus par vecpilsē tas ē kā m, kuras mē s satikā m savā ceļ ā . Arhitektū ras š edevri un formu bagā tī ba ir visur. Bija vakars un lija lietus.

Tač u mū su mē rķ is bija svarī gs uzdevums, kas tū ristus no visas pasaules ved uz Prā gu – nobaudī t alu vietē jā alus darī tavā . Mums paveicā s, un mē s iekļ uvā m vienā no labā kajiem U Tri Ruzi ( U Tri Ruzi)

Un tad lī dz naktij klaiņ ojā m pa ielā m pilsē tas vē sturiskajā centrā , gā jā m uz veikaliem, skatī jā mies lelles, cenas, suvenī rus.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/50354/50354_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Pa tā m paš ā m ielā m devā mies uz Vecpilsē tas laukumu. Š ī ir apmeklē tā kā un skaistā kā vecpilsē tas daļ a. Š eit atrodas Jaunavas Marijas baznī ca iepretim Tyn un vecais rā tsnams ar astronomiskajiem laikiem , ko sauc arī par Prā gas zvaniem vai Ē rgli. Katru gadu no 9:00 lī dz 23:00, kad astronomiskais laiks tikš ķ ē , logos virs ciparnī cas parā dā s apustuļ i, lai vē rotu zvana signā lus.

Mums izdevā s ieņ emt ē rtu vietu pū lī un vē rot š o noslē pumaino un mī klaino procesu.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/50709/50709_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Nā kamajā dienā mē s devā mies uz Viš horodu, lai apskatī tu Svē to Pē tera un Pā vila baziliku un atpū stos no pā rpildī tā centra. Mē s sasniedzā m metro. To ir viegli saprast.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/51299/51299_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 675 pikseļ i "/>

Viš egrada ir sens cietoksnis un vē sturisks rajons, kas tiek uzskatī ts par vienu no pirmajiem Č ehijas valsts centriem. No turienes kalnā virs Vltavas paveras lielisks skats uz Prā gu, tā s tiltiem, jumtiem un torņ iem.

Tur pavadī jā m pirmo dienas daļ u, pusdienojā m tuvē jā restorā nā un tad ar kā jā m paralē li promenā dei atgriezā mies Vecrī gā . Pa ceļ am tika uzņ emtas fotogrā fijas pie mū sdienu pilsē tas arhitektū ras pā rstā vja Dejojoš ā nama .

Vē l viena pē cpusdiena bija jā pavada Prā gā . Neko ī paš u mē s nevarē jā m izdomā t. Tagad es domā ju, ka bija vē rts uzkā pt Petryshyn tornī . Tornī var nokļ ū t kā jā m vai ar troš u vagoniņ u. Bet mē s izvē lē jā mies ī stu vecu č ehu alus darī tavu ar ī paš u seno č ehu atmosfē ru iekš ā - U Flek? . Populā ra un jautra vieta, tik ī sta.

Ir daudz zā ļ u, un ir vieta, kur pavadī t laiku. Sē dē jā m zā lē ar gariem koka galdiem un soliem, dzē rā m alu akordeona pavadī jumā un nekur nesteidzā mies. Tad lī dz vē lai naktij staigā jā m pa jau pazī stamajā m centrā lajā m Vecrī gas ielā m un kā pā m vilcienā .

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/52623/52623_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

5. diena, 6. diena, 7. diena

Ar nakts vilcienu mē s pā rcē lā mies uz Krakovu. Polija mū s jau ir iepriecinā jusi ar Vroclavu un nav pā rstā jusi sniegt pozitī vus iespaidus.

Krakova ir viduslaiku karaliskā pilsē ta, kas savulaik bija attī stī tā Polijas galvaspilsē ta. Š eit ilgu laiku dzī voja strā dī gi cilvē ki, tika attī stī ta amatniecī ba, iegū ta sā ls un veikta tirdzniecī ba. Attī stī tie tirdzniecī bas ceļ i no visiem virzieniem veda uz Krakovas tirgotā jiem. Pē c ieraš anā s mē s nekavē joties devā mies uz pilsē tas centru uz Tirgus laukumu , ko Krakovā sauc par galveno tirgu .

Š ī vieta ir uzrakstī ta kodolī gi un skaidri.

Tikā m garā m nocietinā jumam Barbican, caur Floriana torni Florianska ielā nonā cā m Sv. Marijas baznī cā . Tā ir daļ a no Karaliskā ceļ a, kas ved uz Vā veles pili.

Krakovas barbakā ns ir ļ oti spē cī ga aizsardzī bas struktū ra ar biezā m sienā m, sargtorņ iem, caurumiem pa perimetru un ī paš iem caurumiem, no kuriem ienaidnieks lē ja verdoš u eļ ļ u un alvu.

Barbakā ns tika uzcelts, lai aizsargā tu Floriana pilsē tas vā rtus, un to ieskauj dziļ š grā vis. Š obrī d pie tā s mū riem tiek rī kotas izstā des un vē sturisko epizož u rekonstrukcijas, kā arī nopostī to vareno vecpilsē tas mū ru vietā - Plantas pilsē tas parkā , kas ieskauj vē sturisko. centrs ar zaļ u gredzenu.

Milzī gais tirgus laukums ar segto tirgu Sukennice (auduma rindas) tiek uzskatī ts par lielā ko tirgus laukumu viduslaiku Eiropā .

Lai labā k pā rstā vē tu Krakovu agrī najos viduslaikos, iesaku apmeklē t neparastu muzeju, kas atrodas Market Dungeons (Market Dungeon) . Pirms Krakovas Galvenā tirgus laukuma bruģ akmeņ u atjaunoš anas veiktie arheoloģ iskie izrakumi ir devuš i daudz vē rtī gu un retu atradumu.

Izrakumu laikā tika atrastas agrī no viduslaiku apmetnes paliekas, daudzi sadzī ves priekš meti un citi apslē pti noslē pumi. Pē c tam radā s doma izveidot neparastu, izziņ as ziņ ā unikā lu muzeju.

Ieeja Tirgus Dungeon ir caur dū mu aizsegu, kas projicē viduslaiku pilsē tas iedzī votā ju attē lus, apmeklē tā ji nepā rtraukti dzird viņ u sarunu fragmentus no slē ptiem skaļ ruņ iem, noslē pumaino tumsu un stundas laikā var ceļ ot lī dz Krakovas viduslaikiem. Apmeklē tā jiem tiek atklā ti gadsimtiem seni noslē pumi, jo ī paš i var redzē t ī stu akmens ceļ u ar arkveida formu, kas tika vienkā rš i izrakts un atbrī vots no augš ē jiem slā ņ iem, neko neizgudrojot. Netā lu no katras vietas ir uzstā dī ts monitors, un jums ir iespē ja izvē lē ties valodu un lasī t informā ciju, kas jums jā saprot.

Pē c tā da muzeja gribē jā s paē st un atpū sties, jo centos visu tur pā rlasī t. Mē s ē dā m brokastis un pusdienas Bar Mleczny .

Š ī ir budž eta ē damistaba ar lielā m gardu, mā jā s gatavotu ē dienu porcijā m, ko reklamē "Ē rglis un aste" un kuru iecienī juš i budž eta tū risti. Tas ir tieš i tas, kas Burger King un McDonald's ir jā dara pē c vairā kiem pē dē jā s nedē ļ as laikā . Noteikti izmē ģ iniet tradicionā lo poļ u zuru zureku ar olu.

Un pē cpusdienā mē s devā mies uz viesnī cu atpū sties pē c nakts pā rcelš anā s. Viesnī ca mums patika. Tā nav moderna, atrodas netā lu no mā jas, kurai ir ap 100 gadu, mū su istabā pat bija plī ts un nebija grū ti uzminē t, cik tieš i istaba iepriekš tika apsildī ta. Vecais parkets č ī kstē ja zem kaimiņ u kā jā m, televizora nebija, bet istabā tomē r sajutā m kaut ko ī paš u.

Viesnī cas personā ls ir draudzī gs un kopumā valdī ja pareizā atmosfē ra.

Modinā tā ju, protams, uzstā dī jā m, lai pirmajā dienā pamostos vakarā un vakarā iepazī tos ar Krakovu, bet todien nekur nedevā mies. 5. diena kā jā s un divi nakts pā rbraucieni lika par sevi manī t.

Nā kamajā rī tā mē s devā mies uz bē dī gi slaveno Auš vicas-Birkenavas koncentrā cijas nometni Auš vicā .

Š ā das vietas apmeklē jums atstā j neaizmirstamu un spē cī gu iespaidu. Ī paš i tur devos, lai reizi par visā m reizē m saprastu, kas ī sti notiek ebreju un č igā nu vajā š anas un masveida iznī cinā š anas laikā Otrā pasaules kara laikā . Viss, ko mē s mā cā mies no mā cī bu grā matā m skolas programmā , diemž ē l daļ ē ji paliek atmiņ ā . Un ir vē rts aizpildī t nepilnī bas pieauguš ā vecumā . Biļ etes tika pirktas iepriekš pā rdoš anā internetā . Ekskursija notiks krievu valodā vienu reizi dienā.

Visa informā cija š eit .

Uz muzeju var nokļ ū t ar regulā ru autobusu.

Mē s atgriezā mies pē cpusdienā . Un gā ja lī dz vē lai naktij pa centrā lajā m ielā m netā lu no karaliskā s Krakovas sirds.

Pē dē jā dienā > sā ļ u ieguve > . Sā ls raktuves Velič kā vienmē r ir izraisī juš as lielu interesi. Jau XV gadsimtā tā s tika rā dī tas priviliģ ē tā m personā m, karaļ a galma viesiem kā sā ls ieguves uzņ ē mums, vē lā k kā liels pazemes gaiteņ u un kameru labirints, kas izraisa patiesu apbrī nu par savu noslē pumainī bu. Tur nokā pā m 130 metru dziļ umā un pagarš ojā m sienas. Gandrī z viss, ko var redzē t, ir izgrebts no sā ls. Unikā las akmens ē kas, kapela un pazemes ezeri pā rsteidz tū ristus. Fotografē t iekš ā drī kst tikai ar speciā lu atļ auju.

Bet raktuvē s jū s varat uzņ emt bezmaksas selfiju speciā lā aparā tā , kas jums uzreiz nosū tī s fotoattē lu uz jū su pastu. Nepalaidiet garā m interesantu iespē ju Kopalnia Soli Wieliczka. Vairā k par raktuvē m varat lasī t š eit .

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/57696/57696_original.jpg "style =" augstums: 809px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Vakarā svinē jā m svē tkus galvenajā tirgū , nogarš ojā m tradicionā lo oscypek (poļ u oscypek - kū pinā ts grilē ts aitas siers) un jutā mies laimī gi.

"img alt =" "src =" http://ic. pics. livejournal. com/olha1606/78060663/56436/56436_original.jpg "style =" augstums: 900px; margin-bottom: 5px; margin-top: 5px; platums: 1200 pikseļ i "/>

Mū su ceļ ojums bija veiksmī gs un notikumiem bagā ts.

Ī sumā par to: bijā m Polijā un Č ehijā , Vroclavā redzē jā m smieklī gus rū ķ ī š us, kā pā m baznī cu torņ os un apbrī nojā m pilsē tas no augš as, braucā m uz viduslaiku Krakovu, nogarš ojā m ž ureku un oscipeku, ķ ē rā m ziepju burbuļ us Tirgus laukumā , lidojā m uz kā du otrā porcija.

pā ris minū tes pirms pilsē tas vilciena atieš anas; dzē ra gardu craft alu Prā gā , klausī jā s Prā gas zvana kauju, vilka leļ ļ u auklas, skrē ja lietū , staigā ja pa Karalisko ceļ iem un Zelta ielu.

Mē s novē lam ikvienam drosmī gi ceļ ot, atklā t, paplaš inā t savu redzesloku un bū t patiesi sajū smā un pastā vī gi pā rsteigtiem.