Blitz Amsterdam. 2. daļa.
Turpinā jums. Sā ciet š eit
Beguinage ir viens no vecā kajiem un skaistā kajiem arhitektū ras ansambļ iem Amsterdamā .
Tā Beguinage izskatā s š odien Amsterdamā
Beguinage ir viduslaiku pagalms, kas atrodas metru zem pā rē jā s vecpilsē tas, uz kuru var nokļ ū t tikai pa ļ oti š auru arku no Spey Square.
Š aura ieeja Beguinage. Amsterdama
Precī zs tā dibinā š anas datums nav zinā ms, tač u pirmā pieminē š ana datē ta ar 1307. gadu. Begins jeb begardi viduslaiku Eiropā tika dē vē ti par katoļ u ordeņ a pā rstā vjiem, kuri piekopj klosterisku dzī vesveidu, tač u bez zvē restiem un ar tiesī bā m atgriezties laicī gajā dzī vē , pasaulē . Attiecī gi š ī teritorija piederē ja begī nu klosterim, kur devā s turī gas atraitnes, kuras iebilda pret vienī go izeju no savas situā cijas: apprecē ties ar pirmo satikto cilvē ku vai doties uz klosteri, atdodot visu savu bagā tī bu. Beguines sievietes dzī voja š ķ irti, nodarbojā s ar sabiedriski noderī gā m aktivitā tē m un vadī ja klosterisku dzī vesveidu, nedodot celibā ta zvē restu. 1971. gadā pē c pē dē jo begī nu nā ves apmetne tika atjaunota un sā ka pastā vē t paš reizē jā formā kā arhitektū ras piemineklis.
Mū sdienā s Beguinage ir sirreā la oā ze ar sī kā m ē kā m un dā rziem ap koptu pagalmu. Beguinage sastā v no 47 mā jā m, no kurā m lielā kā daļ a ir celta gotiskā stilā .
Begenhof - Beguine klostera pagalms Amsterdamā
Pagalma mā jas joprojā m ir patvē rums vientuļ ā m sievietē m (tur dzī vo ne tikai vecas sievietes), kuras mū su ciemoš anā s laikā mierī gi dzē ra tē ju savos dzī vokļ os bez aizkariem. Kad kā da no sievietē m sakā rto savu laimi, viņ as vietu uzreiz ieņ em nā kamā rindā . Viņ u teritorijā atrodas arī neliela baznī ca. Viss ir ļ oti labi kopts: apgriezti smaragda zā lieni un ziedu jū ra!
Jū s varat redzē t, ka sievietes dzī vo!
Amsterdama atš ķ iras no citā m pilsē tā m, ko mē s jebkad esam redzē juš i.
Nī derlandes koka tupele
Š ī ir pā rsteidzoš u kontrastu pilsē ta. Blakus baznī cā m un klosteriem legā li darbojas veikali, kuros pā rdod visā das “blē ņ as”: halucinogē nā s sē nes (marinē tas, tā pat kā mū su sē nes, burciņ ā s), cepumus, š okolā di un kaut kā das kaņ epju kū kas.
Veikals, kas pā rdod kaņ epes daž ā dos veidos
Visā pilsē tā ir kafejnī cas (ar kafiju tiem nav nekā da sakara), zem daudziem no tiem lī dz pulksten 11 no rī ta daž i dubļ aini bezpajumtnieka izskata indivī di smē ķ ē , sē ž un guļ . Tuvā k vakariņ ā m vecpilsē ta ir piesā tinā ta ar marihuā nas smarž u.
Š ā da attieksme pret narkotikā m, izrā dā s, ir tikai paš ā Amsterdamā . To eksportē š ana un izmantoš ana ā rpus ne tikai valsts, bet pat pilsē tas robež ā m jau ir noziedzī gs nodarī jums.
Mē s gā jā m pa "netikumī bas un izvirtī bas sirdi" - "sarkano laternu" kvartā lu. Tiesa, bija nedaudz vē la pē cpusdiena. Kvartā ls neizskatī jā s tik spož s kā vakara apgaismojumā . Izskatā s pē c parasta Amsterdamas kvartā la: š auras ieliņ as gar kanā lu, aizsē rē juš as ar velosipē diem, kvartā la vidū stā v Vecā baznī ca, un blakus bē rnudā rzs.
Sarkano lukturu rajons dienas laikā neatš ķ iras no visiem citiem Amsterdamas kvartā liem.
Apkā rtē jo mā ju logi tukš i, vietā m aizsegti ar aizkariem, sarkanā s gaismas nedeg.
Bet š aurajā s ieliņ ā s, kas ved no kanā la, skatlogos stā v meitenes kā manekeni. Skaidrs, ka daudzi strā dā pa dienu. Viņ i, tā pat kā dzī vē , visi ir daž ā di: briest un tievi, gaiš i un tumš i, kopti (tā , lai viņ u sejā un ķ ermenī un pat parū kā s nebū tu praktiski nekā dabiska), un dabiskas (ar krokā m tajā s vietā s no plkst. no kurā m lielā kā daļ a sievieš u labprā t atbrī votos). Viņ i stā v veļ ā un tik teatrā lā s pozā s, ka sā kumā uzreiz nesaproti, ka viņ i ir dzī vi.
Pā ri mā jai vai divā m, pilnī gi normā li apģ ē rbu veikali, dizaina studijas, kafejnī cas ar kafiju un kruasā niem. Un atkal vitrī nas ar meitenē m. Un tam visam pa vidu staigā cilvē ki ar ratiem, veselas ģ imenes. Daž i musulmaņ i ved uz turieni savas sievietes, ietī tas melnā krā sā . Nejauki nekaunī gi pusaudž i kaut ko kliedz meitenē m un ķ ircina.
Un vispā r pa visu kvartā lu ir pietiekami daudz aizdomī gu personī bu, ar kurā m droš i vien vakarā labā k nesatikties. Ī sā k sakot, dzī ve ir aizņ emta. Stingri aizliegts fotografē t meitenes skatlogos, viņ i to uzrauga, var dabū t pierē , un kamera bū s salū zusi. Viņ i iemū ž inā ja tikai kvartā la centrā lo laukumu pie Vecā s baznī cas un š ā du internetā reklamē tu pieminekli kā dai netiklei. Tikai jū s to diez vai redzē sit, jo tas ir mazs - 50 centimetri un ļ oti vienkā rš s.
Centrā lais laukums Sarkano lukturu rajonā un neliela prostitū tas statuete pagriež as )
Visspē cī gā kie iespaidi par jebkuru valsti ir gastronomiskie. Nav iespē jams neapmeklē t Amsterdamu un nepamē ģ inā t viņ u slaveno siļ ķ i. Š ķ iet – nu, kas tur vainas? Toties siļ ķ e tur tieš ā m ir ļ oti garš ī ga. Izsalkuš ajiem tū ristiem siļ ķ es fileju liek bulciņ ā , pā rkaisa ar marinē tiem sī poliem un ieliek daž as marinē ta gurķ a š ķ ē les. Š ī sviestmaize maksā.3 eiro. Un, lai gan mū su naudas izteiksmē par vienu sviestmaizi mā jā s varē tu nopirkt pat 2 kg siļ ķ es, jā pamē ģ ina. Tas ir tieš i tas gadī jums, kad naudas nav ž ē l. Ja jū s naivi domā jat, ka Amsterdamā ik uz soļ a ir siļ ķ u teltis, tad man jums ir jā pieviļ , jums tā s vē l jā meklē . Tiesa, sagatavojā mies pirms izbraukš anas, izlasī jā m cilvē ku padomus un atradā m. Bet mū su grupā bija cilvē ki, kuri, 10 stundas skraidot pa pilsē tu, nesastapa telti ar siļ ķ i un bija ļ oti sarū gtinā ti par to.
Mē s bijā m arī slavenajā peldoš o ziedu tirgū .
Peldoš ais ziedu tirgus Amsterdamā
Kā dus ziedus un sī polus, sē klas un suvenī rus tur netirgo! Slaveno Nī derlandes tulpju sī polus var iegā dā ties par 3.50 eiro iepakojumā (gan vienu, gan jauktu) vai 3 iepakojumus par 10 eiro. Tiesa, mū su pavadone teica, ka viņ ai tulpes nedī gst. Tā tad arī tā notiek. Tā pē c izvē le ir jū su ziņ ā . Mē s nepirkā m.
Dā rzs netā lu no Rijksmuseum Amsterdamā
Pē c pusdienā m pilsē ta bija tik ļ oti piepildī ta ar cilvē kiem, ka mē s ļ oti labi atcerē simies Amsterdamas pā rpilnī bu. Ir tik daudz cilvē ku, kas staigā , steidzas velosipē disti, stā v velosipē di, ka ā bolam nav kur nokrist.
Amsterdamā ir tik š aurs laiks tuvā k vakariņ ā m
Mē s ienesā m pilsē tā sauli, un cilvē ki izģ ē rbā s, bē rni un pieauguš ie skrē ja un spē lē jā s strū klakā s. Netā lu no Rijksmuseum atrodas interesanta lamatas strū klaka.
Slazdas strū klaka
Tiklī dz kā ds tur ienā k, viņ š ieskauj apmeklē tā ju ar strū klu straumi, kas izplū st no strū klakas pamatnes. Nav iespē jams precī zi paredzē t, kur. Un cilvē ki ar č ī kstē š anu ir spiesti stā vē t un gaidī t, kamē r strū klas norims. Ļ oti smieklī gi skatī ties, bet auksti.
Nemo muzejs Amsterdamā
Tiesa, mē s neiekļ uvā m paš ā muzejā . Bet uz tā s neparastā dizaina jumta atrodas skatu laukums,
Novē roš anas klā js uz Nemo muzeja jumta Amsterdamā
kā arī vesels parks ar unikā lu atrakciju, kur vietē jie ierodas pastaigā ties ar saviem bē rniem. Bē rni rotaļ ā jas daž ā s interesantā s vē rpš anas caurulē s, lē kā strū klakā s. Un tas viss ir pienā cī gā augstumā !
Novē roš anas klā js uz Nemo muzeja jumta Amsterdamā
No Nemo muzeja jumta paveras skaists skats uz vecpilsē tu un Jū ras muzeju.
Visi ir kaut kā vienā di! Atklā ti mī ļ i! Es nekad tos nejauktu ar vā cu bē rniem, piemē ram.
*
10 stundu laikā paspē jā m redzē t daudz, pat to, ko nebijā m plā nojuš i, un arī nedaudz pabijā m iepirkties. Joprojā m ir vasaras atlaiž u sezona! Ir grū ti pretoties kā rdinā jumam.
Mē s izbraucam no Amsterdamas, tagad mū s gaida Berlī ne, un mē s ar nepacietī bu gaidā m tikš anos ar viņ u.
Berlī ne mū s sagaida ar lieliskiem laikapstā kļ iem. Pateicoties š oferiem, viņ i mū s izlaida tieš i pie Reihstā ga. Tas izskatā s iespaidī gi saulē .
Reihstā gs, Berlī ne
Mū su grupa devā s apskates ekskursijā , un mē s, bruņ ojuš ies ar karti, ejam pē c savas programmas. Protams, vispirms uz vizī tkarti – Brandenburgas vā rtiem.
Brandenburgas vā rti ir Berlī nes apvienoš anas simbols
Mē s tur atrodam dī vainas zī mes. . .
Interesanta norā de pie Brandenburgas vā rtiem
Berlī nes centrā lā iela Unter den Linden ir pilna ar celtniecī bas treileriem ar metro vagonu rasē jumiem, acī mredzot drī z te brauks garā m jauns atzars.
Restaurā cija Unter den Linden, Berlī nē
Unter den Linden dodamies uz Muzeju salu.
Muzeju sala, Berlī ne
Izlasot noderī gus padomus tī klā , nopē rkam vienas dienas abonementu uz visiem Muzeju salas muzejiem par 18 eiro degunā . Š ajā biļ etē ir iekļ auti audio ceļ vež i visos salas muzejos.
Abonements vienai dienai uz Muzeju salas muzejiem Berlī nē
Salī dzinā jumam, biļ ete uz Pergamon muzeju maksā.12 eiro, uz Neues Museum 14 eiro. Skaidrs, ka ar visu vē lmi nav iespē jams vienā dienā apbraukt visus muzejus,
Berlī nes Arheoloģ ijas muzejs
Ieeja Muzeju salas Vē stures muzejā
bet mē s apmeklē jā m trī s: Pergamon,
Babilonas vā rti — Iš taras vā rti
Efesieš u ē kas fasā de
Asī rijas kultū ras eksponā ti Pergamonas muzejā
Asī rijas kultū ras eksponā ti Pergamona muzejā Berlī nē
Jauns un mā ksliniecisks. Tā ds š edevru skaits izraisa kaut kā du smadzeņ u sprā dzienu! Iš taras vā rti Pergamonā , Nefertiti biste Neues muzejā , impresionisti (Monē , Renuā ra) Mā kslas muzejā .
Mā kslas muzeja ē ka Berlī nē
Mā kslas muzeja eksponā ti Berlī nē
Nav spē ka, nav kā ju, nav laika, galva pā rstā j domā t, un mē s atstā jam muzejus. Tas ir nedaudz skumji, bet jū s nevarat aptvert milzī go.
Muzeju salā atrodas milzī ga katedrā le, kas celta Hohenzollernu dinastijai.
Doma katedrā le Muzeju salā Berlī nē
Tagad ieeja tajā ir apmaksā ta - 7 eiro. Pē c trim muzejiem mē s to neapguvā m. Bet ap katedrā li ir zaļ i zā lā ji un visur kafejnī cas.
Zaļ i zā lieni Muzeju salā Berlī nē
Visiem tū ristiem ir iespē ja atpū sties uz zā les. Mē s atpū tā mies un ar jaunu sparu devā mies tā lā k.
Aleksandra laukumā , Berlī nes centrā lajā laukumā , satiekas vecais un jaunais. Vecā baznī ca ir Berlī nes vecā kā baznī ca – Marienkirche, bet jaunā – modernais televī zijas tornis.
Vecā un jaunā satikš anā s Aleksandra laukumā , Berlī nē
Tornis ir 365 metrus augsta betona adata, uz kuras "uzvilkta" metā la lode ar diametru 32 metri. Tajā.203 metru augstumā atrodas rotē još s restorā ns. Tornī var uzkā pt par 10 eiro, lai apskatī tu Berlī nes panorā mas. Grū ti pateikt, vai tas ir labi vai slikti, ka televī zijas tornis atrodas pilsē tas centrā lajā laukumā , tač u vairā ku gadu desmitu laikā tas ir kļ uvis par savdabī gu Austrumberlī nes simbolu.
Aleksandra laukuma attī stī ba ir nedaudz haotiska. Starp brī numainā kā rtā izdzī vojuš ajā m senajā m ē kā m ir uzceltas daudzas modernas mā jas un iepirkš anā s centri. Mē s nevarē jā m nepievē rst uzmanī bu Neptū na strū klakai, ko savulaik pilsē tai dā vinā ja imperators Vilhelms II. Savulaik tā bija viena no lielā kajā m strū klakā m pasaulē .
Sarkanais rā tsnams un Neptū na strū klaka Aleksandra laukumā , Berlī nē
Noteikti nogarš ojiet Berlī nei raksturī go ā trā s ē dinā š anas ē dienu: karija wurst. Š ī ir vē l viena vā cu desa, tikai karija mē rcē un keč upā . Garš ī gi, bet nekas ī paš s. Pē c Amsterdamas siļ ķ es mū s bū s grū ti ar kaut ko pā rsteigt.
Mē s atrodam lielveikalu. Cenas patī kami iepriecina: brie siers 200 grami - 0.99 eiro, dzē riens "Advokā ts" - 4.99 eiro. Pat 1.5 litru minerā lū dens pudele maksā.0, 19 eiro (Kijevā vismaz divreiz dā rgā k).
Kopumā Berlī ne ir ļ oti patī kama pilsē ta: tā izstaro kaut kā du mieru, neskatoties uz to, ka tā ir galvaspilsē ta un tur ir daudz tū ristu. Bet nav tā das sasprindzinā juma un satraukuma kā Amsterdamā . Arī riteņ braucē ju ir pietiekami daudz, bet viņ i vairs nav tik baisi un agresī vi.
Vecā Berlī nes sirds – Ž andarmu tirgus – vakara krē slā izskatā s ļ oti romantiski. Ž ē l, ka divas baznī cas jau ir slē gtas,
Baznī ca Gendarmenplatz, Berlī nē
un koncertnams š odien neiekļ aujas mū su dzī ves plā nos.
Koncertnams Gendarmenplatz, Berlī nē
Mū su Berlī nes marš ruta pē dē jais punkts ir Check Point Charlie.
Lū dzam ceļ u acī mredzami vietē jam vī rietim, kurš pastaigā jas ar suni, un mē s virzā mies norā dī tajā virzienā .
Kontrolpunkts "Č ā rlijs" ir vienī gais kontrolpunkts, kas palicis atmiņ ā , kontrolpunkts no Rietumiem uz Austrumberlī ni.
Checkpoint Charlie, Berlī ne
Š ķ iet, ka tas nav nekas ī paš s — diezgan populā ra vieta. Netā lu atrodas Č ā rlija suvenī ru veikali, kafejnī ca ar pilsē tas pludmali Č ā rlijs (smieklī gi: pilsē tas vidū lē ja smiltis, izlika sauļ oš anā s krē slus, nož ogoja un salika kioskus ar pā rtiku un alu),
City Beach Charlie, Berlī ne
Pat KFC Č ā rlijs. Tomē r, ieraugot š ā du uzrakstu, pā r muguru pā rskrien drebuļ i.
Tas ir biedē još i atcerē ties
Š eit man brī vī ba beidzas.
Padomju karavī ra fotoattē ls
Ikviens mē ģ ina uzņ emt attē lu uz viņ as fona.
Otrā pusē ir amerikā ņ u karavī ra fotogrā fija,
Amerikā ņ u karavī ra fotoattē ls
bet interese par to ir daudz mazā ka.
noguris, bet apmierinā ts ar mū su grupas tikš anā s vietu atpakaļ uz tikš anā s vietu. Brandenburgas vā rti izskatā s skaisti vakara apgaismojumā .
Brandenburgas vā rti vakara apgaismojumā
Š oreiz mē s nesasniedzā m Berlī nes mū ri, mums nepietika spē ka. Bet bū s pie kā atgriezties. Berlī ne, lai arī moderna metropole, tū ristiem ir ļ oti saprotama, tur ir grū ti apmaldī ties. Un mums vē l ir tik daudz neapmeklē tu muzeju! Potsdama un Sansusī mū s gaida!
Autobuss uzņ em noguruš os tū ristus savā siltajā apskā vienā . Lī dz mū su mī ļ ajai Ļ vovai ir 950 km. Bet ar tā diem iespaidiem un tik brī niš ķ ī gu mū su grupas cilvē ku kompā nijā ceļ š ir ļ oti labi panesams.
Mū su mī ļ otā Ļ vova nebeidz pā rsteigt
Ž ē l no visiem atvadī ties, mē s jau esam viens otru iepazinuš i. Paldies Algol par labi organizē to ekskursiju! Paldies mū su gidei Nastjai Rindzakai par profesionalitā ti un pozitī vismu! Paldies visai mū su grupai par patī kamo kompā niju! Ceļ osim kopā !
