Мальтийские бродилки. На земле, под землей и немного у воды Maltas klaidoņi. Uz zemes, pazemē un nedaudz pie ūdens

Š ķ iet, un tas nebija ļ oti sen. . . Bet mū sdienu realitā tē - jau iepriekš ē jā dzī vē : )

Mums Malta notika 2020.  gada februā rī . Tad jau ķ ī nieš iem bija aizliegts iebraukt visā s valstī s. Bet neviens vē l nav nopietni domā jis par robež u slē gš anu visā pasaulē kopumā un citā m bloķ ē š anā m. Bet notika tas, kas notika. Un laiks tika sadalī ts "pirms" un "pē c".

Lidostā

Es jau paspē ju kaut ko teksta formā tā salabot savai atmiņ ai un noderī bai topoš ajiem Maltas iekarotā jiem piezī mē Maltieš u nedē ļ as nogale. Par dzī vi un transportu (bez vē stures un apskates objektiem), bet tas vē l nav viss.

Un tad, š ķ irojot fotogrā fiju partiju no kā rtē jā ceļ ojuma pa savu dzimto, tik skaistos, bet jau mazliet apnikuš os plaš umus, atcerē jos, ka man vē l ir nepabeigtas bildes ar "sveš ā m" ainavā m. Tā pē c es nolē mu mainī t skatus un stā stus savā klē pjdatorā , attiecī gi, vietnes plū smā : )).

Mdina

Mē s Maltā pavadī jā m č etras pilnas dienas. Daudz vai maz? - Ar to nepietiks dziļ ai iepazī š anai un mā cī bā m, tač u pietiek vieglai un relaksē još ai saskarsmei.

Sala, protams, ir maza, tač u tajā ir daudz interesantu lietu. Protams, ziemas sezona ritē ja pilnā sparā , tā pē c nekā di traucē kļ i pludmales dī kdienī bai nebija plā noti, š ķ iet, vairā k laika kultū ras un izglī tī bas programmai.

Uz Mdinas sienā m

Bet mē s nonā cā m karnevā la periodā . Ha, un kultū ra lī dz ar izziņ u ir pā rveidota par izklaidi un izklaides aktivitā tē m. Jebkurā gadī jumā mē s biež i novirzī jā mies no izvirzī tajiem mē rķ iem. Patiesī bā š ajos karnevā la gā jienos nebija nekā pā rdabiska, bet jū s apstā sies, lai blenztu, un tad atkal un atkal : ).

Attē lus no karnevā la pasā kumiem var aplū kot stā stā Ak, karnevā ls-karnevā ls! Vai Masļ eņ ica maltieš u valodā .

Apzinoties, ka visu neredzē sim, mē s, mū suprā t, visvairā k devā mies no jau izstaigā tajā m Maltas tū ristu takā m. Un ne pā rā k sists, kā izrā dī jā s : ).

Vispirms mē s devā mies tieš i no lidmaš ī nas uz lielisko Sv. Jā ņ a katedrā li. . Kaut ko, un š o greznī bu, atrodoties Maltā , ir absolū ti neiespē jami palaist garā m.

Sv. Jā ņ a katedrā les interjers

Maltas katedrā les ir lieliskas, bagā tas. Un neatkarī gi no tā , kur jū s dodaties, jū s redzē sit skaistu dekorā ciju.

Svē tā s Jaunavas pasludinā š anas baznī ca Karmelī tu klosterī Mdinā

Ī paš i pā rsteidzoš i, kad, ejot pa ielā m, pē kš ņ i dzirdat baznī cas dziesmas. Kur? Paskatā s atvē rtajā s durvī s – nu, ak, bet kā ds te templis vai baznī ca. Par ielā m ir Man ir atseviš ķ a tē ma.

Protams, katrs sevi cienoš s tū rists vē las apmeklē t seno salas galvaspilsē tu Mdinu. Un mums tur ir jā iet.

Mdina no autobusa loga

Tiek pieņ emts, ka pilsē ta š ajā vietā ir pastā vē jusi vairā k nekā.4000 gadu. VIII gadā pirms mū su ē ras e. Feniķ ieš i ap kalna virsotni uzcē la sienu gandrī z paš ā salas centrā un sauca š o ciematu par "Maletu" vai "patvē rumu". Lī dz ar romieš u ieraš anos III gs. BC e. pilsē ta kļ uva pazī stama kā Melita. Un jau IX gs. AD, arā bi pilsē tu pā rdē vē ja par Mdinu, kas arā bu valodā nozī mē “pilsē ta ar sienā m”.

Mdinā Maltas aristokrā ti deva priekš roku apmesties uz dzī vi. Tā pē c gandrī z visa pilsē ta sastā v no lieliskā m pilī m un pilī m. Tač u pē c postoš ā s 1693.  gada zemestrī ces jaunā galvaspilsē ta Valleta kļ uva par Maltas dzī ves centru, kur pamazā m sā ka pā rvietoties muiž niecī ba.

Mū sdienu Mdina ir brī vdabas muzejs.

Sv. Pā vila katedrā le Mdinā

Dzī ve viņ u ir atstā jusi, atstā jot labi saglabā tu vē sturi. Zinā tniekiem par prieku un tū ristu acu prieku.

Š eit viss ir tik vē sturisks, ka š ķ iet, ka tagad ap stū ri nā ks bruņ inieks, vai arī kā ds diž ciltī gs skaistums ar vilcienu rī binā s garā m.

Bet nē , apkā rt ir tū risti, tū risti un tū risti.

Reti kad atrodies viens š ajā s š aurajā s senā s pilsē tas ieliņ ā s, tač u tā notiek. Tad jū s varat dzirdē t, piemē ram, televizora dū koņ u vai tā lruņ a zvana signā lu. Kur? Kā ? Jā , tas notiek. Lū k, kur notiek laikmetu sajaukš anā s. Jā , un tā das skaistules ir sastopamas viduslaiku ielā s. Es runā ju par maš ī nu, ja kas : ))

Patiesī bā pastā v ap trī ssimt iedzī votā ju, ja pareizi atceros. Bet pā rsvarā , protams, vietē jie iedzī votā ji š eit strā dā tikai muzejos un restorā nos. Otrs neoficiā lais mū sdienu Mdinas nosaukums ir Klusuma pilsē ta (vai Klusums), jo trū kst pilnvē rtī gas pilsē tas dzī ves.

No praktiskiem ieteikumiem: lai ne tikai klaiņ otu pa senajā m ielā m, bet ar izdevī gumu un interesi, pastaigā joties pa pilsē tu, pē c nepiecieš amā s ekskursijas lejupielā des izmantojā m aplikā ciju izi. TRAVEL.

Zinā tā ji uzreiz uzdos jautā jumu: kā ir ar durvju rokturiem? Nē , bez tiem nekā . Protams, atbilstoš i modī gajā m ceļ ojumu tendencē m man ir arī sava durvju rokturu kolekcija : )

Mdina — jā , muzejs, putekļ aina vē sture. Bet turpat blakus, kaimiņ os, kā saka, ir rosī ga un diezgan dzī vojama pilsē tiņ aRabata. Pasaules kartē var atrast daudz Rabatu, slavenā kā apdzī votā vieta, iespē jams, ir Marokas galvaspilsē ta. Tā kā vā rdam ir arā bu izcelsme un arā bi to gandrī z mantojuš i Maltā , š eit parā dī jā s savs Rabā ts. Saskaņ ā ar Wikipedia, pilsē tas pilns nosaukums ir Ribat al-Fath, kas nozī mē "uzvaras ciems".

Kā dreiz tā bija daļ a no Roman Melita, drī zā k priekš pilsē ta ā rpus spē cī gajiem aizsargmū riem, ko biež i sagrā ba ienaidnieki. Tagad tā ir neatkarī ga Maltas administratī vā vienī ba.

Rabatas ielas ir diezgan greznas un sarež ģ ī tas.

Tū risti klī st pa tā m, meklē jot Pā vila katakombas un Svē tā Agata — iespē jams, nozī mī gā kie pilsē tas apskates objekti. Lai gan visas novē rotā s senatnes dē ļ visa pilsē ta ir pamatī ga atrakcija.

Katrā mā jā ir savs svē tais

Turklā t š ī s katakombas ir divi daž ā di muzeja objekti. Svē tā s Agatas katakombas tiek uzskatī tas par autentiskā kā m, tač u ir zinā mas nepatikš anas ar apmeklē š anu, noteiktā laikā , ar obligā tu eskortu. . . Tā pē c "Pavlovskas" ir tū ristu iecienī tā kas, tā s ir brī vā k pieejamas. Iespē jams, kopš tā laika viss ir mainī jies.

Katakombas Maltā ir romieš u perioda pazemes apbedī jumu komplekss. Kā vē sta hronikas, pē c kuģ a avā rijas pie Maltas krastiem apustulis Pā vils, gaidot jaunu kuģ i, pavadī jis tur laiku lū gš anā s vienā no alā m. 1675. gadā virs š ī s alas tika uzcelta lieliskā Sv. Pā vila katedrā le. Tač u ieejas katakombā s tur nav, tā pē c lielā kā daļ a tū ristu apjū k.

Sv. Pā vila katedrā le Rabā tā

Kristieš u vajā š anas laikā katakombā s notika pirmo kristieš u slepenie dienesti. Svē tā Agata, kas tiek uzskatī ta par Maltas patronesi, tur slē pā s no Romas imperatora vajā š anā m.

Kopumā Rabatas pazemes labirintu tī kls nav pilnī bā izpē tī ts. Bez pazemes kapsē tā m sastopamas arī dzī vojamā s pazemes mā jas. Un ļ oti iespē jams, ka romieš u perioda iedzī votā ji vienkā rš i pielā goja savu priekš gā jē ju pazemes bū ves savā m vajadzī bā m. Klī st baumas, ka vietē jie iedzī votā ji savos pagrabos nereti “iekrī t” tukš umā , tač u viņ i labprā tā k par to neinformē varas iestā des, lai izvairī tos no visā dā m, teiksim tā , niansē m. Un sā ksies tas pats, izrakumi tur, pē tī jumi utt utt.

Tā tad, mē s devā mies uz katakombā m, bet nesasniedzā m...Pareizā k sakot, mē s sasniedzā m, bet pie citiem. Ejot garā m mazajai St Cataldo baznī cai, kas atrodas gandrī z pretī Sv. Pā vila katedrā lei, ieraudzī jā m plakā tu par kaut ko par katakombā m. Vai tas nav tas, ko mē s meklē jam? Mē s ielū kojā mies baznī cā , un tur ir katakombas. Un jū s varat redzē t, cik daudz, nu, jā , ziedojums templim. Ko mē s izdarī jā m.

Apustuļ a Pā vila katakombu apmeklē jums 2020.  gada februā rim, š ķ iet, maksā ja 6 eiro, audiogida krievu valodā nav. Kopumā mē s nolē mā m, ka, lai gū tu priekš statu par Maltas pazemes pasauli, mums pietiek ar to, ko jau esam redzē juš i Sv. Kataldo baznī cā , jo vē l joprojā m ir daudz interesanta un neveiksmī ga. virsma.

Marsachlokk ir populā rs ciems tū ristu brā lī bas vidū .

Nosaukums cē lies no arā bu valodas "marsa" — osta un itā ļ u valodas "sirroco" — dienvidaustrumu vē jš . Kopumā š is ir tipisks zvejnieku ciemats, kura vī rieš u kā rtas iedzī votā ju galvenā daļ a turpina nodarboties ar to, ar ko vietē jie barojuš ies jau daudzus gadsimtus – makš ķ erē .

Tradicionā lā s luzzu (vai luzzu) laivas joprojā m tiek izmantotas.

Nevarē tu teikt, ka tie ir tieš i tā di paš i kā iepriekš , protams, ir nedaudz modernizē ti un uzlaboti, bet tie ir krā soti pē c ļ oti senā m tradī cijā m, spilgti un obligā ti ar acī m. Tas viss palī dz zvejniekiem pasargā t sevi no daž ā dā m nelaimē m jū rā , nu un laiva ar acī m atrod ceļ u uz mā jā m visspē cī gā kajā s vē trā s un necaurredzamā s miglā s. Iespē jams, tā tas patiesī bā ir. Jebkurā gadī jumā zvejnieki ļ oti mī l savas laivas, kopj un lolo. Es neatceros nevienu, kas bū tu kaut nedaudz nobruž ā ts, daudzi no viņ iem vienkā rš i izgā ja cauri krā soš anas procesam.

Visa Marsaxlokk promenā de ir nokaisī ta ar zivju restorā niem.

Tiek uzskatī ts, ka tikai š eit var nobaudī t svaigā kā s un garš ī gā kā s lampuki zivis - mū suprā t Dorado (lai gan "lampuki" izklausā s garš ī gā k). Mē s gā jā m starp galdiem, nekaunī gi skatī jā mies citu cilvē ku š ķ ī vjos, tač u nekas nerosinā ja apetī ti.

Starp citu, kuriozs fakts: lī dz 17. gs. vietē jie iedzī votā ji zivis neē da, domā jams, bija kaut kā ds aizliegums. Bet kas un kā , neviens ī sti nevar pateikt. Varbū t visu lomu vienkā rš i nosū tī ja uz muiž niecī bas galda vai arī viņ i ē da, bet ļ oti maz, un leģ endas par aizliegumu ir saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m?...Patiesī bā arī tagad vietē jie dod priekš roku gaļ ai un makaroniem, bet uz galda ir arī jū ras veltes.

Marsaksloka ir ne tikai salas zvejniecī ba, bet arī diezgan interesanta vē sturiska vieta.

Pompejas Dievmā tes baznī ca

Š eit, varē tu teikt, tika izš ķ irti tautu likteņ i. Ostu jau sen cilvē ki ir izvē lē juš ies tā s mierī guma dē ļ , viņ i saka, ka š eit nav vē tru. Un tā atraš anā s vietas ē rtī bas dē ļ to biež i tur sagrā ba daž ā di iekarotā ji, lai novietotu savus autoparkus. No nesenā s Marsaxlokk vē stures var atzī mē t Gorbač ova un Buš a tikš anos 1989. gadā uz jahtas ciemata ostā . Jā , tieš i tā , droš ī bas dienesti uzskatī ja par droš ā ko vietu š ā dam randiņ am.

Neskatoties uz tū ristu popularitā ti un kopumā diezgan aktī vo ciemata dzī vi, tā arhitektū ra pē dē jo gadsimtu laikā gandrī z nav mainī jusies.

Tipiskas Maltas tā lruņ u kastes : )

To nevar teikt par citu ciematu — Marsaskalu. Nē , tas, protams, nav ciems, bet gan pilsē ta pē c Maltas standartiem. Un ne tik sens pē c tiem paš iem standartiem.

Zivju veikals Marsaskalā

Pirmo apmetni 1756.  gadā dibinā ja imigranti no Sicī lijas, tā pē c arī nosaukums: Marsa — osta un Skala — Sicī lija. Lai gan ir daudz daž ā du versiju par apmetni kopumā un par nosaukuma tulkojumu. Vienī gais, par ko visi ir pā rliecinā ti, ir arā bu “marsa”.

Kopš tā laika nocietinā jumu paliekas joprojā m ir saglabā juš ā s, tač u tā s ir tik “paliekas” un pat pamestas, ka lielā ko daļ u tū ristu tā s maz interesē .

Jū s varat redzē t kā dreiz pieklā jī gā s č etrzvaigž ņ u viesnī cas Jerma Palace drupas, 1982. Tas piederē ja Lī bijas arā bu ā rvalstu investī ciju uzņ ē mumam, un to pā rvalda Corinthia Hotels International. Tas tika slē gts 2007. gada martā . No tā s interjera tika nozagts viss vē rtī gais: paklā ji, marmora grī das, durvis, flī zes un pat ķ ieģ eļ i. Muamaram Kadafi bija personas numurs. (ņ emts no https://yarowind.livejournal.com/910400.html)

Ī paš s labklā jī bas periods iekrita Otrā pasaules kara laikā un pē c tam. No bombardē tajā m Maltas pilsē tā m cilvē ki steidzā s uz salī dzinoš i mierī goMarsaskalu. Un pilsē ta sā ka aktī vi augt un attī stī ties. Š eit un tagad var vē rot straujo bū vniecī bu. Radā s iespaids, ka ejam pa vienu lielu bū vlaukumu.

Krastmalas apstrā de

Kā parasti, krastmala ir nokaisī ta ar visā diem restorā niem, bet personī gi mū s neiepriecinā ja cenu zī mes, likā s, ka tas ir dā rgā ks nekā citviet Maltā . Es varu kļ ū dī ties savā uztverē , jo neveicu uzskaiti : ).

Saskaņ ā ar interneta avotiem, pilsē ta ir iecienī tā ka paš u maltieš u vidū kā atpū tai, daž i eiropieš i ī rē dzī vokļ us relaksē još ai laika pavadī š anai.

Tač u mē s š eit neieradā mies pē c arhitektū ras š edevriem, bet gan pē c mums ļ oti neparastā m ainavā m. Mums bija laiks pirms atgrieš anā s Maskavā . Tajā brī dī viņ i jau bija diezgan pieauguš i un kultivē juš i, bija pietiekami daudz redzē juš i un karnevā li piedzī vojuš i, ka viņ i gribē ja tikai klusumu un mieru, rā mas pā rdomas un nekā nedarī š anu. Bet ar kā du "sā li" : )

Es uzzinā ju par š o vietu vienā no daudzajiem ziņ ojumiem, ko pē tī ju pirms ceļ ojuma uz Maltu. Es nebiju pā rliecinā ts, kas man bū s vajadzī gs, lai gan attē li piesaistī ja uzmanī bu.

Tā tas parā dī jā s no atmiņ u krā tuvē m pē dē jā dienā Maltā , kur jū s varat doties neaktī vi, bet interesanti. Tā tad š ī s ir pamestas sā ls vannas.

Jū ras sā li Maltā iegū st kopš seniem laikiem. Ī paš u kulminā ciju zvejniecī ba sasniedza 19. gadsimtā . Uzdevums ir vienkā rš s, bet darbietilpī gs. Akmeņ ainajā s jū rmalā s tika iedobti padziļ inā jumi, vai nu spainī š os lē ja ū deni, nu, vai tad, kad vē tra palī dzē ja. Ū dens iztvaikoja, sā ls palika, un viņ i to nokasī ja. To ir viegli pateikt, bet patiesī bā , protams, ir daudz nianš u: gadalaiks, vē ja virziens un ā trums utt.

Mū sdienu pasaulē rū pnieciskā mē rogā , protams, sā ls netiek iegū ts š ā dā veidā . Bet arī tagad joprojā m ir nelielas privā tā s saimniecī bas, kas nodarbojas ar manuā lu raž oš anu. Mē s krastā satikā m ģ imeni, kas savā ca gliemež vā kus. Es nezinu, kā pē c, drī zā k suvenī ru izgatavoš anai.

Un tad bija lidosta, nakts lidojums uz Maskavu un. . . 2020.  gada trakoš ana. . . Bet tas ir vē lā k, bet pagaidā m. . .

Tā mē s skrē jā m cauri daž ā m Maltas pilsē tā m Turcijā . Es ļ oti gribu ticē t, ka pasaule drī z atgriezī sies pie pilnvē rtī gas atklā tas komunikā cijas. Un manas piezī mes negrims aizmirstī bā , un kā dam noderē s marš rutu veidoš anā . Katrā ziņ ā piezī mes izdarī ju savā m atmiņ ā m : )). Ko pie velna nejoko, varbū t š ie “atmiņ u stā sti” tomē r jā turpina, jo Malta, ak, kā , par maz mā cī jos : ))