Skaista Adrijas jūra Cetinje-Ostrog
Es nezinu, vai tas iekļ ū s konkursā vai nē , tam nav nozī mes.
Š ī bija mū su pē dē jā ekskursija Melnkalnē . Izbraukā juš i gar krastu, nolē mā m iedziļ inā ties valsts iekš ienē un izvē lē jā mies Cetinje-Ostrogu, ar galvaspilsē tas Podgoricas apmeklē jumu kaut kā nesanā ca braukt uz galvaspilsē tu, bet ja sanā k, kur iet. Ekskursija sā kā s vē lu un mums bija laiks paē st brokastis. Un te atkal autobuss un pā rgā jiens, un atkal mums paveicā s ar jaunu autobusu, š oferis augstā kā s klases, pavadoš ais kompetents, draudzī gs, labestī gs. Izrā dī jā s, ka ne visi tā di ir (pē c atpū tnieku atsauksmē m).
Un mums atkal paveicā s, paņ ē mā m cilvē kus no kaimiņ u pilsē tā m, tā pē c braucā m gar krastu tikai otrā virzienā un atkal izbaudī jā m jaunu vietu skaistumu.
Es neatceros pilsē tu, bet man ļ oti patika
lielam viesnī cu kompleksam apsardze neļ auj tur doties, mē s nesteidzā mies skaisti un tikai
lv/newimg/3/1200x800/00/01/86/88/1868877.jpg" target="_blank" rel="nofollow">
Un kā pjot augstā k un augstā k, mē s ieraudzī jā m tā du brī numu Svē tā Stefana salu un, protams, tur vairs netiekam, apbrī nojā m no augstuma.
No augstuma izskatā s lieliski, š ī ir slē gta teritorija, bet gids teica, ka varē tu organizē t ekskursijas. Paņ ē muš i visus cilvē kus, viņ i virzī jā s uz savu mē rķ i, un tas atrodas 900 m augstumā virs jū ras lī meņ a un nepā rtrauktā kalnu serpentī nā . Un atkal acis, ausis, fotik viss ir gatavs redzē t, dzirdē t un tvert un uzdot jautā jumus. pavadoš ā .
tas ir tikai serpentī na sā kums
Ceļ š bija garš , no stā sta mē s uzzinā jā m, ka viņ iem ir dzelzceļ š un kursē vilcieni (ar to viņ i ļ oti lepojas), un ciematā nav apkures un visi tiek apkurinā ti ar malku (jo tika uzdots jautā jums, kā pē c malka)
Tā bija pietura, lai uzkodā m un suvenī riem, degustē tu virtuļ us ar medu un dotos tā lā k
Un tad tas kļ ū st augstā ks un stā vā ks
Pa ceļ am bija tuneļ i, un divas automaš ī nas nevarē ja viena otrai pabraukt garā m, tač u tajā paš ā laikā ceļ i bija gandrī z ideā li. Neraugoties uz to, ka kalni ir jauni, tie tomē r gadā s un kratā s un ceļ a pavasara ugunskuri ir vienkā rš i vē si gan taisnā lī nijā , gan serpentī nā . Stā stiem braucā m tā lā k uz apakš ē jo klosteri, mū su autobuss vairs neietilpa pagriezienos, pā rbraucā m uz mazo un tā lā k
Jū s varat staigā t, bet mē s ar to neriskē jā m
Un š eit ir klosteris, un tas bija tā vē rts
Jū s nevarat š aut Ostrogoa iekš ienē , un mē s to nesalauzā m, bet pā rē jo var sajust tikai personī gi.
Apmeklē juš i visu un noklausī juš ies Ostrogas stā stu (nebaidieties, rinda iet ļ oti ā tri), mē s pā rcē lā mies uz savu autobusu, un tā Ostrogs izskatā s no apakš as.
apstā ties pie nelielas baznī cas
Tā mums notika uz ceļ a, karstie Melnkalnes puiš i nevarē ja izlemt, kurš dos ceļ u, vadī tā js zvanī ja un pē c sekundes no kaut kurienes parā dī jā s motociklu policija un visu atrisinā ja (tas bija pirmais)
Turpmā k Podgorica ir maza pilsē tiņ a (mū su pilsē ta, kurā ir miljons cilvē ku), tī ra, sakopta, skaists jauns templis
Bet man š ī s valsts vē sture ir svarī gā ka un interesantā ka par laika elpu, tas viss ir Cetinje, senajā Melnkalnes galvaspilsē tā , es gribē ju tur pastaigā ties, pastaigā ties, klosteris Cetinje nav liels, var teikt mazs, bet pā rē jais ir jā jū t un katrs domā ja par savu bet visi bija priecī gi.
Un tagad noguruš i, bet ļ oti laimī gi, pozitī vā m emocijā m pā rpildī ti, devā mies atpakaļ ceļ ā un lieliski, ka otrs ī sais bija dā rgs, un mē s atbraucā m ļ oti ā tri, pā rsteigti, ka valsts ir maza, maza ar 60.000 iedzī votā ju ir tik krā š ņ i ceļ i, gludi un bez neviena pleķ a.
un pirmā pilsē ta bija Budva, un tad mē s sapratā m, ka mē s neiegā jā m paš ā pilsē tā , izņ emot veikalu, kas atradā s pā ri ielai no viesnī cas un ieraudzī ja diezgan mazu pilsē tiņ u. Un, kad eskorts man teica, ka, ilgstoš i pā rcē lusies uz pilsē tu, viņ a nevar pierast pie trokš ņ a un burzmas.
Bet man nebija spē ka un laika doties uz pilsē tu, nedaudz noskumis, sapratu, ka gribu atgriezties un klī st apkā rt pati un bez ekskursijā m, apceļ ot vē l daudz neredzē tu un interesantu lietu, vē sturi , daba un, protams, jū ra, un es ļ oti gribē ju, lai mums paliktu tā s paš as labā s lietas un laba attieksme, bet mums ir jā dod viņ iem laipnī ba un laba attieksme. . .