Melnkalne. Samta sezona. Otrā daļa. "Ekskursija un tūrists"

10 Novembris 2021 Ceļošanas laiks: no 07 Septembris 2021 ieslēgts 15 Septembris 2021
Reputācija: +4764
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Melnkalne. Samta sezona. Pirmā daļ a. Iepazī š anā s>>>

Lai labā k iepazī tu valsti, protams, ir jā iedziļ inā s tā s vē sturē un mū sdienī gumā . Neskatoties uz pieticī go izmē ru, Melnkalne ir ļ oti atš ķ irī ga savā s klimatiskajā s zonā s. Š eit ir viss - gan jū ra, gan lī dzenumi, gan kalni, un skaistā kie dabas parki, un senas svē tvietas, kuras mums noteikti ir jā redz, lai nesā pē tu tē rē t laiku, tukš ā guļ ot pludmalē . Speciā listi saka, ka, ja neesat redzē jis valsts ziemeļ us, jū s neesat redzē jis Melnkalni. Tā kā par mū su pastā vī gā s dislokā cijas vietu tika izvē lē ta Palmī ras dienvidu daļ a, bruģ ē jot ceļ u uz ziemeļ iem, mē s š ķ ē rsosim gandrī z visu republikas teritoriju.

Izvē le nebija tik liela, tač u, ņ emot vē rā nelielo dienu skaitu valstī , vajadzē ja apvienot visu atpū tnieku vē lmes un apskatī t visas galvenā s atrakcijas. Nebija iespē jams apvienoties daž ā du svara kategoriju un tū ristu vē lmju dē ļ .


Jaunajai paaudzei bija savs skatī jums uz lietā m, uz trim dienā m bija jā brauc uz kalniem, lai tur uzkā ptu kā dā s virsotnē s un tiktu pie kā diem nesaprotamiem ezeriem. Mums bija pā rā k daudz trī s dienu, lai uzkā ptu nezinā majā s kalnu virsotnē s, tā pē c atrā vā mies no jaunieš u kompā nijas, un tā dē jā di neļ ā vā mies iesaistī ties kā rtē jā piedzī vojumā . Un profesionā li piedzī vojumu meklē tā ji, ī rē jot ratus, devā s uz kalniem, kur ī rē ja mā ju mazajā Zhablyak pilsē tiņ ā un baudī ja neskarto dabu ar kā pš anu kalnu nogā zē s.

Nolē mā m izvē lē ties ē rtā ku, lai arī mazā k romantisku variantu, rezervē jot ekskursiju ar nosaukumu "Mini Melnkalne", kuras laikā devā mies uz ziemeļ iem, lai apskatī tu Morakas un Taras upju kanjonus, slaveno tiltu Djurdjevic un Durmitoras nacionā lo dabas parku, kas tiek rā dī ts Melnajā ezerā .

Š eit, augstu kalnos, Morakas upes kanjonā , mū su priekš ā paveras senā klostera sienas:

Š is ir bizantieš u stilā celts ē ku komplekss. Maz ticams, ka klostera arhitektū ra jū s iespaidos, tač u enerģ ija š eit ir spē cī ga. Tū ristiem š ī vieta asociē jas ar Ē denes dā rzu. Patieš ā m, klosteris izceļ as ar skaistā m, iekoptā m takā m un zaļ umu pā rbagā tī bu, kur aug kaktusi, mandarī ni, laimi un tek strauts.

Mū su jaunā kie brā ļ i atdzī vina attē lu. Smieklī ga caurlaide:

Un kaķ is cieš i guļ :

Vī rieš u klostera vē sture aizsā kā s 13. gadsimtā . Š is ir sens kulta priekš mets, kura pirmo akmeni ielikuš i vietē jie prinč i. Tač u Turcijas sultanā ta valdī š anas laikā Balkā nos Morakas klosteristika nopostī ts, bet galvenā s ē kas ir saglabā juš ā s. Vē lā k templis tika atjaunots. Ap 16. gadsimtu to greznoja, modernizē jot apdari un interjera krā sojumu, kas redzams mū sdienā s. Tā pē c galvenā klostera atrakcija ir freskas un senā s gleznas, kas ir ī sts mantojums. Tempļ a iekš ienē jebkā da š auš ana ir aizliegta, tač u nezinā š anas dē ļ noklikš ķ inā ju uz kameru, par ko saņ ē mu nopietnu priestera nosodī jumu.

Un paliek rā mis (freskas datē tas ar 13. gadsimtu):

Galvenā ē ka š eit ir Vissvē tā kā s Jaunavas debesī s uzņ emš anas baznī ca . Klosterī glabā jas ļ oti nozī mī gas kristī gā s pasaules relikvijas – mocekļ a Harlampija relikvijas un gleznotā ja Kosmas svē tā Simeona un Svē tā Savas ikonas, kā arī ar roku rakstī ti evaņ ģ ē liji.


Klostera teritorijā atrodas vē l viena neliela baznī ca. Š ī ir Sv. Nikolaja baznī ca . Tas ir diezgan mazs, jo Osmaņ u valdī š anas laikā tika celtas baznī cas, kuras nevarē ja atš ķ irt no dzī vojamā s ē kas. Tā pē c melnkalnieš i centā s saglabā t savu ticī bu.

Ejot pa teritoriju var nomazgā t degunu svē tū dens avotā , saka, ka ar tā palī dzī bu var pat atjaunoties.

>

Viena malaholu tante no mū su grupas, plunč ā joties svē tajā kristā mtraukā , pusstundu dalī jā s savos iespaidos, ar entuziasmu mums skaidrojot, kā viņ a "manu acu priekš ā izjū t neparastu baudu un atjaunoš anos". Mans vī rs ieteica viņ ai nā kamreiz atjaunot visas ķ ermeņ a daļ as.

Klostu ē kas un kameras ļ oti organiski iekļ aujas interjerā . Š eit pastā vī gi dzī vo tikai 7 mū ki, tač u viņ iem neizdevā s tikt iekš ā , iesā cē ji greizsirdī gi slē pj savas mā jas no ziņ kā rī go acī m.

Bet klostera zvanu tornis ir diezgan pieticī gs:

Klosterim ir pat sava drava, kas atrodas blakus nekropolei:

Mū ki dā sni dalā s ar tū ristiem š ī s vietas skaistumā un garī gumā.

Jū s pat varat iegā dā ties klostera medu, vī nu, brendiju un citas dabas veltes, tostarp akcijas no konkurē još iem uzņ ē mumiem.

Mē s atstā jam svē to klostera klosteri un dodamies apskatī t nā kamo tū risma objektu, uz tiltu Djurdjevic. Pa ceļ am piestā jam uz atspirdzinā jumu. Domā ju, ka lī dz pilsē tai ir tikai viens ceļ š , tā pē c arī restorā ns "trī s smilš papī ri" ir vienā eksemplā rā , jo, lasot iepriekš ē jā s atsauksmes, uznā ca deja vu. Tā pē c es tev neatvē rš u Ameriku, viena un tā pati bū da.

Un tā pati grilē ta forele ar diviem "kartupeļ u gabaliņ iem" (ar kartupeļ iem te izskatā s pē c maniaka), kas nozī mē deficī tu.

Uzglabā š ana nav lē ta, porcija 10 eiro. Bet te standarts, varē ja pasū tī t steikus, cena identiska. Toties bija ceturtdiena, zivju diena, tā pē c nolē mā m nepā rkā pt uztura noteikumus.


Atmetot tekstus, varu teikt, ka kulinā rijas baudī jums nav izdevies, vienkā rš i zivs. Bet tas nav galvenais, triks ir tajā , ka mums ļ oti paveicā s ar gidu. Viņ š bija izskatī gs garš melnkalnietis ar tikpat labu vā rdu Miloš s. Zē nam vienkā rš i bija neticama humora izjū ta, ar kā du viņ š gleznoja garo ceļ u uz ziemeļ u serpentī nu kalnu nogā zē m. Miloš s mums pastā stī ja, ka agrā k viņ š bija miljardieris, bet tagad ir pienā kuš i grū ti laiki, un viņ š nolē ma izveidot ceļ vedi, pat parā dī ja mums savu naudu, lai apstiprinā tu savu vā rdu patiesumu.

Un, ja tā ir taisnī ba, Melnkalne ir ļ oti nabadzī ga valsts, un cilvē ki ir spiesti strā dā t un strā dā t vairā kos uzņ ē mumos. Piemē ram, Miloš s strā dā rū pnī cā , kas raž o daž as detaļ as, un strā dā par gidu savā s nedē ļ as nogalē s.

Tā pē c viņ š dzī vo Podgoricā un vasarā ī rē mā jokli Budvas nomalē.

Vidē jā alga valstī ir tikai 800 eiro, un cenas ir augstas, tā pē c tautai burtiski jā izdzī vo. Viņ us neuzņ em Eiropas Savienī bā , viņ us nemitī gi baro ar solī jumiem un prasī bu mazinā t korupciju. Domā ju, ka pie mums situā cija ir tā da pati, lai gan nē , viņ iem tomē r iet labā k.

Tā tad pē c sarunas nemanot nonā kam pie slavenā Djurdjevic tilta. Š ī ir unikā la arhitektū ras struktū ra, kas ir visaugstā kais arkas tipa objekts. Un tilts nosaukts zemnieka vā rdā , jo celts uz viņ am piederoš ajā m zemē m.

Uz tilta ir liela satiksme, tā pē c fotosesijas laikā jā bū t ī paš i uzmanī gam, lai nepakļ ū tu zem neprā tī gā ā trumā š urp steidzī go automaš ī nu riteņ iem.

Ekstrē mo sporta veidu cienī tā jiem ir izbū vē ts zipline, ko tautā sauc par "tarzanku", uz kura aizrauš anā s meklē tā ji var pā rlidot pā ri Taras upes kanjonam.

Mū su bē rni lidoja, bet atzī mē ja, ka galē jā "nulle" un "vē jš zaķ ī , un es spar. " Esam mazā k emocionā li, tā pē c pā ri kanjonam nelidojā m. Viņ i pieticī gi stā vē ja uz tilta, stiprinot purnus uz kanjona fona ...

...un apmierinā ts ar skatu uz ziemeļ u skaistumu, devā s uz Durmitor nacionā lo parku. Par š o parku ir tik daudz runā ts, parā dī ts un izdziedā ts, ka ir nepraktiski izplatī t domas uz ekrā na. Es tikai teikš u, ka parks ir ļ oti skaists, daba ir vienkā rš i pā rsteidzoš a.

Pietiekami daudz vietu pastaigā m un makš ķ erē š anai:

Apkā rt lē kā rokas vā veres, kuras Miloš s nez kā pē c nosauca par veiklā m, varbū t no vā rda gudrs, nezinu.

Stendā ir pā rstā vē ti visi parka iedzī votā ji:

Ir jautras instalā cijas:


Izbaudot pilnu dabas skaistumu, mē s atgriež amies mū su atraš anā s vietā . Ar ekskursiju bijā m apmierinā ti, tā pē c varam to droš i ieteikt topoš ajiem tū ristiem. Izmaksas tikai 25 eiro par snuķ i, manuprā t, ir ļ oti laba cena tik plaš am Melnkalnes ziemeļ u apskatam.

Nā kamais mū su ekskursiju programmas punkts bija valsts centrs.

Š oreiz nolē mā m abus apvienot vienā un pasū tī jā m tū ri "Melnkalnes sirds" 50 eiro vē rtī bā , kas ietvē ra senā s galvaspilsē tas Cetinje apmeklē jumu, ceļ ojumu tā lā k. ceļ i "Divdesmit pieci serpentī ni", divas populā ras pilsē tas - Perast un Kotor, un brauciens ar kuģ ī ti uz Jaunavas rifu. Man principā nepatī k š ī s š ķ irš anā s kā "divi vienā ", bet š eit it kā viss iet labi.

Sapratu, ka tā bū s kā "pā rskatī š ana", jo vienā dienā aptvert neapdzī vojamo, vienkā rš i nereā li. Bet š ī s jomas pamatideja mums joprojā m ir.

Lasot iepriekš ē jos stā stus, pamanī ju, ka kā dreizē jā Melnkalnes galvaspilsē ta Cetinje nebija ceļ otā ju glaimota. Varbū t tajā ir kā ds racionā ls grauds, un varbū t nē.

Cetinje ir maza pilsē ta, kas ir galvaspilsē tas kultū ras centrs, un tajā palika pat Kultū ras ministrija, lai gan pā rē jie paš valdī bas biroji tika pā rcelti uz paš reizē jo. galvaspilsē ta - Podgorica. Un arī prezidenta rezidence atrodas Cetinjē . Neskatoties uz to, ka pilsē tiņ a ir maza, tā s apskates vietas ir ļ oti iecienī tas gan vietē jo, gan tū ristu vidū . Galvenais no tiem ir Cetinjes klosteris – slavenā kā Melnkalnes garī gā relikvija. Tā piesaista ticī gos ar savu atmosfē ru, kas saglabā jusies nemainī ga kopš seniem laikiem.

Redzot milzī gu svē tceļ nieku un svē tceļ nieku pū li, es neuzdroš inā jos doties iekš ā templī pandē mijas dē ļ , kas mū su uzturē š anā s laikā Melnkalnē strauji uzņ ē ma apgriezienus.


Klostera popularitā te ir saistī ta ar lielā ko kristieš u svē tnī cu - Jā ņ a Kristī tā ja labā s rokas un Dzī vī bas devē ja krusta daļ iņ u - klā tbū tni. Pirmā pieminē š ana par svē to klosteri ir datē ta ar 15. gadsimtu, kad toreizē jais ī paš nieks Ivans Krnojevič s , turku iekarotā ju spiediena ietekmē atkā pjoties, pā rcē la uz turieni savu rezidenci. Un tagad viņ am ir uzcelts piemineklis, bet ne templī , bet gan pilsē tas centrā netā lu no galvenā laukuma. Š eit ir skaista vī rieš a skulptū ra ar lepnu stā ju.

Un Jaunavas Piedzimš anas baznī cā glabā jas Svē tā Pē tera Cetinska relikvijas.

Kaut kā te nav kur staigā t, ī paš i nezinot pilsē tu. Dodamies pa galveno gā jē ju ielu Negusha, kas sā kas no tirdzniecī bas centra Palace.

Raksturī gi, ka melnkalnieš u valodā ir kaut kā da neiedomā jama patskaņ u ekonomija.

Piemē ram, laukums skan kā "trk", pilsē ta - "strp", sarkans - "sarkans", sals - "sarma", piemē ram, mū su labais Ziemassvē tku vecī tis tulko kā Ziemassvē tku vecī tis, bet apskā vieni - piesieti. Pat melodiskajam vī nam ir nosaukumi – kristā ls, urna. Vispā r mū sē jie ar savu dziedoš o ukraiņ u valodu var salauzt.

Melnkalnieš i, atš ķ irī bā no mums, godā un godā savus valdniekus, tā pē c viņ i ceļ viņ iem par godu tempļ us, ceļ pilis, atver pieminekļ us un muzejus. Muzejs, kas veltī ts karalim Nikolajam I , kur viņ š kā dreiz dzī voja.

Ko es varu pastā stī t par Cetiņ as promenā di?

Otro reizi es noteikti uz š ejieni nebrauktu, ja nu vienī gi Kauna dē ļ (nē , nekaunieties, bet lai apskatī tu Nacionā lo teā tri, kas, pē c melnkalnieš u domā m, te ir vienkā rš i brī niš ķ ī gs). Paldies, Cetina, lū dzu, turpini.

Uzpildā m degvielu degvielas uzpildes stacijā un dodamies uz izdzī voš anas atrakciju pa kalnu ceļ iem, ko sauc par marš rutu "Divdesmit pieci serpentī ni". Noteikumi š eit ir vienkā rš i: vienkā rš i nospiediet gā zes bremzi atkarī bā no situā cijas un lū dzieties. Pasaž ieriem noteikumi ir vienā di. Pa ceļ am es atcerē jos tik daudz lū gš anu, kuras nebiju dzirdē jis, un manas smadzenes drudž aini skaitī ja visus svē tos, liekot man citē t Veco un Jauno Derī bu no Mateja, Lū kas un citiem.

Diemž ē l Cetiņ ā bija plā nots baznī cu dumpis un tur brauca daudzas maš ī nas, kurā m vienkā rš i nebija iespē jams palaist garā m, jo ​ ​ no vienas puses bija klints neveiksme, no otras – kalns.

Man bija jā pagriež as atpakaļ , lai atbrī votu riteni.


Godī gi sakot, pat ja man bū tu lī dzi "atļ auju kariete", es nekad nebū tu riskē jis sē sties pie stū res š ajā paš nā vī bas ceļ ā.

Tač u melnkalnieš i laikam jau pieraduš i, jo nepievē rš uzmanī bu š ā dam š ķ ietamam strupceļ am, periodiski ieslē dz gā zi, bremzē , pieliek ā trumu un brauc ar š iem serpentī niem, nepamanot pasaž ieru ģ ī bš anu. Bet ratiem laikam paveicies arī tā pē c, ka viss autobuss lū dz par viņ a veselī bu. Uzkā pjot virsotnē , protams, apcerē ja skaistumu, kad visa Budvas Rivjē ra gulē ja pie jū su kā jā m.

Bet, tā pat kā Cetinjē , es negribē ju š eit atgriezties otrreiz. Lai gan gide mū s pā rliecinā ja, ka ceļ š ir uzticams, to bū vē juš i austrieš i, un viņ u darba kvalitā te nerada š aubas, mani neuzmundrinā ja. Es apbrī noju ainavas.

Un citā : "atdod savu cepuri un mē teli, es redzē ju tavu dzimš anas dienu. "

Ceļ š mū s veda uz Negushi  — krā sainu ciematu, kas slavens ar prosciutto un siera raž oš anu no bioloģ iskiem produktiem.

Jā...reklā ma ir tirdzniecī bas dzinē jspē ks! Visu ceļ u mū s vadī ja trindelis par š o prosciutto, ka pat es, kas sen ar tā diem mā nekļ iem nenodarbojos, biju nedaudz ieintriģ ē ts, kā ds tur gastronomiskais ekskluzī vs? Informā cijā par ekskursiju bija norā dī ts, ka cenā iekļ auta bezmaksas degustā cija. Patiesī bā degustā cijā bija vē ž u skala un sagriezts š ķ ī vis 100 cilvē kiem. Mani vienkā rš i aizrā va mū sē jie, sen nebiju redzē jusi tā du rindu pē c vietē jā garduma.

Saprotot, ka aiz bezmaksas siera peļ u slazdā noteikti nestā vē š u, iestā jos maksas rindā . Godī gā cī ņ ā laimē juš i sviestmaizi par 2.50 eiro, vē ž i sā ka ē st. Ko es tev varu pateikt? Mans Dievs!

Nu prosciutto kā prosciutto, turklā t vē l ļ oti sā ļ š kā man, un siers vispā r par neko. Lai gan "cruel drink" (stipri dzē rieni), tie ir diezgan labi.

Mē s devā mies pā rbaudī t etno ž ā vē tā ju:


Neguš i ir ļ oti attī stī ta tirdzniecī ba ar visa veida Melnkalnes gastronomijas speciā listiem, piemē ram, vī nu no visu veidu ogā m, augļ iem un vī nogā m, než ē lī gu dzē rienu no vienā m un tā m paš ā m sastā vdaļ ā m, sieru vairumtirdzniecī bu un mazumtirdzniecī bu, baliki no visu zinā mo š ķ irņ u cū kā m. . Vispā r š is gadatirgus man lika acī s asarot. Nolē mis, ka nopirkš u to paš u prosciutto-sieru-vī nu vietē jā veikalā , es paslē pu savu maku. Apmierinot krasi pieauguš ā s tū ristu vajadzī bas gida - virtuoza prasmī gi vadī ta mā rketinga rezultā tā , sakravā jam autobusu un dodamies apskatī t divas Melnkalnes skaistā kā s pilsē tas - Perastu un Kotoru.

Un atkal Melnkalnes skati aizrauj elpu. Dodamies lejā pa daudzajiem serpentī niem, atkal apbrī nojā m fantastiskos skatus.

Ainavas ir vienkā rš i kosmiskas:

Un mū su priekš ā atveras viduslaiku, it kā laikā nomaldī jies, kas atrodas uz Sv. Elijas kalna, senā s pilsē tas Perast , kas rada romantisku noskaņ u. .

Es vē los paziņ ot par savu mī lestī bu...

Manuprā t, pateicoties savam skaistumam un senajai vē sturei, Perasts iekaroja tū ristu sirdis. Neskatoties uz nelielo izmē ru un atrakciju skaitu, tas var viegli dot priekš u tā diem populā riem kū rortiem kā Budva un Sv. Stefans. Š eit ir saglabā juš ā s majestā tiskas pilis un baznī cas.

Pastaigas pa viduslaiku ielā m, skatoties uz mū ra mā jā m, prieks, jo tad atklā j interesantus sī kumus.

Tā mē s gā jā m, skatoties sveš os pagalmos un logos. Pilsē tā ir tikai trī s ielas, un ap 400 iedzī votā ju, ciemos mums ir vairā k.

Galvenā Perast apskates vieta ir tā s krastmala, kuru varat viegli apbraukt tikai 20 minū š u laikā .

Tač u tieš i š eit atrodas pilsē tas pilis, muzeji, baznī cas un restorā ni, kur par visu ir dā rgas cenas. Piemē ram, diez vai jū s baudī siet kafiju par mazā k nekā.2 eiro.

Svē tā Nikolaja zvanu tornis , kas celts 15. gadsimtā par godu atbrī voš anai no turkiem.

Ieeja zvanu tornī maksā.1 eiro, un par lē tu jums paveras brī niš ķ ī gs skats uz Kotoras lī ci.

Š is ir skaistā kais lī cis Eiropā , kas slē pjas no mums Jaunavas baznī ca mā kslī gajā salā un Sv. Sala, kur atrodas benediktieš u abatija. Apmeklē t salu nav iespē jams, tur ir atļ auti tikai iesā cē ju radinieki un augstā kas hierarhu kā rtas.

Tač u Shkrpel lē dija (Jaunavas baznī ca uz rifa) ir atvē rta apmeklē tā jiem. Tā nu kā pjam laivā un dodamies uz nogrimuš o kuģ u klosteri.

Š o salu gandrī z divsimt gadus cē la vietē jie iedzī votā ji, appludinot kuģ us. Arī tagad sala katru gadu tiek paplaš inā ta un nostiprinā ta.


Dievmā tes katoļ u baznī ca stā stā deppo ir uzrakstī ta ļ oti detalizē ti, tā pē c neiedziļ inā š os un neatkā rtoš os, tikai atzī mē š u, ka ir divas unikā las ikonas, no kurā m viena parā dī jā s maģ iski, bet otra sieviete izš uva no saviem matiem 25 gadus (drī zā k eņ ģ eļ u mati tika izš ū ti no cilvē ku matiem, tā pē c sā kumā tie ir tumš i, un pē c darba kļ uva pavisam sirmi).

Tempļ a iekš pusē ir saglabā juš ā s daž ā das senas vē rtī bas. Ir antī kas laternas un kuģ u zvani un mū zikas instrumenti, kā arī daž ā di virtuves piederumi ...

...(manuprā t, parastais vecā ko sols).

Ieroč u arsenā ls:

Lustra no ī sta Murano stikla, kas ir vairā k nekā.150 gadus veca:

Grezns altā ris no č etru veidu marmora. Uz altā ra - Jaunavas ikona:

Ir arī arheoloģ ijas muzejs ar artefaktiem, no kuriem vecā kie ir datē ti ar II gadsimtu pirms mū su ē ras. е.

Javas java:

Baznī cas sienā s iebū vē tas sudraba, bronzas un zelta plā ksnes, ko baznī cai dā vinā juš i jū rnieki un pilsē tnieki:

Neparasts rifs, interesanta baznī ca, daudz vē stures. Š eit ir vē rts apmeklē t, protams, ka principā viss ir izdarī ts.

Nā kamais mū su programmas punkts bija kaķ u pilsē ta - Kotora, ko apliecina neticamā kaķ u klā tbū tne tā s ielā s (kā jau nopratā t, kaķ is ir kaķ is, bet suns - suns, gandrī z suns , tā pē c principā saprotams).

Kotora ir sena, ļ oti skaista pilsē ta Kotoras lī cī , un tā atgā dina Norvē ģ ijas fjordus.

Galvenā apskates vieta ir Sv. Jā ņ a baznī ca :

Pilsē tu ieskauj biezs cietokš ņ a mū ris:

Noteikti apskatiet vecpilsē tu, kas ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā , jo tā ir ļ oti labi saglabā jusies.

Pilsē ta tika uzcelta kā labirints aizsardzī bas nolū kos. Tā pē c ielas ir ļ oti š auras ...

un burtiski ik uz soļ a jū s atradī siet pili, 13. gadsimta cietoksni, baznī cu ar 10 gadsimtu vē sturi.

Lepns ir mazs, un staigā t tajā vienatnē ir patī kami.

Mums teica, ka pat saldē jums š eit ir patiesi itā ļ u. Tā pē c arī es nolē mu pamē ģ inā t saldē jumu. Melnkalnes saldē jums bija ā rkā rtī gi garš ī gs!

Vī rieti vairā k interesē ja vieglie transportlī dzekļ i. Tā pē c es gribē ju nofotografē t sevi uz Melnkalnes velosipē du fona.


Es uzskatu, ka tas ir jā redz. Un pat vienreiz, atkal, daudzas, daudzas reizes! Š ī ir ļ oti patī kama vieta gan pastaigā m, gan senā s vē stures izpē tei.

Apsolu kaķ u pilsē tai, noteikti satiksi viņ u vē l un pasaki paldies!

Š ī ir ekskursija Melnkalnē , kuru ieguvā m pirmā s iepazī š anā s rezultā tā . Un mums ļ oti patika! Brī niš ķ ī ga valsts! Skaistā kā daba! Unikā la jū ra! Un Melnkalnes maizes un sā ls viesmī lī ba, ko aprakstī š u nā kamajā daļ ā .

Melnkalne. Samta sezona. Treš ā daļ a. Gastronomisks ar vieglu romantisku noskaņ u>>>

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (20) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums