Brīnišķīga valsts
Mē s ar vī ru divas nedē ļ as atpū tā mies Melnkalnē , dzī vojā m Budvā . Š is bija mū su treš ais brauciens (agrā k bija 2014. , 2016. gadā ). Tik silta Adrijas jū ra nav bijusi, pat sā kā m uztraukties par floru un faunu, vai tieš ā m globā lā sasilš ana te ir sasniegusi. Atpū tā mies, kā vienmē r, bagā tī gi - neesam pludmales apmeklē tā ji, tač u priecā jā mies, ka atradā m laiku gan agrā rī tā , gan vē lā vakarā pusotras stundas peldei. Valsts joprojā m ir tikpat ē rta un viesmī lī ga kā mū su iepriekš ē jos apmeklē jumos. Gribu padalī ties ar ne visai patī kamā m pā rmaiņ ā m. Maksa pieauga: mē s braucā m ar autobusu uz Ulcinju, Kotoru un Tivatu, un ceļ ojumam diviem iztē rē jā m tikai 60 eiro. Ļ oti reti dzirdē ju vietē jo serbu runu - ik uz soļ a, tirgos, transportā ausis grieza paaugstinā tais tonis tū ristiem no Krievijas, kuri nez kā pē c nevē las celt "savā s" Krimas ekonomiku. . Man nav nekas pret š o masu raksturu, bet Krievijas pilsoņ u uzvedī ba, kas viesojas sveš umā , nobeidza pat tā du kosmopolī tisku un tolerantu cilvē ku kā es: viņ i lepni ienā ca kafejnī cā s, tirgos peldbiksē s, kā trī sdaļ ī gos uzvalkos, tantes. - parero pā r peldkostī miem, un tajā paš ā laikā es dzirdē ju, cik daudz saš utumu, ka Melnkalnē katram iedzī votā jam vienkā rš i ir jā zina starptautiskā krievu valoda! Iemā cī ties paš am (tā tad, katram gadī jumam, aiz cieņ as pret valsti) vismaz divus vā rdus: sveiciens vai pateicī bas vā rdus (serbu valodā attiecī gi: veselī gi un uzslavas), es saprotu, ir milzī gs darbs. Cilvē ki uzvedas tā , it kā visa pasaule viņ iem kaut ko bū tu parā dā ! Labi, ka mums nebija daudz, tikai nepiecieš amī bas pē c, un tad ilgi nebijā m pā rpildī tā s vietā s, tā pē c negatī vā s emocijas neaizrā vā mies. Dā rgā ki kļ uvuš i arī augļ i, dā rzeņ i un ž ā vē tā gaļ a - š ogad, iespē jams, mū su lielā skaita dē ļ , prosciutto nav nostā vē jis laikā , kā vajadzē tu, un tie nenotī rī ja biezos tauku slā ņ us virs gaļ as. , kā viņ i vienmē r darī ja, kā arī stipri pā rspī lē ti. Bet rū guš piens palika tikpat garš ī gs un kvalitatī vs. . Kalnos redzē jā m briež us, bruņ urupuč us un sē nes, tie mums bija jaunatklā jumi, jo iepriekš ē jos braucienos redzē jā m septembrī ziedam kalnu vijolī tes un krokusus. Melnkalne ir skaista, jū ra ir tī ra, skaidra un silta (25-26 grā di), vietē jie ir draudzī gi un nemierī gi cilvē ki, tā tad simtgadnieki. Un Kotoras pilsē ta un tā s cietoksnis joprojā m mū s iespaido vairā k katrā vizī tē nekā Dubrovnika! Melnkalne kļ ū st par mū su mā jā m tikpat ļ oti kā Krima: katru gadu jū s sapņ ojat par ceļ ojumu!