Melnkalne kā dāvana

12 augusts 2018 Ceļošanas laiks: no 25 Jūnijs 2018 ieslēgts 02 Jūlija 2018
Reputācija: +6554
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Dā vana Melnkalne

Melnkalnes ceļ ojuma vē sture aizsā kā s mē nesi pirms ceļ ojuma sā kuma, kad Kijevas lidostā neveiksmī gi nolaidā s aviokompā nijas Brawo Airlines lidmaš ī na. Nu, patiesī bā nosē š anā s bija pat ļ oti veiksmī ga, jo izdzī voja pilnī gi visi. Š eit noteikti var priecā ties par mū su lidaparā ta spē ku, salauzta š asija, bojā ti spā rni, bet salons izdzī voja un nekas nesprā ga. Aptuveni tajos paš os datumos no Odesas lidostas pacē lā s un 30 minū tes vē lā k tajā paš ā lidostā nolaidā s citas aviokompā nijas YanAir lidmaš ī na. Ir daudz versiju par notikuš o un kura ir ī stā , nav zinā ms, tač u pirmā apkalpe un daļ a pasaž ieru atteicā s no lidojuma pē c lidmaš ī nas nosē š anā s. Turklā t š ķ iet, ka uzņ ē mums Join UP nesaņ ē ma licenci savai SkyUP lidmaš ī nai laikā un sā kā s pilnī ga miskaste ar lidojumu stabilitā ti. Uz Melnkalni no Kijevas lido tikai č arteri.


Bija jā pē rk kompleksais lidojums + apartamenti. Mū su kompleksā tū re bija no Join UP, kuru bija paredzē ts apkalpot YanAir. Pirms izlidoš anas Yanair savas izlidoš anas tiesī bas deleģ ē ja aviokompā nijai Brawo Airlines, kas savukā rt pē c lidmaš ī nas zaudē š anas vispā r nelidoja.

Š ajā nedē ļ as nogalē bija paredzē ti lidojumi diviem maniem tū ristu pā riem un man un Daš ai. Sā kumā tū roperators atcē la tū ri uz Albā niju pirmajam pā rim, nepilnu dienu pirms izlidoš anas. Puse dienas uz nerviem, bet beigā s izdevā s panā kt, ka tū roperators pilda savas saistī bas pret tū ristu. Pirmais pā ris aizgā ja. Otrs pā ris aizlidoja naktī bez lidojumu kavē š anā s, atceļ ā lidmaš ī nas trū kuma dē ļ ieguva brī vu dienu ceļ ojumam. Nu galvenais, ka ar tū ristiem viss tika izlemts, tagad paš iem jā lido prom. Lī dz mū su izlidoš anai ir palikusi mazā k nekā diena, un sā k mainī ties lidojumi un izlidoš anas lidostas.

Divas reizes ī si pirms izlidoš anas uzzinā jā m, ka mū su lidmaš ī na nelido un lidosta atkal mainā s. Treš ajā reizē tieš i pirms taksometra izsaukš anas uzzinā jā m, ka reiss ir pilnī bā atcelts. Fan Air pē c Brawo Airlines pieprasī juma, kuram Yan Air deleģ ē ja mū su lidojumu, tagad mē ģ inā s mū s piegā dā t. Ziņ ā s arvien biež ā k parā dā s ziņ as par tū ristiem, kas iestrē guš i daž ā du valstu lidostā s. Mums visu dienu bija jā staigā pa Melnkalni, un mē s ejam pa Trekhozerku pie savas mā jas.

Rakstot stā stu, neizdevā s cita č artera lidmaš ī na. Š oreiz Anda Air izcē lā s. Š ķ iet, ka lidmaš ī na aizlidoja uz Odesu un turbī nā iekļ uva putns, tā pē c apgriezā s, aizlidoja uz Kijevu un nenormā li nolaidā s dzinē ja bojā juma dē ļ . Protams, es neesmu eksperts (vienkā rš i vē l neesmu sertificē ts), bet, kamē r lidmaš ī na lidoja uz Odesu, tā pacē lā s skaidri augstā k nekā lido putni.


Pat ja viņ š noķ ē ra putnu, kā pē c viņ š ā rkā rtas situā cijā nenolaidā s Odesā . Ja viņ š pirmo reizi noķ ē ra putnu pacelš anā s laikā , tad kā pē c viņ š lidoja lī dz Odesai. Visticamā k, kaut kas medijos ir sagrozī ts. Bet mans personī gais viedoklis par š o lietu. Jā izvairā s no Join UP un TPG ekskursijā m. Š obrī d š ī s divas kompā nijas lido ar š iem č arteriem. Starp citu, vienas dienas zaudē jumu no 7 nakš u tū res Join UP novē rtē ja par 600 eiro kā “Par to mē s jums kompensē sim 27 eiro”.

Pirms gulē tieš anas Daš a ieteica sā kt skatī ties veco seriā lu “Lost”. Seriā ls sā kā s diezgan tematiski – ar lidmaš ī nas avā riju. Nebija labā kā ideja to noskatī ties tieš i pirms š ī brauciena.

No rī ta pirms izbraukš anas pā rbaudī ju informā ciju par izbraukš anu. Atš ķ irī ba starp operatora datiem un rezultā tu tablo lidostā bija stunda. Mē s ieradā mies lidostā . Vairā ki lidojumi ir atcelti un pā rcelti uz 6 stundā m vai ilgā k. Izņ emot mū sē jo. Jo tuvā k gā ja laiks mū sē jam, jo ​ ​ vairā k reisu nepacē lā s no lidostas.

Jau jutā m, kā mū su ceļ ojums tiek segts un tagad bū s jā atgriež as darbā , lai atvaļ inā jums neizdeg. Bet, lū k, tā bija mū su lidmaš ī na, kas pacē lā s bez pazī š anas zī mē m! Lidmaš ī na bija pilnī gi balta. Pirms pacelš anā s apbraucā m riņ ķ i ​ ​ avarē juš ajai Brawo Airlines lidmaš ī nai un devā mies kā rtē jā neaizmirstamā ceļ ojumā .

Lidojuma laikā bija nedaudz biedē još i. Kad lidmaš ī na sā ka nolaisties, abā s pusē s bija kalni, augstā ki nekā mē s. Lidmaš ī na, it kā nekas nebū tu noticis, vienkā rš i lidoja starp kalniem, lī dz nolaidā s uz sava skrejceļ a.

Nolaiž oties Tivatā , pabraucā m garā m citai neveiksmī gi nosē duš ai lidmaš ī nai. Izskatī jā s, ka tā bija privā ta lidmaš ī na, kuras spā rns glī ti balstā s uz zemes. Mē s nezinā sim, kā lidot atpakaļ , bet galvenais, ka esam jau Melnkalnē , braucam!

Iepriekš ē jā ceļ ojumā Ķ ī nā mū su objektī vs traģ iski gā ja bojā , tā dē jā di atņ emot mū su ceļ ojumam uz Gruziju krā sainas fotogrā fijas.

Pē c ilgā m pā rrunā m ar servisa centru man izdevā s aizstā vē t savas tiesī bas, un saņ ē mā m jaunu darba objektī vu. Lai Melnkalne bū s krā sā !

Budva


Bija saulaina diena, visi tū risti ļ oti ā tri iekrā vā s autobusā . Pē c stundas mē s bijā m pirmie, kas reģ istrē jā s viesnī cā . Mē s nekad neesam redzē juš i tā du efektivitā ti kompleksajā s ekskursijā s. Ā rā bija jauka saulaina diena. Steidzā mies uz krastmalu, lai nosvinē tu savu ieraš anos ar gardu maltī ti. Virtuve mū s iepriecinā ja. Eiropā esam vairā kkā rt sastapuš ies ar bezgaumī gā m valstī m, bet Melnkalne ir solī ds piecinieks!

Lai gan nē , stabils piecinieks var bū t tikai Ķ ī nai, Stambulai un Vjetnamai. Melnkalnei bū s jā liek piecinieks ar mī nusu. Daš ai bija milzī ga Melnkalnes tradicionā lā kotlete, man ir rī si ar jū ras veltē m un sē piju tinti.

Aperitī vam ē dā m zivju zupu. Budvas vecpilsē ta ir kā pasakā . Pastaigā joties pa pilsē tu, var iejusties tā lā pagā tnē un sajust viduslaiku garu. Š ī ir vieta Budvā , kur jebkurā laikā varat atgriezties un bū t laimī gam. Piemē ram, naktī vē rojiet pilnmē nesi un zvaigznes virs jū ras. Mū su labs draugs GPS norā dī ja, ka 900 metru attā lumā no pilsē tas mū s sagaida labā kā s Budvas pludmales. Un arī mums lī dzi ir peldkostī mi tikko) Diemž ē l uz Melnkalni virzī jā s spē cī gs ciklons. Un varbū t tā bū s vienī gā saulainā diena mū su ceļ ojumā . Man bija jā izlieto visas dienas garumā . Ū dens pludmalē s bija ļ oti priecī gā krā sā . Un paš as pludmales atradā s aiz alā m, caur kurā m bija jā iet pa tiltiem.

Tā lā s pludmales galā taka ved uz augš u mež ā un akmeņ os. Mums ar Daš u ir vienkā rš s noteikums – ja ir taciņ a un akmeņ i, noteikti jā uzkā pj paš ā augš ā .

Ū dens jū rā bija ledains. Uzkā pu 5 minū tes, iezī mē ju Adrijas jū rā , un mē s steidzā mies uz akmeņ iem. No augstuma ū dens bija vē l maģ iskā kā krā sā . Cietokš ņ a drupas bija atzī mē tas kartē , tač u kartes ļ oti atturē ja mū s no domas tur nokļ ū t uz akmeņ iem.

Pā ris reizes iemaldī jā mies brikš ņ u strupceļ os. Reiz mū s atturē ja stā va klints, bet tik un tā nokļ uvā m un skati š eit bija vē l pā rsteidzoš ā ki.

Tieš i uz daž iem fjordiem tā lumā . Tad ilgu laiku gā jā m pa š oseju uz Budvas pusi. Budvā ir gleznainā kā autoosta, kā du mē s jebkad esam redzē juš i. Autoosta atrodas blakus restorā nam-zooloģ iskajam dā rzam.

Un izrā dā s, ka pa ceļ am uz biļ eš u kasi jā brauc garā m izcirtumam ar zaķ iem, pī lē m un albī nu pā vu. Tad cauri arkai ar dzī viem augiem un tu esi pie kases.


Bet š odien tā ir tikai cenu un virzienu izpē te. Mē s devā mies vakariņ ā s Kangaroo restorā nā . Ē š ana restorā nā diviem maksā ja 12 - 18 eiro ieskaitot vī nu. Ja vē laties, varat ieturē t pilnvē rtī gu maltī ti diviem par 8 eiro. Bet es tieš ā m gribē ju visu izmē ģ inā t. Visas mū su turpmā kā s maltī tes notika tikai š ajā restorā nā . Porcijas milzī gas, ē diens garš ī gs. Paldies tiem emuā ru autoriem, kas viņ u konsultē ja internetā .

Kotor

Mums par laimi, nā kamajā dienā kaut kur kalnos iesprū da lietus ciklons. Saņ ē mā m arī mā koņ us ar zilā m spraugā m. Ilgam ceļ ojumam tas ir labā kais. Melnkalne ir ļ oti apmierinā ta ar saviem attā lumiem. Ja dzī vojat Budvā , tad galvenā s apskates vietas atrodas pusstundas – pusotras stundas brauciena laikā . Tiesa, ir arī stā vi kanjoni un ezeri, kur bez sava auto nokļ ū t bū s problemā tiski. Kotora ir kaķ u pilsē ta, kuru tur ir ļ oti daudz.

Savu marš rutu sā kā m no maiznī cas, kur nopirkā m gardu bureku ar gaļ u. Kaķ i garš o pē c vistas. Labi, labi, es jokoju. Gaļ a nebija kaķ is. Lai nu kā , ceru. Bet pilsē tā tieš ā m bija daudz kaķ u. Vecpilsē ta ir nedaudz lī dzī ga Itā lijas senajā m pilsē tā m. Biju jau nepacietī gs, lai sā ktu kā pt pa cietokš ņ a sienā m, kas majestā tiski iet uz kalnu virsotnē m. Tač u vispirms vajadzē ja izstaigā t senpilsē tu. Pilsē ta bija tik nozī mī ga, ka ieradā s pat Melnkalnes lielvā rdieš i. Ar droš ī bu un ž urnā listu baru. Cik ielu, cik veikalu un kafejnī cu! Vienkā rš i jauki. Plus garš ī gs saldē jums. Pilsē tā arī valdī ja kaut kā ds lavandas kults. Lavandu maisos pā rdeva, iespē jams, pusē veikalu. Tā tad, jums joprojā m ir jā sā k kā pt pa sienā m. Pā rliecinā ti gā jā m garā m muzejam, lai gan tas bija kaķ iem veltī ts muzejs. Pie ieejas sienā s mums prasī ja 8 eiro.


Par š o pieticī go komisiju melnkalnieš i nolika pat vienu atkritumu maisu paš ā augš ā . Ar komisijā m valstī ir diezgan interesanti. Visā s autoostā s par iekā pš anu autobusā ir jā maksā papildus maksa 0.5 - 1 eiro. Par š o maksu tiek iegū ta iespē ja pē c naudas aiziet uz maksas tualeti un stā vē t rindā uz autobusu. Kasiermeitene var tev pā rdot biļ etes uz nā kamo autobusu, bet, ja pajautā si par vē lā ka marš ruta grafiku, tad ar lielu labvē lī bu norā dī s aptuvenu laiku, kas tad nesakritī s ar reā lo laiku pusotru gadu. stunda. Melnkalnes gids pastā stī ja, kā das zemā s algas valstī ir 350 eiro. Galvenie ienā kumi ir tū risms, "tač u valstī nav tik augsta servisa kā citā s valstī s. " Valstī ir arī slē poš anas kū rorts, tač u tur galvenokā rt ierodas tū risti no kaimiņ valstī m. Personī gi man tas ir nedaudz dī vaini, ir daudz veidu, kā uzlabot pakalpojumu.

Mē s ī paš i aprē ķ inā jā m redzamos trū kumus un risinā jumus:

1.  problē ma: telpas netiek uzkoptas vispā r, lai gan uzkopš ana ir iekļ auta ekskursijas cenā .

Risinā jums: mē s varam sā kt tī rī t telpas. Turklā t teritorijā ir apkopē jas

2.  problē ma: visi autobusi kavē jas aptuveni 7 minū tes.

Risinā jums: mainiet grafiku par 7 minū tē m. Starp citu, sastrē gumus neievē rojā m

3.  problē ma. Tikai tū risti ierodas slē poš anas kū rortā no kaimiņ valstī m, kas tikai robež ojas ar kū rortu.

Risinā jums: brauciet vismaz ar vienu autobusu no lidostā m uz š o kū rortu. Ar ceļ u kvalitā ti problē mu nav.

4.  problē ma: zemas algas.

Risinā jums: pilsē tā s ir neprā tī gi daudz maksas tualeš u. Viņ u ir daudz, un visi ir apmaksā ti. Š ķ iet, ka puse valsts strā dā tikai par 0.5 eiro iekasē tā jiem tualetē .

Ja tu beigsi sē dē t uz krē sla un savā ksi 50 centus par tualeti, un sā ksi vest tū ristus par naudu ar maš ī nu uz tiem paš iem kalniem, kur var nokļ ū t ar autobusu, tad peļ ņ a ievē rojami pieaugs.

5.  problē ma. Pamatojoties uz sū dzī bā m par algā m, tū risma ieņ ē mumi neš ķ iet tik lieli

Risinā jums: Apgū t angļ u valodu vismaz pamatlī menī , lai bū tu iespē jams apkalpot ne tikai krievvalodī gos tū ristus.

6.  problē ma: tū risti, kas piedalā s ekskursijā s, nevar laicī gi atgriezties autobusā .

Risinā jums: autobusos pulksteņ i ir aptuveni stundu un 15 minū tes aiz muguras. Jū s varat tos vismaz pielā got)))

7.  problē ma: slikts internets viesnī cā s mā koņ ainā s dienā s, gandrī z nulle.

Risinā jums: iekļ aujiet ekskursijas cenā un izdaliet tū ristiem SIM karti 10 eiro "dā vanā " par 100 gigabaitiem interneta, ko viņ i pā rdod visur.


Š eit, protams, var strī dē ties un diskutē t ilgi, tas ir tikai mū su redzē jums par virspusē jā m problē mā m ar Daš u. Valstij patieš ā m ir liels tū risma attī stī bas potenciā ls, kalni un skaistas pludmales. Man š ķ iet, ja es strā dā tu Melnkalnes Tū risma ministrijā , es varē tu diezgan ī sā laikā pacelt tū risma lī meni valstī .

Pa to laiku mē s nokļ uvā m tieš ā m jaukiem skatiem uz lī ci. Pa vidu atradā s arī grezns kuģ is. Mmmm, gluž i kā pirā tu filmā s! Jo augstā k ej, jo skaistā ks skats. Domā ju, ka Norvē ģ ijā bū s kaut kas lī dzī gs. Paš ā augš ā atrodas pilsdrupas un pā ris desmitus kilometru garš ceļ š , kas ved uz Lovcenas nacionā lo parku. Uz Lovcenu nokļ ū sim pa ī sā ku ceļ u nedaudz vē lā k. Tagad mē s uzņ emsim desmitiem fotoattē lu ar mū su salaboto kameru un sā ksim nolaiš anos. Pat saule iznā ca, lai apgaismotu mums lī ci nobrauciena laikā .

Tagad neliela kafijas pauze un var doties tā lā k. Kafija gandrī z visā valstī maksā fiksē tu pusotru eiro par kapuč ī no. Pē c Ķ ī nas š ī cena kopumā bija nenozī mī ga. Un ne visur Eiropā pilsē tas centrā kafiju restorā nā var iedzert par pusotru eiro.

Tagad mē s dosimies uz seno pirā tu vajā š anas centru!

Perast

Ceļ š uz pilsē tu bija gar lī ci un skati š eit turpinā ja priecē t acis. Tikai braukš ana ar marš ruta autobusu jau ir liela atrakcija. Kalni virs jū ras bija tik hipnotizē još i, ka pilnī bā pabraucā m garā m savai pieturai un jau dodamies nemaz uz Perastu. Autobusa š oferis piedā vā ja palikt un gaidī t, kad atgriezī simies. Bet neapbē dinā sim, ka mū su marš ruts tiks papildinā ts ar vē l vienu autentisku pilsē tiņ u. Un Perastā pastaigā simies pa krastmalu.


Tā izrā dī jā s ļ oti klusa un sena tū ristu pilsē tiņ a. Acī mredzot 99.9% tū ristu uz pieturu dodas agrā k. Tie bija skaistā kie 4 kilometri gar lī ci. Un tā lu prom un Perasts. No attā luma pilsē ta izrā dī jā s ļ oti, ļ oti pazī stama. Esmu viņ u jau daudzkā rt redzē jusi daž ā du uzņ ē mumu tū rē s. Es nekad nedomā ju, ka tā ir Melnkalne. Mē s esam priecī gi, ka tagad apmeklē sim vienu no skaistā kajā m vietā m uz mū su planē tas. Tač u, tuvojoties pilsē tai, mū s jau gaidī ja tū ristu laiva, lai dotos uz salu. Laiva mū s gaidī ja, jo vairs nebija gribē tā ju. Neliedz sev prieku braukt ar personī go vip-laivu par 5 eiro. Š ajā laikā no mā koņ iem iznā ca saule un Perasts iedegā s gluž i kā attē lā . Uz salas lī č a vidū , katoļ u baznī ca un neliela teritorija.

20 minū tes, lai klī stu tieš i tā . Kalni visā s lī č a pusē s.

Ja esat ceļ otā js, kuram patī k kalnu ainavas, tad marš ruts Kotor-Perast noteikti ir apmeklē š anas vē rts. Ja vē l neesi padomā jis par savu attieksmi pret kalnu ainavā m, tad vē l jo vairā k tev š ajā marš rutā . Š eit jū s varat viegli pieņ emt pareizo lē mumu.

Paš ā Perastā laikam pavadī jā m minū tes 30. Pilsē tiņ a skaista, bet tas arī viss. Š ķ iet, ka marš rutā ir vietas, kur nevajag tē rē t daudz laika, un tad, braucot ar autobusu atpakaļ , valsts vizī tkarte - Perasts vienkā rš i neiziet no galvas. Melnkalnei ir jauka transporta funkcija, autobusi kursē lī dz naktij. Un, ja dvē sele vē las ceļ ot pa pilsē tā m, tad jū s varat droš i ceļ ot vismaz visu dienu, lī dz spē ki izsī kst, tad braucat ar pē dē jo tukš o autobusu uz Budvu un esat viesnī cā .

Ar trim pilsē tā m, kā pš anu pa sienu kalnos un pastaigu marš rutu uz Perastu mums nepietika. Kā jas teica, iemetī sim nopietnā ku problē mu! Un mē s esam kā “Nu, labi, š oferis mū s aizvedī s pie Sveti Stefana! ”

Sveti Stefans un Budvas krastmala

Braucā m laikam pusotru stundu, ar ko pietika, lai pasnaustos un pā rstartē tu. Mē s nokavē jā m savu pieturu. Pareizā k sakot, mē s nezinā jā m, ka tas ir mū su, un autovadī tā ji ne vienmē r uztraucas ziņ ot, ka viņ i brauc cauri pilsē tai, neapstā joties. Bet te mums bija jā lū dz apturē t autobusu uz š osejas, citā di mē s bū tu ļ oti ilgi gā juš i kā jā m. Sveti Stefans ir vē l viena Melnkalnes vizī tkarte. Š ī ir sala, uz kuras atrodas vecs cietoksnis-viesnī ca. Iekš pusē var tikt tikai ar gidu par 20 eiro. Bet jū s varat fotografē t apkā rtnē bez maksas un cik vē laties. Marš ruts iet augstumā kalnā . Fotogrā fijā m un skatiem vieta ir nenovē rtē jama. Š eit jū s varat arī uzkā pt augstu kalnos uz baznī cu.


Vai arī dodieties lejā uz skaistu pludmali un pē c tam dodieties uz augš u. Š odien nebijā m pā rliecinā ti par spē ku uzkā pt citā kalnā . Bet viņ i atrada lielisku alternatī vu. No cietokš ņ a Budvā nolē mā m atgriezties kā jā m pa krastmalā m!

Skatus solī ja skaistus, laika vē l bija pietiekami daudz, Mapsmi solī ja, ka š os 8 kilometrus nobrauksim nepilnā s divā s stundā s. Nezaudē jā m, marš ruts izvē rtā s pasakaini skaists. Marš rutā bija pludmales ar smaragdzaļ u ū deni, ar safī rzilu ū deni, ala, parki ar nelieliem akmeņ ainiem pacē lumiem. Pā ris reizes bija ļ oti mistiski, gari pastaigu tuneļ i.

Vienā no pilsē tā m klintī bija caurums. Arī laiks noskaidrojā s un pilsē tu apņ ē ma romantisks saulriets.

Nogurumu pat nemanī ja, katra pilsē ta pa ceļ am ar kaut ko iepriecinā ja.

Jau Budvas krastmalā mū s pā rņ ē ma spē cī ga ciklona viesuļ vē tra. Ja š odien bija salī dzinoš i labs laiks, tad bija skaidrs, ka rī t lī s. Nakts vē ja brā zmas bija tik asas, ka bija bail atskatī ties un ieraudzī t viesuļ vē tru. Bet, par laimi, mē s skrē jā m uz saviem dzī vokļ iem sausi.

Vecā josla

Rī ts sā kā s ar lietu. Lietus bija viegls un nepatī kams. Lietus negribē ja apstā ties. Nā cā s paņ emt lietussargus un doties pastaigu marš rutā pa krastmalu. Vai daudzas publikas sociā lajos tī klos ievieto “romantiskas fotogrā fijas” no dabas vietā m lietus laikā ? Ar tā diem jau ir nā cies saskarties. Man liekas, ka publika tikai diž ojas. Kad lī st, grū ti kaut ko romantisku noķ ert. It ī paš i, ja jū su saulainā s brī vdienā s lī st. Bet karstā latte kafejnī cā ir divas reizes garš ī gā ka nekā parasti.


Pē cpusdienā lietus pē kš ņ i mitē jā s un laiks sā ka mainī ties uz saulainu. Tas mū s nedaudz pā rsteidza. Mums drī z kaut kur jā dodas! Bet kur? “Ejiet uz bā ru, tur ir skaisti! - pamudinā ja puisis viesnī cā . Svaiga ideja! Pirms minū tes mē s pat nezinā jā m par š ī s pilsē tas esamī bu, bet, tā kā vietē jais iedzī votā js to iesaka, mums tā ir jā pā rbauda. Kur ir mū su autoosta, š oferis uz Bā ru! Pā ri skaistajiem Melnkalnes krastmalā m braucā m nedaudz vairā k kā stundu. Ū dens krā su palete Melnkalnē ir vienkā rš i neslavē jama. It ī paš i no augš as, kad var redzē t visu caurspī dī gumu un dziļ umu, tā ir tikai pasaka. Ž ē l, tikai autobusos mē dz gulē t. Mē s ieradā mies bā rā . Viņ i atstā ja. Kaut kā pilsē ta no pirmā acu uzmetiena nav par ko. Kaut kas nav kā rtī bā . Mē s atradā m tū risma aģ entū ru, viņ i mums paskaidroja, ka mums ir jā brauc ar citu autobusu vai taksi un jā nokļ ū st Stari Bar pilsē tā .

Mapsmi, protams, ieteica stundas laikā pa š oseju uzkā pt kalnā , bet kaut kā nebija kalnu noskaņ ojuma. Tad izrā dī jā s, ka arī noskaņ ojums nebija tā ds kā autobuss, jo autobuss neieradā s pē c grafika un arī vē lu. Bet taksists mū s nobrauca par 5 eiro 7 minū tē s. Izkā pjot no maš ī nas, uzreiz sapratā m, ka š ī tieš ā m ir tā vieta, kur mums jā iet! Š ī nav tikai pilsē ta, bet ī sts ceļ ojums pagā tnē . Sā kumā ir stā va iela ar daudziem bā riem un veikaliem. Tā pē c melnkalnieš i ir lieliski – viņ i savā s vecpilsē tā s ir saglabā juš i senatnes garu. Iela ved uz cietokš ņ a vā rtiem un vairā kā m moš ejā m. Cietoksnis ir sagrauts, bet biļ etē par 2 eiro iekļ auts gids. Uz č etrdesmit minū tē m mū s veda pie daž ā dā m bijuš o ē ku paliekā m un stā stī ja, kā te ir un kas noticis. Ko cilvē ki darī ja, kur viņ i devā s un kā dzī voja. Par teroraktu pilsē tā , par postoš u zemestrī ci. Vecpilsē tas mē rogs cietokš ņ a iekš ienē pā rsteidz gan iespaidus, gan iztē li.

Ā rpus pilsē tas mū riem, pasakaini skati uz augstiem kalniem. Tā lu lejā virs klints stiepā s sens akvedukts.

Mē s ar Daš u redzē jā m daudz drupu, bet š ī s noteikti ir labā ko topā . Un kā ds skats uz zvanu torni, kas atrodas tuvē jā kalnā uz bezgalī gā s Adrijas jū ras fona. Bā ras virzienā nolē mā m pastaigā ties pa dā rziem ar gadsimtiem veciem olī vkokiem. Pa ceļ am ielē cā m autobusā . Ir tik skaidrs vakara laiks, ka nolē mā m uz Budvu nesteigties. Mē s nedaudz pastaigā jā mies pa bā ru un ar vienu no pē dē jiem nakts autobusiem izbraucā m uz mū su vietu Budvā . Š ai lietainajai dienai bija visskaistā kā s beigas.

Es arī pamanī ju, ka ū dens š ajā valstī ir ļ oti mī ksts. Mazgā joties nevaru nomazgā t duš as ž eleju. Turklā t š ī nav pirmā diena un pā rvē rš as par kaut kā du problē mu. Tas praktiski nemaz nenomazgā jas.


Es dalī jos ar savu atklā jumu ar Daš u un no viņ as uzzinā ju, ka duš as ž eleja atrodas kosmē tikas maciņ ā , un tā s nav vannas istabā . Bija neveikla pauze, kaut kas nepā rprotami nebija kā rtī bā . Izrā dī jā s, ka tā ir Daš as matu kondicioniera pudele. Tā pē c es domā ju, ka š ajā ceļ ojumā man nav karsts, kanders mani atvē sina!

Katrs rī ts sā kā s ar to, ka meteoroloģ e Daria skatī jā s pa mū su vienī go logu, kas skatī jā s tieš i uz sienu. Daš a paskatī jā s debesī s un novē rtē ja, kā laikapstā kļ i ietekmē s mū su plā nus. Bija grū ti plā not š o braucienu, bijā m ļ oti atkarī gi no tā , kur un kad lī s. Tagad izskatā s, ka jā iet un jā kā pj kalnā Lovcen parkā . Lī dz autoostai jau prognozē jā m, ka zilais posms kļ uvis nedaudz lielā ks. Autobuss bū s tikai pē c pusstundas. Labi, pā rrakstī sim plā nus. Ā tri uz pludmali, dodieties braucienā ar laivu. Kuģ a izbraukš ana 10:00 pē c pā ris minū tē m!

Peldē jā m š iki, tiklī dz laiks uzlabosies, pa dienu tā das veiksmes nebū s! Kamē r devā mies uz alu, laiks jau kļ uva saulains. Jū ras ū dens bija auksts. Bet tas man netraucē s iepeldē t alā !

Cilvē ki laivā kaut kā negribī gi skatī jā s uz ū deni. Es biju pirmais. Pē c mana varoņ darba arī pā rē jie sā ka izrā dī t varonī bu. Bet ala bija mana, labi pavilku uz priekš u. Mū su laiva mū s veda pa skaistajiem akmeņ iem un Sveti Stefan salu. Starppietura bija valsts skaistā kajā pludmalē - Plocē . Tā bija pludmale ar skaistu jū ru un č etriem baseiniem. Š eit ū dens krā sa bija tik spilgti tirkī za, ka, neskatoties uz aukstumu, mē s ar Daš u nevarē jā m peldē t. Laiks š eit tik daudz, cik vē laties. Atpakaļ var braukt ar jebkuru laivu, biļ ete ir iekļ auta cenā (10 eiro par laivu un pludmali). Tas bija ā rprā tī gi karsts.

Es nespē ju noticē t, cik š eit ir karsti. Mū su iemaņ as meteoroloģ ijā liecinā ja, ka saules pulkstenis tuvojas beigā m. Cikloniskie mā koņ i než ē lī gi saspieda zilo ezeru debesī s. No Budvas vajadzē ja skriet, kamē r sauss. Tagad mū su marš ruts atrodas augstu kalnos.


Vispirms ar regulā ru autobusu devā mies uz veco galvaspilsē tu Cetinje. Tā bija tik maza pilsē ta, ka savā dzī vē es nebū tu uzminē jis, ka š ī pilsē ta varē tu bū t galvaspilsē ta. Un ultra-komforta ziņ ā tas nekad neizskatā s pē c galvaspilsē tā m. Bet vispirms kalni. Taksists mū s atrada pats. Par 22 eiro taksists piekrita mū s aizvest lī dz templim, pagaidī t stundu un atgriezt atpakaļ pilsē tā . Braucā m ilgi un ļ oti augstu. Vairā k nekā.1500 metru augstumā . Daba un ainavas sā ka mainī ties.

Paš ā augš ā vē l bija jā uzkā pj lī dz mauzolejam. Soļ u bija tik daudz, ka man izdevā s nokrist pa ceļ u. Mauzolejs, protams, labs, bet kalni!

Kā di š eit skati? Sastapā mies ar kritiku par viedokļ iem internetā un š aubī jā mies pirms brauciena. Bet š eit ir patieš ā m skaisti, ejiet bez vilcinā š anā s. Š is augstuma klusums, š is jū ras lī cis tā lumā . Mazas pilsē tiņ as, vienkā rš i burvī gas! Un mē s esam vieni uz visu apskatu. Kā pē c mē s š eit neieradā mies uzreiz? Ak jā , lietus traucē ja. Ž ē l, ir tikai viena virsotne, un tā lā k marš ruta nav. Tā kā bijā m diezgan veikli, pirms laika atgriezā mies pie maš ī nas pa apkā rtceļ iem. Atlikuš ajā laikā paspē jā m uzkā pt pa tū ristu takā m.

Ar lielu vē lmi kā pt kalnā var sā kt daudz zemā k. Bet tad nebū s skaidrs, kā paš am noķ ert taksometru, lai dotos atpakaļ . Puisis mū s aizveda atpakaļ uz Cetinje. Pilsē ta bija tik mā jī ga, ka vairā kas reizes apbraukā jā m to augš ā un lejā . Š ī mazā pilsē tiņ a kalnu pakā jē ir lieliski piemē rota kopē jai atmosfē rai. Izrā dā s sava veida relaksā cija nerviem.

Jauks bonuss š ā dos braucienos ir ceļ š uz Budvu. Autobusi š ķ ē rso kalnu un ilgi brauc lejup. Paš ā apakš ā Budva naktī izskatā s kā pilsē ta no forš u ž urnā lu vā ka.

Kanjoni un Zabljaka

Viens no vienī gajiem veidiem, kā nokļ ū t kalnos un atgriezties, ir doties ekskursijā . Par laimi, Melnkalnē nav ā das, kaž okā du un gumijas rū pnī cu. Lī dz ar to naudas izspieš ana no tū ristiem ekskursiju laikā nav Turcijas mē rogā . Pieturas pie “sponsoriem” ir diezgan interesantas vietas. Piemē ram, pirmajā pieturā bijā m tā piedzē ruš ies ar liķ ieru un vī nu degustā ciju, ka visi tikai priecā jā s. Lī dz ekskursijas sā kuma vietai bija jā staigā apmē ram 20 minū tes. Navigators mums apliecinā ja, ka tagad viņ š mū s vadī s tieš i tur, kur kartē nav ī paš u gā jē ju ceļ u. Mums bija nelielas š aubas, daž reiz ir pā rsteigumi. Bet mē s tomē r nolē mā m iet.


Mans ķ ermenis braucienos, tiklī dz iekā pju autobusā , uzreiz pā riet enerģ ijas taupī š anas rež ī mā . Nu, tad Daš a man izstā stī ja labā kos mirkļ us. Pirmā pietura bija virs kanjona ar tirkī zzilu upi. Vienmē r domā ju, ka tā das upes ir tikai Kanā dā , kur mē s vē l neesam bijuš i. Un tad negaidī ti viņ i to atklā ja Melnkalnē . Nā kamā pietura bija pie baznī cas. Tas kaut kā izklausī jā s neizteiksmī gi. Patiesī bā tā izrā dī jā s viena no skaistā kajā m baznī cā m, ko esam redzē juš i.

Š eit skaistums bija tieš i tā teritorijā . Pa perimetru bija divstā vu siena ar mā jā m. Visu klā ja zaļ umi un ziedi. Kā dā rgas ekoviesnī cas teritorija. Pie baznī cas mana vecmā miņ a pagatavoja turku kafiju par rekordzemu 50 centiem Melnkalnei.

Es nevaru saprast, kā pē c viņ a to uztaisī ja tik lē ti. Galu galā pats gatavoš anas process mazā cezvē jau izraisī ja maigumu un sajū smu.

Es biju tik pā rsteigts, ka es pat uzlē ju sev daž us, ejot pie galda. Pē c tam notika slavenā “visa, kas deg” degustā cija. Godī gi sakot, viņ u alkohols mū s nepā rsteidza. Tomē r kā maltī te ekskursijas laikā . Bet maltī te ir sī kumi.

Netā lu no restorā na pa mež u plū da kalnu upes, kas izauga par kaut ko spē cī gu un kū soš u. Kamē r visi finiš ē ja, mē s ar Daš u metā mies lejā gar upi, lai sacenstos ar elementiem. Nav saprotams, kā pē c ekskursijā s netiek uzsvē rts, ka pie š ā das upes bū s pietura. Mums Budvā teica, ka jā pievē rš uzmanī ba.

Bet š ī ir patieš ā m forš a vieta. Forš i ir tas, ka pā ri stihiskajai upei tiek likti tilti, un jū s varat atrasties epicentrā . Apskates ekskursiju trū kums ir tā ds, ka vienmē r pietrū kst laika.


Tagad braucā m cauri kanjoniem, kur mū s nelaida ā rā no autobusa, jo nebija skatu platformu. Kanjoni bija skaisti, bet š eit galveno skaistumu spē lē ja sliktie laikapstā kļ i. Braucā m pa augstā m klintī m, mā koņ i sā ka tā s maigi apņ emt un nolaisties. Sā kā s tā das panorā mas, ka visas upes un kanjoni izgaisa fonā . Cauri lejupejoš iem mā koņ iem bija redzami galotnē s auguš o koku silueti. Mā koņ i bija nevienmē rī gi, kas palielinā ja noslē pumu, jo visi kalnu apgabali bija ar atš ķ irī gu redzamī bu. Esmu abonē jusies Facebook grupā , kurā tiek publicē tas neparastas skaistules no daž ā dā m pasaules malā m. Un lī dzī gas ainavas š ajā grupā uzplaiksnī juš as ne reizi vien. Ž ē l, protams, ka autobuss netika apstā dinā ts fotografē š anai, neskatoties uz to, ka bija apstā š anā s vietas. Laika gaitā mē s pametā m akmeņ us un lietus rimā s. Mums bija vē l viena pietura ī paš iem kanjonu pazinē jiem.

Viņ i man uzmeta apdroš inā š anu un aprī kojumu, un es steidzos pa vienu no garā kajiem rā vē jslē dzē jiem pasaulē .

Lidojuma garums bija aptuveni 850 metri. Kalnu upe visā savā skaistumā atvē rā s tikai man lidojot caur lietu. Lietus sā kā s pē kš ņ i, kas deva manam zipline papildu sajū tu. Stā vot atpakaļ bezceļ a dž ipa aizmugurē , gar tiltu pā r gleznaino aizu. Pirms tam man, pirmkā rt, bija Kamyanets-Podilskyi zipline. Tagad Melnkalne ir neparasti skaista, kaut arī mazā k ekstrē ma. Lija lietus, bet no tā da skaistuma nebija iespē jams atrauties, un mē s ar Daš u gā jā m š urpu turpu pā ri tiltam. Eh, atkal bija jā iet tā lā k, autobuss negaida. Protams, š ajā braucienā ļ oti, ļ oti noderē tu prasme vadī t auto. Patiesī bā š ī ir tikai otrā valsts mū su valstī , kur ar autobusu un vilcienu biļ etē m visu atrisinā t nav iespē jams. Pē dē jais punkts bija Zabljakas pilsē tas gleznainā kais ezers.

Š eit uz ezera laika bija ļ oti maz, atvē lē ja tikai stundu, bet labā nozī mē vajadzē ja te palikt pa nakti. Mē s ar Daš u izsvē rā m visus plusus un mī nusus, lai lū gtu gidu un izkā ptu no ekskursijas. Pē c tam turpiniet patstā vī gi. Tač u patiesī bā risks aizķ erties atceļ ā bija ļ oti liels, arī laikapstā kļ i nelutinā ja ar pastā vī gā m lietavā m. Stundas laikā izdevā s apbraukt tikai treš o daļ u ezera. Ezers bija blī vi apstā dī ts ar skujā m, uz augstu kalnu fona.

Ezeru sauc par Melno, lai gan tam ir ļ oti patī kama zilgani zaļ a krā sa. Taka iet pa perimetru ļ oti ē rti. Cik forš i tiem ceļ otā jiem, kuri š eit uzturas daž as dienas. Visas pastaigas laikā acis it kā hipnozē lū koja meklē t arvien jaunus rakursus fotogrā fijā m. Tas, ka ū dens nebija melns, daž os tū ristos izraisī ja neapmierinā tī bu.


Uz tikš anos devā s dusmī ga mā te un divpadsmit gadus veca meitene, kura ļ oti dusmī gi teica: ". . . Un viņ i no manis zinā s, kā tik nekaunī gi melot par ezera melno krā su ... ". Man personī gi š ķ iet, ka Melnkalnei ir ļ oti paveicies, ka ezers nav melns. Ar š o skaistumkopš anas ekskursiju beidzā s un mū s gaidī ja bezgala garš ceļ š uz viesnī cu. Ceļ š burtiski ved pā ri valstij. Pē c kanjona ekskursijas secinā jums ir š ā ds: vietas tieš ā m ir ļ oti skaistas pat sliktos laikapstā kļ os. Bet autobusa marš ruts 13 stundu autobusā bū tu labā k sadalī ts divā s dienā s braucienā ar automaš ī nu ar pieturu Zabljakā .

Saulainā s Havaju salas!

Tas, ko es negaidī ju no š ī ceļ ojuma, bija apciemot ī stas Havaju salas! Ī sti melnkalnieš i, bet savā ziņ ā Budvai tie ir ī sti, jo sala atrodas netā lu no Budvas. Un nē , es nesapņ oju. Negaidī ti visiem š is rī ts tieš ā m bija saulains!

Bija vajadzī gas kā das 5 minū tes, lai kuģ otu uz salu un vē l 15 minū tes, lai izurbtu smadzenes melnkalnieš iem, ka viņ i nevē las braukt ar laivu, uz kuru mums bija biļ etes. Laiva kursē pē c grafika, bet kaut ko darī t š ajā valstī pē c grafika ir gadsimta noziegums. Jā , un atbraucā m tikai divi, bet tas neskaitā s, pat ja biļ etes ir uz rokas. Sapratā m, ka saule ilgi neturē sies, un š odien mū s gaidī ja kolosā ls pē rkona negaiss.

Man nā cā s burtiski piespiest puiš us izvilkt no restorā na kapteini, lai viņ š mū s aizved uz salu. Mums š ķ iet, ka viena no problē mā m ar tū ristu pieplū dumu viņ u laivā bija tā , ka meitene, kura tirgo biļ etes tieš i uz viņ u laivu, š odien guva vā rtus darbā un neieradā s. Lete bija tukš a. Mē s no viņ as saņ ē mā m biļ etes pirms pā ris dienā m.

Havaju salas bija skaistas, ī paš i saulainā laikā . Bet patiesī bā uz salas var tikai peldē ties un fotografē t. Mums pietika ar 40 minū tē m.

Bet bija ļ oti jauki un priecī gi atkal redzē t saulaino jū ru.

Atpakaļ ceļ am arī bija jā bū t pē c grafika. . . bet. . . labi, par punktualitā ti vairs nerunā sim. Tā mē s, cita kapteiņ a laipnī bas dē ļ , ar citas kompā nijas laivu atgriezā mies pretē jā pilsē tas galā . Kamē r saule vē l spī dē ja. Mē s pē c iespē jas ā trā k nokļ uvā m vienā no skaistajā m Budvas pludmalē m, lai redzē tu, kā tā izskatā s saulē .

Bet cilvē ku tur bija tik daudz, ka tā s skaistumu varē ja redzē t tikai fantā zijā s ar aizvē rtā m acī m.

Skadaras ezers


Tā bija š aubī gā kā ideja mū su ceļ ojumā . Par ezeru bija ļ oti pretrunī gas atsauksmes. Pā rsvarā negatī vi. Ka tur nav ko ī paš u darī t, un š ā da, darbī bas neapgrū tinā ta ekskursija ir piemē rota patī kamai atpū tai ģ imenē m ar maziem bē rniem.

Bet man bija jā izlemj. Jā brauc ar autobusiem ar pā rsē š anos. Pirmā pā rsē š anā s bija tā da, ka vienā no stacijā m mums atkal pā rdeva biļ etes uz mū su paš u autobusu. Kā izrā dī jā s, galvenajā stacijā meitene kļ ū dī jā s un pē c atmiņ as nosauca nepareizo staciju, uz kuru jā ņ em biļ ete. Saņ ē mā m 4 eiro, ceļ ojot vajag tikai ignorē t tā das lietas. Ejam tā lā k. Otrajā pā rsū tī š anā mē s veiksmī gi pā rvietojā mies. Uz ezera bija jā organizē ekskursija ar motorlaivu. Drī zā k vajadzē ja kaulē ties. Par personī go braucienu varē jā m sarunā t 25 eiro ieskaitot visas maksas. Brauciens ilga 45 minū tes pa gleznainiem liliju un niedru biezokņ iem.

Pa ceļ am sastapā m eksotiskus putnus. Kapteinis norā dī ja, lai mē s ejam tieš i uz kuģ a priekš galu un tur stā vam. AAA! Cik tas bija romantiski!

Man parasti nepatī k stā vē t, man ir vai nu jā staigā , vai jā sē ž .

Un š eit jū s stā vat vienā elpas vilcienā . Skaistums un klusums. Daž i putni skrē ja pā ri ū densrozē m, pī les nira pē c zivī m, vienā no kokiem saspiedā s maziem pterodaktiliem lī dzī gi putni. Vissvarī gā kais bija mē ģ inā jums izkā pt krastā kā Dž eks Sparovs no grimstoš a kuģ a.

Tač u piestā tne ar krastu izrā dī jā s ne pā rā k mī ksta, un rezultā tā Daš a satvē ra pietauvoš anā s stieni un izvilka mani un kapteini kā Eneju barž u. Bet pats š ī ezera skaistums slē pjas kalna pilī . Drī zā k kalnā paslē pā s strā dnieks, kurš no mums paņ ē ma naudu par iebraukš anu. Un skaistums pavē rā s laukiem ar upi un ezeru.

Mē s skatī jā mies uz kā da veca klasiskā gleznotā ja gleznu. Tuvojā s spē cī gs pē rkona negaiss un krā su palete bija kaut kā nereā la.

Tik sulī gas krā sas reā lajā dabā vienkā rš i nepastā v. Paš ā pilī mū s gaidī ja ligzda ar cā ļ iem un putnu mā ti, kas lidoja, gaidot, kad atbrī vosim eju pa gaiteni.


Tiklī dz mē s aizbē gā m, mana mā te atkal sā ka nest pā rtiku š urpu turpu. Vispā r jau putnam netraucē sim, ejam tā lā k paskatī ties uz skaistumu. Mā koņ i kļ uva biezā ki, krā sas kļ uva vē l skaistā kas. Spē cī gs zibens trā pa apvā rsnī rindā s. Man radā s doma noķ ert zibeni uz fotogrā fijas. Tač u mē ģ inā jumi bija nesekmī gi. Mū s tik ļ oti aizrā va dabas skaistums, ka pē kš ņ i nokļ uvā m spē cī ga pē rkona negaisa epicentrā . Pat mū su lietussargi mū s neglā ba. Tā s sā ka tecē t zem ū dens spiediena. Mē s aizskrē jā m uz restorā nu. Bet vajadzē ja skriet tā lā k lī dz pieturai un mesties autobusā .

Š is autobuss izrā dī jā s tik punktuā ls, ka izbrauca garā m pieturai krietni pirms sava laika un neieradā s pē c grafika, mē ģ inā jā m paslē pties zem pieturas jumta, bet tas iztecē ja tā pat kā mū su lietussargi. Pē c aptuveni 15 minū tē m lietusgā ze pilnī bā beidzā s un laiks sā ka uzlaboties, autobusa joprojā m nebija. Pieturā stā vē ja tukš s tū ristu autobuss ar mū su tū risma aģ entū ras nosaukumu.

Bija cerī ba aizbraukt ar tū ristiem. Bet pusaizmiguš ais š oferis mums teica: “Maš ī na kaput! ". Taksists apstā jā s un piedā vā ja mani aizvest uz pā rsē š anā s pieturu par 7 eiro. Bet es tomē r ticē ju, ka ilgi gaidī tais autobuss pienā ks. Taksists tika atbrī vots. Blakus bija dzelzceļ š , mū su vilcienam vajadzē ja kursē t pē c grafika. Vilcienu vispā r nebija, bet barjeras pastā vī gi bija slē gtas un semafori ieslē gti. Š oferis neticī gi gaidī ja 10 minū tes, lī dz tiks atvē rta pā reja.

Man radā s iespaids, ka vienī gais, kas š eit darbojas pē c grafika, ir barjeras un semafori) Laiks jau noskaidrojā s, mū s apņ ē ma patī kams vakars, apkā rt laukam un upei. Starp citu, patī kams bonuss bija tas, ka lietus bija silts. Nā kamais autobuss pē c grafika kursē s pē c divā m stundā m. Bet acī mredzot tā nebū s. Tagad pā rbaudī sim, kā viņ u valstī darbojas stopē š ana. Pamā ju ar roku, un pirmā maš ī na apstā jā s, un vī rietis teica, ejam, cik iedosi, bū s labi. Vī rietis labi zinā ja angļ u valodu. Uzzinā jis, ka esam no Ukrainas, viņ š pauda visu, kas viņ am bija sā pī gs par teritoriju sadalī š anu, par Albā nijas kā dreizē jo integritā ti un kaimiņ valstu raš anos. Kad nonā cā m pieturā , gribē ju viņ am iedot 5 eiro, tač u š oferis pieklā jī gi atteica un teica: "Puiš i, jū s esat no Ukrainas, mē s esam draugi, es ar prieku izvedu ukraiņ us. " Viņ š atvadī jā s no mums un aizbrauca. Pā rsū tī š ana bija pā rsteidzoš i ā tra.


Herceg Novi ļ oti atš ķ iras no citā m pilsē tā m. Tas ir ļ oti neparasts, un tam ir gara promenā de, kas plū st no pilsē tas uz pilsē tu.

Vecpilsē ta atrodas kalnā un pā rgā jienu takas jā izbū vē tā , lai nav jā kā pj. Viss bija labi, tikai viena problē ma - mū su kamera atkal nomira! Izskatā s, ka vakardienas vē tra viņ am neko labu nedeva. Tas bija morā li nomā coš i, ka mobilais tā lrunis fotografē desmit reizes sliktā k. To mē s uzzinā jā m ceļ ojumā uz Gruziju. Tā tad, jums ir jā savā cas un jā izmet problē mas ar kameru no galvas. Vē l tikai viens izmē ģ inā jums pē c atgrieš anā s. Problē mas ar fotoaparā tu palī dzē ja aizmirst ā trā s uzkodas, kas atrodas starp trim liepā m. To sauca par diezgan neaizmirstamu "Trī s liepas".

Atgrieš anā s autobuss nebrauca caur prā mi, bet gan caur Perastu. Viss autobusa marš ruts gā ja apkā rt skaistam ezeram ar vizī tkartes pilsē tu. Ļ oti gribē jā s izbaudī t skatus, bet miegs než ē lī gi griezā s.

Viesnī cā mū s sagaidī ja lieliskas ziņ as - tagad esam iekļ auti ā rzemē s iestrē guš o tū ristu sarakstā aviokompā niju savstarpē jo kā rš u dē ļ . Mū su lidojums ir atcelts. Š odien neviens nekur nelido, viesnī ca tiks pagarinā ta uz nakti. Nā kamais lidojuma mē ģ inā jums ir rī t. Tikai ar darbu kaut kā ne visai skaisti sanā k. Tač u tū re ienā ca savā s dienā s, ierodoties un izbraucot. Ziņ a visus tā iepriecinā ja, ka kamera pē kš ņ i sā ka darboties. Izskatā s, ka iekš ā ir sauss. Tā kā tagad mū su rī cī bā ir puse dienas, varam atkal doties gleznainajā astoņ u kilometru garumā no Sveti Stefan lī dz Budvai. Paralē li salas tuvumā peldē simies skaistā ū denī .

Caurspī dī gs ū dens, skaists un spilgts kalnu saulriets. . . vai tieš ā m esam atgriezuš ies Rio, vē rojot neaizmirstamā ko saulrietu savā dzī vē ?


Tā bija skaistā kā divu stundu pastaiga pa krastmalā m. Marš rutu pabeidzā m diezgan oriģ inā li. Mē s devā mies nakts braucienā ar puszemū deni. Astoņ kā ji un zivis izplū da pā rsteigumā zemū dens prož ektoru gaismā . Kajī tē zem ū dens kapteinis mums ieslē dza ballī š u stila mū ziku. Tas bija kā ballī š u autobuss tikai zem ū dens. Š eit viņ iem ir laba Budva. Tas vienmē r var pā rsteigt.

Agri no rī ta mū s sagaidī ja vē l viens, pē dē jais pā rsteigums - tā bija mū su lidmaš ī na, kas patieš ā m ieradā s! Tagad tieš ā m izskatā s, ka mū su ceļ ojums ir beidzies. Mani kolē ģ i jau sā k nā kt uz biroju, un es tikko kā pu lidmaš ī nā . Es ieš u strā dā t lī dz vakaram

Kopsavilkums

Melnkalne ir skaista valsts ar daudzā m interesantā m un ļ oti gleznainā m vietā m, tač u komplekso ceļ ojumu izmaksas ir daudz zemā kas nekā citā s valstī s. Piemē ram, uz Turciju var aizlidot par tā du cenu vē l forš ā k, viss iekļ auts un apmeklē t lī dzī gas vietas. Es ieteiktu pagaidī t piecus gadus. Š ajā laikā attī stī tā ki kļ ū s gaisa marš ruti un, iespē jams, vairā k attī stī sies transports valsts iekš ienē . Turklā t jau tiek bū vē ts tilts, kas ievē rojami samazinā s attā lumus kalnos. Ja jū s dodaties tikai pludmales brī vdienā s, es to neieteiktu pludmalē esoš o cilvē ku skaita un solā riju izmaksu dē ļ . Bet, ja jū s esat č etri un jū s ī rē jat automaš ī nu, tas varē tu bū t rentabli.

Kompensā cija par lidojuma atcelš anu

Pē c ieraš anā s es savā cu dokumentu paketi un nosū tī ju apdroš inā š anu AXA izskatī š anai. Kā du dienu saņ ē mā m priecī gu sms par to, ka saņ emsim kompensā ciju par lidojumu mai

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (18) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums