Atgriezties 100 gadus atpakaļ. Turpinājums.

23 Aprilis 2019 Ceļošanas laiks: no 04 Septembris 2009 ieslēgts 26 Septembris 2009
Reputācija: +6016.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pē c 1929.  gada stā sta https://www.turpravda.com/fr/blog-407222.html tulkoš anas es nolē mu meklē t vē l daž us Herve Lauvika stā stus. Un es to neatradu. Tač u pavisam negaidī ti 1967. gada novembra ž urnā lā Quattroruote uzdū ros stā stam bez autora vā rda, rakstī š anas stils bija ļ oti lī dzī gs Herve Lauvika stilam. Nu kā pē c gan ne? Jā , Quattroruote ir itā ļ u ž urnā ls. Un autors un viņ a sieva devā s ceļ ā no Itā lijas Breš as. Bet tekstu nepā rprotami uzrakstī jis francū zis. Tā tad viss ir iespē jams. Gan tagad, gan toreiz veiksmī gi gados vecā ki franč i mī lē ja un mī l dzī vot lē tā s dienvidu valstī s. Tagad tā ir Spā nija, Portugā le, Grieķ ija un nedaudz Turcijas. Un tad, 1967. gadā ? Spā niju pā rvaldī ja Franko. Neglī ts tips, kurš sit republikā ņ us, Hitlera sabiedrotais un ā rkā rtī gi nepatī kama personī ba. Portugā le. Tur pie varas bija Salazars. Nevis Salazars Slī terī ns - viens no Cū kkā rpas dibinā tā jiem, bet gan Antó nio de Oliveira Salazar. Arī onkulis ir drū ms. Pusfaš ists un brutā ls diktators. Grieķ ija. Tur cilvē ki tikko bija sā kuš i atgū ties no murgainā , kanibā liska pilsoņ u kara, kas sā kā s tū lī t pē c Otrā pasaules kara. Un kā ķ irsis virsū.1967. gadā pie varas nā ca Melnie pulkvež i. Dementori viņ u fonā ir tikai bē rni. Kas paliek? Seš desmito gadu Turcija? Nē . Tā ir Itā lija. Kur gados vecie Hervē un Emma varē ja apmesties vecumdienā s. Starp citu, ne tik vecs. Pē c manā m aplē sē m, 1967. gadā viņ i bija 62–65 gadus veci.


Kas ir Quattroruote?

Š is ir automaš ī nu ž urnā ls. Ne tik pretenciozs kā "Ilustrē tais autotū risms", tač u arī izdevums ir cienī gs, veiksmī gi izdzī vojis lī dz mū sdienā m.

Ir arī reklā mas.

Protams, galvenokā rt automobiļ u nozarē . Lancija Flā vija. Vai tas tieš ā m ir labs?

Vai arī paņ emiet Lancia Fulvia. Kā das maš ī nas!! !

Japā ņ u autobū ves pirmie kautrī gie soļ i Eiropas tirgū . Honda 360. Tas ir dzinē ja izmē ra ziņ ā . 360 kub. skat. Jā , manam vienkā rš ajam kvadram ir 500 kubikmetru tilpums. Un ar to man nepietiek.

Un š eit ir Fiat 124. Mū su "Penny" priekš tecis. Bet kas tie par itā ļ iem! Jā , mē s arī mī lē jā m š o automaš ī nu, tač u mums ne prā tā nenā ca par to rakstī t "Brillantissimo".

Protams, ž urnā lā ir daudz citu sludinā jumu. Magnetofoni.

Toblerons.

Un viss ir kā rtī bā . Jā meitenes. Jā , skaista. Tač u neviens to neuzskatī ja par seksismu.

Meitenes uz motocikliem.

Un, protams, mode. Vī rieš iem. Kā ds vī rietis! Oho! Meitenes ir sajū smā par viņ a mē teli un viņ u.

Sieviete.

Un atkal vī rietis.

Un vī rieš u.

Daudz motosporta.

Tiem, kam ir š ī tē ma, š ie nosaukumi izklausā s kā mū zika. Emersons Fitipaldi, Klejs Regazoni, Kriss Eimons. . . Un Pedro Rodrigess. Formula 1 sensā cija un cerī ba. Uzvarē ja sezonas pirmajā s sacī kstē s, debitē jot 1967. gadā . Tas vē l nekad nav noticis. Viņ š nomirs pē c 4 gadiem, nepaspē jis kļ ū t par č empionu. . .

Ir skaidrs, kas tas par ž urnā lu. Un tur, kā arī "Ilustrē tajā autotū rismā " tika ievietoti un joprojā m tiek ievietoti autoceļ otā ju stā sti.

Un tā .

Atskatieties 50 gadus atpakaļ .

(Admins. Viss ir likumī gi. Ir saites uz ž urnā lu. Pagā juš i vairā k nekā.50 gadi. Teksts nav kopija, bet autora apstrā de. Jums nav jā pā rbauda. Galu galā es esmu starptautiskais jurists, un es zinu, par ko es runā ju. )

Herve Lauvik (Varbū t).


Esmu vecs karavā ns visā dā ziņ ā . Karavā na ir mana aizrauš anā s, mana dzī ve, mans gaiss. Tagad es rakstī š u par to, kā sapņ i var kļ ū t par realitā ti un ka ne visi sapņ i ir jā realizē . Jau iepriekš brī dinu lasī tā jus, ka ne visi var atkā rtot manu marš rutu. Un pat tiem, kuri uzskata sevi par gataviem uz visu, es nevaru ieteikt š o marš rutu, galvenokā rt politiskā s nestabilitā tes dē ļ apmeklē tajā s valstī s.

1967. gada 24. februā rī mē s ar manu jauko sievu aizbraucā m no Breš as uz Spā niju. No Gibraltā ra ar prā mi devā mies uz Ā friku. Seū tā . Tā bija ļ oti patī kama Ā frika. Benzī na, pā rtikas preč u, cigareš u un alkoholisko dzē rienu cenas ir smieklī gas. Un tur tiek izmantoti franki.

No Seutas mē s braucā m pa skaistu bruģ ē tu š oseju Agadiras virzienā . Mū su mē rķ is bija senā arā bu Medī na. Ceļ š bija labs. Skati uz Atlantijas okeā nu, sā ls smarž a un daudz degvielas uzpildes staciju ar kafejnī cā m un darbnī cā m.

                                                                                                                 Viņ i bija vienmē r un visur. Viņ i neko sliktu nedarī ja. Viņ i neizstiepa rokas, nelū dza. Bet viņ i bija vienmē r un visur!! ! ! Neviens nevarē ja viņ us padzī t. Ne es, ne vietē jie cienī jamie več i, ne policija. Naktī skatī jā s pa mū su treilera logiem, pa dienu stū ma (tikai stū ma) pie maš ī nas, un pat braucot redzē ju divus vai trī s puikas skrienam pē c maš ī nas. Tas mani saniknoja.

Eiropā mē s nakš ņ ojā m laukos, kalnos, ceļ a malā s, pludmalē s, un neviens mū s tā netraucē ja.

No Medī nas devā mies uz Imsunu. Tas ir mazs ciemats, kurā dzī vo tikai daž i zvejnieki. Tur bija labi un mierī gi. Zvejnieki nerunā ja franč u valodā , bet bija diezgan draudzī gi. No rī ta viņ i savā s smagajā s airu laivā s izgā ja uz okeā nu un diezgan ā tri atgriezā s ar labu lomu. Kas tika kopī gots ar mums.

Guliminā , pilsē tā ar aptuveni diviem tū kstoš iem iedzī votā ju, sā kas ī stā Sahā ra un lī dz ar to arī mū su piedzī vojumiem bagā tā ceļ ojuma daļ a. Š eit jau ir grū ti nopirkt ierastos produktus, temperatū ra ir ap 40 grā diem un tad asfalts beidzā s. Tad ir pretī gs lauku ceļ š , pa kuru viņ i brauc ar kamieļ iem un Land Roveriem.


Š o Land Roveru ī paš nieki Lielbritā nijā mē ģ inā ja ņ irgā ties par mū su Opel un mū su piekabi. Muļ ķ ī gas vistas! Es sā ku vilkt treileru aiz automaš ī nas tajos gados, kad viņ i vē l nebija dzimuš i un Land Rover nebija pat prož ektoru gaismā .

          Mums Gulimino paveicā s. Mē s nokļ uvā m vietē jā s brī vdienā s. Š eit pulcē jā s apkā rtē jo ciemu iedzī votā ji un beduī ni un sarī koja dejas. Tas bija diezgan neparasts skats. Vakarā ugunskuru gaismā meitenes un vī rieš i iznā ca nelielā laukumā . Dejotā ji pā rmaiņ us izgā ja aplī un sā ka ļ oti dī vainu darbī bu. Viņ u mū zika bija sitieni uz mazas bungas un neskaitā mi pā tagas sitieni, kas bija gandrī z visiem vī rieš iem. Un arī visu klā tesoš o sievieš u trulā , vienmuļ ā , sē rī gā dziedā š ana.

Dejotā ja aplī sā ka š ķ obī ties un š ū pot savu krū tis. Tad viņ a saspieda viņ u ar rokā m un sā ka locī ties, atkrī tot. Pā tagas sitieni kļ uva arvien stiprā ki. Viņ as acis izstaroja iekā ri un iekā ri. Kad viņ as pakausi pieskā rā s zemei, viņ a iesaucā s, viņ as acis izbalē ja un aplī iznā ca nā kamā meitene. Š ajā sabatā bija tik daudz primitī vas, dzī vnieciskas dabas, ka š obrī d provokatī vā kie Mulenrū ž as š ovi man š ķ iet mū ķ eņ u – karmelī tu matinē .

No rī ta mē s braucā m uz ziemeļ iem uz Mauritā niju. Mū su ceļ ojuma mē rķ is ir klinš u gleznojumi, kas ir vairā k nekā tū kstoš gadus veci. Dž ebel Bani ir franč u bū vē ta militā rā bā ze. Tur mē s apstā jā mies. Saibari kungs, virsnieks, kurš ieguvis militā ro izglī tī bu Francijas militā rajā akadē mijā , mū s uzņ em kā vecus draugus. Bet viņ š neiesaka braukt uz akmeņ iem mū su Opel* un iedod mums vecu, bet spē cī gu Dodge WC-51* un jautru brigadieru kā sargu un š oferi.

Meistars ved mū s pa fantastisku ainavu. Krā saini akmeņ i, baltas smiltis. Pē kš ņ i putekļ u mā koņ os mums pretī lido nomadu grupa uz kamieļ iem. Skaists, neparasts skats, bet mū su brigadieris sarauc pieri, palē nina ā trumu un izaicinoš i nostā jas aiz lož metē ja, kas uzstā dī ts uz torņ a. Beduī ni strauji izzū d.

Kad atgriezā mies fortā , mū su leitnants iedeva mums daudz piena netī rā kazā das maisiņ ā . Un tur peldē ja daž i matiņ i, bet mē s alkatī gi dzē rā m š o ziedojumu.


Š ī virsnieka č etras sievas mums pā rdeva pā ris paš taisī tas kamieļ u un kazas vilnas segas, un viņ š mums pā rdeva vecu, nedaudz sarū sē juš u, salū zuš u Thompson lož metē ju. Viņ š teica, ka tikai viņ u redzot, tuksneš a klejotā jus iedvesī s bailes. Un segas un Tomijs Guns bija tieš i tā lieta. ES sapratu. ka mans Manlihers ar optisko tē mē kli nav diezgan uzticama aizsardzī ba pret nomadu ganiem.

Ak, jā … Klinš u gleznā s ir iegravē ti buļ ļ i, antilopes un degunradzis.

Tad mē s braucā m uz Dre oā zi. Š eit ir diezgan auglī gas vietas. Ir kvieš u un miež u lauki. Un tad es pirmo reizi mū ž ā redzē ju dumpi. Es mē ģ inā ju medī t, bet mani atturē ja divi berberi, kuri uznā ca no nekurienes, nā ca klā t un sā ka novē rst manu uzmanī bu. Mē s sā kā m runā t. Viņ u franč u valoda bija diezgan laba. Mē s ar savu burvī go un pacietī go sievu jū tamies kā ekstrē mi tū risti, tač u pē c sarunas ar š iem cilvē kiem sapratā m, ka tas tā nav. Š ie divi vī rieš i strā dā ja Tindoufā . Viņ i jau ir nobraukuš i kā dus simts kilometrus un viņ iem palikuš i vē l divi simti piecdesmit. No aprī kojuma viņ iem bija ā das ā da ar miltiem, un viena rokā s bija maza tē jkanna, otra rokā s bija veca panna. Viņ i teica, ka tas ir normā li, un viņ i ieradī sies galamē rķ ī pē c 5 dienā m.

Kad viņ i aizgā ja, man izdevā s noš aut trī s dumpis, un pavā rs tuvā kajā oā zē mums sagatavoja brī niš ķ ī gu ī stu marokā ņ u cordon bleu.

Š ī s cilts patrons mū s uzaicinā ja medī t muflonus*. Diemž ē l nā cā s ilgi staigā t un nakš ņ ot brī vā dabā pie ugunskura. Cik noderī gas bija siltā kā s un mī kstā kā s segas, ko austa č etras virsnieku sievas.

Mufloni parā dī jā s no rī ta. Vadī tā js aizņ ē mā s manu Mannlicher un noš ā va trī s no tiem. ES esmu viens. Pē c tam š is monsieur teica, ka muflonu medī bas ir stingri aizliegtas, bet viņ a cilvē ki jau vairā kas nedē ļ as neē d gaļ u, un š odien viņ i dosies gulē t pilni.

Pē c tam ceļ š uz Budenibu bija grū ts. Mums atkal ir paveicies. Budenibā bija gaidā ma Marokas karaļ a ieraš anā s. Sapulcē jā s visas apkā rtē jā s ciltis. Arā bi, berberi, beduī ni. Pie ieejas pilsē tā sarindojā s aptuveni divus kilometrus krā sainas teltis. Kamieļ u pū ļ i, desmitiem seno salauztu kravas automaš ī nu un bungu troksnis, tamburī nas un š aujamieroč u grabē š ana.


Karalis kavē jā s. Kamē r viņ š bija prom, galvenie varoņ i bijā m mē s un vairā ki citi Eiropas tū risti, kuri ieradā s no Alž ī rijas. Iezemieš i mū s neskaitā mas reizes aicinā ja uz savā m teltī m, iedeva piparmē tru tē ju un desmitiem jē ra gaļ as š aš liku.

Un viņ i pieprasī ja, lai mē s viņ us fotografē tu. Bija arī dejas. Sievietes krā sainā s, trokš ņ ainā s kleitā s mani pacē la un ieveda aplī . Bet manai dā rgajai sievai nebija pamata baž ā m. Š ī s dejas bija daudz mazā k izteiktas nekā tā s, kuras mē s bijā m redzē juš i iepriekš . Š oreiz maigi trī cē ja tikai pleci un nekas cits.

Tas turpinā jā s vairā kas stundas. Sievietes sastā jā s divā s garā s rindā s un, tī ri un vienkā rš i dziedot, š ū pojā s un cieš i saplū da, sū cas viena otrai cauri, bet nesaskā rā s.

Daž reiz viena no meitenē m iznā ca no ierindas un dejoja viena. Tas bija daudz interesantā k par visiem tiem mū sdienu amerikā ņ u pavē rsieniem.

Bet karalis kavē jā s.

Meitenes ir noguruš as. Viņ us nomainī ja vī rieš i. Vī rieš u deja bija agresī vā ka tieš ā nozī mē . Viņ i dejoja ar ieroč iem. Reizi pusstundā pū lis pacē la savus Lī Enfī ldus*, izš ā va gaisā , un vī rieš us atviegloja citi dejotā ji. Un tik daudz stundu.

Nakts bija trokš ņ aina.

Beidzot, rī tausmā , ieradā s karalis. Atvē rtu automaš ī nu rinda viņ u aiznesa no skrejceļ a. Pats karalis brauca ar pirmo kabrioletu, bet pā rē jā s bija karaliskā s ģ imenes sievietes, ietī tas š allē s un visas valkā juš as tumš as brilles ar baltā m malā m.

Ceļ u malā s ir daudz cilvē ku no daž ā dā m ciltī m. Ī paš i ievē rojamas ir lielā s salmu cepures bē gļ iem no Kolumbas-Beš aras reģ iona, ko Francija atdeva Alž ī rijai.

Pirms sasniedzat pilsē tu, gā jiens apstā jas. Sā kas izrā de par godu Viņ a Majestā tei. No putekļ u mā koņ iem iznira berberu eskadra baltos zirgos. Viņ i gā ja garā m pū lim, izš ā va ar ieroč iem un metā s prom. Aiz viņ iem nā ca otra š o tuksneš a bruņ inieku eskadra. Viss notika vē lreiz. Bet š oreiz zirgi bija melni. Tad treš ā eskadra. Vairā k baltu zirgu. utt. Balts ir melns, balts ir melns. Kā mums paskaidroja kā ds vietē jais iedzī votā js, š is priekš nesums simbolizē ja nebeidzamu dienu un nakš u skaitu, ko valdī ja tikumī gais Molijs Hasans Alavi II.


               Un tad veiksme beidzā s. Mū su Opel piecē lā s.

Stulbs sadalī jums. Mē s paņ ē mā m lī dzi daudz rezerves daļ u, bet mums nebija š ī s mazā s piedziņ as vā rpstas skrū ves. Un lī dz tuvā kajam Opel servisam esam piecsimt kilometru. Bet Francija mū s nav pametusi! Viņ a parā dī jā s senā s Berliet kravas automaš ī nas izskatā *. Viņ a š oferis, bijuš ais franč u ā rzemnieku leģ iona virsnieks, apž ē loja mū s un aizvilka uz negaidī tu lidlauku tuksneš a vidū . No lidlauka priekš nieka kabī nes pa radio sazinā jā mies ar mū su vē stniecī bas pā rstā vjiem un lū dzā m pasū tī t š o nejauko skrū vi. Lī dz nā kamā s dienas vakaram tas mums bija jā piegā dā ar nelielu pasta lidmaš ī nu, kas reizi dienā riņ ķ oja pa š iem pamestajiem lidlaukiem.

Bet Fortū na nolē ma uzspē lē t ar mums serso. Sā kā s neiedomā jama smilš u vē tra. Kļ uva tumš ā ks nekā naktī . Smiltis ietriecā s mū su Elnagh * sienā s, saplē sa jumta auduma daļ as un rezultā tā nolauza atdures. Mē s bijā m vieni š ajā smilš ainajā jū rā . Lai gan nē . Daž reiz š ajā drudž ainajā murgā mē s redzē jā m kravas automaš ī nu priekš ē jos lukturus, kas mē ģ inā ja nokļ ū t civilizā cijā . Es domā ju, lī dz betona joslai un kabī nei ar trim darbiniekiem.

Un tā tas turpinā jā s visu nakti.

No rī ta izrā dī jā s, ka automaš ī na un piekabe ir noklā ta ar smiltī m, gandrī z metra biezumā . Un lī dz cietajam ceļ am bija kā di 50 metri viskozu smilš u. Pē c neilga laika parā dī jā s kravas automaš ī nu kolonna, kuras sā nos bija uzraksts “Glā bē ji”. Bet viņ i mums nepalī dzē ja, paskaidrojot, ka Sahā rā viņ iem jā atrod automaš ī nas un cilvē ki, kuriem draud briesmas. Un viņ i metā s prom, atstā jot mums blakus salauztu kravas automaš ī nu, kuru atrada tuksnesī un vilka sev lī dzi. Tā bija milzī ga vilš anā s.

Lidmaš ī na neieradā s.

No otras puses, tuvojā s neliela berberu cilts, kas arī gaidī ja viņ a ieraš anos. Lieliskajā vadoņ a teltī sā kā s kaut kā di svē tki, un visu nakti no tā s dzirdē jā m dziedā š anu, ļ oti lī dzī gu argentī nieš u valodai.


Mū su uzturē š anā s ceturtā s dienas rī tā č etrdesmit pavisam jaunu bruņ utransportieru kolonna draudī gi izripoja no tuksneš a. Viņ iem bija vinč as un vaska papī rā ietī ti ieroč i un radio antenas. Viņ i stā vē ja puslokā , dzinē ji nebija izslē gti un neviens no viņ iem neaizgā ja apmē ram 20 minū tes. Kas tas ir? Karš ? Apvē rsums? Pazī š anas zī mju uz tiem nebija. Un ī paš as baž as radī ja kirilicas uzraksti uz riepā m. Tas ir, š ie monstri bija padomju raž ojuma. Tad no vienas automaš ī nas izlē ca virsnieks un deva pavē li izslē gt dzinē jus un izkā pt. Vē l pē c 30 minū tē m piebrauca vairā kas tvertnes un sā kā s degvielas uzpilde. Š is lakoniskais pulkvedis, atbildot uz mū su jautā jumu par galamē rķ i, neskaidri pamā ja ar roku un teica "tur". Bet viņ š deva komandu ekipā ž ā m mū s izrakt un burtiski uz rokā m uznest mū su Opeli un piekabi uz ceļ a. Cienī gs cilvē ks! Pē c stundas ieradā s vairā kas armijas kravas automaš ī nas ar milič iem. Tie bija nē ģ eri un daž i arā bu virsnieki. Viņ i sā ka diezgan ā tri atbrī vot skrejceļ u no smiltī m, un lī dz vakaram viss bija gatavs un viņ i metā s uz nā kamo lidlauku.

Lidmaš ī na ieradā s tikai septī tajā dienā . Es mī lu mū su vē stnieka kungu. Es to ļ oti mī lu. Papildus vajadzī gajai skrū vei viņ š atsū tī ja arī tā s uzstā dī š anai piemē rotas atslē gas, svaigu eļ ļ u kā rbā , apelsī nus, dā rzeņ us, smalkmaizī tes un vairā kas pudeles brī niš ķ ī ga Alž ī rijas vī na.

Pē c automaš ī nas sakā rtoš anas es pagriezos uz Transsahā ras reģ ionu un pagriezos uz dienvidiem, nevis uz ziemeļ iem, lai sasniegtu plā noto Nigē ru un Mali. Bet š eit mana pacietī gā sieva pirmo reizi mū ž ā lū dza ž ē lastī bu. Viņ a sacī ja, ka, ja ne nedē ļ as uzturē š anā s tuksnesī , iespē jams, bū tu spē jusi pā rdzī vot tā lā ko ceļ ojumu, tač u tagad viņ ai vairs nav vairs spē ka. Un viņ a tikai sapņ o elpot vē su gaisu un dzert aukstu ū deni, lai smiltis neč ī kst uz zobiem. Protams, es pagriezos un mē s braucā m uz ziemeļ iem.

Mē s braucā m, par laimi, bez starpgadī jumiem. Lai gan nē . Bija viens un diezgan gaiš s. Kā dā pilsē tiņ ā , kuras nosaukumu neatceros, piestā jā m, lai paskatī tos, kā pamatiedzī votā ji apstrā dā graudus. Slaidas, garas sievietes, sapulcinā tas puslokā , graciozā m kustī bā m met graudus no groziem. Vē jš pū š maigus zeltainus nezā les mā koņ us un graudi krī t zemē . Sievietes ir ietī tas baltos plī vuros un ir redzamas tikai melnas, dziļ as acis, kas apvilktas ar svina pulveri. Pabeiguš as darbu, sievietes dodas ē nā , un septiņ i zē ni skrien uz kuļ avā m. Viņ i sā k sist kvieš us ar gariem, divdaļ ī giem kociņ iem.


Un pē kš ņ i viens no zē niem ar nū ju ietriecas otram pa kā ju. Kliedzieni, asinis un acī mredzams pē das lū zums. Par laimi, pilsē tā ir Francijas Sarkanā Krusta medicī nas centrs. Ieliku puisi maš ī nā un mē s steidzamies turp. Nogurusi un bā la medmā sa saka, ka nav medikamentu. Un pat pā rsē jus. Viss smilš u vē tras dē ļ , kas pā rtrauca piegā des. Palika tikai zā les pret trahomu, sifilisu un tuberkulozi. Es iedodu viņ ai savu bagā tī go pirmā s palī dzī bas aptieciņ u, un viņ a tū lī t zem koka pie strauta iedod viņ am pretstingumkrampju injekciju un sā k pā rsiet brū ci. Pē kš ņ i gan viņ a, gan puika č ī kst un es redzu, kā č ū ska uzbrū k bē rnam, iekož viņ am un lī kloč iem steidzas pretī bē rnu bariņ am. Es izvilku no kabatas savu Beretta M51 un izš ā vu. Un tū daļ noņ ē ma š ai č ū skai galvu. Tas bija pilnī gi negaidī ti. Es neesmu tik labs š ā vē js, bet redziet, š ajā muhamedā ņ u pasaulē mans dievs mani redzē ja un nedaudz palī dzē ja.

Citu reakcija ir interesanta. Viņ iem nerū p salauzts un č ū skas sakosts bē rns. Viņ us interesē , kā un ar ko es viņ u noš ā vu. Medmā sa man paskaidroja, ka tas ir normā li. Č ū skas kodums š eit tiek uztverts kā ikdieniš ķ a parā dī ba, un Allaham ir jā izlemj, vai sakostais izdzī vos vai mirs. Par laimi, man ir serums pret č ū sku kodumu.

Š ī bē rna mā te pienā ca klā t, paņ ē ma viņ u rokā s un aizgā ja. Paspē rusi daž us soļ us, viņ a pagriezā s. Mē s nekad neaizmirsī sim š ī s acis. Spož a, lepna, no kuras skatiena sā kas primitī vu emociju lā diņ š . Es apzinos savas mā tes pateicī bu un apzinos viņ as nevē lē š anos izteikt š o pateicī bu.

Mā jas! Mā jas! Vē l vienu pieturu veicam katoļ u mū ku mā jā , kuri ne tikai lū dzas, bet arī vā c meteoroloģ iskos datus.

Seū ta. Gibraltā rs. Spā nija. Lai izteiktu mī lestī bu un pateicī bu savai starojoš ajai sievai, mē s atgriež amies caur Andoru. Tur jū s varat ieelpot vē so gaisu un dzert tī rā ko ū deni no kalnu avotiem.

Un es viņ ai apsolī ju, ka mē s nekad vairs nenonā ksim tā dā ellē . Tikai mū su saldā , mā jī gā Eiropa.

*Dodge WC-51 -

Smags amerikā ņ u apvidus auto no Otrā pasaules kara. Liels skaits no tiem tika nogā dā ti PSRS saskaņ ā ar Lend-Lease. Iesauka "The Dodge Three-Quarters".

*Mufloni. - tuksneš a aitas.

*Opel. - Hervē un Emmai nav jaunā kā modeļ a. Viņ iem ir 1962. gada Opel Record Caravan

Uzticama, nepretencioza, ietilpī ga automaš ī na.

Š eit ir viņ as salons. Labā k nekā viņ u 1929. gada Citroen

*Berlija. - franč u kravas automaš ī na. Interesanti, ka uz emblē mas ir attē lota tvaika lokomotī ve. Astoņ desmitajos gados uzņ ē mums ienā ca un izš ķ ī da Renault Veikul Industries.

*Lī Enfī lds. - Britu ļ oti vienkā rš a un uzticama 19.  gadsimta beigu – 20.  gadsimta sā kuma š autene.

*Elnagh. - Itā lijas uzņ ē mums, kas raž o dā rgas dzī vojamo mā ju piekabes ceļ ojumiem. Pē c tam 1967. gadā tas klientiem nodroš inā ja visus iespē jamos komforta atribū tus. Tas joprojā m pastā v.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums