Mana skaistā Neapole. 4. daļa. Flegrēnas lauki (Kuma, Bahia, Pocuoli) turpinājās

04 Februāris 2019 Ceļošanas laiks: no 10 Novembris 2018 ieslēgts 17 Novembris 2018
Reputācija: +1222
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Fusaro ezeru no Tirē nu jū ras atdala 300 metrus plata pludmales josla. Ezers ir savienots ar jū ru ar trim kanā liem un ū dens tajā ir sā ļ š , kas veicina daž ā du jū ras velš u audzē š anu, kas tur audzē tas vē l 3. gadsimtā pirms mū su ē ras

Uz ezera tika uzcelta karaļ a Ferdinanda medī bu nams ("Vanvintelli mā ja", arhitekts, kurš uzcē la pili un parku Kasertā ). Mā ja atrodas uz salas, ko ar krastu savieno tilts. To apmeklē ja daudzas slavenī bas, t. sk. Mocarts, Rosī ni un cars Nikolajs 1


No Fusaro stacijas mē s devā mies uz citu leģ endā ru pilsē tu - Baia (Baia vai Bailly). Sā kotnē ji pilsē ta tika uzcelta kā osta. Tuvā k Romas impē rijas veidoš anā s sā kumam Bailly kļ uva par luksusa kū rortu un brī vdienu galamē rķ i elitei. Skaistā Amalfitana tagad tiek uzskatī ta par prestiž u atvaļ inā jumu, un toreiz Beilija bija populā rā kā atpū tas vieta tā diem ievē rojamiem romieš u aristokrā tijas pā rstā vjiem kā Jū lijs Cē zars, Nerons, Kaligula, Augusts, Pompejs Lielais, Marks Antonijs, Septimijs Severuss...saraksts turpinā s. Daudziem š eit bija savas villas. Pilsē ta ir saistī ta arī ar slaveniem notikumiem Romas vē sturē . Š eit, savā villā , Nerons nogalinā ja savu mā ti Agripī nu. Arī š eit nomira Romas imperators Adrians, un Kaligula uzcē la piecus kilometrus garu pontonu tiltu, kas savieno Baii ar Pocuoli pilsē tu, uz kura viņ š jā ja zirga mugurā , jo astrologs vā rdā Trasils prognozē ja, ka Kaligulai "ir lielā kas iespē jas braukt ar zirgu pā ri. Baii lī ci, nekā kļ ū t par imperatoru.

Bajas diž enums beidzā s ar barbaru iebrukumiem un musulmaņ u valdnieku izlaupī š anu 8. gadsimtā . Pē c tam 16. gadsimtā pilsē ta iegrima Tirē nu jū rā . Lielā kā daļ a Beilijas pilsē tas atrodas zem ū dens. Zemū dens vulkā niskā darbī ba pilsē tu ir pā rvē rtusi drupā s. Visa zeme š ajā vietā nogrima par seš iem metriem! Š o procesu, kas pazī stams kā bradiseisms (garozas svā rstī bas), izraisī ja pē kš ņ a magmas kameras iztukš oš ana. Tagad š eit atrodas zemū dens arheoloģ iskais parks, kas stiepjas 14 hektā ru platī bā un uz kuru var doties ar parastā m stikla dibena laivā m, lai apbrī notu impē rijas svarī gā kā termā lā kū rorta "Pusilla Roma" drupas (tas bija Bayou vā rds). Protams, ir labi redzē t "Zemū dens Pompejas" uz laivas, un Flegrijas lauki nav redzami vienā dienā , bet atkal viss ir atkarī gs no laika. Un zemū dens skati ir labi (publicē ju fotogrā fijas no interneta)

Atgā dinā š u, ka no mums iegā dā jā mies ieejas biļ etes, kas ir derī gas divas dienas, ieskaitot citus Cumas, Bahia un Pocuolli apskates objektus.

Kalna nogā ze, kas vē rsta pret Beili lī ci, ir nosē ta ar drupā m, kas ir daļ a no Beili arheoloģ iskā parka — ē ku kompleksa, kas, iespē jams, kā dreiz bijusi imperatora rezidence. No vienas puses seš as terases nolaiž as lī dz jū rai

Š eit ir labs fotoattē ls no jū ras no interneta

skaisti skati uz lī ci no augš ē jā lī meņ a

Pa labi, kalnā , ir redzama lieliskā Beilija pils, kas pazī stama arī kā Aragonieš u pils, kas tika uzcelta 15.  gadsimtā . un rekonstruē ts Spā nijas vicekaraļ u valdī š anas laikā Neapolē . Š eit atrodas Phlegrean Fields arheoloģ ijas muzejs, kurā atrodas Baia, Misena un Pocuoli atrastā s senlietas. Bet mē s tur vairs nedevā mies, nolē mā m to atlikt uz citiem braucieniem.

Apakš ē jā s terases

Š ī s kā pnes veda uz augš ē jiem stā viem

Vienu terasi aizņ ē ma tas pats ambulators, kas deva nosaukumu visai villai. Tas ir liels pā rsegts portiks, kas gareniski sadalī ts divā s ejā s blakus arkveida pilastriem.


Apakš ā ir "Merkū rija templis", uz kuru ved koridors ar arkā m

No arkas pa labi koridors ved uz sektora visievē rojamā ko struktū ru — Merkura templi.

Precī zā k sakot, tas nemaz nav templis, bet gan telpa, kurai bija viena no svarī gajā m lomā m jebkurā termā lajā vai pirts kompleksā : tā ir vai nu frigidā rijs (kur jū s varat atvē sinā ties ), vai natatio (peldbaseins). Tas tika uzskatī ts par templi kupola formas

dē ļ

Starp citu, tajā ir caurums gaismai, tā pē c Merkura templis izskatā s kā romieš u panteons.

Blakus arheoloģ iskajam parkam ir vē l divas senlaicī gas ē kas, tač u tā s ir norobež otas. Tie ir Diā nas tempļ i

un Venē ra.

Patiesī bā tie atkal nav tempļ i, bet gan daļ a no lielā m termā lajā m vannā m — natatio. Venē ras tempļ a diametrs ir gandrī z 30 m. Diemž ē l cieta neveiksme kupols, kas savulaik vainagoja ē ku, bet gar sienu malu bija saglabā juš ā s gredzenveida balkona pē das.

Š ajā brī dī mē s nolē mā m pā rtraukt Beilijas ekskursiju, mē s nedevā mies uz Aragonas pili, jo. tas ir diezgan tā lu, un sauszemes transports netika atrasts. Atkal sasniedzā m Fusaro staciju, braucā m ar vilcienu un pē c 10 minū tē m sasniedzā m Pocuoli. Pilsē tā ir divas stacijas ar lī dzī gu nosaukumu, viena "Pozzuoli Ferrovia Cumana" (kurā mē s ieradā mies ar š ā du vilcienu)

attiecas uz Kumanas dzelzceļ u, otrais "Pozzuoli Solfatara" jau attiecas uz Neapoles metro 2. lī niju.


Tas ir nosaukts tā pē c, ka netā lu atrodas slavenais Solvatera vulkā ns, tas ir aktī vs vulkā ns vai drī zā k kū poš s aktī vs krā teris. Š ī ir viena no galvenajā m Phlegraean Fields apskates vietā m. Š eit valda satraucoš a atmosfē ra: uguns mocī tā zeme rada sirreā listiskas gleznas ar neiedomā jamā m krā sā m. Pirms 4000 gadiem gandrī z paš ā Flegrē nas lauku centrā parā dī jusies Solfatara (no latī ņ u sulpha terra, "sē ra zeme") atgā dina par sevi ar fumarolā m, gā zē ta minerā lū dens avotiem, karstu dubļ u strū klā m un drebuļ iem. Lielā kā no fumarolā m - Bocca Grande - izspiež ū dens tvaikus, kas satur daž ā das vulkā niskā s gā zes, pieš ķ irot gaisam raksturī gu "puvuš u olu" smaku. Es ļ oti vē lē jos apmeklē t š o ikonisko vietu, tač u 2017. gada septembrī Solfatara tika slē gta sabiedrī bai, jo. notika traģ ē dija - tur gā ja bojā cilvē ki. Bē rns š ķ ē rsoja ž ogus un nokrita uz irdenas augsnes ar 150 grā du tvaiku temperatū ru, tē vs un mā te centā s palī dzē t, tač u visi trī s iekrita karstajos dubļ os.

Ž ē l, ka to aizvē ra, cilvē ki raksta, ka pieredze ir neaizmirstama, bija pat cepeš krā snis ē diena tvaicē š anai. Tā tad 19. gadsimtā ceļ ojums uz Flegras laukiem bija obligā ts priekš mets jauno angļ u aristokrā tu ceļ ojumā uz kontinentu. Un pats ceļ ojums it kā pabeidza izglī tī bu. Atliek tikai apskatī t citu cilvē ku fotoattē lus

Pozuoli dibinā ja grieķ i 520.  gadā pirms mū su ē ras, un to sauca par "Taisnī bas pilsē tu", vē lā k romieš i to pā rdē vē ja par Puteoli (kas latī ņ u valodā nozī mē "akas" — daudzo avotu dē ļ , kas izdalī ja nepatī kamus sē rskā bes tvaikus). un kļ uva par lielā ko senā s Romas ostu. 61. gadā pirms mū su ē ras Pocuoli ostā izkā pa Sv. Viņ š ieradā s ar Aleksandrijas kuģ i, kas veda graudus.

Pilsē tas pagrimums sā kā s 70. gadā pirms mū su ē ras. Ostijā , tuvā k Romai, tika uzcelta osta, un Pocuoli sā ka kļ ū t nabadzī gā ki un sabrukt. Piekrastes lī nija pamazā m sabruka, un vietē jie iedzī votā ji bija spiesti pamest savas mā jas jū ras piekrastē , virzoties uz iekš u

Pozzuolli nav tā lu no Neapoles. 7 km attā lumā atrodas Sanpaulu stadions, kurā spē lē Napoli, un Posilippo kalns, zem kura senie romieš i izveidoja tuneli. Tagad tā ir diezgan liela osta.

Leģ endā rā Sofija Lorē na ir no Pocuolo.

Pilsē tu smagi nopostī ja arī.1562.  gada zemestrī ce, daļ a pilsē tas nonā ca jū rā un pazemē . Pilsē ta tika smagi bombardē ta un 2. pasaules kara laikā , jo. bija daudz stratē ģ iski svarī gu objektu (osta, dzelzceļ i).

Jā saka, ka ir grū ti pā rvietoties pa pilsē tu, jo liela augstuma atš ķ irī ba no ostas lī dz dzelzceļ a augš ē jai stacijai. Tā pē c man bija jā brauc pa apli vai jā kā pj pa daudzā m kā pnē m.

Serapis templis (1. –2. gadsimts pē c mū su ē ras), kas atrodas uz austrumiem no ostas, liecina par kā dreizē jo rosī go tirdzniecī bas darbī bu Puteoli, kas nosaukta pē c š ī s š eit atrastā s ē ģ iptieš u dievī bas statujas. Bet patiesī bā tas bija macelums – pilsē tas pā rtikas tirgus.


Lē nā s zemes grimš anas rezultā tā (apmē ram 2 cm gadā ) tā s drupas XIII gs. atradā s zem ū dens un palika tur lī dz XVI gs. Kā pierā dī jums tam, kolonnā s ir saglabā juš ā s daudzas akmeņ u mī kstmieš u pē das. Maksimā lais ū dens lī menis bija 5.71 m virs grī das.

Pocuoli galvenā atrakcija ir Flā vija amfiteā tris.

Tā s celtniecī ba sā kā s imperatora Vespasiā na valdī š anas laikā un tika pabeigta viņ a dē la imperatora Tita vadī bā . Amfiteā tra arē na varē tu uzņ emt lī dz 20 tū kstoš iem skatī tā ju. Tieš i š eit 305.  gadā tika izpildī ts nā vessods svē tajam Prokolam, kurš vē lā k kļ uva par Pocuoli patronu, un svē tajam Januā rijam, Neapoles patronam.

Flā vija amfiteā tra interjers ir saglabā jies lī dz mū sdienā m gandrī z neskarts, un š odien var redzē t ierī č u fragmentus, ar kuriem bū ri tika pacelti uz arē nu. Amfiteā tra izmē ri joprojā m ir pā rsteidzoš i - 147 x 117 metri (arē nas izmē ri bija 72x42 metri).

Protams, starpsezonā amfiteā tris tiek slē gts agri, un mē s tur netikā m. Tomē r pirms divā m dienā m mē s pā rbaudī jā m citu, Capua. Tā pē c filmē jā m tikai ž oga dē ļ (amfiteā tris atrodas diezgan rosī ga kvartā la centrā ).

Vakars jau ir pienā cis

Atliek tikai vakariņ as (Flegreinas lauki ir slaveni ar izcilajiem vī niem, vī nogas aug uz sakarsē tas augsnes) un ceļ ojumam uz viesnī cu.

Tā beidzā s mū su ceļ ojuma noslogotā kā diena. Patiesī bā , ja viss bū tu iepriekš aprē ķ inā ts, tad galī gi bū tu jā atnā k pludmales sezonā un jā apvieno apskates objekti ar atpū tu pludmalē s.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums