Mana skaistā Neapole. 4. daļa. Flegrēnas lauki (Kuma, Bahia, Pocuoli)
Mū su ceļ ojuma ceturtajā dienā mē s nolē mā m pilnī bā izmantot Artekard Campania tū risma karti un izpē tī t senā s pilsē tas Campi Flegrei nacionā lā parka teritorijā , kas tulkojumā no grieķ u valodas nozī mē "uguns lauki". ”. Flegras lauku zona ir liela kaldera - vulkā na baseins ar diametru 12-15 km, kurā atrodas neskaitā mi krā teri, kas izdala karstā ū dens tvaikus un sē rskā bes smakas.
Tā kā pussalas centrā ir vulkā niskais apgabals, tad ir problemā tiski nokļ ū t starp apskates objektiem, š ķ iet, ka viss ir tuvumā , bet dzelzceļ š it kā apņ em š o teritoriju, un daž ā di ceļ a posmi kalpo daž ā das kampaņ as.
Uz lielā ko Neapoles apkaimes pilsē tu Pocuoli var nokļ ū t ar 2. metro lī niju (tas ir elektriskais vilciens, Neapolē tas brauc pazemē ), varat arī braukt ar reģ ionā lo vilcienu, kas tā lā k dodas uz ziemeļ iem vai Jū s varat braukt ar Kumanas dzelzceļ a vilcieniem (š ī s stacijas atrodas daž ā dā s vietā s). Kumanu dzelzceļ š iet gar jū ru, un sā kas Neapolē Montesanto stacijā , no kuras sā kas otrais Circumflegrea dzelzceļ š , kas apņ em Flegrijas laukus otrā pusē , no jū ras. Abu ceļ u galapunkts atrodas Trogavetas kū rortpilsē tā .
Tā tad, agri no rī ta ar metro nonā cā m Montesanto stacijā . Š eit ir divi tuneļ i un divi ceļ i. Pa kreisi Kumanskas dzelzceļ š , pa labi - Circumflegrea.
Pirmais galamē rķ is bija Kumas pilsē tas arheoloģ iskie izrakumi. Sā kotnē ji viņ i plā noja braukt pa Circumflegrea dzelzceļ u lī dz Cumas stacijai, tač u nez kā pē c š ajā posmā vilcieni š obrī d nekursē . Pē c tam nolē mā m braukt pa Kumanskas dzelzceļ u apļ veida krustojumā un pa ceļ am iziet un apskatī t apskates vietas. Vilcieni pa to kursē ar labu ī su 20-25 minū š u intervā lu.
Pē c 25 minū tē m mē s braucā m garā m Montebī č as pludmaļ u joslai uz Lucrino staciju, kur izkā pā m, lai izpē tī tu Lukrī no un Averno ezerus. Imperatora Augusta laikā š ie ezeri bija savienoti ar kanā liem ar jū ru, un uz Averno atradā s romieš u flotes (Port Julia) flotes bā ze, pē c tam ezers kļ uva sekls un bā ze tika pā rvietota prom uz Miseno. Un krasti bija apdzī voti ar villā m un pirtī m.
Lukrī no ezeru no jū ras atdala š aura josla, pa kuru iet dzelzceļ š . Tagad ezers ir maza ū denstilpne
Un agrā k tas aizņ ē ma daudz lielā ku platī bu, bet 1538. gadā vulkā na izvirduma rezultā tā izauga 134 metrus augsts paugurs, kā rezultā tā kanā ls ar jū ru tika aizbē rts un ezers stipri samazinā jā s. . Kalnam tika dots nosaukums Monte Nuovo (Jaunais kalns).
Š eit ir skats uz Monte Nuovo no Lucrino ezera.
Un š eit ir fotoattē ls no lidmaš ī nas no interneta, jū s varat redzē t vulkā na krā teri. Labajā pusē ir Lucrino ezers, aiz kalna ir jū ra.
Pē c divdesmit minū tē m mē s sasniedzā m Averno ezeru, kas arī ir 2 km garš un 60 metrus dziļ š krā teris, kas piepildī ts ar ū deni. Nosaukums "Averno" grieķ u valodā nozī mē bez putniem. Redzam, ka senos laikos bijuš i spē cī gi vulkā na izgarojumi un pā ri ezeram putni nelidojuš i. Eiropas kultū rā pat elli sauca ezera vā rdā – Averno un senie ļ audis uzskatī ja, ka ieeja ellē atrodas uz ezera, ko Vergilijs aprakstī jis dzejolī “Eneida”. Tagad ezerā ir diezgan daudz putnu.
Averno krastos no ostas iekā rtā m nekas nav palicis pā ri; ostas vietu ieņ ē ma krā š ņ a villa, kuras drupas tagad dē vē par Apollona templi, lai gan patiesī bā tā s ir romieš u pirts paliekas.
Pē c Averno ezera apbraukš anas mē s devā mies Kumas pilsē tas arheoloģ isko izrakumu virzienā . Ieš ana vietā m bija neē rta gā jē ju ietvju trū kuma dē ļ . Pa ceļ am mē s pabraucā m garā m Arco Felice, ē kai, kas celta aptuveni mū su ē ras 1. gadsimtā . kā dreiz kalpoja par vā rtiem uz seno Kumas pilsē tu.
Daļ u ceļ a mums izdevā s nobraukt ar vietē jo autobusu, un pulksten 9–30 jau kā pā m uz Kumas arheoloģ isko zonu.
Ieejas biļ ete maksā tikai 4 eiro (mums 50%, Artcard atlaide). Biļ ete ir kompleksa, kas papildus Cuma ietver arī Baia, Pocuoli apskates vietas un ir derī ga 2 dienas.
Kumae pilsē tu dibinā ja senie grieķ u kolonisti ap 750. gadu pirms mū su ē ras. e. , tā ir vecā kā Magna Graecia kolonija Itā lijā . Cuma ilgu laiku bija Dienviditā lijas attī stī bas centrs, pietiek pateikt, ka Neapole kā dreiz bija pilsē tas kolonija. Pilsē ta daudzas reizes mainī ja ī paš niekus daudzu karu rezultā tā . 1205. gadā pē c Kristus Kumu iznī cinā ja neapolieš i. Starp izdzī vojuš ajiem arhitektū ras pieminekļ iem ir akropole, Jupitera templis un Apollona templis, kurā runā ja Cuma Sibyl. Pilsē tas akropolē saglabā juš ā s Apollona tempļ a drupas un pareģ otā ja Cuma Sibyl grota, kura, pē c leģ endas, nodzī vojusi tū kstoš gadus. Stā sti par Sibilu ir nonā kuš i lī dz mums, pateicoties Ovī dijam un Vergilijam. Viduslaikos tika uzskatī ts, ka Cuma Sibyl paredzē ja Kristus dzimš anu, Mikelandž elo viņ u attē loja zem Siksta kapelas velves.
Orā kula grota patieš ā m ir viena no maģ iskā kajā m vietā m Itā lijā . Grota ir garš , vairā k nekā simts metru garš trapecveida koridors.
Pa kreisi no Sibillas alas ir terase ar skaistu skatu uz bijuš ā s senā s ostas teritoriju. Terases dienvidu pusē atrodas Apollona templis, kas tika atklā ts izrakumos 1912. gadā . Templis tika uzcelts ne vē lā k kā.6. gadsimtā pirms mū su ē ras.
Jupitera templis
Skats no augš as
Pē c pusotras stundas klaiņ oš anas pa arheoloģ isko parku mē s bijā m diezgan noguruš i, jo un pirms tam pagā ja kā das divas stundas, un pat pa nelī dzenu reljefu. Mē s devā mies atpakaļ ar autobusu uz Fusero dzelzceļ a staciju. Brauciens aizņ em apmē ram 15 minū tes, netā lu no pieturas atrodas patī kams parks pie Fusero ezera. Tur mē s nolē mā m atpū sties un uzkost.
