Divdesmit divas dienas viena brauciena. Deviņpadsmitā diena
Sā cietš eit >>>
Ko mē s atceramies par redzē tajā m Itā lijas pilsē tā m? Protams, katedrā les, muzeji, senā arhitektū ra, izcilu arhitektu un mā kslinieku darbi, š auras ieliņ as un ē kas ar nobruž ā tu apmetumu, pā ri ielā m karā jas palagi, bikses - bez tā m nav Itā lijas pilsē tu, visā da veida tū ristu pū ļ i, prombū tne. jebkuras jaunbū ves vē sturiskajā daļ ā , kā arī dzī vojamā s ē kas virs pieciem stā viem.
Milā na nav tā da, tur ir augstā kas ē kas, uz virvē m nav palagu, ir augstā kā s ē kas Itā lijā , ir maz tū ristu, daudz nelabvē lī gu kvartā lu, daudz koku, puķ es aug visnegaidī tā kajā s vietā s. Nav neviena stiklota balkona vai lodž ijas, uz ē ku fasā dē m nav satelī tantenu un gaisa kondicionē tā ju ā ra bloku, nav sastrē gumu un satiksmes sastrē gumu,
nepareizi novietotas maš ī nas (bet tā du atradu! ). Tas tā nav visā s Itā lijas pilsē tā s, kuras apmeklē jā m. Un bija stingrs viedoklis, ka tas nekad nav bijis. Bet fakts, ka tū ristu ir maz, mū s atturē ja mū su vienas dienas uzturē š anā s beigā s š ajā pilsē tā . Mazajā Sandž iminjā no, kurā ir 8000 cilvē ku, ir vairā k tū ristu nekā.1 50.000 cilvē ku Milā nā . Un ir ko redzē t!
Mē s izgā jā m no viesnī cas plkst. 10:00 un devā mies pē c š ā da marš ruta:
Uzraksts tika tulkots š ā di: "Š eit ir galaktikas saulespuķ es. " Tad mē s redzē jā m, kā viņ i pā rdod saulespuķ u eļ ļ u iepildī š anai pudelē s
Man nepatika pirmā mā ja, ko redzē ju p>
Ķ ī nas konsulā ta garā ž a Milā nā
Mē s pā rvietojā mies pa pilsē tu uz centru, uz Domu, kas mums noteikti jā apmeklē . Pastaiga aizņ ē ma gandrī z č etrarpus stundas, tikai ā rā un no tā lienes aplū koja kartē norā dī tos apskates objektus.
Š eit ir vertikā lais mež s — dzī vojamā s ē kas ar kokiem, kas iestā dī ti uz balkoniem:
Mā ja krū mos vai "Vertikā ls mež s" p >
Tā lā k — augstā kā (kopā ar smaili) ē ka Itā lijā ir Unicreditbank. Visa š ī teritorija tiek saukta par Centro Direzionale — biznesa centru.
Vakar veicu ī paš u braucienu pa Milā nu un "uzklupu" uz Centrā lā s dzelzceļ a stacijas ē ku. . .
. . . uz kuru viņ i devā s.
Greitais milā nietis noslaucī ja sakostu ā bolu:
Uz tik skaistuma un varenī bas fona nevar mest gabalos.
Pjateroč kas tramvajs:
Tie paš i "skrē ja" no Arkā dijas uz Odesas dzelzceļ a staciju, velti tos nomainī ja pret "ē rtajiem".
Blakus stacijai tika uzcelta augstā kā ē ka Itā lijā , Pirelli firmas birojs. . .
Pirelli birojs — augstā kā ē ka
. . . uz kuras jumta atrodas Zelta Madonnas – Jaunavas Marijas statuja, precī za kopija tai, kas atrodas Milā nas katedrā les augstā kajā smailē un kurai par godu tika uzcelts Doms. Viņ as statujai vajadzē tu bū t augstā kajai Milā nā - nosacī jums debesskrā pja celtniecī bai.
Pagā ja simts metri no stacijas, un dā rdē ja pē rkons, sā ka lī t, kļ uva tumš s.
Pē c desmit minū tē m it kā nekas nebū tu noticis. Ar prieku ejam pa peļ ķ ē m. . .
. . . pa Maskavas prospektu. . .
...(viale Moscova), palē ninot ā trumu pie Santa Maria degli Angelo baznī cas. . .
. . . (Chiesa di Santa Maria degli Angeli), pē c tam aplū kojot Milā nas dzī vojamo fondu. . .
. . . savā elegance nav zemā ka par viduslaiku pilī m.
Milā nā ir daudz bē gļ u. Tas ir paredzē ts viņ iem:
Garā m Civica arē nai – stadionam, kuru gribē ja nojaukt, bet milā nieš i neļ ā va – tuvojā s Miera arkai. . .
. . . (Arco della Pace), kuru sā ka bū vē t par godu Napoleona uzvarā m, bet galu galā tika pabeigta par godu uzvarai pā r Napoleonu – viss š ajā pasaulē ir ī slaicī gs un mainī gs. Un tas ir stā vē jis gandrī z divsimt gadus Sempione laukumā , blakus Sempione parkam. . .
. . . kurā mē s iegā jā m un devā mies uz Castello Sforzesco. . .
. . . (Castello Sforcesco), celta 14. gadsimtā Sforcu dinastijai — Milā nas hercogi. Tie paš i Milā nas arhitekti cē la arī Kremli Maskavā , bet par to gandrī z neviens nepiemin.
Blakus - pie strū klakas. . .
. . . un piemineklis Garibaldi. . .
. . . tad pa ielu. Dante. . .
. . . pagriezā s nedaudz pa labi un, ieejot arkā...
dodoties cauri banā nu un palmu biezokņ iem. . .
. . . devā s uz Doma katedrā li.
Svē tā s Jaunavas katedrā le. . .
. . . ja jū s rū pī gi apskatī sit fasā des detaļ as, tā jū s satrieks uz vietas. Sā ku skaitī t skulptū ras, saskaitī ju trī ssimt divdesmit (sieva mani pameta un aizgā ja uz veikaliem). . .
. . . tad nolē mu piezvanī t Google palī gā skaitī š anā un uzzinā ju, ka tā du ir 3400, tā pē c laiks meklē t dzī vesbiedru, tas ir svarī gā k.
Š ajā katedrā lē.1805. gadā Napoleons tika kronē ts un kļ uva par Itā lijas karali.
Katedrā le var uzņ emt divarpus reizes vairā k cilvē ku nekā Dinamo stadions Kijevā , tas ir, 4.000 cilvē ku.
Nopirku divas biļ etes par 3 eiro, lai apskatī tu tikai katedrā li, sievu atradu vienā no populā rajiem veikaliem, kur viņ ai sā ka pielipt halā ts par pusotru tū kstoti eiro. Tā vietā viņ š piedā vā ja biļ eti uz katedrā li, nekavē joties piekrita. Ienā c, paskaties:
Sarkofā gi ar svē to mirstī gajā m atliekā m, altā ris, skulptū ras un bareljefi, vitrā ž as.
Š ī ir pē dē jā katedrā le Itā lijā , ko redzē jā m mū su ceļ ojumā . Es to ierindoju otrajā vietā aiz venē cieš u Svē tā Marka.
No katedrā les lī dz Leonardo da Vinč i piemineklim ir vienkā rš s ceļ š - caur Viktora Emanuela galeriju, tač u mē s nemeklē jam vienkā rš us ceļ us un dodamies "apvedceļ ā "...
. . . redzē t, mā cī ties, saprast kaut ko citu.
Tā mē s devā mies uz nesaprotamu ē ku, kurai nejauš i pievē rsā m uzmanī bu plakā ta dē ļ :
Š is ir teā tris La Scala — un ar to viss ir pateikts, tas nav zemā ks par jebkuru muzeju un katedrā li ar savu varenī bu un popularitā ti.
Un š eit ir Leonardo ar saviem studentiem:
Mē s sē dē jā m viņ iem blakus pē c seš u stundu pā rgā jiena, nedaudz nož ē lojot, ka mums nebija iespē jas redzē t “Pē dē jo vakarē dienu” Milā nā Santa Maria del Grazie un apmē ram piecas daž ā das Santa Marias. uzkā piet uz Doma jumtu, neiegā ju Santa Maria alla Fontana,
pie kuras atradā s mū su viesnī ca un uz kurieni aicinā ja mū ķ ene, kuru “noķ ē rā m” uz ielas saistī bā ar tuvā kā lielveikala meklē jumiem astotā vakara sā kumā . Vē l trī s dienas nā kamreiz vajadzē tu "iztē rē t" Milā nai, viņ š to ir pelnī jis, arī tu.
8 eiro 50 centi par taksometru no La Scala lī dz mū su viesnī cai pē c skaitī tā ja, 10 eiro pieņ emts ar pateicī bu.
Mē s devā mies uz Auchan, paņ ē mā m visu, ko varē jā m aiznest uz Kijevu, nedaudz paņ ē mā m ceļ ā . Seš as daž ā das kū kas par 3.5 eiro veiksmī gi piegā dā ja un divu trī s dienu laikā "iznī cinā ja" mazmeitas un vī ramā te. Aprikoze, ķ irsis, persiks bija saprotami, un citrons, ī paš i krē jums, lika aizdomā ties, recepte bija nesaprotama. Pē c trī s mē neš u "mocī bā m", izmē ģ inā jumiem un kļ ū dā m parā dī jā s rezultā ts, ar kuru padalī š os, kā arī ar "savu" tiramisu recepti, attiecī gajā foruma sadaļ ā .
Dž ū lija un Stefā nija sauca pē c kā rtas ar desmit minū š u starpī bu.
Pirmais ierodas rī t pē cpusdienā Milā nā pa Via Giosuè Carducci (viaGiosuè Carducci), bet otrais ierodas vasarnī cā piecdesmit kilometrus uz ziemeļ iem no Milā nas. Ļ oti gribē jā s apmeklē t vecu milā nas dzī vokli, redzē t senu draugu, ar kuru kopā Č irali pludmale tika iztī rī ta no maisiem, pudelē m, papī ra gabaliem. Bet š im nolū kam bija jā paliek Milā nā vē l vienu nakti, un laiks beidzā s.
Tika nolemts doties uz Stefā nijas vasarnī cu nelielā pilsē tiņ ā Annone ezera (Lago di Annone) krastā , ko sauc par Galbiatu. (Galbiate).
Turpinā jums š eit >>>