Viena diena Milānā. Pabeigšana
Pirmā daļ a š eit >>>
Otrā daļ a š eit >>>
Tā lā k dodamies uz Via Carducci (Via Carducci) — krustojumā ar Via San Vittore atrodas interesanta ē ka, kuru redzē ju fotogrā fijā s. Un tagad es gribu viņ u redzē t dzī vajā . Kovas pils (Castello Cova), kas savas formas dē ļ atgā dinā ja viduslaiku cietoksni, tika saukta par "pils", tika uzcelta Kovu ģ imenei Ā dolfo Koppes vadī bā.1910. gadā . Un š is savdabī gais arhitektū ras stils, kurā apvienota brī vī ba un vē sturiskais manierisms, par godu brā ļ u Ā dolfo un Dž ino Kopepu radī š anai kļ uva pazī stams kā “Coppede style” (stile Coppede).
Via Carducci ved mū s uz Corso Magenta. Pagriež ot pa kreisi un ejot divus kvartā lus, jū s varat sasniegt pasaules slaveno Santa Maria delle Grazie (Santa Maria delle Grazie) baznī cu.
kuras ē dnī cā atrodas slavenā Leonardo da Vinč i freska "Pē dē jais vakarē diens". Un, lai gan no lielā kā s – Leonarda – radī š anas vairā k nekā.500 gadu garumā (un ne vienmē r prasmī gi) palicis tikai siž ets, tas neliedz freskai palikt par fanā tiskas vē lmes objektu tiem, kas to vē las redzē t. .
T. Tā kā mani nepiesaistī ja vajadzī ba bū t piesaistī tam noteiktam laikam (sesijai), tad es nekā dā gadī jumā nemē ģ inā ju iegū t biļ etes, lai apmeklē tu fresku. Bet es ļ oti gribē ju iekļ ū t paš ā baznī cā . Tač u, kad nonā cā m Corso Magenta, pulkstenis rā dī ja 17.30. Lī dz izlidoš anai no Milā nas mums bija nedaudz vairā k kā stunda - mū su lidmaš ī na no Bergamo izlidoja deviņ os vakarā . Un plā nos bija arī Sforcas pils (mū su abi pavadoņ i Milā nā bija pirmo reizi). Un iespaidu no jau apmeklē tajā m baznī cā m bija gana. Tā pē c Santa Maria delle Grazie palika nā kamajam ceļ ojumam uz Milā nu. : )
Un mē s pagriezā mies pa labi. . .
Uz Magenta Avenue atrodas baznī ca San Maurizio al Monastero Maggiore (San Maurizio al Monastero Maggiore), kuru es atzī mē ju kartē Kijevā . Un garā mejot, saprotot, ka laiks iet uz beigā m, viņ a tomē r ieteica: "Meitenes, mē s vē l ejam garā m, paskatī simies iekš ā vismaz 5 minū tes. " Tas nedarbojā s 5 minū tes. Apdullinā ti par redzē to, mē s tajā karā jā mies 25 minū tes. . .
San Mauricio baznī ca (Chiesa di San Maurizio) un blakus esoš ais klosteris ir vienī gā s paliekas no Monastero Maggiore — vecā kā un lielā kā klostera pilsē tā , kas celts no 8. lī dz 9. gadsimtam.
Baznī cas ī patnī ba ir tā da, ka sā kumā jū s atrodaties nelielā kvadrā tveida telpā , kas ir pilnī bā klā ta ar krā š ņ ā m freskā m. Stā vot ar atvē rtu muti un skatoties uz tā m, pē kš ņ i ar perifē ro redzi pamanā t, ka vienā no niš ā m kreisajā pusē ir atvē ruš ā s mazas, tikko pamanā mas durvis.
Ziņ kā res mudinā ts, jū s ienirt pa š ī m durvī m un atrodaties tikpat satriecoš ā milzī gā telpā , kas ir arī grezni dekorē ta ar sienas gleznojumiem. Un centrā ir arī milzī gi koka kora stendi (XVI gs. ). Izrā dā s, ka baznī cai, kuras celtniecī ba sā kta 1503. gadā agrā kā s vietā , ir ar sienu divā s daļ ā s sadalī ta nava. Pirmā istaba, kas pieejama no ielas, bija paredzē ta ticī gajiem. Otrā , kas savienota ar pā rē jo ē ku, ir mū ķ enē m.
Tagad Arheoloģ ijas muzejs ar romieš u, etrusku un lombardu departamentiem atrodas bijuš ajā Sanmauricio klosterī .
Brī niš ķ ī ga vieta! Š eit, tā pat kā Sv. Ambrozija bazilikā , aiz diskrē tas fasā des slē pjas unikā li dā rgumi. Pie katedrā les interjera strā dā ja labā kie Lombardijas meistari - 16. gadsimta freskas lielā koties gleznojis viens no izcilā kajiem Milā nas mā ksliniekiem Bernardo Luini un viņ a audzē kņ i. Š eit jū s neatradī siet nevienu tukš u vietu – katrs centimetrs no grī das lī dz griestiem ir izrotā ts ar rakstiem, ornamentiem, ainiņ ā m no Evaņ ģ ē lija un svē to dzī ves.
Sv. Mauricio baznī ca mums bija lielā kais atklā jums Milā nā .
Un mū su pastaigas pa Milā nu noslē gums bija Sforcas pils.
Pils, kas bija daļ a no pilsē tas nocietinā jumiem un Milā nas apgū š anas atslē ga, vē stures gaitā vairā kkā rt pā rgā ja no vienas varas pie otra un attiecī gi tika vai nu iznī cinā ta, vai atjaunota.
Sforcesko pils (Castello Sforcesco) (1386. g. ) celtniecī bu iecerē ja Galeaco Viskonti kā lauku pili-cietoksni, un to turpinā ja diž enā kais Viskonti — Dž ans Galeaso, kurš sā ka bū vē t Domu. Ambrozijas Republikas laikā (1457-1450) pilsē tnieki atkā rtoti mē ģ inā ja iznī cinā t pili kā Viskonti tirā nijas "cietoksni". Tač u 1450. gadā hercogs Franč esko Sforca ne tikai atjaunoja pili, bet arī pabeidza apaļ us torņ us un kvadrā tveida centrā lo, kas mū sdienā s kļ uvis par pils pazī mi. Pamazā m pils pā rvē rtā s par Sforcu dzimtas rezidenci. Uz sienā m ir Viskonti un Sforcu dzimtas ģ erbonis.
Mā kslinieki un arhitekti tika aicinā ti dekorē t Castello Sforzesco - viņ u vidū bija Donato Bramante un Leonardo da Vinci. Leonardo esot izveidojis pazemes koridoru sistē mu zem pils.
Pē c Sforcas hercogiem pils piederē ja spā ņ iem, kuri, bū dami lieliski nocietinā tā ji, sā ka to pā rbū vē t. Pē c tam franč i. Napoleons, kurš iekaroja Milā nu, gribē ja to pilnī bā iznī cinā t, lai bruģ ē tu taisnu, kā bultu, ceļ u uz Parī zi...
Mū sdienā s Sforcesko pilī atrodas vairā ki muzeji (Arheoloģ ijas muzejs, Atkalapvienoš anā s muzejs, mū zikas instrumenti, trauki un daudzi citi) un bibliotē ka. Š eit glabā jas arī pē dē jais, nepabeigtais Mikelandž elo darbs Pieta Rondanini.
Pē c Itā lijas apvienoš anas Castello Sforzesco zaudē ja savu militā ro statusu un tika pā rcelta uz pilsē tu. 19. gada beigā s daļ ā tā s teritorijas tika ierī kots viens no lielā kajiem Milā nas parkiem – Parco Sempione.
Pie Sforcas pils vē l viena populā ra Milā nas apskates vieta ir strū klaka, ko milā nieš i sauc par "kā zu torti". Viņ i saka, ka š eit ir vē rts iemest monē tu, vē lams divas, un visi jū su garī gie lū gumi debesu birojam par saderinā to vai sirds dā mu noteikti tiks izpildī ti. Vismaz tiem, kas tam ļ oti tic. : )
Un mē s atvadā mies no Milā nas, cerot, ka ne uz visiem laikiem, ka mē s noteikti atgriezī simies š ajā skaistajā pilsē tā . Galu galā joprojā m ir tik daudz “kvartā lu dzī lē s paslē ptu Milā nas dā rgumu”. . . Š iem G. Mortona vā rdiem nevar nepiekrist. : ))
P. S. Mū su marš ruta karte
Es ļ oti ceru, ka mans stā sts palī dzē s kā dam izkļ ū t no tradicionā lā tū risma marš ruta un paskatī ties uz Milā nu ne tikai kā uz iepirkš anā s centru un Leonardo da Vinč i freskā m, bet arī kā uz pilsē tu ar daudzā m vietā m, kas glabā seno vē sturi un pā rsteidzoš us objektus. mū ž ī gā mā ksla. . .
